
Vienosies par bērnu drošību
Latvijā ik gadu dažādas traumas gūst un iet bojā liels skaits bērnu. Tas liecina, ka nepieciešamas vienotas, skolā apgūstamas priekšzināšanas drošības jautājumos. Taču trūkst saskaņotības. Pie šāda secinājuma vakar nonāca vairāki ar drošības jautājumiem saistītu institūciju pārstāvji, kuri pulcējās apspriest bērnu personisko drošību veicinošus pasākumus.Apspriest bērnu drošību 18. februārī Satiksmes ministrijā bija
sanākuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), “Latvijas dzelzceļa”, Valsts
policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcas pārstāvji.
Jāaptver visas iespējamās tēmas, kas ļautu izstrādāt modeli, kā bērnus apmācīt
pašiem rūpēties par savu drošību. Šādu atzinumu kā pamatu problēmas risināšanai
izvirzīja konferences dalībnieki, kuru pārstāvētās institūcijas katra atsevišķi
jau nodarbojas ar bērnu drošību veicinošiem pasākumiem. Piemēram, “Latvijas
dzelzceļš”, kā arī ugunsdzēsēji parūpējušies par tematisku animācijas filmu
demonstrēšanu, dažādu informatīvo materiālu izplatīšanu. Savukārt policija un
CSDD dalījušas skolēniem pie apģērba piestiprināmus atstarotājus, īstenojušas
dažādus drošības jautājumus skaidrojošus pasākumus. Taču, kā atzina klātesošie,
ar to ir par maz. Latvijas atrašanās līderpozīcijās Eiropā negadījumos
bojāgājušo bērnu īpatsvara ziņā liecina, ka ir pēdējais laiks, līdzīgi kā
citās attīstītajās valstīs, izstrādāt drošības jautājumu programmu 1. līdz 9.
klašu skolēniem.
Programmā varētu būt apkopoti jautājumi gan par ugunsdrošību, ceļu satiksmes
noteikumiem, apiešanos ar elektrību un gāzi, rīcību ekstremālās situācijās.
Pēdējos gados pieaugošais to bērnu skaits, kuri ar dažādām traumām nonāk
medicīnas iestādēs, uzskatāmi liecina par sabiedrības, vecāku neizglītotību
drošības jautājumos, atzīst Bērnu klīniskās slimnīcas virsārsts Džeimss
Rozītis. Uz līdzīgu problēmu – pie auto stūres sēdošās sabiedrības daļas zemo
braukšanas kultūru – norādīja arī CSDD direktors Andris Lukstiņš. Savukārt
“Latvijas dzelzceļa” pārstāvji akcentēja faktu, ka mūsu valstī bieži vien
pieaugušie ar savu piemēru peļami iedarbojas uz bērniem, kuri nereti ir liecinieki
tam, kā cilvēki masveidā ignorē elementāro drošību stacijās un uz sliežu ceļiem.
Problemātiska esot arī atsevišķu pašvaldību un skolu neieinteresētība bērnu
drošības jautājumu risināšanā. Tādējādi, kā uzsvēra gan satiksmes ministrs
Roberts Zīle, gan VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Solveiga
Smiltene, drošības jautājumu risināšanai nepieciešama koordinētība un vienotība,
kuru varētu uzņemties Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Diemžēl tās
pārstāvis, lai arī aicināts, konferencē nebija ieradies. IZM atbilde, vai kādā
mācību priekšmetā turpmāk varētu tikt iekļauta bērnu apmācība personiskās
drošības zināšanās, tiek gaidīta līdz 1. martam. Savukārt 8. martā paredzēta
darba grupas sanāksme ar iesaistīto institūciju priekšlikumu apspriešanu vienotas
skolēnu drošības programmas izstrādei.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv