Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Esot valstsvizītē Maltas Republikā 2004.gada 16. - 18.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2004., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84436

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

17.02.2004., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Esot valstsvizītē Maltas Republikā 2004.gada 16. – 18.februārī

Vakar, 16.februārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsākot valstsvizīti Maltā, tikās ar Maltas prezidentu Gvido de Marko un nolika vainagu pie Kara memoriāla. Valsts prezidentes valstsvizīte Maltā notiek ļoti svarīgā brīdī, kad Eiropa svin savu apvienošanos.
Sarunas laikā ar Maltas prezidentu tika uzsvērta Eiropas vienotības ideja un abu valstu iespējas tuvāk iepazīt vienai otru un ciešāk sadarboties vairākās nozarēs. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Eiropa šobrīd ir apvienota un ir jāstiprina eiropiešu kopējā apziņa, kuras pamatā ir kopējais kultūrvēsturiskais mantojums.
Gvido de Marko, kurš ir bijis Latvijā 1986.gadā, kad tā vēl bija kontrolēta Padomju Savienības teritorija, ar lielu gandarījumu sveica Latviju sakarā ar tās ļoti veiksmīgajām reformām un Baltijas valstu atgūto neatkarību.
Maltas prezidents apliecināja savas valsts interesi sadarboties ar Latviju. Sarunā uzsvērts, ka abām valstīm ir pieredze tranzīta jomā. Latvijai un Maltai, atrodoties katrai savā Eiropas pusē, tā tomēr ir vērtīga pieredze, kurā abas valstis var dalīties. Latvijas prezidente pēc tikšanās ar Maltas prezidentu presei sacīja, ka tranzīta joma, tūrisms un kultūra ir tie stūrakmeņi, uz kuriem varētu balstīt Latvijas un Maltas turpmāko sadarbības dialogu.
Prezidente atzīmēja, ka vizītē viņu pavada kultūras ministre un, tā kā Malta ir ļoti veiksmīgs piemērs tam, kā kultūra var kļūt par nopietnu ekonomikas sastāvdaļu, perspektīvi ir abu valstu tālākie kontakti šajā jomā.
Latvijas un Maltas prezidenti dalījās skatījumā par Baltijas jūras reģiona un Vidusjūras reģiona aktualitātēm un attīstības iespējām. Prezidente informēja par Baltijas valstu ciešo sadarbību ar Ziemeļvalstīm un par Baltijas jūras reģiona kopējām nākotnes iespējām, kur viena no svarīgām sadaļām ir dialogs ar ES kaimiņvalstīm.
Maltas prezidents atzīmēja, ka Vidusjūras reģionā šobrīd ir zināmi izaicinājumi, kas ir jārisina, un Eiropas apvienošanās var šajā ziņā palīdzēt. G.de Marko stāstīja V.Vīķei-Freibergai par Maltas dialogu ar Ziemeļāfrikas valstīm un Tuvo Austrumu kaimiņiem, apsveicot Lībijas valsts vadītāja Muamara Kadafi lēmumu apturēt masu iznīcināšanas ieroču programmu.
Abi prezidenti sarunās sacīja, ka Latvija un Malta ir arī zināms vienotības simbols tam Eiropas vienotības tiltam, ko radījušas tautas nobalsošanas nākamajās ES valstīs. Kā zināms, Maltas iedzīvotāji bija pirmie, kas balsoja par savas valsts dalību ES, bet Latvija noslēdza šo referenduma procesu 10 ES kandidātvalstīs.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim