Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Maskavas priekšpilsētas vīzijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2004., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84412

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"BOBCATSSS 2004" - iespēja, uzdrīkstēšanās un pierādījums

Vēl šajā numurā

17.02.2004., Nr. 25

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Maskavas priekšpilsētas vīzijas

FORSTATE1.PNG (99344 bytes)
Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Dace Kalvāne un žūrijas priekšsēdētājs Aivars Kreituss plenēra noslēguma pasākumā
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

No 12. līdz 16.februārim notika starptautisks arhitektu un pilsētplānotāju darbseminārs, kura mērķis bija iegūt priekšlikumus Rīgas Maskavas priekšpilsētas sakārtošanai un attīstībai. Pasūtītājs bija Rīgas Pilsētas attīstības departaments, bet galvenos organizatoriskos darbus veica arhitektu birojs “A plus Arhitekti” arhitektes Daces Kalvānes vadībā. Interesantajā pasākumā piedalījās 10 arhitektu kolektīvi – pa vienam no Austrijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas un Spānijas un divi no Krievijas. Dalībnieku uzdevums bija dot apbūves telpiskos priekšlikumus četriem vienlīdz raksturīgiem, bet dažādiem Maskavas priekšpilsētas kvartāliem. Piemēram, kvartālā starp Maskavas, Jersikas, Sarkano, Līksnas, Ebreju, Lomonosova un Aiviekstes ielu, kas veido īpatnējo Maskavas priekšpilsētas vides tēlu, bija jāparedz esošajai apbūvei pakārtotas jaunceltnes, iespējami saglabājot un respektējot apkārtējās vides mērogu un raksturu. Kvartālā starp Lubānas un Saikavas ielu un dzelzceļu, kur atrodas pārsvarā mazvērtīga apbūve, dalībniekiem tika dota iespēja jaunas apbūves veidošanai bez īpašiem ierobežojumiem. Savukārt kvartālā starp Maskavas, Jersikas un Mazo Kalnu ielu bija jārada vietējas nozīmes sabiedriskais centrs šim rajonam atbilstošā tradicionālās apbūves veidolā un saglabājot vietas simbolu – tirdziņa “Krasnaja gorka” nojumi.
Maskavas priekšpilsēta pašlaik ir viena no visdegradētākajām Rīgas centra vietām, kuru dažkārt dēvē par “Maskavas forštati”, “Maskačku” vai vēl kādos nezin kur saklausītos nesimpātiskos vārdos. Diemžēl šis žargons ievazāts arī daudzu darbseminārā izstrādāto projektu tekstos. Maskavas priekšpilsētas galvenās mūsdienu problēmas ir daudzviet telpiski “izirusī” apbūve un tās sliktais tehniskais stāvoklis, īpašumtiesību nesakārtotība un tā sauktā sociālā riska zonā esošo iedzīvotāju, tostarp bezdarbnieku, narkomānu utt., lielais īpatsvars. Tās galvenokārt ir sekas rajona izolētībai no pārējām pilsētas daļām, no kurām to atdala dzelzceļš. Savukārt Lāčplēša ielas transporta maģistrāle to “pārgriež” divās atsevišķās daļās, bet jauno, Rīgas tēlam svešo komercceltņu virkne gar Krasta ielu ir pavērsta vienīgi pret šo maģistrāli un izteikti “pagriezusi muguru” visai Maskavas priekšpilsētai.
Lielākajā daļā darbseminārā izstrādāto projektu var viegli saskatīt vairākus pamatprincipā līdzīgus priekšlikumus pasākumiem, kuri būtu veicami Maskavas priekšpilsētas vides kvalitātes atveseļošanas un uzlabošanas nolūkā un tāpēc noteikti iestrādājami topošajā jaunajā pilsētas attīstības plānā. Galvenie no tiem:
1) nodrošināt ērtu saikni starp Maskavas priekšpilsētu un pilsētas centra daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no dzelzceļa, ne tikai ar tuneli savienojot Ģertrūdes un Daugavpils ielu, bet izbūvējot arī citus pārvadus pār dzelzceļu;
2) radīt ērtu pieeju Daugavas akvatorijam un Daugavas salām, pāri tām veidojot papildu savienojumus ar Pārdaugavu;
3) izveidot jaunu transporta maģistrāli pa pašreizējo Kojusalas un Grēdu ielas trasi, bet perpendikulāri tai attīstīt jaunas šķērsvirziena ielas, gar kurām izvietotos sabiedriski nozīmīga apbūve.

FORSTATE2.PNG (110067 bytes)
Interesenti aplūko Maskavas forštates apbūves maketus
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Šie principi ir pamatā arī projektam, par kuru žūrija piešķīra augstāko prēmiju – 6000 eiro. Tā autori ir austriešu arhitekti – Grācas Tehniskās universitātes profesors Klauss Kada (Klaus Kada) un viņa kolēģi Gerhards Vitfelds (Gerhard Wittfeld) un Dirks Cvērings (Dirk Zweering). Viņu priekšlikums izcēlās ar rūpīgu detalizāciju, starp Maskavas priekšpilsētas vēsturisko daļu un Krasta ielu paredzot “koridorus” ar jaunu, augstvērtīgu dzīvojamo apbūvi, bet Krasta ielas aizmugurē izveidojot jaunu aleju. Tā kalpotu kā vides telpiskās un arī funkcionālās organizācijas mugurkauls, gar kuru varētu izkārtot kultūras, izglītības un sporta iestādes. Starp Maskavas un Jersikas ielu austriešu arhitekti, tāpat kā daudzi citi darbsemināra dalībnieki, paredzējuši izveidot rajona sabiedrisko centru ar nepieciešamajām tirdzniecības, apkalpes un administratīvajām iestādēm. Tas viss ļautu atdzīvināt Maskavas priekšpilsētas daļu starp Kalna un Ludzas ielu, saglabājot šīs vietas īpatnējo šarmu.
Otro prēmiju – 3000 eiro – žūrija piešķīra par Somijas arhitektu biroja Harris/Kjisik izstrādāto priekšlikumu, bet trešo – 2000 eiro – par projektu, kura autori pārstāv arhitektu biroju Juul & Frost / Forma no Dānijas. Somu (arhitekti Trevors Harriss, Hennu Kjisiks un Ville Rantanens) priekšlikums izcēlās ar plašu teorētisko pamatojumu un izvērstām nākotnes “Rīgas Rivjēras” bulvāra vīzijām, uzsverot, ka apbūvei jābūt jaukta tipa, bez stingra funkcionālā zonējuma. Arī dāņi (arhitekti Flemmings Frosts, Francs Odums un Mortens Ventegodts kopā ar latviešu arhitekti Ināru Kārkliņu) savai idejai formulējuši apjomīgu teorētiski filozofisku argumentāciju. Viņi paredzējuši izveidot plašu, apzaļumotu joslu ar vertikāliem apbūves akcentiem gar Krasta ielu.
Katrā no projektiem atrodama kāda vērā ņemama ideja. Piemēram, Maskavas Arhitektūras institūta darbā (arhitekti Ņikita Kostrikins, Poļina Nazdračova un Valērija Saviniha) paredzēts vienotā telpiskā sistēmā sasaistīt patlaban izkaisītos Krasta ielas komercceltņu apjomus, bet igauņu arhitektūras biroja “Kavakava” (arhitektes Veronika Valka, Sīri Valnera un Mārja Kaska) visumā bērnišķīgajā vīzijā iekļauti apbūves noteikumi, kas veicinātu telpiski harmoniskas vides radīšanu pašreizējā Krasta ielas jaunās apbūves haosā.
Acīmredzot žūrijas viesmīlības dēļ godalgoto projektu klāstā neiekļuva latviešu arhitektu biroja AKA (arhitekti Andris Kokins un Aija Kokina sadarbībā ar Sergeju Ņikiforovu) izstrādātais projekts, kas izcēlās gan ar pārliecinošu visas Maskavas priekšpilsētas pilsētbūvnieciskā skeleta, gan atsevišķu kvartālu apbūves priekšlikumiem.
Jācer, ka darbseminārā iegūtās idejas tiks liktas lietā, lai Maskavas priekšpilsēta, neko nezaudējot no savas vēsturiskās tāpatības, nākotnē izvairītos no tādām grūti labojamām apbūves kļūdām, kādas pēdējā laikā Rīgā saviesies pārlieku daudz. Pēc 23.februāra projektus varēs aplūkot Rīgas Rātsnamā.

Prof. Jānis Krastiņš

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim