Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums Nr. 01/2004

Rīgā 2004.gada 13.februārī

Par pārbaudes izbeigšanu attiecībā uz Polijas subsidēto cūku liemeņu importu Latvijā

A. Vispārīgā informācija

(1) Pārbaudes gaita

1. 2003.gada 17.janvārī Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 9 (2774) tika publicēts Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (turpmāk — VITAB) 2003.gada 14.janvāra lēmums Nr. 01/2003 “Par pārbaudes uzsākšanu attiecībā uz Polijas subsidēto cūku liemeņu importu Latvijā”, un saskaņā ar LR likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 8. panta 2.daļu VITAB attiecībā uz Polijas subsidēto cūku liemeņu importu Latvijā uzsāka pārbaudi, pamatojoties uz VITAB rīcībā esošiem sākotnējiem pierādījumiem par kompensējamās subsīdijas esamību un vietējo ražotāju zaudējumiem.

2. Sākot pārbaudi, saskaņā ar LR likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 14.pantu ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja sniegt komentārus lietā un pieprasīt noklausīšanās sarīkošanu. Saskaņā ar VITAB lēmuma Nr. 01/2003 33.punktu visus argumentus un informāciju ieinteresētās puses tika aicinātas iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma publicēšanas LR oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Par pārbaudes uzsākšanu 2003.gada 15.janvārī VITAB informēja zināmos Latvijas cūkgaļas importētājus un kooperatīvo sabiedrību “Latvijas Cūku audzētāju asociācija”.

2003.gada 22.janvārī VITAB ar LR Ārlietu ministrijas starpniecību informēja Polijas valdību un zināmos Polijas eksportētājus.

4. VITAB ir zināmi šādi ārvalstu uzņēmumi, kas eksportēja pārbaudāmo preci no Polijas uz Latviju pārbaudes periodā:

— AMINEX Sp.z.o.o.;

— DUDA S.A.;

— EPONA Sp.z.o.o.;

— ROLMEX S.A.

5. Lai iegūtu informāciju par stāvokli cūkkopības nozarē Latvijā, 2003.gada 28.janvārī VITAB izsūtīja anketas 169 zināmiem vietējiem ražotājiem un 4 zināmiem vietējiem importētājiem. Atbildes tika saņemtas no 85 vietējo ražotāju uzņēmumiem. Vietējie importētāji atbildes uz anketām neiesniedza.

6. 2003.gada 13.februārī VITAB saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumu “Atsevišķu likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” normu piemērošanas kārtība” 35. un 36.punktu lūdza Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajai muitas pārvaldei sākt pārbaudāmo preču reģistrāciju, lai būtu iespējama kompensācijas maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu datumu saskaņā ar likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 39. un 43. pantu.

7. Lai iegūtu papildu informāciju par Polijas subsidētā importa ietekmi uz vietējo ražošanu, 2003.gada 3.jūnijā VITAB izsūtīja anketas 34 lieljaudas lopkautuvēm, nosakot aizpildīšanas termiņu līdz 2003.gada 20.jūnijam. Aizpildītas anketas iesniedza 4 kautuves. 2002.gadā šīs kautuves ir iepirkušas 18% no visas Latvijā realizētās cūkgaļas (CSP dati).

8. 2003.gada 25.jūnijā VITAB nosūtīja anketas 4 zināmajiem ārvalstu eksportētājiem. Atbilžu iesniegšanas termiņš tika noteikts 40 dienas pēc to saņemšanas. Neviens no uzņēmumiem atbildes anketas VITAB neiesniedza.

9. 2003.gada 27.jūnijā VITAB ar LR Ārlietu ministrijas starpniecību nosūtīja anketu Polijas valdībai. Anketas iesniegšanas termiņš tika noteikts 40 dienas pēc tās saņemšanas. 12.augustā VITAB saņēma atbildi no kompetentās Polijas institūcijas. Tā kā atbilde bija nepilnīga, 13.augustā VITAB pieprasīja papildu informāciju. Polija nesniedza atbildi noteiktajā termiņā un termiņa pagarinājumu nelūdza. Neilgi pirms pārbaudes pabeigšanas 4.decembrī VITAB saņēma vēstuli no Polijas Ekonomikas, darba un sociālo lietu ministrijas, kura bija domāta kā atbilde uz VITAB 13.augustā izsūtītajiem jautājumiem.

10. VITAB veica vietējo ražotāju sniegto datu pārbaudi, izbraucot pārbaudes vizītēs. Vizītes tika veiktas izlases veidā, vadoties pēc uzņēmumu lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Tika apmeklēti šādi vietējo ražotāju uzņēmumi:

— SIA “Korkalns”;

— SIA “Avoti”;

— SIA “Baltic Pork”;

— Z/s “Agatnieki”;

— KS “Kalve”;

— SIA “Gaižēni”;

— SIA “Mārupe”;

— SIA “Mežvidi”.

11. Ņemot vērā nepieciešamību papildus pārbaudīt subsīdijas aspektus, VITAB nolēma neierosināt pagaidu kompensācijas pasākumu piemērošanu.

12. 2003.gada 17.decembrī VITAB nosūtīja Polijas valdībai un Polijas cūkgaļas eksportētājiem informāciju par būtiskajiem izskatāmajiem faktiem pārbaudē. 19.decembrī faktu kopsavilkums tika nosūtīts Latvijas Cūku audzētāju asociācijai, lai informētu asociācijas biedrus, VITAB zināmajiem vietējiem cūkgaļas ražotājiem, kas nav asociācijas biedri, un subsidētās cūkgaļas no Polijas importētājiem. Ieinteresētajām pusēm tika dots termiņš komentāru sniegšanai līdz 2004.gada 7.janvārim. Komentāri tika saņemti tikai no Polijas Ekonomikas, darba un sociālo lietu ministrijas.

13. 2003.gada 17.decembrī VITAB nosūtīja lēmuma projekta kopijas LR Ārlietu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijai, lai tās sniegtu savu atzinumu par iespējamo kompensācijas pasākumu piemērošanas atbilstību valsts interesēm.

14. Pārbaudes periods subsīdijas fakta konstatēšanai ir laika posms no 2002.gada 1.jūnija līdz 2002.gada 31.decembrim.

(2) Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos

15. 2003.gada 17.februārī VITAB pieņēma lēmumu Nr. 03/2003 “Lēmums par pārskata par iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudes lietas pret cūku un atsevišķu cūkgaļas produktu importu pieaugošos apjomos rezultātiem apstiprināšanu” (publicēts 21.02.2003. Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 29 (2794)). Pamatojoties uz šo lēmumu, tika izstrādāts un 2003.gada 5.jūnijā Saeimā pieņemts likums “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, kura mērķis ir aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu pret pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem, nosakot muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodokli.

16. Likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” dzīvu cūku importam Latvijas Republikā tika noteikts papildu muitas nodoklis, bet cūkgaļas un cūku subproduktu importam tika noteiktas muitas tarifu kvotas un papildu muitas nodoklis, kas tiek piemērots, pārsniedzot muitas tarifu kvotu. Aizsardzības pasākumi ir spēkā līdz Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā.

B. Pārbaudāmā prece un līdzīgā prece

17. Pārbaudāmā prece ir svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas šķirņu cūku kautķermeņi (liemeņi) bez iekšējiem orgāniem ar galvu vai bez galvas vai kautķermeņu (liemeņu) puses. Pārbaudāmā prece tiek klasificēta saskaņā ar Latvijas kombinētās nomenklatūras 0203 11 100 un 0203 21 100 kodiem.

18. VITAB konstatēja, ka nav būtisku raksturīgo pazīmju un lietojuma atšķirību starp Polijas izcelsmes Polijā realizētiem vai uz Latviju eksportētiem cūku liemeņiem un Latvijas ražotāju Latvijas tirgū pārdotiem cūku liemeņiem, un tādējādi tie ir līdzīgās preces LR likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 1. panta 5.punkta izpratnē.

C. Subsīdija

(1) Subsīdijas apraksts

19. 2002.gada 11.jūnijā Polijas Ministru padome ar lēmumu Nr.124/2002 apstiprināja Polijas Lauksaimniecības tirgus aģentūras Intervences programmu 2002.gadam (turpmāk — “LTA Intervences programma”), kuras II sadaļas 2.punktā tika noteiktas piemaksas summas lauksaimniecības produktu eksporta gadījumā. Cūku pusliemeņu eksportam tika noteikta piemaksas kopsumma līdz 99 900 tūkstošiem Polijas zlotu un šo summu tika paredzēts izmaksāt līdz 25,9 tūkstošiem tonnu cūku pusliemeņu eksportam saskaņā ar LTA Intervences programmas III sadaļas 1.punktu (realizācijas izmaksas).

(2) Secinājumi par subsīdijas pakļautību kompensācijas pasākumiem

20. Polijas LTA Intervences programmā paredzētā piemaksa ir eksporta subsīdija, jo tiek piešķirta pēc eksporta operācijas veikšanas un tiek izmaksāta no valstiskas institūcijas budžeta, un tādējādi atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk — PTO) Līguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 1.1.punktam un PTO Lauksaimniecības līguma 9.panta 1-a punktam.

21. Saskaņā ar PTO lauksaimniecības līguma 13.pantu eksporta subsīdijas, kuras atbilst PTO Lauksaimniecības līguma V daļas prasībām, subsīdiju ieviešanas periodā ir pakļautas kompensācijas pasākumiem, ja ir konstatēti zaudējumi vai to draudi vietējiem ražotājiem.

22. LTA programmā noteiktā piemaksa ir eksporta subsīdija, kas pakļauta kompensācijas pasākumiem saskaņā ar likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 5.panta 1.daļas 3.punktu.

(3) Kompensējamās subsīdijas apmēra aprēķināšana

23. Kompensējamās subsīdijas apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.2 “Atsevišķu likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” normu piemērošanas kārtība” II daļu.

Kompensējamās subsīdijas apmērs tika aprēķināts šādi:

1) piemaksas kopsumma tika izdalīta ar subsidējamo cūku pusliemeņu apjomu, kā rezultātā tika iegūts piemaksas apmērs uz vienu subsidētās preces vienību — 3,857 Polijas zlotu jeb 0,571 Latvijas lats uz vienu cūkgaļas kilogramu (pēc Latvijas Bankas vidējā kursa pārbaudes periodā datumos, kuros tika veikts pārbaudāmās preces imports no Polijas (0,14813 LVL par 1 PLN));

2) tika aprēķināts ievedmuitas nodoklis, kas samaksāts par Polijas izcelsmes cūku liemeņu importu Latvijā pārbaudes periodā, uz vienu cūkgaļas kilogramu;

3) no piemaksas apmēra (uz vienu cūkgaļas kilogramu) tika atskaitīts aprēķinātais ievedmuitas nodoklis uz vienu vienību un iegūts kompensējamās subsīdijas apmērs — 0,397 LVL par vienu cūkgaļas kilogramu.

24. Kompensējamās subsīdijas apmēru attiecinot pret preces vērtību (pārbaudes perioda vidējā svērtā preces muitas vērtība, kas aprēķināta pēc Galvenās muitas pārvaldes datiem), VITAB konstatēja, ka tā pārsniedz minimālo robežu, kas noteikta likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 23.panta 2.punktā. Tika konstatēts, ka subsīdijas apmērs ir 74% no pārbaudāmās preces vērtības.

D. Vietējie ražotāji

25. Latvijā līdzīgo preci ražo cūku audzētāji. Pārbaudē tika konstatēts, ka cūku audzētāji savu produkciju realizē gan dzīvsvarā, gan kautsvarā, t.i., cūku kautķermeņos.

