1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajām ar akcīzes nodokli apliekamo objektu definīcijām, kā arī Reklāmas likumā un Radio un televīzijas likumā minētajiem terminiem.
(2) Likumā lietoti arī šādi termini:
1) alkoholisko dzērienu aprite – visas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana iepakojumā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, realizācija, iznīcināšana un citas darbības) un alkoholisko dzērienu reklāma;
2) dalībvalsts – jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts.
2.pants. Likuma darbības sfēra
(1) Likums regulē alkoholisko dzērienu aprites kārtību, tajā skaitā nosaka atsevišķas prasības alkoholisko dzērienu iepakojuma izmantošanai.
(2) Likums piemērojams arī alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vilcienos, lidmašīnās un kuģos, ja minētie transportlīdzekļi ir reģistrēti Latvijā.
3.pants. Speciālu atļauju (licenču) veidi un to izsniegšanas pamatnosacījumi
(1) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir nepieciešama speciāla atļauja (licence). Ja alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji tirgo tikai alu, tiem ir nepieciešama licence alus mazumtirdzniecībai.
(2) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licenci, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci un alus mazumtirdzniecības licenci izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta izveidota licencēšanas komisija.
(3) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licenci, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci un alus mazumtirdzniecības licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku.
(4) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licenci, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci un alus mazumtirdzniecības licenci neizsniedz (nepārreģistrē), ja pieteiktā tirdzniecības vieta ir deklarēta citas personas licencē.
(5) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licence, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence un alus mazumtirdzniecības licence dod tiesības veikt attiecīgās darbības tikai licencē norādītajā vietā, un to ir tiesīga izmantot tikai tā persona, kurai šī licence ir izsniegta.
(6) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licences, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licences un alus mazumtirdzniecības licences izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Noliktavas turētāja darbības licences, apstiprināta tirgotāja darbības licences, kā arī nodokļa maksātāja pārstāvja darbības licences izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un izmantošanas kārtību nosaka likums “Par akcīzes nodokli”.
4.pants. Spirta aprites nosacījumi
(1) Aizliegta spirta realizācija mazumtirdzniecībā.
(2) Spirta aprites kārtību aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanas uzņēmumos (farmaceitiskās darbības uzņēmumos), veterinārajās aptiekās, veterinārajās zāļu lieltirgotavās, veterināro zāļu ražošanas uzņēmumos (veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos), ārstniecības iestādēs un veterinārmedicīnā nosaka Ministru kabinets.
(3) Spirta uzskaites un spirta daudzuma kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
5.pants. Alkoholisko dzērienu pārvietošanas, realizēšanas, norēķinu un uzskaites kārtības vispārīgie nosacījumi

(1) Alkoholisko dzērienu vairumtirgotāji un mazumtirgotāji (turpmāk – alkoholisko dzērienu realizētāji) par darījumiem ar alkoholiskajiem dzērieniem savstarpēji norēķinās ar kredītiestāžu starpniecību. Norēķini skaidrā naudā ir aizliegti, izņemot norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā. Par skaidras naudas norēķinu uzskatāma arī vienas personas izdarīta skaidras naudas iemaksa citas personas norēķinu kontā kredītiestādē.
(2) Alkoholisko dzērienu realizētāji savstarpējiem norēķiniem par darījumiem ar alkoholiskajiem dzērieniem izmanto tikai Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisijai deklarētos norēķinu kontus.
(3) Alkoholiskos dzērienus pārvietojot vai realizējot vairumtirdzniecībā tikai Latvijas Republikas teritorijā (arī starp viena alkoholisko dzērienu realizētāja licencē norādītajām vietām), katrai alkoholisko dzērienu partijai pievieno stingrās uzskaites preču pavadzīmi-rēķinu, kurā norāda papildu rekvizītus. Papildus norādāmos rekvizītus nosaka Ministru kabinets.
(4) Ja alkoholiskie dzērieni tiek pārvietoti likuma “Par akcīzes nodokli” 25.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajos gadījumos, tiek izmantoti Eiropas Savienības regulā 2719/92 minētie pavaddokumenti, bet minētā likuma 26.pantā noteiktajos gadījumos - Eiropas Savienības regulā 3649/92 minētie pavaddokumenti. Pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību nosaka likums

“Par akcīzes nodokli”.
(5) Licencē norādītajās vietās izvieto labi saskatāmu izkārtni, kurā valsts valodā norādīts licencētās personas nosaukums un attiecīgās darbības vietas darba laiks.
(6) Alkoholisko dzērienu realizācija aizliegta vietā, kas nav konstruktīvi nodalīta no citas personas valdījumā esošas teritorijas.
(7) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība aizliegta teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.
(8) Alkoholisko dzērienu realizētāji nodrošina iespēju paziņotajā darba laikā Valsts ieņēmumu dienestam salīdzināt faktisko alkoholisko dzērienu daudzumu ar uzskaites datiem.
(9) Latvijā no valsts, kura nav dalībvalsts, atļauts ievest tādu alu, kuram līdz derīguma termiņa beigām ir atlicis ne mazāk par 30 dienām. Šis ierobežojums neattiecas uz fiziskajām personām, kas alu ieved personīgajam patēriņam normatīvajos aktos noteiktajā daudzumā.
6.pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība
(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta:
1) izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā;
2) kioskos, novietnēs un ēkās, kuras nav nodotas ekspluatācijā, kā arī no transportlīdzekļiem;
3) telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 m²;
4) daudzdzīvokļu mājā, ja iekļūšanai šajā tirdzniecības vietā tiek izmantotas koplietošanas kāpnes vai telpas;

5) teritorijā, kurai noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, izņemot gadījumus, kad alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas;
6) no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus;
7) degvielas uzpildes stacijās, ja alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas;
8) tirdzniecības automātos.
(2) Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Lai pārliecinātos par pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības iestādes pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personību un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
(3) Piedāvājot alkoholiskos dzērienus, aizliegta izpārdošana, cenu pazemināšana, atlaides vai citi līdzīgi pasākumi, norādot alkoholiskā dzēriena sākotnējo cenu un cenu pēc pazemināšanas.
(4) Aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustācijas), kā dāvanu, kā arī realizēt komplektā ar citām precēm.
(5) Mazumtirgotājs nodrošina, lai alkoholisko dzērienu patērētāji tirdzniecības zālē ievērotu sabiedrisko kārtību un sanitārās normas.
(6) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība patērēšanai uz vietas atļauta, ja:
1) lietotā mērīšanas metode nodrošina, ka pircēja iegādāto alkoholisko dzērienu tilpuma precizitāte nav mazāka par pieciem procentiem;
2) pēc pircēja vai kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma tiek nodrošināta iespēja pārbaudīt realizēto alkoholisko dzērienu tilpuma precizitāti, izmantojot mazumtirdzniecības vietā esošo verificēto mērglāzi.
(7) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci, alus mazumtirdzniecības licenci vai arī notariāli apliecinātu vai Valsts ieņēmumu dienestā apliecinātu licences kopiju novieto tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā.
(8) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir atļauta, tikai izmantojot kases aparātus un kases sistēmas. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā izmantojami tikai tādi kases aparāti un kases sistēmas, kas nodrošina darījuma (preces) nosaukuma izdruku kases čekos un alkoholisko dzērienu pārdošanu reģistrē kases aparāta vai kases sistēmas atsevišķā departamentā.
(9) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā un sestajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz alu.
7.pants. Alkoholisko dzērienu iepakojums
(1) Personām, kas nodarbojas ar iepakojuma pieņemšanu (iepirkšanu), aizliegts pieņemt (iepirkt), uzglabāt un veikt citas darbības ar stikla, plastmasas un cita veida alkoholisko dzērienu iepakojumu, kuram nav likvidēta akcīzes nodokļa marka, kā arī veikt darbības ar to.
(2) Alkoholisko dzērienu realizācijas vietās aizliegts turēt stikla, plastmasas un cita veida alkoholisko dzērienu iepakojumu, kuram pēc dzēriena izlietošanas nav likvidēta akcīzes nodokļa marka. Pēc katras alkoholisko dzērienu iepakojuma tilpuma vienības satura izlietošanas minēto marķējumu nekavējoties likvidē.
8.pants. Pašvaldības tiesības alkoholisko dzērienu apritē
Ievērojot šā likuma prasības, pašvaldības nosaka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietās.
9.pants. Alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas) un uzglabāšanas nosacījumi

(1) Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos (izņemot alus, vīna vai citu raudzētu dzērienu izgatavošanu tā izgatavotāja personīgajam patēriņam), izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.
(2) Personai, kurai nav licences darbībai alkoholisko dzērienu aprites jomā, aizliegts:
1) uzglabāt un pārvadāt alkoholiskos dzērienus (izņemot alu un personīgajam patēriņam mājas apstākļos izgatavoto vīnu vai citus raudzētus dzērienus) bez akcīzes nodokļa markām, izņemot likuma “Par akcīzes nodokli” 27.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Ja alkoholisko dzērienu apjoms pārsniedz 10 litrus, nepieciešams tā iegādi apliecinošs attaisnojuma dokuments;
2) uzglabāt un pārvadāt vairāk par 50 litriem alus bez tā iegādi apliecinoša attaisnojuma dokumenta.
10.pants. Alkoholisko dzērienu reklāmā ietveramā informācija
(1) Alkoholisko dzērienu reklāmā ietverama informācija, kas brīdina sabiedrību par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi. Šādai informācijai atvēlami vismaz 10 procenti no konkrētās reklāmas apjoma.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība neattiecas uz alkoholisko dzērienu preču zīmju, kā arī pamatinformācijas par alkoholiskajiem dzērieniem (alkoholiskā dzēriena nosaukums, cena, tilpums, kā arī cita patērētājam svarīga informācija) izvietošanu alkoholisko dzērienu tirdzniecības, ražošanas un uzglabāšanas vietās.
(3) Šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju sniedz reklāmas apakšējā daļā ar melniem burtiem uz balta fona, turklāt burtu izmēram jābūt tādam, lai uzraksts aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma.
11.pants. Alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi
(1) Alkoholisko dzērienu reklāmā aizliegts:
1) attēlot personas lietojam alkoholiskos dzērienus;
2) izmantot Latvijas valsts simboliku;
3) paust uzskatus par alkoholiskajiem dzērieniem kā ārstniecības līdzekli;
4) saistīt alkoholisko dzērienu lietošanu ar sporta nodarbībām vai transportlīdzekļa vadīšanu;
5) paust uzskatus, ka alkoholiskajiem dzērieniem piemīt stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tie palīdz atrisināt personiskas problēmas;
6) mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;
7) radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā;
8) iesaistīt personas, kas jaunākas par 25 gadiem.
(2) Aizliegts sponsorēt bērnu izklaides un sporta pasākumus, ja informācijā par sponsorēšanu ir norāde uz kādu alkoholisko dzērienu (izņemot sponsora nosaukumu), kā arī alkoholisko dzērienu lietošanu.

(3) Alkoholisko dzērienu reklāma aizliegta:
1) izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm;
2) uz vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumiem;
3) uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka).
(4) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētie aizliegumi attiecas arī uz citu preču un pakalpojumu reklāmu, ja vien tās mērķis nav negatīvi attēlot alkoholisko dzērienu lietošanu.
12.pants. Alkoholisko dzērienu kvalitāte
(1) Latvijas Republikā atļauts realizēt tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.
(2) Alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, nodod pārstrādei vai iznīcina.
(3) Obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām neatbilstošo alkoholisko dzērienu testēšanas izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas sedz persona, kurai šie alkoholiskie dzērieni izņemti.
(4) Alkoholiskie dzērieni, kas neatbilst obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām vai arī ir nelegāli ražoti, vai nelegāli ievesti, uzskatāmi par cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamiem.
(5) Katrā alkoholisko dzērienu aprites posmā par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām alkoholisko dzērienu obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām ir atbildīgs alkoholisko dzērienu realizētājs.
13.pants. Uzraudzība un kontrole
(1) Aizliegts iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(2) Par alkoholisko dzērienu izņemšanu un konfiskāciju valsts iestādes, kas veikušas šīs darbības, informē Valsts ieņēmumu dienestu triju dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas dienas.
(3) Iestādes, kuras kontrolē alkoholisko dzērienu apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās kārtības ievērošanu, kā arī iestādes vai amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, triju dienu laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu par konstatētajiem gadījumiem, kad alkoholiskie dzērieni realizēti personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
(4) Valsts iestādes, kas veic alkoholisko dzērienu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas nosūtīt izņemto vai konfiscēto alkoholu tikai uz tādām uzglabāšanas (pārstrādes) vietām, kuras ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā.
(5) Alkoholisko dzērienu vairumtirgotāji katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par alkoholisko dzērienu (izņemot alu) apriti iepriekšējā mēnesī un katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam pārskatu par alus apriti iepriekšējā ceturksnī.
(6) Šā likuma izpildes uzraudzību un kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts iestādes atbilstoši kompetencei.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Alkohola aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 4.nr.; 2000, 1.nr.; 2002, 12.nr.).
2. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz Alkohola aprites likuma pamata, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un likumu “Par akcīzes nodokli”.
3. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku licences jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai, licences alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, un licences alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam. Līdz 2004.gada 30.aprīlim izsniegtās licences alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai un licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai pārreģistrē līdz 2004.gada 1.decembrim. Līdz norādītajam datumam nepārreģistrētās licences zaudē spēku ar 2004.gada 2.decembri.
4. Alus vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kuriem nav atbilstošas licences, šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētā licence jāsaņem līdz 2004.gada 1.augustam.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1992/12/EEC.
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Par likumprojektu

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Šobrīd alkohola apriti Latvijas Republikā reglamentē Alkohola aprites likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.63 “Alus aprites un uzraudzības kārtība”, savukārt alkohola aplikšanu ar akcīzes nodokli reglamentē likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” un likums “Par akcīzes nodokli alum”. Likumprojekts “Alkoholisko dzērienu aprites likums” ir izstrādāts saistībā ar Eiropas Savienības prasībām un lai saskaņotu to ar likumu “Par akcīzes nodokli”, kas stāsies spēkā ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošā Alkohola aprites likuma 17.panta 3.punktu alkoholisko dzērienu un spirta importam ir nepieciešama licence, bet prasība saņemt importa licenci starp dalībvalstīm, lai varētu ievest konkrētas preces, ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas (Romas) līguma 28.pantu. Uz 2003.gada 15.decembri ir spēkā 66 licences alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam.
Pēc Narkoloģijas centra statistikas datiem, valstī strauji pieaug alkoholisko dzērienu, īpaši alus, patēriņš (tā 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, tas pieauga par 23%, bet 2003.gada 9 mēnešos par 8%) un tā lietošanas radītās sekas, it īpaši bērnu un jauniešu vidū. Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.63 “Alus aprites un uzraudzības kārtība” atšķirībā no citiem alkoholiskajiem dzērieniem alum nosaka atvieglotas aprites prasības. Lai nodrošinātu normatīvo aktu, kas reglamentē alkoholisko dzērienu apriti, pārskatāmību, kā arī vienlīdzīgas prasības visu alkoholisko dzērienu apritei, uzskatām, ka likumprojektā ietveramas arī prasības alus apritei.

niecībai. Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka licenču noliktavas turētāja darbībai, apstiprināta tirgotāja darbībai, kā arī nodokļa maksātāja darbībai izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un izmantošanas kārtību nosaka likums “Par akcīzes nodokli”.
Likumprojekta spēkā stāšanās ir paredzēta ar 2004.gada 1.maiju.
3. Cita informācija.
Nav.

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Latvijas uzņēmējiem tiks radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējiem, kā arī vienkāršota alkoholisko dzērienu pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Likumprojekts neradīs negatīvu ietekmi uz vietējo alkoholisko dzērienu ražotāju konkurētspēju.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Likumprojekts atvieglos alkoholisko dzērienu pārvietošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo vairs nebūs nepieciešama licence alkoholisko dzērienu ievešanai no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā Alkohola aprites likuma likumprojekts paredz licenču nepieciešamību arī alus vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, tādējādi nosakot vienotus principus visu alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Šo prasību izpildes nodrošināšanai likumprojekts paredz pārejas periodu.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojekta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs netieša. Likumprojekts nosaka ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībai un reklāmai, tādējādi netieši ierobežojot alkoholisko dzērienu patēriņu un veidojot labvēlīgākus sociālos apstākļus.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.
Nav.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.
Saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 2.panta sesto daļu licence būs nepieciešama noliktavas turētāja darbībai, apstiprināta tirgotāja darbībai, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, par kuru izsniegšanu tiks paredzēta valsts nodeva. Ņemot vērā minēto, ar licenču alkoholisko dzērienu ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam atcelšanu ieņēmumu samazinājums valsts budžetā neradīsies.
Nav.

Nepieciešams izstrādāt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kā arī šādus Ministru kabineta noteikumu projektus:
1) par licenču alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai un alus mazumtirdzniecībai izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un izmantošanas kārtību (likumprojekta 3.panta sestā daļa);
2) par spirta aprites kārtību aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanas uzņēmumos (farmaceitiskās darbības uzņēmumos), veterinārajās aptiekās, veterinārajās zāļu lieltirgotavās, veterināro zāļu ražošanas uzņēmumos (veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos), ārstniecības iestādēs un veterinārmedicīnā (likumprojekta 4.panta otrā daļa);
3) par spirta uzskaites un spirta daudzuma kontroles kārtību (likumprojekta 4.panta trešā daļa);
4) par stingrās uzskaites preču pavadzīmēs – rēķinos norādāmajiem papildus rekvizītiem, ja tiek pārvietoti vai realizēti vairumtirdzniecībā alkoholiskie dzērieni (5.panta trešā daļa);
5) par grozījumiem Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”.
Ar likumprojekta pieņemšanu zaudēs spēku Alkohola aprites likums. Paredzēts, ka līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz Alkohola aprites likuma pamata, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un likumu “Par akcīzes nodokli”.

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas (Romas) līguma 28. un 29.pantu, kas nosaka importa un eksporta kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar līdzīgu iedarbību aizliegumu dalībvalstu starpā, atšķirībā no šobrīd spēkā esošā Alkohola aprites likuma un Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumiem Nr.63 “Alus aprites un uzraudzības kārtība” likumprojektā nav ietverti alkoholisko dzērienu importa un eksporta ierobežojumi. Nosakot ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai un tirdzniecībai, ievērots šī Līguma 30.pants, kas nosaka, ka Līguma 28. un 29.pants neliedz piemērot aizliegumus vai ierobežojumus, kas ir pamatoti ar sabiedrības morāles, valsts politikas vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības vai dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālo mākslas, vēstures vai arheoloģisko vērtību aizsardzības vai arī rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Ar likumprojektu tiks ieviesta Eiropas Padomes 1992.gada 25.februāra direktīva 92/12/EEC par vispārējo kārtību attiecībā uz akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, pārvadāšanu un pārraudzību. Lielākā daļa šīs direktīvas prasības ir iestrādātas likumā “Par akcīzes nodokli”, kas izsludināts 2003.gada 14.novembrī.
Ar likumprojektu paredzēts pilnībā ieviest tās ES prasības, kuras nav iespējams ieviest pirms Latvijas iestāšanās ES un kas saistītas ar alkoholisko dzērienu apriti ES vienotajā tirgū, tādēļ likumprojektu nepieciešams pieņemt līdz Latvijas iestājai ES.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums.
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.
Eiropas Padomes 1992.gada 25.februāra Direktīva 92/12/EEC par vispārējo kārtību attiecībā uz akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, pārvadāšanu un pārraudzību (Official Journal L 076/23/03/1992, p.1 – 13).

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Tirgotāju asociāciju (turpmāk – LTA) un Latvijas Alus darītāju savienību (turpmāk – LADS).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
2003.gada 11.novembrī notikušajā valsts amatpersonu, LTA un uzņēmēju diskusijā par likumprojektu asociācijas un uzņēmēju pārstāvji atbalstīja nostādni, ka alus ierobežojumu un kontroles ziņā pielīdzināms pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Panākta vienošanās par atteikšanos no speciālajām pavadzīmēm – rēķiniem alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojektā ņemts vērā LTA viedoklis par prasību alus apritei pastiprināšanu.
2003.gada 5.decembrī notika tikšanās ar LADS un a/s “Latvijas balzams” pārstāvjiem. 2003.gada 11.decembrī Zemkopības ministrijā notika tikšanās ar LADS pārstāvjiem.
LADS neatbalsta prasību alus apritei pielīdzināšanu pārējo alkoholisko dzērienu aprites prasībām. LADS uzskata, ka, ievērojot alus specifiskās īpašības, šim alkoholiskajam dzērienam ir jānosaka atvieglotas un legālo uzņēmējdarbību veicinošas prasības. Panākta vienošanās par atsevišķām atvieglotām prasībām alus mazumtirgotājiem, t.i., noteikts: ja alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs veiks tikai alus mazumtirdzniecību, tam būs nepieciešama licence alus mazumtirdzniecībai. Noteikts, ka uz alu neattiecas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegums kioskos, novietnēs un ēkās, kuras nav nodotas ekspluatācijā, kā arī no transportlīdzekļiem, telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem, kā arī teritorijā, kurai noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Likumprojekts ir apspriests ar LTA un LADS. 2003.gada 11.novembrī notika valsts amatpersonu, LTA un uzņēmēju diskusija par likumprojektu. LTA un uzņēmēju pārstāvji atbalsta nostādni, ka alus ierobežojumu un kontroles ziņā pielīdzināms pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. 2003.gada 11.decembrī Zemkopības ministrijā notika tikšanās ar LADS pārstāvjiem. 2003.gada 5.decembrī notika tikšanās ar LADS un a/s “Latvijas balzams” pārstāvjiem. A/s “Latvijas balzams” atbalsta vienotu prasību noteikšanu visiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt Latvijas Alus darītāju savienība uzskata, ka, ievērojot alus specifiskās īpašības, tam būtu jāpiemēro atviegloti nosacījumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas INTERNAL MARKET DG par importa, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības licencēšanas jautājumiem.
5. Cita informācija.
Likumprojektā iestrādāti Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes darbības ietvaros iesniegtie Veselības ministrijas priekšlikumi, kas nosaka pastiprinātas prasības alkoholisko dzērienu (tajā skaitā arī alus) apritei (aizliedzot alkoholisko dzērienu izpārdošanu u.tml., ar norādi par cenu pazemināšanu, kā arī nosakot alum citiem alkoholiskajiem dzērieniem līdzvērtīgus reklāmas un tirdzniecības ierobežojumus), kā arī Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas priekšlikumi par stingrāku prasību alus apritei noteikšanu.
2003.gada 5.decembrī tikšanās laikā a/s “Latvijas balzams” izteica viedokli, ka nepieciešams noteikt valsts institūciju, kura pilnveidos alkoholisko dzērienu nomenklatūru, lai aizsargātu vietējo ražotāju un patērētāju intereses pret zemas kvalitātes alkoholiskajiem dzērieniem, kas tiek ievesti Latvijā. Tāpat a/s “Latvijas balzams” norādīja: lai atkārtoti izmantojamās alkoholisko dzērienu pudeles netiktu izmantotas nelegāla alkohola iepildīšanai, nepieciešams noteikt valstisko uzraudzību un īpašas prasības arī komersantiem, kas nodarbojas ar minēto pudeļu iepirkšanu.

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Lai nodrošinātu likumprojekta izpildi, netiks izveidotas jaunas valsts (pašvaldību) institūcijas. Likumprojekta normu īstenošana notiks esošo Valsts ieņēmumu dienesta funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija.
Nav.

Finanšu ministrs V.Dombrovskis