Spānijas motīvi Latvijas ziemā

Džemmu Skulmi sveic Jānis Streičs un Jānis Stradiņš Foto: Alma Edžiņa

Kopš vakardienas, 17.februāra, dienas ar ziemīgi pelēkām debesīm un retām lidojošām sniegpārslām aiz loga, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) izstāžu telpā skatāma krāsaina vasara un krāsaini iespaidi par brīnumainu zemi.
LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, atklājot LZA goda locekles Džemmas Skulmes gleznu izstādi “Spānijas motīvi” sacīja, ka zinātnieki kādu brīdi būs Džemmas Skulmes pasaulē. Pasaulē, kuru mēs pazīstam, pasaulē, ar kuru mēs saistām pirmsatmodas un Atmodas laiku, pasaulē, kura saista latvisko un eiropeisko. Aplūkojis gleznu ar Jūlija Madernieka motīvu, profesors atzina, ka tajā ir mūžam aktuālais varas un kultūras attieksmju jautājums un ir labi, ka, neraugoties uz to visu, mums pastāv zinātne un plaukst māksla.
LZA goda loceklis Jānis Streičs teica: “Grūti runāt, ja tu ieej templī. Tur runāt nepieklājas – tur runā doma. Te profesionālais kultūras slānis ir tas, kas veido latvju mākslas templi, svētnīcu.”
“Es meklēju sevi, māksla ir ceļš – tu ej, meklē sevi,” teica māksliniece. “Un atrodi sevi tur, kur tu sevi saskati. Spānijas motīvi manā dzīvē ienāca agri. Tos ienesa mans tēvs gleznotājs Oto Skulme, kas 1929. gadā ar Kultūras fonda stipendiju bija nokļuvis Spānijā. Tā bija Goijas, Velaskēza ietekme, kas mani pavadīja. Un, kad pirms diviem gadiem uz Spāniju mani uzaicināja Oļģerts Pavlovskis ar kundzi, iespaidi bija tik grandiozi, ka mana atdeve šai tēmai vēl ne tuvu nav pilnīga. Es vēlos veselību un spēku, lai to spētu.”
To māksliniecei no sirds vēlēja akadēmiķi Valentīna Skujiņa un Jānis Bērziņš, LZA goda loceklis tēlnieks Indulis Ojārs Ranka un visi pateicīgie skatītāji.
Kas bija piesaistījis Džemmu Skulmi Jūlija Madernieka – mākslinieka, kurš atrada latviskos elementus jūgendstilā, kurš lika pamatus lietišķajai mākslai, personībai? Citāts gleznas stūrītī atbild: “Runāt, ka mākslas pabalstīšana iespējama tikai pēc materiālā stāvokļa nodrošinājuma, nozīmē maskot atzīšanos par mākslas nevajadzību. Daudzi pilsoņi, tikuši pie turības, par mākslu vairs nedomā. Jūlijs Madernieks. Rīga, 1906.”
Izprotama situācija. Aktualitāti nezaudējusi? Tik ļoti negribas atbildēt apstiprinoši.

Ilga Tālberga