26. VITAB izvērtēja, vai tie ražotāji, kas realizē savu produkciju dzīvsvarā, ir uzskatāmi par līdzīgās preces, t.i., cūku liemeņu, ražotājiem. Izvērtējot šo aspektu, VITAB konstatēja, ka no dzīvas cūkas iegūstamās gaļas vērtība veido 89% galaprodukta vērtības. Galvenais cūku audzēšanas mērķis ir gaļas iegūšana, un dzīvām cūkām nav cita lietojuma kā tikai gaļas ieguve, t.i., pēc to nokaušanas tiek iegūti cūku kautķermeņi. VITAB atzīst, ka cūka dzīvsvarā pamatā atbilst cūkas kautsvarā pamatīpašībām kā fiziska prece. Kaušanas procesa rezultāts — cūku liemeņu iegūšana — ir pirmā apstrādes stadija pirms tālāko produktu — sadalītas un/vai atkaulotas gaļas un citu cūkgaļas produktu iegūšanas, līdz ar to ir uzskatāma par līdzīgu preci. Tādējādi VITAB atzīst, ka arī dzīvu cūku audzētāji ir līdzīgas preces (cūku liemeņu) ražotāji.

27. Pārbaudes gaitā ar VITAB sadarbojās 85 vietējie cūku audzētāji, to saražotais līdzīgās preces apjoms ir 50% no kopējā cūkgaļas ražošanas apjoma Latvijā. Līdz ar to tiek izpildītas likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” 9.panta 1.daļas prasības par nepieciešamo vietējo ražotāju pārstāvniecību zaudējumu vērtēšanā.

E. Zaudējumi

(1) Cūkgaļas patēriņš un Polijas imports Latvijā

28. Cūkgaļas patēriņš Latvijā tika aprēķināts šādi (izmantoti CSP dati):

— vietējo ražotāju saražotās cūkgaļas apjomiem (dzīvsvarā) pieskaitot dzīvu cūku importa apjomus un atņemot dzīvu cūku eksporta apjomus;

— šo rezultātu pārrēķinot pēc kautsvara koeficienta “0,68”, lai iegūtu datus pārbaudāmās preces izteiksmē;

— aprēķinātajam apjomam pieskaitot cūkgaļas importa apjomus un atskaitot cūkgaļas eksporta apjomus.

Nosakot Latvijas cūkgaļas patēriņu pārbaudes periodā, aprēķinātais patēriņš 2002.gadā tika izdalīts ar 12 un sareizināts ar pārbaudes perioda mēnešu skaitu.

Kā attēlots 1.tabulā, pieaugot pieprasījumam, Latvijas cūkgaļas patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2001.gadā ir palielinājies par 18%, bet 2002.gadā — par 29%.

1.tabula

29. Cūkgaļas importa apjomi no Polijas 2001.gadā ir samazinājušies, taču 2002.gadā ir palielinājušies, salīdzinot gan ar 2000.gadu (par 84%), gan 2001.gadu (par 115%). 2002.gadā pārbaudāmā prece no Polijas Latvijā tika importēta tikai pārbaudes periodā, kad Polijas cūkgaļas eksportam tika piešķirta eksporta subsīdija, tātad var secināt, ka, nepiešķirot šīs eksporta subsīdijas, cūkgaļas eksports uz Latviju nav izdevīgs.

30. Cūkgaļas importa no Polijas daļa Latvijas patēriņā 2001.gadā ir samazinājusies, taču 2002.gadā palielinājusies, salīdzinot gan ar 2000.gadu (par 21%), gan 2001. gadu (par 67%). Pārbaudes periodā Polijas importētās cūkgaļas daļa Latvijas patēriņā bija 4,45%.

31. Attiecinot pārbaudāmās preces importa apjomus no Polijas pret Latvijas ražotāju saražoto cūkgaļas apjomu un kopējo pārbaudāmās preces importa apjomu, 2001.gadā, samazinoties Polijas cūkgaļas importam Latvijā, samazinājušies arī visi iepriekšminētie rādītāji. 2002. gadā, būtiski palielinoties importa apjomam no Polijas, importa apjoma no šīs valsts attiecība pret Latvijā saražoto cūkgaļas apjomu ir palielinājusies par 89%, bet Polijas importa attiecība pret kopējo importu ir palielinājusies par 50%. Analizējot situāciju pārbaudes periodā, Polijas importa attiecība pret Latvijā saražoto cūkgaļu un kopējo pārbaudāmās preces importu ir vislielākā (attiecīgi — 7,13% un 20,31%).

32. Importa vidējās vērtības ir importa vidējās svērtās muitas vērtības uz vienu apjoma vienību (CSP dati). 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, cūkgaļas importa vērtība palielinājusies gan no Polijas (par 4%), gan no pārējām valstīm (par 6%). 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, cūkgaļas importa vērtība ir samazinājusies — Polijas importam par 5%, pārējo valstu importam par 3%. Taču pārbaudes periodā konstatētā vidējā importa vērtība cūkgaļas importam no Polijas ir 2002.gada līmenī, jo pārējos 2002.gada mēnešos cūkgaļa no šīs valsts netika importēta, bet citu valstu importa vidējā vērtība šajā periodā ir par 4% augstāka nekā 2002.gada vidējā vērtība.

2.tabula

33. Lai noteiktu Polijas subsidētā importa ietekmi uz cenām Latvijas iekšējā tirgū, VITAB veica datu analīzi par pārbaudes periodu. Šai analīzei tika izmatota informācija par Polijas importa muitas vērtību, kurai pieskaitīts ievedmuitas nodoklis, un pārējo valstu importa muitas vērtību.

34. Pārbaudāmās preces importa no Polijas vidējā vērtība pārbaudes periodā bija par 25% zemāka nekā pārējo valstu importa vidējā vērtība.

(2) Vietējās ražošanas situācija

35. Vietējās ražošanas situācija tika analizēta saskaņā ar MK noteikumu Nr.2 “Atsevišķu likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” normu piemērošanas kārtība” III daļu. Dati par vietējo ražošanu tika analizēti par 2001.gadu un 2002.gadu. Tā kā dati par pārbaudes periodu atsevišķiem analizējamajiem posteņiem nav pieejami vietējo ražotāju grāmatvedības uzskaites specifikas dēļ, šajos posteņos dati tika analizēti par gadu kopumā.

36. Vidējais mēneša nobarojamo cūku skaits saimniecībās ir pieaudzis par 32% 2002.gadā attiecībā pret 2001.gadu, kas liecina par to, ka vietējie ražotāji cenšas attīstīt savu cūkgaļas ražošanas procesu, jo 2001.gads bija labvēlīgs cūkgaļas ražošanai. Tomēr jaudu noslogojums nav pilnīgs, un vietējiem ražotājiem ir iespējams palielināt ražošanas apjomus par 35%.

3.tabula

37. Vietējie ražotāji, ieguldot līdzekļus ražošanā, 2002.gadā palielinājuši ražošanas jaudas par 4%, salīdzinot ar 2001.gada ražošanas jaudām. Jaudu izmantošana 2002.gadā attiecībā pret 2001.gadu palielinājusies par 30% un 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, to ir plānots palielināt vēl par 22%.

38. Pārbaudē piedalījušos vietējo cūkgaļas ražotāju realizētais cūkgaļas apjoms 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, pieaudzis par 37%, bet to tirgus daļa tajā pašā laika periodā palielinājusies par 1%.

39. Latvijas vietējie cūkgaļas ražotāji, ieguldot līdzekļus ražošanas procesā, samazinājuši cūkgaļas ražošanas pašizmaksu, kas 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, ir pazeminājusies par 3%.

40. 2001.gadā vietējie cūkgaļas ražotāji savu saražoto produkciju realizējuši ar peļņu, taču 2002. gadā cūkgaļa tika realizēta ar zaudējumiem, lai gan ražošanas pašizmaksa bija zemāka nekā 2001.gadā.

41. Kā attēlots 4.tabulā, 2002.gadā vietējo ražotāju cūkgaļas realizācijas cena, attiecinot pret iepriekšējo pusgadu, ir strauji samazinājusies — 1.pusgadā par 23%, 2.pusgadā par 2%. Pārbaudes periodā vidējā cūkgaļas iepirkuma cena bija LVL 0,569 par dzīvsvara kilogramu, kas ir zemāka par ražošanas pašizmaksu. Pēc pārbaudē saņemto anketu datiem, cūkgaļas iepirkuma cenu galvenokārt nosaka pircējs, t.i., gaļas pārstrādātājs, un vietējais cūkgaļas ražotājs ir spiests realizēt cūkgaļu par zemu cenu, lai nezaudētu tirgus daļu Latvijas tirgū, kā arī lai saražotā cūkgaļa nezaudētu kvalitāti (cūkas netiktu pārturētas).

4.tabula

42. Ieguldījumi cūkkopībā ir palielinājušies ēkās (par 3%) un tehnikā (par 6%), arī prognoze ir pozitīva, kas liecina par to, ka vietējie ražotāji cenšas celt savas ražotās produkcijas kvalitāti, attīstīt un modernizēt ražotni un samazināt ražošanas pašizmaksu. Savukārt citi ieguldījumi, kuros galvenokārt ietilpst šķirnes un vaislas dzīvnieku iepirkšanas izmaksas, 2002.gadā ir samazinājušies par 23%, jo liela daļa saimniecību jau paši nodarbojas ar šķirnes dzīvnieku audzēšanu.

5.tabula

43. Cūkkopībā nodarbināto skaits ir samazinājies 2002.gada pirmajā un otrajā pusgadā, salīdzinot ar 2001.gada pirmo pusgadu, kad bija vērojama darbinieku skaita palielināšanās.

6.tabula

(3) Secinājumi par zaudējumiem

44. 2002.gadā pieaudzis cūkgaļas patēriņš Latvijā. Palielinājušies arī vietējo ražotāju pārdošanas apjomi par 37%, taču vietējo ražotāju tirgus daļa palielinājusies tikai par 1%. Kā rāda CSP dati, kopējā Latvijas ražotāju tirgus daļa Latvijas patēriņā 2002.gadā ir samazinājusies, līdz ar to secināms, ka tirgus daļas palielinājums vietējiem ražotājiem, kuri piedalījās pārbaudē, noticis uz pārējo ražotāju, kuri nepiedalījās pārbaudē, tirgus daļas samazinājuma rēķina.

45. 2002.gadā par 25% samazinājušās vietējo ražotāju realizācijas cenas salīdzinot ar 2001.gada realizācijas cenām. Analizējot vietējo ražotāju cūkgaļas pārdošanas cenas pārbaudes periodā un attiecīgā periodā 2001.gadā, tās samazinājušās par 25%.

46. Vietējo ražotāju cenu samazināšanās ir negatīvi ietekmējusi vietējo ražošanu, un vietējie ražotāji 2002.gadā cūkgaļu realizējuši ar zaudējumiem. Tā kā cūkgaļas ražošana 2002.gadā bija nerentabla, tas ir negatīvi ietekmējis uzņēmuma naudas plūsmu, investīciju atdevi un kapitāla piesaistīšanas iespējas.

47. 2002.gadā investīciju apjoms ir pieaudzis, jo ražotājiem jāinvestē ražotnēs, lai tās atbilstu ES standartiem un ražošanas process kļūtu lētāks, un vietējie ražotāji pēc iestājas ES varētu veiksmīgi konkurēt ES tirgū.

48. 2002.gadā ir samazinājies vietējo ražotāju uzņēmumos nodarbināto darbinieku skaits, īpaši 2. pusgadā, ko varētu izskaidrot gan ar uzņēmumu modernizācijas rezultātu, gan cūkgaļas importa pieauguma Latvijas tirgū izraisītajām sekām.

F. Cēloniskā saikne

49. Vietējo ražotāju realizācijas cenas pārbaudes periodā palielinājušās jūlijā par 8% salīdzinājumā ar jūnija realizācijas cenu, bet no augusta tās pakāpeniski samazinājušās. Vislielākais cenu pazeminājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir konstatēts oktobrī (par 6%) un novembrī (par 7%). Polijas cūkgaļas imports Latvijā sācies 2002.gada jūlijā, taču tieši tad ir konstatēta visaugstākā vietējo ražotāju cūkgaļas realizācijas cena. 2002.gada decembrī Polijas cūkgaļa Latvijā netika importēta, bet vietējo ražotāju saražotās cūkgaļas realizācijas cena bijusi viszemākā. Tātad nepastāv tieša sakarība starp vietējo ražotāju saražotās cūkgaļas realizācijas cenu un Polijas cūkgaļas importu apjomiem pārbaudes periodā.

7.tabula

(2) Citu faktoru ietekme

50. 2002.gadā zaudējumus vietējiem ražotājiem radījis arī cūkgaļas un cūku subproduktu imports no citām valstīm, kā to VITAB ir konstatējis 2003.gada 17.februāra lēmumā Nr. 03/2003. Par galveno zaudējumu iemeslu tika minēts, ka visu 2002. gadu vietējie cūkgaļas ražotāji bija spiesti pārdot savu produkciju zem ražošanas pašizmaksas.

(3) Secinājumi par cēlonisko saikni

51. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.2 “Atsevišķu likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” normu piemērošanas kārtība” 18.punktu, novērtējot cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem, pamatojas uz datiem par pārbaudes periodu.

52. Vietējās ražošanas situāciju 2002.gadā ietekmējis ne tikai subsidētais cūkgaļas imports no Polijas, bet arī cūkgaļas imports no pārējām valstīm. Polijas cūkgaļas importa tirgus daļa Latvijas patēriņā pārbaudes periodā ir 4,45%, Polijas cūkgaļas importa attiecība pret kopējo pārbaudāmās preces importu Latvijā — 20,31%. No iepriekšminētā var secināt, ka subsīdijas pārbaudes periodā Latvijas cūkgaļas tirgu vairāk ir ietekmējis cūkgaļas imports no citām valstīm.

53. Lai pārbaudītu secinājumu, ka 2002.gadā Latvijas cūkgaļas tirgu ir ietekmējis imports no visām valstīm, ne tikai no Polijas, tika analizēta ar likumu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, kas ir spēkā no 2003.gada 3.jūlija, noteikto tirgus aizsardzības pasākumu ietekme uz vietējo ražotāju saražotās cūkgaļas realizācijas cenām 2003.gadā (CSP dati). Pirms pasākumu ieviešanas (2003.gada 1.pusgadā) cūkgaļas realizācijas cenas bija 0,56 LVL līdz 0,63 LVL par dzīvsvara kilogramu, bet pēc pasākumu ieviešanas (2003.gada 2.pusgadā) cūkgaļas realizācijas cenas pakāpeniski palielinājās un 4.ceturksnī sasniedza 0,68 LVL līdz 0,71 LVL par dzīvsvara kilogramu. Tātad var secināt, ka 2002.gadā vietējiem ražotājiem zaudējumus radījis cūku un cūkgaļas imports no visām valstīm, ne tikai no Polijas un šie zaudējumi tiek novērsti ar spēkā esošajiem tirgus aizsardzības pasākumiem.

54. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.2 “Atsevišķu likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” normu piemērošanas kārtība” 14.punktu birojs konstatē, vai subsidētais imports ir zaudējumu cēlonis. Analizējot vietējo ražotāju realizācijas cenas un Polijas importa apjomus pārbaudes periodā, VITAB secināja, ka cēloniskā saikne likuma “Par aizsardzību pret subsidēto importu” izpratnē starp Polijas subsidēto importu un vietējo ražotāju zaudējumiem subsīdijas pārbaudes periodā nav konstatējama.

55. Pamatojoties uz iepriekšminēto, VITAB nolemj izbeigt pārbaudi attiecībā uz Polijas subsidēto cūku liemeņu importu Latvijā.

56. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Tirgus aizsardzības daļas vadītāja L. Maļinovska