Iekšlietu ministrija gatava apgūt Eiropas finanšu līdzekļus

Pretēji otrdien publiskotajai ziņu aģentūras LETA informācijai, kurā, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas (IeM) Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieci Ilzi Pētersoni, tika minēts, ka IeM nav gatava apgūt Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļus, ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta preses centrā norāda, ka šādām bažām nav pamata.

Finanšu apgūšanai
piesaistīs darbiniekus

LETA informācijā tika minēts, ka pašlaik IeM pietrūkst kvalificētu darbinieku ES finanšu līdzekļu apgūšanai un pašlaik pie projektiem strādā trīs cilvēki, lai gan būtu nepieciešami astoņi. Tādējādi administratīvās kapacitātes trūkuma dēļ ministrija varētu nebūt gatava šo līdzekļu apguvei.
Šāda informācija ir krietni pārspīlēta, “Latvijas Vēstnesim” vakar atzina preses centra vadītāja Laura Karnīte. Tiesa, ar trim cilvēkiem tiešām esot par maz, taču no ministrijas budžeta šā trūkuma novēršanai esot iedalīti 47 000 latu, kas ļaušot ES finanšu apgūšanai jau tuvākajā laikā piesaistīt vēl trīs darbiniekus. Minētie astoņi speciālisti plānotajiem nolūkiem līdz ar valsts iestāšanos ES šā gada 1.maijā gan vēl nebūšot nodrošināti, taču šogad un nākamgad, iespējams, pilnīgi pietiks ar sešiem, skaidro L. Karnīte. IeM ar ES līdzekļu piesaistīšanu nodarbojoties jau no 1999.gada un bijusi viena no pirmajām ministrijām, kas tam sākusi gatavoties.
IeM kā apliecinājumu ES līdzekļu apguves izvirzīšanai augstākajā prioritāšu līmenī min līdzšinējā ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktora Kārļa Trautmaņa apstiprināšanu IeM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja postenī, kurš palika vakants, kopš atlūgumu iesniedza bijušais valsts sekretārs Juris Rekšņa. Tiesa, nevar izslēgt vēl kādu ažiotāžu ap šo amatu. Proti, protestējot pret iekšlietu ministra Māra Gulbja vēlmi pārcelt citā amatā J. Rekšņu, atlūgumu Ministru prezidentam Einaram Repšem iesniegusi IeM parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. E. Repše gan atlūgumu noraidījis. Taču L. Mūrniece, kura J. Rekšņu savulaik ieteikusi valsts sekretāra amatam, paudusi, ka turpināt darbu IeM nav iespējams. Parlamentārā sekretāre uzskata: M. Gulbja nostāja nozīmē neuzticības izteikšanu viņai kā amatpersonai.

IeM aktivitātes
ES līdzekļu apgūšanā

Līdz šim IeM ir apguvusi Phare 1998./2001.gada Nacionālās programmas finanšu līdzekļus 18 093 900 eiro apmērā, informē L. Karnīte. Šogad plānots turpināt apgūt “Phare 2001” (1 234 100 eiro) un aptuveni 50% “Phare 2002” (4 118 500 eiro) Nacionālās programmas projektus. Iecerēts arī uzsākt ieviest aptuveni 30% Phare 2003. gada Nacionālās programmas projektus (1 562 625 eiro). Papildus tam plānots sākt apgūt Schengen Facility finanšu līdzekļus – 26 000 000 eiro.
Tāpat šogad plānots turpināt “Phare 2001” un “Phare 2002”, kā arī “Phare 2003” ietvaros uzsākt ieviest šādus projektus:
“Phare 2001” – “Patvēruma un migrācijas vadības sistēmas” un “Organizētās noziedzības efektīva novēršana, apkarošana un kontrole”;
“Phare 2002” – “Sagatavošanās Šengenas informācijas sistēmas ieviešanai”, “Integrētās jūras drošības sistēmas attīstība”, “Valsts policija”;
“Phare 2003” – “Policistu apmācība”, “Valsts robežas kontroles sistēmas attīstība”;
“Phare 2002” Twinning Light projekts – “Valsts policijas administratīvās kapacitātes stiprināšana Eiropola konvencijas ratificēšanai un to protokolu ieviešanai Latvijā”;
“Phare 2003” projektu īstenošana turpināsies līdz 2006.gadam.
Savukārt Schengen Facility finanšu līdzekļu apgūšanai IeM izvirzījusi 17 prioritātes, ko plānots iesniegt apstiprināšanai valdībā:
 – mobilās robežpatrulēšanas sistēmas uzlabošana, izmantojot apvidus mašīnas, sniega motociklus, kvadriciklus un motorlaivas;
– robežapsardzības mobilitātes uzlabošana, izveidojot Iekšlietu ministrijas aviācijas vienību;
– robežapsardzības mobilitātes uzlabošana uz jūras;
– operatīvās darbības nodrošinājuma uzlabošana, iegādājoties tehniskos līdzekļus;
– robežu šķērsojošo personu, mehānisko transportlīdzekļu un personām piederošo lietu pārbaudes efektivitātes uzlabošana, iegādājoties robežu šķērsošanas punktu tehnisko aprīkojumu;
– austrumu robežas “Zaļās robežas” tehniskās uzraudzības attīstība;
– robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidošana, iegādājoties un uzstādot 32,19 km sensoru žogu;
– Valsts robežsardzes telekomunikāciju tīkla modernizācija;
– jūras robežas videonovērošanas sistēmas izveidošana;
– Valsts robežsardzes profesionālās izglītības sistēmas attīstība;
– automatizēta pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma (AFIS);
– Daugavgrīvas ostas robežkontroles punkta un kuteru grupas ēkas rekonstrukcija;
– helikopteru nosēšanās laukuma būvniecība Punduru, Opuļu nodaļās;
– austrumu robežas radiosakaru sistēmas paplašināšana;
– tehniskie līdzekļi pārrobežu vajāšanas procesa nodrošināšanai;
– suņu iegādes Vācijā, Polijā un Somijā;
– vīzu informācijas sistēmas attīstīšana;
– apmācības kursi (svešvalodu, IT, apmācība dalībvalstu SIRENE un N.SIS birojos, ES un nacionālās likumdošanas jomā).
Tomēr konkrēti projekti, kas tiks īstenoti ar Schengen Facility līdzekļu piesaisti, pagaidām vēl nav izstrādāti, jo Eiropas Savienības līmenī līdz pagājušajai nedēļai nebija apstiprinātas vadlīnijas Schengen Facility līdzekļu izmantošanai, līdz ar to pagaidām nav zināms, kāda būs normatīvā bāze to izmantošanai un kad reāli varēs sākt šo līdzekļu apgūšanu. Šīs vadlīnijas Eiropas Komisija apstiprināja pagājušajā nedēļā, un pašlaik ministrijas speciālisti ar tām iepazīstas. Pēc EK vadlīniju izvērtēšanas IeM nekavējoties sāks izstrādāt konkrētus projektus.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv