
Maltas un Latvijas biznesa pārstāvju sanāksmē Maltas tirdzniecības palātā Valletā 2004.gada 17.februārī
Apap-Boloņas kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Es pateicos jums, ka
atnācāt uz šo Maltas un Latvijas biznesa pārstāvju tikšanos, un es priecājos, ka
tik daudzi no jums vēlas vairāk uzzināt par Latvijas kā ekonomiskās sadarbības
partneres daudzsološajām iespējām.
Es vēlos pateikties Maltas Tirdzniecības palātai par šīsdienas pasākuma
organizēšanu. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās būs lieliska izdevība, lai
Latvijas un Maltas uzņēmēji izveidotu partnerattiecības un radītu pamatu ciešākai
ekonomiskai sadarbībai starp abām mūsu valstīm.
Pēc nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem 1. maijā Malta un Latvija kļūs par
pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tuvojoties šim datumam, mēs
sagaidām, ka radīsies jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai un
paplašinātajā Eiropas Savienībā pieaugs tirdzniecība starp Maltu un Latviju. Man ir
stingra pārliecība, ka iestāšanās Eiropas Savienībā pozitīvi ietekmēs abu valstu
ekonomisko izaugsmi un sekmēs pat vēl stabilākas un pievilcīgākas biznesa vides
izveidošanu Eiropā.
Kaut gan Latvija un Malta atrodas dažādos Eiropas reģionos un katra valsts – gluži
dabiski – galveno uzmanību pievērš tam, lai paplašinātu savus eksporta tirgus
tuvākajās kaimiņvalstīs, ir pārliecinoši iemesli, lai izpētītu jaunas iespējas
ekonomiskai sadarbībai starp mūsu abām valstīm.
Kad mūsu valstis būs spērušas vēsturiski nozīmīgo soli un iestājušās Eiropas
Savienībā, tās abas atradīsies kopīgā ekonomiskajā telpā. Šai attīstībai būs
ilglaicīga un pozitīva ietekme uz divpusējām tirdzniecības attiecībām starp Latviju
un Maltu, kā arī uz mūsu tirdzniecības attiecībām ar pārējām pasaules valstīm.
Cerams, ka Eiropas Savienības paplašināšanas rezultātā būs ne vien lielāks tās
dalībvalstu skaits, bet palielināsies arī Eiropas Savienības ekonomiskā varenība.
Dāmas un kungi! Pašreizējā statistiskā informācija par tirdzniecību un
investīcijām starp mūsu valstīm nesatur ievērojamus rādītājus, bet liecina par
iespējām tālākai sadarbībai, kas ir jāpaplašina. Par Latvijas ieinteresētību
padziļināt ekonomisko sadarbību ar Maltu lielā mērā liecina mūsu uzņēmēju
delegācijas sastāvs, kurā pārstāvēti uzņēmumi no tādiem sektoriem kā ostas un
loģistika, kuģubūve, tūrisms, finanšu un juridiskie pakalpojumi, atkritumu
pārstrāde u.c. Mūsu uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti strādāt pie kopīgiem
projektiem un veidot jaunas partnerattiecības ar Maltas uzņēmumiem.
Mēs šodien apmeklējām Maltas brīvostas termināli, kas sekmīgi izmanto
priekšrocības, ko dod Maltas stratēģiskais novietojums uz galvenajiem tirdzniecības
ceļiem Vidusjūrā starp Gibraltāru un Suecas kanālu. Maltas izdevīgais
ģeogrāfiskais stāvoklis var sniegt daudz interesantu sadarbības iespēju Latvijas un
Maltas uzņēmējiem. Latvijas trim lielākajām neaizsalstošajām ostām arī ir
izdevīgs novietojums Baltijas jūras austrumu krastā, un Latvijai, neraugoties uz to, ka
tā ir maza valsts, ir ievērojama tirdzniecības flote un labi iesakņojušās
kuģošanas tradīcijas.
Tūrisma industrijas attīstībai arī ir lielas izredzes abās mūsu valstīs, un es
nebūtu pārsteigta, ja, pateicoties šodienas sanāksmei, izveidotos jaunas Maltas un
Latvijas partnerattiecības šajā jomā.
Dāmas un kungi! Es vēlos atzīmēt, ka Latvijas valdība aktīvi izstrādā programmas,
lai sekmētu Latvijas galveno ekonomisko sektoru attīstību un vēl vairāk uzlabotu jau
labvēlīgo investīciju klimatu mūsu valstī. Iepriekšējā desmitgadē veikto reformu
rezultātā ir notikusi sekmīga privātā sektora nostiprināšanās un ir radīti
labvēlīgi apstākļi, lai nodrošinātu Latvijas makroekonomikas nepārtrauktu un
stabilu attīstību.
Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu tirdzniecības,
finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam
stāvoklim un modernajai infrastruktūrai, visvairāk ārvalstu investoru ir Rīgā, kas
ir atbalsta punkts, no kurienes tie izvērš savu darbību citur Latvijā, kā arī
Krievijas un Eiropas Savienības tirgos – un tur ir iespējams atrast 600 miljonus
patērētāju. Rīga ir arī ļoti skaista pilsēta, un es aicinu jūs to iepazīt.
Latvijai jau ir vieni no visstraujāk augošajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem
Eiropā. Laikā no 1996. līdz 2002.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija
vidēji 5,8 procenti gadā, un pagājušajā gadā tas palielinājās par 7,5 procentiem.
Latvijas ekonomiskās izaugsmes temps ir aptuveni divreiz lielāks nekā Eiropas
Savienībā, un tuvākajā nākotnē Latvija cer saglabāt šo nepārtraukto un ātro
izaugsmes tempu.
Latvijas pozitīvos ekonomiskās izaugsmes rādītājus palīdz saglabāt tās
nacionālās valūtas – lata – stabilitāte, kas no jauna tika ieviests pirms desmit
gadiem, kā arī zemais ikgadējais inflācijas pieauguma temps, kas pēdējos trijos
gados nekad nav pārsniedzis trīs procentus. To apliecina nepārtrauktā un pieaugošā
ārvalstu investoru uzticēšanās Latvijas politikai un nākotnes izredzēm.
Dāmas un kungi! Minot šos faktus, es vēlējos pievērst jūsu uzmanību Latvijas
lielajām iespējām kā daudzsološai, stabilai un uzticamai Maltas biznesa partnerei. Es
ceru, ka šodienas biznesa pārstāvju tikšanās sekmēs jaunu un savstarpēji izdevīgu
partnerattiecību izveidošanos starp mūsu abu valstu uzņēmējiem un ka to atcerēsies
kā ievērojamu sasniegumu. Es novēlu jums visiem veiksmi.
“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas