
2004. gada 5. februāra stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 5.februāra sēdi!
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu – iekļaut šā gada 5.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā paziņojumu “Par Aināra Šlesera deputāta mandāta atjaunošanu” un “Ainara Baštika deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāte Solvita Āboltiņa pieteikusies runāt “par”? Par procedūru.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (JL).
Lūdzu likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai!
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikumu” iesniegt Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iesniegšanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Estas, Antas Rugātes, Dzintara Ābiķa, Jāņa Lagzdiņa, Silvas Goldes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Par šo likumprojektu vai līdzīgu
jau ir runāts ļoti sen. Tā ir objektīva nepieciešamība. Par to liecina anotācijā
sabiedrisko organizāciju atbalsts.
Vēl gadu atpakaļ pie mums, deputātiem, griezās baleta mākslinieki, orķestra
mākslinieku pārstāvji, operas solisti par šāda likumprojekta virzību. Jāsaka, ka
arī Kultūras ministrija konceptuāli akceptēja šādu likumprojektu, bet jautājums ir
viens – cik reāli šīs lietas tiek virzītas uz priekšu?
Šis likumprojekts neparedz to, ka mākslinieks, pakļaujoties šā likuma normām,
varētu saņemt it kā papildu finansējumu un turpināt savu radošo darbību. Šis
likumprojekts ir vērsts jeb domāts tiem, kuri zināmu iemeslu dēļ nevar pildīt vairs
šo savu augsto misiju un tīri profesionāli nevar veikt šos pienākumus.
Vēl jāatzīmē, ka šis likumprojekts arī nekādā veidā neatsaucas uz sociālo
budžetu, ka līdzekļi, kuri ir paredzēti šo izdienas pensiju segšanai, ir paredzēti
no valsts budžeta. Bet par to vēlāk.
Mēs ļoti labi zinām un esam lepni par to, ka, atgriežoties no viesturnejām, mūsu
šīs mākslinieciskās vienības jeb sauksim – mākslinieciskie kolektīvi, tie ir
orķestri, kori, opera, balets, mēs esam lepni par to, ka atsauksmes ir cildinošas. Mēs
esam gandarīti par to, ka mēs varam šo mākslu baudīt šeit, Latvijā, bet tas liecina
arī par ko citu: ja tā vulgārāk varētu teikt, ka šī prece, ko mēs pārdodam, ir
ārkārtīgi konkurētspējīga ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Ka šī prece ir ar
ļoti augstu pievienoto vērtību un ka šeit ir visi priekšnosacījumi, tajā skaitā
izglītības sistēma mūziķiem, kura ir sakārtota, kas nodrošina šo milzīgi augsto
profesionalitāti.
Bet tajā pat laikā šeit rodas pretrunas, ka mākslinieks... Protams, ir izņēmumi,
kuri var pildīt šo mums visiem tik vajadzīgo misiju līdz sirmam vecumam. Te var
daudzus piemērus minēt: kā operdziedonis Kārlis Zariņš vai, teiksim, mūsu maestro
Raimonds Pauls, kurš ir vienmēr formā. Bet ir liela daļa mākslinieku, kuriem,
sasniedzot piecdesmit vai 55 gadu slieksni, zūd šīs te... šī augstā meistarība, un
viņš paliek pilnīgi bez kaut kāda sociālā nodrošinājuma, ņemot vērā to, ka
vecuma pensija ir vēl krietni tālu.
Es gribētu teikt, ka, runājot ar Kultūras darbinieku arodbiedrības asociācijas
pārstāvjiem, kuri izdarīja aptaujas par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem, kuri
būtu nepieciešami 2005.gada 1.janvārī, ja stātos spēkā šis likums, tad šie
skaitļi ir šādi, un tie ir absolūti ticami skaitļi, ka pretendē uz šīm
pensijām... pretendentu loks nepārsniedz 100 cilvēku. No tiem reāli, kuri iesniegtu
iesniegumus un aizietu izdienas pensijā, būtu tikai daži desmiti. Tā ka šie skaitļi,
kuri paredzēti... kuri minēti anotācijā, paredzot budžeta līdzekļus 2005.gadā, ir
absolūti reāli. Tie nav ne samazināti, ne pārspīlēti. Tā ka es nedomāju, ka valsts
budžetam šis finansējums būtu katastrofāls, ko mēs nevarētu nodrošināt.
Un es gribētu aicināt deputātus pildīt savu pienākumu, jo mēs bieži dzirdam, kāda
ir mūsu valsts, valdības, Saeimas attieksme pret kultūru, un ka šie orķestri, kori,
visi šie mākslinieciskie kolektīvi ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Un,
cienījamie deputāti, es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām un tad debatēt, jo es
neuzskatu, ka, kā jebkurš cits likumprojekts, šis ir pati pilnība. Es aicinu izvērst
debates komisijās, bet es aicinu arī nekavēt šī likumprojekta virzību, tādējādi
atkal lieku reizi – vai par gadu vai ilgāku laiku – mēs atbīdītu šī
likumprojekta īstenošanu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Es neesmu nākusi šurp, lai noliegtu to labo domu, kas ietverta
Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā “Valsts un pašvaldību profesionālo
orķestru, koru un teātra mākslinieku izdienas pensiju likums”.
Arī “Jaunais laiks”, strādājot pie sociālo jautājumu sadaļas partijas
programmā, diskutēja par izdienas pensijām, veidojot sociālo sadaļu partijas
programmā. Mums radās jautājums: vai šis ir tas labākais un pareizākais ceļš, kā
sociāli nodrošināt mūsu māksliniekus, kuri zaudējuši darbaspējas, varētu teikt,
objektīvas fiziskas nolietošanās dēļ. Skatot mūsu valsts pensiju sistēmu kopumā,
izdienas pensiju likumi tajā ir speciālie jeb izņēmuma likumi. Līdz šim
tradicionāli tādi veidoti iekšlietu sistēmas darbiniekiem, prokuroriem,
militārpersonām un Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām un tiek nodrošināti
no valsts budžeta. Tātad šobrīd jau ir četri izdienas pensiju likumi. Ja mēs
turpinām iet šo atsevišķu profesiju sociālā nodrošinājuma ceļu, tad mums ir
jārēķinās, ka tieši tādi paši izdienas pensiju likumi pēc taisnības būtu
jāizstrādā vēl vairāku citu nozaru darbinieku grupām, kurām arī objektīvu iemeslu
dēļ nav iespējams nostrādāt līdz valstī noteiktajam pensiju vecumam. Ministru
kabineta noteikumos, kur šādas grupas uzskaitītas, minēti arī aviācijas darbinieki,
būvmateriālu ražošanā nodarbinātie, kuģu komandu darbinieki, metālapstrādē,
metalurģijā, stikla ražošanā, veselības aprūpē un citās nozarēs nodarbināto
atsevišķas grupas, arī profesionālie sportisti un arī kultūras darbinieki, tajā
skaitā 38 gadu darba mūžs fiksēts cirka klauniem un akrobātiem, kuri Tautas partijas
iesniegtajā likumprojektā nav pieminēti. Šobrīd tās ir turpat 90, nevis 6 pensiju
riska specialitātes, kā Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā. Un tas arī vēl
nav viss, jo tieši šodien Trīspusējās sadarbības padomes darba grupas sēdē lems
par šī saraksta paplašināšanu. Ja mēs ietu šo sociālā nodrošinājuma ceļu, mums
būtu jāizstrādā vēl vismaz 16 nozaru izdienas pensiju speciālie likumi. Tas ir,
sadrumstalotu pensiju sistēmu mūsu valstī. Lai tas nenotiktu, varbūt ir lietderīgāk
un gudrāk pievērsties 3.pensiju līmeņa iespējām, lai nodrošinātu sociālās
garantijas konkrēti riska specialitāšu darbiniekiem, kā to paredz likums “Par
privātajiem pensiju fondiem”. Tajā paredzēts, ka izņēmuma profesijām, kuru
sarakstu apstiprina Ministru kabinets, ko jau pieminēju, var veidot speciālus pensiju
plānus un tos nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. Tos savos budžetos varētu
plānot konkrētās ministrijas. Protams, jānoskaidro un jāizanalizē šāda varianta
nepieciešamā finansējuma apjoms. Bet šī varētu būt pieeja, kas ļautu problēmu
skatīt un risināt kopumā solidāri pret pārējām potenciālo izdienas pensiju
saņēmēju grupām.
Pilnīgi iespējams, ka ir vēl arī kādi citi varianti. Zinu, ka Kultūras ministrija,
kā apliecināja ministre Inguna Rībena, ir iesaistījusies šīs problēmas
risināšanā.
Aicinu izdiskutēt šo problēmu pēc būtības un šodien atturēties atbalstīt Tautas
partijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām!
Sēdes vadītāja.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 5.februāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu, iekļaut likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc 11.darba kārtības jautājuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu – izmainīt 5.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc 11.darba kārtības jautājuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu – iekļaut likumprojektu “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu? Nē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā... (Starpsauciens: “Balsot!”)
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Pilsonības likuma izpildes komisijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – nav, atturas – 1. Darba kārtībā jautājums iekļauts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
“Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo
komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Slaktera, Ābiķa, Zommeres, Pietkeviča,
Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut darba kārtībā lēmuma
projektu “Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi”. Vai deputātiem
ir iebildumi pret šādu darba kārtības izmaiņu? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 28, atturas
– 14. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Grozījumu
protokolu līgumam par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas
parlamentu un valdību sadarbību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai,
nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par
– 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – paziņojums “Par Aināra Šlesera deputāta
mandāta atjaunošanu” un “Ainara Baštika deputāta mandāta atjaunošanu”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saņēma no Saeimas Prezidija un bijušajiem
Saeimas deputātiem Aināra Šlesera un Ainara Baštika iesniegumus par viņu atjaunošanu
deputātu statusā pēc pienākumu pildīšanas uz laiku, kur viņi ir nolikuši savus
mandātus un lūdz atjaunot viņiem viņu deputāta statusu. Komisija izskatīja viņu
iesniegumus, un lūdzam jūs balsot par deputāta statusa atjaunošanu Aināram Šleseram
un Ainaram Baštikam.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mums nav jābalso, jo mēs runājam par mandāta atjaunošanu.
Es gribētu pateikties deputātiem Pēterim Simsonam un Ingrīdai Labuckai par darbu, ko
viņi ir ieguldījuši likumdošanas procesā laikā, kad viņi ir strādājuši Saeimā.
Paldies jums liels! Un lūdzu deputātus ar atjaunotiem mandātiem atgriezties Saeimas
sēžu zālē! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Sakarā ar tehniskām izmaiņām 15 minūšu pārtraukums.
Tiekamies sēžu zālē pulksten 9.37.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Turpinām Saeimas sēdi!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei locekļu
ievēlēšanu”.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu par Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas locekļu ievēlēšanu sekojošā sastāvā. Ievēlēt
Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei
šādus deputātus: Aleksandru Bartaševiču, Daini Turlo, Oļegu Deņisovu, Igoru
Solovjovu, Pēteri Kalniņu, Andi Kāpostu, Ēriku Jēkabsonu, Dzintaru Jaundžeikaru,
Gundaru Bērziņu, Vinetu Muižnieci, Jāni Reiru, Robertu Jurķi, Annu Seili, Pēteri
Tabūnu, Andreju Aleksejevu, Andru Tolmačovu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma
projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav,
atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes tiesa, izskatot lietu par Latvijas
Kriminālprocesa kodeksa 96.panta otrās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 89., 92.pantam, nosprieda atzīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksa
96.panta otrās daļas pirmo teikumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes
92.pantam un spēkā neesošu no 2004.gada 1.marta, ja likumdevējs negrozīs advokātu
darbības tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Savienības un Eiropas Padomes
standartiem un pilnā apjomā garantētu tiesības uz taisnīgu tiesu. Minētais
Satversmes tiesas lēmums pasludināts 2003.gada 6.oktobrī.
Tātad šajā likumprojektā, kas ir “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”,
būtiski tiek paplašināts to subjektu loks, kas var būt par aizstāvi krimināllietā.
Proti, tiek noteikts, ka aizstāvības krimināllietās var veikt ne tikai zvērināts
advokāts, bet arī zvērināta advokāta palīgs, tieslietu zinātņu doktors un Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no
Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tātad, izskatot šo likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja tā pieņemšanu
konceptuāli un lūdz arī Saeimu atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otram lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –
12.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas
Republikas Advokatūras likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Tātad, kā jau es minēju, saistībā ar 2003.gada 6.oktobra Satversmes tiesas lēmumu
Satversmes tiesa apšaubīja, ka pašreizējais ad
Ir nepietiekams advokātu skaita pieaugums, to nevienmērīgs sadalījums pa reģioniem, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomei dotā rīcības brīvība attiecībā uz skaita noteikšanu uzņemšanā zvērinātajos advokātos un zvērinātu advokātu palīgos un citas piešķirtās funkcijas mākslīgi var radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos, kā rezultātā var novest pie Satversmes 92.pantā garantēto pamattiesību pārkāpuma.
Tātad šajā normatīvajā aktā, ko izskata Juridiskā komisija, kas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, tiek precizētas prasības personām, kuras var uzņemt par zvērinātiem advokātiem, samazinot vai atceļot noteiktiem amatiem darba pieredzei nepieciešamo termiņu, jo daudzos speciālos normatīvajos aktos jau ir noteiktas prasības uz pretendēšanu uz amatiem, piemēram, gan prokuroriem, gan tienešiem jau ir zināma pieredze, zināmas prasības, lai viņi vispār varētu kļūt par prokuroriem vai tiesnešiem, un tātad attiecīgi nākamās prasības, ja viņi vēlas kļūt par advokātiem, jau ir tikai kā papildus nepamatotas.
Tātad tiek precizēta norma par personas uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu kārtā, izslēdzot Zvērinātu advokātu padomei tiesības lemt par pretendenta atbilstību likumā paredzētajām prasībām pēc jau nokārtota eksāmena, tomēr subjektīvi lemt par to, vai attiecīgais pretendents būtu uzņemams vai nebūtu uzņemams par advokātu. Un projektā ir nodalīta Latvijas Zvērinātu advokātu padomei funkcija noteikt šo eksāmenu, tātad eksāmenu noteiks tieslietu ministrs, un Ministru kabinetam tiek piešķirta kompetence noteikt eksāmenu maksu. Un ir noteikta arī jauna zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas kārtība.
Kā jau es minēju, Satversmes tiesa ir uzdevusi likumdevējam mainīt advokatūras tiesisko regulējumu līdz 2004.gada 1.martam. Tāpēc Juridiskā komisija, izskatot minēto likumprojektu, atzina to par steidzamu. Lūdzu atzīt arī plenārsēdi šo likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Āboltiņa.
Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.februāris. Izskatīšana otrajā lasījumā – 19.februārī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 12.februāris. Izskatīšana – 19.februāra sēdes laikā. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Izglītības
likumā”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā izskatīja
likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kurš tika izskatīts pēc
saņemšanas, pēc tiem grozījumiem, ko izdarīja Ministru kabinets Satversmes 81.panta
kārtībā. Un grozījumi galvenokārt tika izdarīti 9.pārejas punkta trešās daļas
punkta termina “tikai” sakarā, kas, dabīgi, visu laiku izraisīja dažādas
neizpratnes mūsu sabiedrībā – skolās, skolniekos, vecākos un skolotājos. Un šis
labojums tika veikts.
Tālāk trešajā lasījumā tika iesniegti vēl 55 priekšlikumi, kas ir jūsu
dokumentā. Un atļausiet man jums piedāvāt izskatīt šos priekšlikumus.
1.priekšlikums, kuru izteica Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā
sekretāre Anita Kalniņa, komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
2.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Komisija to jums piedāvā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
3.priekšlikumu iesniedza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!
Šobrīd mūsu valdība strādā mazākuma apstākļos, kas nevienam nav pārsteigums.
Visiem arī ir zināms, ka mazākumvaldība ir, protams, atkarīga no opozīcijas
balsojumiem, lai viņas izvirzītie likumprojekti varētu tikt pieņemti. Mūsu valdība
tagad koncentrējas uz to, lai īstenotu valdības deklarētos mērķus, īstenotu savu
programmu. Šajā programmā ir ļoti daudz sastāvdaļu, un viena no ļoti svarīgām
sastāvdaļām ir šis likums, par kuru mēs šodien balsojam. Tas ir Izglītības likums,
tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa mūsu valsts pieņemtajai integrācijas politikai, un
mūsu valdība saista šā likuma pieņemšanu ar valdības pastāvēšanu.
Politiski runājot, neatbalstot šo te likumprojektu, tas ir tāpat kā neatbalstīt
valdību. Ja šis likumprojekts šodien netiks pieņemts, tad valdība arī saprot to, ka
viņai nav nekāda atbalsta Saeimā, lai īstenotu savu politiku, un viņa būs spiesta
arī atkāpties.
Tātad es aicinu deputātus šodien apdomāt, ko mēs šeit balsojam, uzmanīgi sekot
līdzi, nepaļauties pārāk daudz emocijām un sekot komisijas ieteikumiem šajā
likumprojektā.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Dārgie Latvijas cilvēki!
Man šķiet, ka Kariņa kunga teiktais ož pēc šantāžas. Tas nozīmē, ka, ja man kaut
kas nepatīk, es aiziešu un tā tālāk. Bet man šķiet, ka apspriežamais PCTVL
piedāvājums ir ļoti pieticīgs. Tāpēc, ka mums šķiet, ka vajag saglabāt jau
pastāvošo likuma nolikumu, kas skan šādi: “Valsts un pašvaldību izglītības
iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.” Un pēc komata tikai pievienot “kā
arī mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekams pieprasījums”. Taisnību
sakot, šajā priekšlikumā nav nekā jauna, ja ticēt visam tam, ko publiski paziņo gan
augsta ranga amatpersonas, gan izglītības sistēmā strādājošie zemāka ranga
ierēdņi.
Viņi apgalvo, ka neviens nevēlas likvidēt izglītību minoritāšu valodās, ka tie ir
bezkaunīgi meli, kurus izplata ekstrēmisti, kas cenšas vai nu izjaukt Latvijas
iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, vai graut mūsu valsts brīnišķīgo ekonomiku,
vai nu iekļaut Latviju Krievijas impērijas sastāvā. Diemžēl Krievijas impērijas
vairs nav, un šie cilvēki vienkārši nezina vēsturi.
Un tomēr pastāvošajā likuma redakcijā mums vissvarīgākā panta preambulā par
izglītības valodu, tā saucamās izglītības reformas galamērķis ir formulēts
pietiekoši skaidri: “Viss valsts valodā!”
Var aizbildināties ar to, ka tagad tomēr ir teikts, ka var arī ne tikai valsts valodā,
kamēr Izglītības un zinātnes ministrija to atļauj. Arī
Vai jūs uzskatāt, ka krievu vidējai izglītībai, kuru pārstāvēja Latvijā gan cara laikā, gan Kārļa Ulmaņa, gan arī Staļina un Hitlera laikā, vajag eksistēt vai krievu skolas jāslēdz?
Un man ir jautājums: “Vai jūs domājat, ka kaķim... pēc iespējas vajag viņam griezt asti, lai viņš, teiksim, klusāk ņaudētu?” Es domāju, ka jums vajag visiem... pēc savas pārliecības nospiediet podziņas. Un es domāju, ka pēc tam Latvijas tauta patiešām zinās, kas ir kas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos, lai šīs smagās diskusijas šodien mums notiktu lietišķā atmosfērā, lietišķā gaisotnē, runājot tiešām no juridiskas loģikas un pamatprincipu viedokļa bez histērijas. (Starpsauciens: “Runā par priekšlikumu!”)
Es aicinu vienkārši izlasīt to, kas šeit ir uzrakstīts. Manā skatījumā formulējums nav ideāls, bet lietas būtību tas atspoguļo pilnīgi droši. Patiešām, tas ir tas, kas ierakstīts, gan plaši izreklamēts Ministru kabineta noteikumos, kas apstiprina standartus, izglītības standartus. Tas atbilst likuma burtam un garam. Tas precizē situāciju. Ja patiešām jūs apgalvojat, ka izglītība mazākumtautību valodās netiek likvidēta, kāpēc jūs baidāties ierakstīt to likumu? Šeit nav ierakstīts, ka tikai mazākumtautību valodā. Šeit ir ierakstīts tieši tas, ko ministrija un godātais ministra kungs visu laiku propagandē. Jā, izglītība būs gan pamatā valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodā. Un šeit faktiski tā ir... šī norma ir viennozīmīgi interpretējama.
Un otrais. Kariņa kungs, vai patiešām jūs domājat, ka konkrēts valdības sastāvs ir daudz svarīgāks nekā mazākumtautību izglītības problēmas atrisināšana? Es varu jums pateikt pilnīgi droši. Mūsu frakcijas pirmais un galvenais uzdevums ir rast normālu, saprātīgu kompromisa lēmumu šim variantam. Neatkarīgi no tā, kāda būs valdība, vai “Jaunais laiks” saglabāsies vai ne. Vai tiešām jūs domājat, ka visi, ne tikai jūs pats, uzskata jūs un jūsu partiju par dzimtenes glābējiem, bez kuriem vispār būs pilnīga katastrofa? Tieši to jūs arī teicāt! Ja jūs neatbalstīsiet, nu tad mēs ejam prom, un tad šai valstij vispār būs gals. Es nedomāju, ka tas... ka ļoti daudzi tā domā, un ņemiet to vienkārši vērā, ka kad jūs izvēlaties argumentus, lai pamatotu savas pozīcijas. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Ministru kabineta vārdā – izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es ļoti apsveicu iepriekšējo runātāju aicinājumu runāt sausi par juridiskām lietām un neļauties emocijām un tam, kas notiek Latvijas sabiedrībā. Es to arī nedarīšu. Šajā priekšlikumā minētais “pietiekams pieprasījums” nav juridisks termins, līdz ar to nav iespējams to precīzi definēt. Bet, runājot par lietas būtību, Latvijā ir viena valsts valoda, vēsturiski Latvija vienmēr ir bijusi un būs vienkopienas valsts, kurā allaž ir dzīvojušas dažādas etniskās grupas un sabiedrības integrācija ir vispārpieņemta un starptautiski atzīta valsts politika. Šī integrācija Latvijā ir iespējama vienīgi uz latviešu valodas bāzes, protams, vienlaikus saglabājot etnisko grupu nacionālo identitāti un kultūru. Un divi integrācijas politikas stūrakmeņi ir Izglītības likums un Valsts valodas likums. Šis PCTVL iesniegtais priekšlikums nonāk pretrunā ar deviņām šī paša likuma normām, kā arī ir pretrunā ar Valsts valodas likumu. Jo izglītība ir publiska darbība, un pašvaldības izglītības iestādē, tātad šajā publiskajā darbībā, ir jāievēro Valsts valodas likums, kas nosaka valsts valodas lietojumu. Līdz ar to, atbalstot šo PCTVL priekšlikumu, diemžēl Izglītības likums nonāk pretrunā ar citiem tiesību aktiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Reiz senos laikos tālu austrumos aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām dzīvoja ļoti gudrs valdnieks, kurš vienmēr pieņēma lēmumus tikai tādus, kuri piepildījās. Pārējie pasaules valdnieki nolēma braukt pie viņa mācīties. Un tad nu, kad visi bija ieradušies, viedais valdnieks no rīta piecos aicināja visus sapulcēties, lai demonstrētu savu gudrību. Un no rīta viņš teica saulei: “Lec!”, un saule patiešām lēca. Pirmā stunda ar to bija beigusies, un nākamā sapulcēšanās bija paredzēta īsi pirms pusnakts. Otrā stunda bija diezgan līdzīga. Viņš teica saulei, lai tā riet, un tā patiešām rietēja. Visi pārējie valdnieki bija pārsteigti: kam šādas mācības! Bet viss jau ļoti vienkārši. Nav vērts dot tādus uzdevumus un rīkojumus, kas nepildās. Tas ir komentārs par uzticību valdībai. Protams, ka Tautas partija domā par bērniem, par izglītību, par valodu, un nekādā gadījumā tas nav atbalsts Einara Repšes valdībai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Uldis Mārtiņš Klauss.
U.M.Klauss (JL).
Cienījamie deputāti! Kādēļ valsts valoda ir nepieciešama? Visas valodas ir
vērtīgas, valoda ir kapitāls, ko lietojam ikdienā un bez kā mēs neviens nevaram
iztikt.
Kopēja valsts valoda ir nepieciešama, lai mēs kopīgi un savstarpēji varētu
komunikēt, saprasties viens ar otru. Protams, ir arī izņēmumi. Viena tāda valsts ir
Beļgija, kur oficiāli pastāv četras valodas... trīs valodas, tur ir trīs reģioni,
un katrā reģionā ir sava valoda.
Latvija sastāv no četriem apgabaliem. Visos četros apgabalos mēs runājam latviski.
Mēs neliedzam nevienam runāt savā valodā un sazināties savstarpēji savā valodā,
bet mūsu kopējā valsts valoda ir latviešu valoda. Latvija ir gājusi cauri smagai
piecu gadu desmitu padomju vai krievu, saucat kā gribat, okupācijai ar uzspiestu krievu
valodu. Pretestība nozīmēja Sibīriju, kur savas dzīvības zaudēja daudzi, daudzi
latvieši.
Okupanti netika ielūgti. Tie nāca ar tankiem un rupju varu un palika šeit uz dzīvi.
Latviešiem bija jānorij rūgts kumoss. Laimīgā kārtā situācija dramatiski
mainījās, un Latvijai dziesmotās revolūcijas laikā izdevās nokratīt okupācijas
jūgu.
Interesanta pieredze ir Vācijai, kur Otrā pasaules kara laikā gāja cauri simtiem
tūkstošu cilvēku. Daudzi no tiem palika Vācijā dzīvot, iemācījās vācu valodu un
iekļāvās vācu sabiedrībā. Vācijai uzplaukstot un darbaspēkam trūkstot, tur
ieradās daudzi strādnieki, lielākā daļa – turki. Tiem bija savas paražas, sava
valoda, bet īsā laikā viņi iemācījās vācu valodu, runā vācu valodā, piemērojas
vācu kultūrai un ir labi integrējušies.
Vācija savus Otrā pasaules kara grēkus pret Latviju ir nožēlojusi. Un mums ir
izveidojušās labas attiecības. Ne kā ar Krieviju. Krievija nevēlas atzīt, ka Latviju
ir beidzot zaudējusi ne tikai kā ilgus gadus pakļauto austrumvalstu valsti, bet arī
Latviju uz mūžīgiem laikiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nikolajs Kabanovs. Otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Man ir maza replika uz Šadurska kunga teikto. Viņš teica, ka
manā runā pieminētais pietiekams pieprasījums uz mazākumtautību valodu nav juridisks
termins. Bet, Šadurska kungs, vai vienkopienas valsts ir ierakstīta kaut viena Latvijas
Republikas likumā? Nav!
Par to, ko runāja Klausa kungs. Viņš teica par to, ka mums ir kopēja valsts valoda un
latviešu valoda ir nepieciešama. Bez šaubām, protams. Bet kāda jēga likvidēt
vidējo izglītību krievu valodā? Mums vajag apgūt latviešu valodu, nevis, teiksim,
aizmirst savu valodu. Jūs minējāt Beļģiju. Protams, ka Beļģijas situācija ir ļoti
savādāka, bet es nedomāju, ka, piemēram, Latgalē cilvēku daudzums, kuri runā
latviešu valodā, ir krietni vairāk nekā krievvalodīgo. Un es domāju, ka Latvijas
etniskais sastāvs... tas ir raksturīgs Latvijā gadsimtiem, nevis tikai pēdējiem
sešdesmit gadiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr no vēsturiskajiem jautājumiem gribētu atgriezties pie juridiskajiem, un es gribētu uzdot jautājumu Šadurska kungam. Viņš faktiski pieminēja ļoti būtisku momentu, ka it kā šis formulējums ir pretrunā ar Valsts valodas likumu. Es pilnībā uzticos Šadurska kunga juristu kvalifikācijai. Bet man tomēr īsti nav skaidrs: kuram Valsts valodas likuma pantam tas... tātad ar kuru pantu tas ir pretrunā?
Ja tas ir domāts tas pants, kas faktiski apgalvo, ka visa oficiālā saziņa valsts iestādēs notiek tikai valsts valodā, tad tur ir vārds “tikai”, piedodiet. Tādā gadījumā man īsti nav skaidrs, vai jūsu piedāvātie un aizstāvētie 40 procenti nav pretrunā ar šo pašu pantu. Jo man tomēr gribētos no jums saņemt sīkākus juridiskus skaidrojumus.. Manā skatījumā tas ir tas visbūtiskākais moments. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Dai prikuriķ!”)
V.Buzajevs (PCTVL).
Ne īpaši cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra: mēs tikai gribējām informēt sabiedrību par tā saucamās izglītības reformas patiesajiem mērķiem. Un no šīs diskusijas visiem ir skaidrs, ka īstais reformas mērķis – pilnīgi likvidēt krievu izglītību. Un es šeit paskatījos, kāds izskatījās savā amatā mūsu cienījamais Šadurska kungs, šeit, Saeimā, šodien pēdējo reizi. Un es tikai varētu divus trīs vārdus sacīt par mūsu priekšlikuma pēdējo frāzi – “saglabāt izglītību mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekamais pieprasījums”. Šis pietiekamais pieprasījums šodien demonstrēts aiz Saeimas logiem. Šobrīd šeit atrodas tikai 15 000 skolnieku un viņu vecāki, jo vēl nav kolonnas no Pārdaugavas un Ķengaraga. Un es tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību, ka pietiekamais pieprasījums jau ir demonstrēts. Un tas ir tikai sākums, jo skolu komitejas tīkls ir tikai izveidošanas stadijā, un, kad mēs pavasarī šo grūto darbu pabeigsim, tad jūs paši, jūs paši pēc savas iniciatīvas vēl vienu reizi vēlreiz atvērsiet Izglītības likumu un ar savām rokām iesniegsiet visus šos priekšlikumus, kurus šodien negribējāt pieņemt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pirms trim nedēļām Šadurska kungs uzstājās no šīs tribīnes un aizstāvēja tos grozījumus, pret kuriem pēc tam iebilda gan Valsts prezidente, gan Lemberga kungs. Lemberga kungs pat pateica, ka jānoskaidro, kas ir šo grozījumu autors, un ar to ir jānodarbojas Satversmes aizsardzības birojam, kāpēc tas bija izdarīts, kāpēc bija iesniegti šādi grozījumi, kāpēc tie bija pieņemti un kāpēc tie izraisīja tādu sašutumu mazākumtautību vidū. Valsts prezidente arī teica, ka šādā veidā viņa nekādā gadījumā neparakstīs šos te grozījumus Izglītības likumā.
Bet pirms trim nedēļām mēs no šīs tribīnes dzirdējām to, ka ir tikai viena taisnība, ka jūs zināt, ko jūs darāt. Un pēc tam izrādījās, ka daudzas amatpersonas nav, teiksim, vienisprātis ar jums.
Godātie kolēģi! Es gribētu vienkārši nocitēt Daiņa Lemešonoka rakstu 26.janvāra “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”. Viņš raksta (citēju): “Šodien ne tikai politiskai varai, bet arī visai latviešu pilsonībai kā Latvijas varas kontrolpaketes turētājai ir vienreiz jāatbild skaidri un skaļi, ko tad mēs – Latvijas likteņa lēmēji – patiesībā gribam panākt ar krievvalodīgās izglītības reformu? Krievu un krievvalodīgās jaunatnes patiesu integrāciju Latvijas nācijā vai tiešām tikai mazisku atriebību par padomju okupācijas laikā ciestajiem fiziskajiem un morālajiem pazemojumiem? Būsim godīgi un beigsim spēlēt nacionālo rotaļu – paslēpes pašiem ar sevi!” Es pievienojos šim rakstam.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šeit
runātāji runā daudz ko apkārt, kopumā par likumu, bet nerunā konkrēti par šo
priekšlikumu. Un es gribētu vērst visu uzmanību, kas tad ir pateikts šajā
priekšlikumā. Tātad valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst
valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodās, ja sabiedrībā ir pietiekams
pieprasījums. Kurā likumā vēl ir tāds vārds “pietiekams”? Kas ir vārds
“pietiekams”? Man varbūt pietiekami ir pieci cilvēki, savukārt manam kolēģim
liekas, ka 500 cilvēki ir. Un, mīļie kolēģi, tā nav nejaušība. Šis vārds nav
nejaušība likumā. Tas nozīmē, ka tas būs pamats, tā būs augsne jauniem nemieriem,
jo, lūk, pēc šī vārda katrs vārdu “pietiekami” traktēs pilnīgi savā
interpretācijā. Un atkal būs pamats saukt bērnus uz ielām un atkal teikt: “Es
domāju, ka pietiekami ir pieci, un es domāju, ka pietiekami ir 205.” Tā ir milzīga
viltība, mīļie kolēģi! Šis vārds, tas nav nevainīgs vārds.
Es esmu pārliecināta, ka mēs pieņemsim šodien ļoti labu likumu, kas ļaus attīstīt
savu karjeru un laimīgi dzīvot Latvijā visiem. Neatkarīgi no tā, vai tu esi krievs,
latvietis, ukrainis vai baltkrievs. Neatbalstīsim šo priekšlikumu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labdien! Šis priekšlikums patiešām, taisnība Goldes kundzei, ir visai dīvains. Un
likumam arī nepiemērots. Bet lietas būtība jau ir citā faktā. Šo pietiekamo
pieprasījumu attiecīgie provokatori, kuri visu šo laiku organizējuši šīs
nekārtības, godīgi sakot, tās arī, kas vēl aizvien turpinās šobrīd pie Saeimas,
vācot parakstus 107 tūkstošus un vēl un vēl, lūk, šis pieprasījums ir jūsu
provokāciju rezultāts.
Redziet, jūs nekādi nevarat izbeigt savas interfrontes darbības. Rubiks 1991.gadā
rīkoja puču ar padomju armijas un omoniešu rokām. Tagad jūs to darāt ar skolēnu
rokām, izvedot viņus ielās, provocējot uz ... es uzskatu, pat līdz nekārtībām tas
viss var nonākt.
Izmēģinājāt jūs jau pirms dažiem gadiem pie Rīgas domes ar večukiem un večiņām.
Nepietika. Tagad jūs izmantojat šo pašu variantu, gaidot, ka būs kaut kāda
pretdarbība, un tad jūs varēsiet kliegt pa visu pasauli. Jūs atkal rīkojat un
organizējat ar bērniem! Jūs paši mākat latviešu valodu, Plinera kungs, protat? Un ne
tikai latviešu valodu, bet šos bērnus jūs gribat padarīt par mežoņiem, jūs
negribat, lai viņi zinātu citas valodas, lai viņi varētu iekļauties sabiedrībā, lai
viņi varētu braukt pasaulē un normāli dzīvot.
Jūs gribat viņus turēt mežā, tumsā! Par tumsoņiem. Par tumsoņiem jūs gribat
viņus padarīt! Lūk, tur jau tā nelaime! Un tagad, redziet, kolēģi, ir ļoti labi
redzama visa šo cilvēku darbība. Nupat Briselē ir izplatīta Krievijas vēstule, un
tur ir skaidri un gaiši pateiktas visas pretenzijas pret Latviju, pret Igauniju, vai ne?
Un viens pret vienu šīs pretenzijas arī tagad mēģina likumā iedabūt Pliners un
Cilevičs, un kabanovi un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka šis rokraksts mums jau ir
pazīstams 50 gadus. Jūs nemēģiniet mums iestāstīt kaut ko!
Un bēdīgākais ir tas, un patiešām ļoti bēdīgi tas ir, ka tiek kurināts naids,
tiek kurināts naids jaunajā paaudzē, tajos bērnos, uz kuriem mēs cerējām, ka tas
padomju produkts, kas bija šeit, kas sabrauca, lai Latviju rusificētu, kolonizētu un
tā tālāk, ka tie cilvēki pamazām aiziet, bet ka jaunā paaudze sapratīs un nesauks
“urā!” komunismam. Bet paskatieties, kas notiek šo provokatoru rezultātā. Šie
bērni tiek sanaidoti, lai lielāks naids rastos viņiem pret latviešiem, pret latviešu
valodu. Tas ir tas bīstamākais, kas pašlaik notiek. Un jūs, Plinera kungs, kā
pašlaik viens no galvenajiem organizatoriem esat patiešām īsts provokators. Latviešu
tautas nīdējs. (No zāles deputāts J.Pliners: “Jūs uz to provocējat!”) Man
šorīt, vakar zvana visu laiku telefons nepārtraukti, un cilvēki uztraucas un saka:
“Kas tad te galu galā notiek?” (Starpsauciens: “Kas tad notiek?”) Notiek
nenormālas lietas. (Starpsaucieni no zāles: “Jūs uz to provocējat!”)
Es domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks, pēdējais laiks ar šo lietu nodarboties
prokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam. Lai īsti noskaidrotu, kur aug kājas
šīm izdarībām. Lūk, es domāju, ka pēdējais laiks...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
... pēdējais laiks ar to nodarboties, un es domāju, ka to arī darīs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
Cienījamie deputāti! Tabūna kungam bija taisnība. Notiek nenormālas lietas. Jo patiešām mēs runājam dažādās valodās un nevaram viens otru saprast. Bet es gribu cienījamajiem deputātiem atgādināt, ka šī te frāze, ko piedāvā frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ir ņemta no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Un, kā jūs zināt, latvieši konvenciju parakstīja, un mēs tagad strīdējāmies, lai šo konvenciju ratificētu, bet galu galā mēs to izdarīsim arī. Un tur tieši rakstīts, ka, ja sabiedrībā ir pietiekams pieprasījums, valsts varas orgāniem jānodrošina tāda izglītība minoritāšu valodā. Un ņemsim kaut starptautisko pieredzi. Kāpēc citām valstīm ir skaidrs, kas ir pietiekams pieprasījums, kāpēc Maķedonijā visu sakārtoja un, pieņemsim, ungāru minoritātes apgūst pat augstāko izglītību Slovēnijā? Citas valstis tad atrada izeju un saprata, kas ir pietiekams pieprasījums. Mēs to nevaram izdarīt. Man nav pieņemama dažu deputātu pieeja: ja mēs tagad pieņemsim mūsu variantu, mūsu piedāvāto variantu, tad latviešu valoda izzudīs.
Bet, godātie kolēģi, vai patiešām minoritātes ir atbildīgas... nacionālās minoritātes ir atbildīgas par to, lai saglabātu latviešu valodu? Neviens no minoritāšu pārstāvjiem nekad to jums neteica un neteiks. Jūs varat atnākt pie tiem skolniekiem, vai viņi patiešām negrib mācīties latviešu valodu? Viņi grib to darīt, bet ne tādā veidā, kā piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija un deputāti. Un patiešām tā ir sakropļota pieeja un nenormāla pieeja. Kaut kas ir jādara. Varbūt pārnest to dialogu uz ekspertu līmeni, nevis mēģināt politiski atrisināt šo jautājumu.
Es, cienījamie deputāti, lūdzu jūs pacelties mazliet virs tām saspīlētajām attiecībām un mēģināt tomēr risināt konstruktīvi šo jautājumu, atbalstīt PCTVL priekšlikumu, neskatoties uz to, kāda frakcija ir iesniegusi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Jakovam Plineram pietiks ar divām minūtēm? Jā. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Faktiski diemžēl mēs nerunājam par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs runājam... Kariņa kungs ar deklarāciju, ar aicinājumu, Tabūna kungs... neviena pamatojuma viņam nebija... nu, pēc principa: zaglis kliedz – turi zagli, tu pats provokators... kliedz: tur ir provokatori un tā tālāk.
Vai tā mums ir jārunā, jāapspriež likums, tērējot valsts naudu un nodokļu maksātāju naudu? Runāsim lūdzu konkrēti par konkrētiem priekšlikumiem!
Man tagad nav brīnums, kāpēc mēs baidāmies... mēs neparakstām šo Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Ne tikai tāpēc, ka mēs baidāmies no savas tautas, bet arī tāpēc, ka mēs nelasām šo dokumentu, neskatoties uz to, ka jau sen esam to parakstījuši. Pat cienījamā Goldes kundze... vārds vārdā, kā jau Bartaševiča kungs pateica, šie vārdi “ja sabiedrībā ir pietiekams pieprasījums” ir paņemti no šī cienījamā Eiropas dokumenta, un attiecīgi es laipni lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Lietas būtība visiem ir skaidra – valsts valoda, kā arī minoritāšu valoda ir, ja ir pietiekams pieprasījums. Mēs ar Goldes kundzi pasēdēsim pusstundu un noteiksim, vai ir šis pieprasījums vai nav. Paldies jums.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam par procedūru.
A.Kiršteins (TP).
Paldies, priekšsēdētājas kundze! Man būtu tomēr aicinājums runāt par otro sadaļu, kura saucas “Citā valodā izglītību var iegūt”, un 2.apakšpunkts šajā sadaļā ir “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs”. Mēs vienkārši pašreiz tērējam laiku, jo viss tas, par ko jūs runājat, ir runājams pie 2.sadaļas, kad mēs runāsim par mazākumtautību valodām valsts un pašvaldību iestādēs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm.
Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi
tūlīt starpbrīdī.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Ērikam Jēkabsonam.
Ē. Jēkabsons (LPP).
Pulksten 10.30 – tūlīt pat Dzeltenajā zālē tiks dibināta sadarbības grupa
sadarbībai ar latviešiem diasporā, tautiešiem ārzemēs.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram
Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Juris Dobelis, Linda
Mūrniece, Rihards Pīks, Inese Šlesere. Paldies!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības
likumā”. Mēs debatējam par 3. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man gandrīz gribētos piekrist
Buzajeva, Plinera un citu kolēģu priekšlikumam. Un kāpēc? Izmetot, protams, ārā šo
vārdiņu “pietiekamais”, jo to nevar izmērīt ne procentos, ne dažādās citās
mērvienībās, un tāpēc varbūt arī rodas lieli strīdi par to, cik procentu ir
jāmāca viens vai otrs priekšmets skolās, un rodas lielas domstarpības. Jo, kā
Plinera kungs teica, tiekoties ar Valsts prezidentes kundzi, kad viņam arī bijusi saruna
par šo jautājumu, zinātnieki, kā mēs zinām, procentus var ļoti dažādi
interpretēt, un tas nav noteicošais faktors.
Bet kāpēc es gandrīz sliecos atbalstīt šo priekšlikumu? Varbūt tas ir paradoksāli,
bet es faktiski jūtos Latvijā kā mazākumtautības pārstāvis, jo es aizbraucu uz
Rēzekni, uz Daugavpili vai Rīgā kaut kur citur... Valdošā valoda ir krievu valoda. Un
tāpēc iznāk, ja arī iebrauc mūsu tautieši no ārzemēm, viņi saka: “Bet pie jums
jau pārsvarā runā krieviski!” Tā ka principā būtu jau jāizdara iepriekš
pētījumi par to, kura valoda ir valdošā. Un, ja mums būtu šādi pētījumi, tad mēs
varētu arī spriest par to precīzāk. Jo tagad iznāk tā: ja pie manis kā pie daktera
ienāk pacients un viņš neprot runāt latviski, ir ļoti lielas problēmas, kā viņu
pareizi ārstēt. No tā vien var rasties sūdzības mūsu tā jau ne sevišķi
sakārtotajā veselības sistēmā. Tagad, kad valdība nāk pretī un ir atradusi šo
kompromisu, nu varbūt tas nav tik veiksmīgs – tur 60%, 40% – un daudzi to neizprot,
kā tas ir, tiek dota iespēja mācīties jauniešiem latviešu valodā. Un es jau
vairākas reizes ar Plinera kungu diskutēju: cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai
iemācītos latviski? Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē viņš
apstiprināja: trīs gadi, nu atkarībā katram no individuālām vajadzībām. Jūs
zināt, ka citi iemācās trijos mēnešos. Protams, tā kā latīņu un slāvu valodas
stipri atšķiras, tad šis termiņš varētu būt dažāds, un nav tik vienkārši to
apgūt. Bet, ja tāda iespēja ir dota, neviens nerunā par to, ka tikai 2007.gadā ir
jāliek šie eksāmeni, tātad tieši trīs gadi – vairāk vēl nekā trīs gadi ir
palikuši, lai šo valodu apgūtu un pakāpeniski pārietu uz valdošo it kā Latvijā –
latviešu valodu. Ja tas tā ir, tad es sapratu, ka Latvijas valsts dod ļoti lielas
priekšrocības, par velti mācot. Jo tagad iznāk faktiski paradoksāli, ka latviešu
bērni... viņiem būs jāmācās krievu valoda par naudu vai privāti, jo mums jau blakus
ir Krievija, un visi tirdzniecības un citi sakari attīstīsies krievu valodā. Krievu
valodā runājošie bērni par velti iegūs otru valodu, bet mēs saviem bērniem...
dažās skolās jau māca krievu valodu, nevarēsim to izdarīt.
Tāpēc es saprotu, ka faktiski Plinera kungs vakar tā arī izteicās, ka būtu jārīko
pateicības kongress pēc šā likuma pieņemšanas Lat
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Lai te mēs nemaldītos trijās priedēs un nerunātu nu galīgi ne to, kas neattiecas uz izskatāmo jautājumu, es gribu jums paskaidrot šā priekšlikuma būtību un kā šobrīd šīs lietas, šis pieprasījums tiek risināts likumā. Vairāk nekā skaidrs, ka šis priekšlikums vienkārši saduļķo ūdeni, jo pieļauj brīvi interpretēt. Un šobrīd mūsu likumdošanā ir paredzēti normatīvi, kas paredz, ka, piemēram, laukos, ja astoņu bērnu vecāki pieprasa, tad var atvērt klasīti pamatskolā. Savukārt, piemēram, vidusskolā, ja tu lielā pilsētā gribi atvērt klasi, tad ir vajadzīgs 22 vecāku pieprasījums. Un šīs lietas ir atrisinātas ļoti konkrēti ar šo normatīvu palīdzību.
Un, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad faktiski mēs, kā jau es teicu, tikai saduļķotu ūdeni un ļautu brīvi interpretēt un padarīt, starp citu, mazākumtautību stāvokli daudz bēdīgāku, jo, ja šobrīd 8 bērnu vecāki laukos pieprasa šo klasi, var atvērt, šo klasi pašvaldība var atvērt. Bet, ja pieņems jūsu šo priekšlikumu, tad varbūt atradīsies tādi pārgudri pašvaldību vadītāji, kas teiks: “Nē, mēs uzskatām, ka 8 bērni ir par maz, vajag vismaz 20, lai atvērtu klasīti.” Tas būtu galīgi aplam. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners – otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Kolēģi! Es ļoti cienu abus iepriekšējos deputātus, kuri uzstājās, tikai Dzintars Ābiķis ir manas idejas pretinieks, bet liels draugs, un es ar viņu oponēšu laikam kārtējo reizi šodien vakarā televīzijā. Bet Strēļa kungam, kuru es arī ļoti cienu, viņš ir labs sportists, viņš ir gudrs un tā tālāk, es tomēr gribu pateikt, es atkal baidos, ka Strēļa kungs neizlasīja šo konkrēto priekšlikumu. Ja mēs aicinātu, lai Dievs nedod, pret Latvijas valsts valodu, mēs runātu to pašu, ko runā deputāts Strēlis. Bet priekšlikumā skan: valsts un pašvaldību izglītības iestādes izglītību iegūst valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekams pieprasījums. Un šeit nekas pret valsts valodu nav! Un ja patiešām viens otrs deputāts baidās un man uzdeva jautājumu: un kas būs, ja mēs šodien... kādi pasākumi būs un tā tālāk. Mēs neko neslēpjam. Es arī teicu, ka 6.martā būs mūsu skolu aizstāvības kongress, un tāpēc komisija ... Nu, jā, lai ko mēs neizlemsim, jūs kongresu organizēsiet. Es teicu: “Pieņemiet mūsu priekšlikumus, un mēs organizēsim pateicības kongresu.” Un no tā brīža sāksies īsta integrācija, ne asimilācija. Viss, koleģi, ir jūsu rokās!
Paldies! Un lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Apspriežot šo priekšlikumu, daudzi šeit runāja par tiem, kā jūs sakāt, briesmīgajiem padomju laikiem. Varbūt jūs atceraties, ka jūs varējāt un visi varēja saņemt izglītību savā dzimtajā valodā. Kādas bija briesmas? Un jūs tagad jaunos laikus pārtaisāt par briesmu laikiem, kad jūs negribat dot iespēju mazākumtautībām saņemt izglītību savā dzimtajā valodā.
Un ja nu Strēļa kungs tiešām šeit paskaidroja mums visiem, ka valdošā valodaLatvijā ir krievu valoda, tad tieši viņu vajag iztaisīt par valsts valodu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 3. – politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 67, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu – Bērziņa, Kalniņa,
Strazdiņa, Zaķa, Stalidzānes, Petera un citu deputātu – lūgumu –
samazināt debašu laiku, runājot par izmaiņām grozījumos Izglītības likumā,
runājot pirmo reizi – 3 minūtes un otro reizi – 1 minūti. Vai deputātiem ir
iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Lūdzu deputātus balsot par debašu laika
samazināšanu. Tātad mēs balsojam. Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 22, atturas
– 20. Debašu laiks saīsināts, pirmo reizi runājot – 3 minūtes un otro reizi – 1
minūte. Paldies!
Turpinām izskatīt grozījumus.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatām 4.priekšlikumu – politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mēs piedāvājam tīri tehnisku grozījumu – aizvietot frāzi
“citā valodā izglītību var iegūt” ar frāzi “mazākumtautību vai citās
valodās izglītību var iegūt”. No vienas puses, šis jautājums ir tīri tehniskas
dabas, saistīts ar jau atrādītu PCTVL frakcijas priekšlikumu, ar spēkā esošā
likuma tekstu. Bet, no otras puses, šis jautājums ir principiāls. Vai nu mēs
uzskatīsim, ka Latvijas teritorijā pastāv tikai latviešu valoda, vai arī oficiālā
līmenī atzīsim, ka šeit eksistē arī nacionālo minoritāšu valodas, kuras nebūt
nav svešvalodas Latvijas iedzīvotāju nozīmīgai daļai, piemēram, krievu valoda. Vai
var uzskatīt, ka saule lec rietumos? Vai tomēr derētu atzīt, ka tā lec austrumos.
Atbildīgās komisijas, kas nevēlas zināt, kur saule lec, trulā ietiepība, pie tam
vēl tanī brīdī, kad saule tik spoži ir uzspīdējusi aiz plenārsēžu zāles
sienām, tā ir tieša bezatbildība. Ir pienācis laiks atzīt, ka Latvijā pastāvēja,
pastāv un pastāvēs krievu valoda. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu balsot par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 69, neviens deputāts
neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 5. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu.
Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas frakcija aicina visus Saeimas deputātus
turpināt meklēt kompromisu minoritāšu izglītības reformas jautājumā, lai
nepārnestu tiešu konfrontāciju ar valsts varu uz ielām.
Runājot juridiskajā valodā, mēs uzskatām, ka šis likumprojekts satur vairākas
kaitinošas un pat mirušas normas.
Tautas saskaņas partija aicina Saeimas deputātus atbalstīt 3.lasījumā tos
grozījumus, kuri paver iespēju skolām un pašvaldībām pašām noteikt mācību
priekšmetus valsts valodā.
Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir šāda:
Pirmām kārtām tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā ir fundamentāla
demokrātijas vērtība jebkurā civilizētā valstī.
Otrkārt, mācību valodas izvēle ir ģimenes kompetence. Vecāku, bērna un skolas,
nevis valsts institūciju. Visi vecāki taču maksā nodokļus vienādi.
Treškārt, iejaukšanās šajā delikātajā un sāpīgajā sfērā izraisa nacionālo
mazākumtautību sašutumu, jo tiek aizvainota nacionālā pašapziņa. Vai jūs
nesaprotat, cienījamie kolēģi, ka staigājat pa naža asmeni?
Ceturtkārt, tas, ka krievu skolas nav gatavas pat daļējai pārejai uz apmācību valsts
valodā, ir acīmredzami. Ļoti grūti salīdzināt situāciju Daugavpilī, Jelgavā,
Rēzeknē un Ventspilī, pielietojot proporciju 60 : 40.
Piektkārt, šie politiskie procesi veicina sabiedrībā nacionālo kopienu savstarpēju
nesaprašanos. Tas valstij ir nevēlami un pat bīs
Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šajā likumā 41.pants netiek grozīts. Savukārt šajā pantā, kurā ir iesniegts mans priekšlikums, ir zināma disonanse, par ko norādīja gandrīz visi runātāji, sākot ar Kiršteina kungu un beidzot ar Kārli Strēļa kungu.
Mans priekšlikums ir novilkt tādu, piedodiet, tādu likumdevēja
laipu, juridisku laipu starp šo pantu un 41. Nekas tur nav rakstīts par kaut ko citu.
Un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā arī
trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemtais likums būs jau ar šo ļoti skaudro
pretrunu. Ja jūs uzmanīgi tagad, kamēr es runāju, izlasītu, tad tur ir rakstīts:
tikai un vienīgi nekas vairāk, absolūti nekas vairāk, ka arī šis pants tiek
sasaistīts ar 41.pantu, kurā nav iesniegti grozījumi, un tas nemainītā veidā šodien
jebkurā gadījumā tiks pieņemts. Nekā tur vairāk nav. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Ministru kabineta vārdā – izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Es domāju, ka Urbanoviča kungs ir nedaudz kļūdījies, jo
tālāk piedāvātajos grozījumos, tas gan ir PCTVL iesniegts grozījums, 41.pantu ir
piedāvāts grozīt. Tā ka šeit ir neviļus laikam gadījusies kļūda, bet attiecībā
uz šo tehnisko grozījumu vienā likumā atsauce uz otru šo pašu likuma pantu ir
bezjēdzīga, jo tas ir skaidrs tāpat. Bet savukārt būtiskais ir tas, ko ir ierosināts
izslēgt šajā grozījumā. Ir ierosināts izslēgt otro teikumu, kur faktiski ir
pateikta ļoti būtiska Izglītības un zinātnes ministrijas funkcija. Tāpēc es iesaku
neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien šajā zālē mēs pieņemsim
lēmumu, kurš skar 100 000 Latvijas iedzīvotāju, tie ir skolnieki, skolotāji un
skolnieku vecāki. Domāju, ka jebkurš no zālē esošajiem saprot, ka šo diezgan grūto
lēmumu nevar pieņemt, pieejot tam pavirši un neapdomāti.
Bet tieši tāda pieeja Izglītības likumam bija grozījumu autoriem, ar ko tika izsaukta
neizpratne no pasaules sabiedrības un Latvijas inteliģences puses, es gribu atkārtot,
no Latvijas inteliģences puses, kā arī izveidota aktīva pretestība no skolnieku un
viņu vecāku puses.
Nevar līdzināt vispārējo mācību procesu mazākumtautību skolās un latviešu
valodas mācību kā tādu. Nevar veidot vienotu stereotipu, jo situācija Bauskas skolās
atšķiras no citām Latvijas skolām Daugavpilī, Tukumā un, protams, no situācijas
Rīgas skolās. Dažās Latvijas vietās ir atšķirīgas vēsturiskās tradīcijas, kadru
sagatavošana un sastāvs.
Tādēļ Tautas saskaņas partija piedāvā dot iespēju skolām kopīgi ar pašvaldībām
un skolnieku vecākiem izstrādāt savu piemērotu programmu, kura dos vēlamo rezultātu.
Pašreiz mums nepieciešams pieņemt pareizu lēmumu, kā tālāk attīstīsies
mazākumtautību izglītības skolas Latvijā, jo tagad eksistē divi varianti.
Pirmais ir pašapmānīšanās ceļš, kad Latvijas Valsts prezidente tiek uzaicināta
vienā no Rīgas skolām, kur viņai rāda speciāli atlasītus skolēnus, pārējos, kuri
neatbilst vajadzīgajiem kritērijiem, palaižot mājās, un apgalvo, ka skola ir gatava
reformai.
Otrais variants ir patiešām godīgs dialogs, kad izglītības un zinātnes ministrs tiek
uzaicināts skolā, kur apmācības process notiek dzimtajā valodā, un latviešu valodas
zināšanu kvalitāte ļauj 90%, es vēlreiz gribu atkārtot 90%, no absolventiem
turpināt izglītību un mācības augstskolās valsts valodā. Skolās izstrādātais
pašreizējais modelis ļauj skolniekiem pilnvērtīgāk uztvert jauno informāciju, bet
piedāvātā reforma var nopietni kaitēt izglītības procesam.
Cienījamie deputāti! No mūsu lēmuma ir atkarīgs, kas rīt notiks Latvijā.
Un nobeigumā es gribu griezties pie Kārļa Strēļa. Viņš tikko teica, ka pie ārsta
var atnākt pacients un viens otru nevar saprast. Nu, cienījamais Strēļa kungs, tādam
ārstam vispār nav ko darīt! Šeit zālē sēž godājamais Pētersona kungs...
Sēdes vadītāja.
Orlova kungs, jūsu laiks ir beidzies...
V.Orlovs.
... Sarmīte Ķikuste, tie, kuri var runāt ne tikai divās valodās, bet prot arī... un
svešvalodās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Patiešām, mūsu priekšlikums jāskatās kopā ar nākamajiem
diviem priekšlikumiem, kas skar 41.pantu un pārejas noteikumu 9.apakšpunktu. Un mūsu
galvenā ideja – nevis strīdēties šeit un mēģināt atrast kaut kādu kompromisu, jo
es redzu, ka ne uz kādu kompromisu nav valdošā koalīcija gatava, un atdot to...
mēģināt izdarīt to pašvaldībām un skolām. Proti, skola, izglītības iestāde var
noteikt izglītības valodu, protams, standarta rāmjos, un saskaņot to ar pašvaldību.
Tāda ir mūsu galvenā ideja, un es domāju, ka, protams, pašvaldībām daudz vairāk ir
zināms, kas notiek viņu skolās, un viņi daudz vairāk zina nekā Saeima vai
ministrija, kādā valodā var pasniegt matemātiku, pieņemsim, kādā Rēzeknes vai
Daugavpils skolā, vai fiziku. Un var būt arī tādi gadījumi, ka šī procentu likme,
kas... kura, es uzskatu, arī nav pareiza, jo mēs nevaram procentos skaitīt skolas
iespējas. Tā nederēs, un varbūt tie procenti būs 70 latviešu valodā un 30 krievu
valodā kādā skolā Daugavpilī, un tieši pretēji – 40 latviešu valodā un 60
krievu valodā skolā Rēzeknē. Un tāpat jau tās attiecības sabiedrībā ir ļoti
saspīlētas, un deputāti tikai arī mēģina to darīt, kā “sastumt” tās divas
kopienas ar... un nemēģina atrisināt reālo problēmu.
Tāpēc mūsu priekšlikums – dot pilnvaras pašvaldībām pašām noteikt apmācības
valodu savās skolās un mēģināt sarunāt kā ar skolotājiem, tā ar sabiedriskām
organizācijām tieši uz vietas. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs – otro reizi.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātais Šadurska kungs! Jūs mēģināt piedāvāt mums visiem piekrist jūsu
redzējumam, ka ministram ir jāuzvedas un visai ministrijai jāstrādā kā tādai vienas
mazas lauku skolas mācību daļas vadītājai un mācību daļai. Labākajā gadījumā
– viena rajona izglītības nodaļai. Kad jūs būsiet tie, kas rakstīs to, ko jūs
tagad aizstāvat, ka jūs būsiet tie, kas noteiks, kādā valodā mācīs fiziku vai
sporta un fizkultūras nodarbības? Mans priekšlikums ir glābt jūsu reputāciju,
Šadurska kungs, un atstāt jūs par ministru, kurš izstrādās šos standartus, kuri
regulēs situāciju, ka nevarēs beigt nevienu skolu Latvijā – nevienu – bez labām,
sekmīgām latviešu valodas zināšanām. Nevarēs beigt! Visu pārējo, visu pārējo
varētu risināt, bāzējoties uz šo izglītības standartu, pašvaldības un pašas
skolas.
Ar šo pārlieko reglamentāciju būtībā Izglītības un zinātnes ministrija
pārvēršas par vienas nelielas mācību iestādes mācību daļu. Un tas noved šo
likumu par absolūti bezjēdzīgu, un to neviens nevarēs īstenot. Vai tiešām jūs to
nesaprotat vai vismaz klusībā varētu tam piekrist. No kā jūs baidāties? Jūs
baidāties no tā, ka visās skolās sēž vieni tādi sabotētāji? Kā jūs varat vadīt
nozari, kur jūs neuzticaties cilvēkiem, kolēģiem, kas strādā šajā nozarē?
Sēdes vadītāja.
Urbanoviča kungs, jūsu laiks ir beidzies!
J.Urbanovičs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Kolēģi! Cienījamā Urbanoviča kunga priekšlikuma būtība – atdot krievu skolas
likteni pašvaldības rokās. Ja mēs teorētiski gadījumā
Un es gribētu atkārtot, ka jūs varat smieties šodien, bet rīt jūs raudāsiet. Un paši izdarīsiet visu to, ko mēs piedāvājām jums šodien.
Un, lai nodrošinātu krievu deputātu balsošanas konsekvenci, es pirmām kārtām lūdzu savas frakcijas locekļus atbalstīt šo Urbanoviča kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Buzajeva kungs! Nebūtu vēlams savās runās izteikt draudus! Tātad nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekš kam mēs pieņemam likumus? Lai tie varētu dzīvot, lai tos varētu izmantot Latvijas iedzīvotāji priekš sava labuma. Ja mēs tagad pieņemsim šo likumu un neņemsim vērā Tautas saskaņas partijas priekšlikumus, diez vai šis likums būs reāli izpildāms uz vietas. Tagad uzreiz no 1.septembra. Mēs taču zinām reālo situāciju, kāda ir uz vietas. Protams, ir iespējams piemērot represijas, kā ministrija to ir darījusi, – runāt ar direktoriem viņu kabinetos, ar diktofoniem ierakstīt šīs atbildes, bet tā būs demokrātija? Bet tā būs tā integrācija, par kuru mēs daudz runājam? Man liekas, ka ir vēl viens ceļš – demokrātiskais, kuru praktiski jau izmanto daudzās skolās. Skolotāji labprāt apmeklē dažādus kursus, ne tikai latviešu valodas kursus, LVAVP, Lat–2 un tā tālāk, kur māca metodiku, un, ja ir pieprasījums dažādās skolās, es runāju par skolām – mazākumtautību skolās, dažādās skolās jau ir licencētas programmas, kur ir proporcija ne tikai 60 un 40, ir 50 uz 50, bet es gribu pasvītrot, ka, ja ir pieprasījums no pasūtītājiem, bet kurš ir pasūtītājs skolā? Ir iekšējais pasūtītājs – skolnieki, skolotāji, un ir ārējais pasūtītājs, tie ir vecāki un, protams, sabiedrība un valsts. Un man liekas, ka mums jāmeklē kompromiss, un, ja mēs pieņemsim visus Tautas saskaņas partijas priekšlikumus, tad mēs mierīgi varam risināt šo problēmu. Un pieredze ir. Es iepriekšējā reizē stāstīju, ka tajā pašā Rēzeknē no 1921.gada bija Valsts krievu ģimnāzija, ir piemērs, un man liekas, ka ir iespējams risināt visas šīs problēmas. Es lūgšu jūs balsot par Tautas saskaņas priekšlikumiem! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienītie kolēģi! Šķiet, ka mēs atkal atgriežamies pie diskusijas, kas šajā zālē risinājās otrā lasījuma laikā un kas būtībā ir risinājusies vismaz 10, ja ne visus 16 gadus. Un tieši tādēļ runāšu konkrēti par šo priekšlikumu, neatkārtojot to, kas mums visiem ir ļoti labi zināms un kam nepievērš uzmanību tikai tie, kas nevēlas ieklausīties argumentos.
Tātad par šo priekšlikumu. Pirmajā brīdī tas liekas tīri nevainīgs un apdomājams. Tik tiešām, kāpēc gan cilvēkiem, kas it kā vislabāk zinātu vietējās vajadzības, mēs nevarētu uzticēt mācību valodas izvēli, un galu galā kas tad ir izglītības iestādes dibinātājs, un galu galā mācību iestāde taču realizē savas likumā paredzētās tiesības.
Bet šeit mēs nonākam pie jautājuma, pirmkārt, par vienotu valsts izglītības sistēmu un, otrkārt, par pašvaldību kompetenci. Pašlaik, kā mēs zinām, izglītības iestādes īsteno dažādas mazākumtautību izglītības programmas, un līdz ar to pat vienas pašvaldības ietvaros, ja runājam par lielajām pilsētām, ģimenēm un vecākiem, ir iespējams realizēt savu izvēli attiecībā uz to, cik liels mācību priekšmetu īpatsvars jāmācās valsts valodā un cik liels – mazākumtautības valodā. Un, ja mēs deleģējam šīs valodas izvēles iespējas izglītības iestādes dibinātājam, tādā gadījumā varētu būt grūti izvairīties no unifikācijas, jo nez vai pašvaldības būs tik kompetentas, lai izvēlētos katras skolas vajadzībām labāko atbilstošo modeli un lai visā pilnībā apmierinātu iedzīvotāju demokrātiskās vajadzības. Tādēļ lūdzu iedziļināties šajā piedāvātajā grozījumā dziļāk, skatīt to kontekstā un skatīt to ciešā saistībā ar mūsu valsts pamatnostādnēm, tātad ar prasību pēc vienotas valsts valodas un izglītības sistēmu kā vienu no līdzekļiem sabiedrības integrācijas sasniegšanai.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valerijs Agešins. Otro reizi.
V.Agešins (TSP).
Cienījamā Druvietes kundze! Mums nevajag papildus iedziļināties šo te priekšlikumu
būtībā, jo mēs esam priekšlikuma autori. Un es jums pateikšu tā, kā ir.
Lieta ir tāda, ka jebkurā pašvaldībā, nu, lielā pašvaldībā ir Izglītības
komisija. Katrā domē ir Izglītības komisija, un tur pārsvarā strādā cilvēki, kuri
tieši saistīti ar skolām un zina reālo situāciju. Strādā arī skolotāji un dažu
skolu direktori. Jā... Bet, cik es saprotu, mūsu ministrija diemžēl nevar lepoties ar
tādu pieredzi, īpaši daudz skolotāju tur nav pašlaik.
Nu, lūk, tāpēc mēs piedāvājam atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Mēs dzirdam ļoti daudzus izteikumus tādus, kas nedaudz
dezinformē un kas tiek arī pārķerti presē, tiek pārņemti arī masu saziņas
līdzekļos, un bieži vien arī tauta tikai tāpēc, ka no konteksta kaut kas tiek
izrauts, neuztver šo labojumu būtību.
Un, kā jūs dzirdējāt vairāku deputātu uzstāšanās reizēs, gan Kabanovs, sevišķi
tas ir Buzajeva kunga runās, Sokolovska kungs to turpināja, vēlreiz Buzajevs... ka
izrauj tādas frāzes, ka vispār krievu valoda tiek likvidēta. Vispirms jau
vidusskolās, tad jau vispār nepiemin, kur... Un līdz ar to tas sēj izmisumu un arī
satraukumu sabiedrībā. Nedrīkst izraut atsevišķas frāzes no konteksta, bet runāt
par lietu.
Un tiešām, es domāju, ka jums ir jāklausa profesionāļiem, kas šodien jums skaidri
un gaiši izskaidroja, kāda ir gan Izglītības un zinātnes ministrijas loma, gan kāda
ir šī likuma būtība, tālākos visos šajos punktos kas tiek runāts, un pārejas
punktā ir pateikts pats galvenais 9.3. apakšpunktā, ka tas skars tikai 10.klasi pirmo
gadu. 11. un 12.klasē turpināsim mācīties krievu valodā. Visas pārējās turpinās
pa vecam, nekas īpaši netiek sagrauts. Bet mēs gribam, lai latviešu valoda, valsts
valoda turpmāk tiktu apmācīta labāk, un tas ir galvenais mūsu labojumu mērķis.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 64, atturas – 2.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatām 6. – politisko organizāciju apvienības “Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas izvirzīto priekšlikumu. Komisija
izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Šis PCTVL grozījums ir viens no noteicošajiem. Tieši tas nosaka
principa par brīvu izglītības valodas izvēli konkrētu realizācijas veidu. Principu,
par kuru pašrocīgi parakstījās vairāk nekā 100 000 cilvēku. Šis lozungs, kas jau
daudzkārt pamudināja, un, ja mūsu priekšlikums tiks noraidīts, vēl vairākkārt
pamudinās daudzus tūkstošus cilvēkus piedalīties protesta akcijās. Šā principa
aizstāvjus izglītības un zinātnes ministrs, kas, manuprāt, ne visai adekvāti uztver
situāciju, nosauca par agonizējošiem tumšajiem spēkiem, kas runā Staļina vārdā.
Un paziņojumā bija: “Attopieties, štāba aktīvisti! Tagad ir par vēlu liegties, ka
ne jau jūs aizdedzinājāt ministriju.” Paziņoja šo izcils valstsvīrs tā vietā,
lai izlasītu mūsu priekšlikumus, kurus viņam – grib viņš to vai negrib – pēc
pienākumiem ir jālasa. “Varbūt,” citēju tālāk, “varbūt reformas pretinieku
politiskajiem barvežiem ir pienācis laiks beigt izlikties un skaidri pateikt savu
mērķi – Latvija kā impērijas sastāvdaļa?” patosa pārņemts paziņoja ministrs,
bet nopietni neiedziļinājās PCTVL priekšlikuma būtībā.
Un, ja jūs tagad balsosiet “pret”, to faktiski... nav saprotams, nevar apjēgt. Mēs domājam, ka nevarētu būt argumentu, ja jūsu priekšlikumu, kurš ierakstīts Ministru kabineta noteikumos un attiecināts uz pamatskolu, mēs piedāvājam, mēs esam ar mieru, meklējot šo kompromisu, pārnest arī uz vidusskolu. Jūs ziniet, bez šaubām, es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un padomājiet, ko teica par šo reformu Lemberga kungs, viens no pazīstamākajiem politiķiem, pavisam citādais politiķis Šlesera kungs, cienījamais Viktors Avotiņš... No tās puses Tabūna kungs runā: “Viņi, viņi... provokatori! Viņi skatās uz Maskavu!” Tad Lembergs, Šlesers, Viktors Avotiņš, Dainis Lemešonoks arī skatās uz Maskavas pusi? Un vakar es lasīju avīzē “Miljon”, krievu valodā Daugavpils avīzē – vairāk par 19 000, un lasīju interviju ar sirmmataino akadēmiķi, profesori Apines kundzi. Viņa tieši tā raksta:”Эти идиотские...”... viņa saka: “Эти идиотские поправки Шадурскиса...”
Šie...
Sēdes vadītāja.
Plinera kungs, jūsu laiks ir beidzies...
J.Pliners.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu
ar paziņojumu, ka, balsojot par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”
3.priekšlikumu, viņš ir kļūdījies un viņa balsojums par šo priekšlikumu ir bijis
“pret”. Kā arī deputāta Mareka Segliņa iesniegums Saeimas Prezidijam, ka
iepriekšējā balsojumā, balsojot par 5. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu, viņš
arī ir kļūdījies un viņa balsojums ir bijis “pret”. (Starpsaucieni.)
Turpinām debates.
Un vārds Ministru kabineta pārstāvim – izglītības un zinātnes ministram Kārlim
Šadurskim. Lūdzu!
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Es, protams, nenolaidīšos līdz Plinera kunga runas līmenim, un es
ļoti ceru, ka šodien no šīs tribīnes vairāk neskanēs prastas ķengas. Bet, runājot
par šo konkrēto priekšlikumu, tad šeit ir fragmentāri pārstāstīts šī paša
likuma 33. un 41.panta saturs, turklāt, kā jau Plinera kungs sacīja, pārrakstītas
frāzes no Ministru kabineta noteikumiem, kas, godātie deputāti, ir pilnīgi cita
līmeņa dokuments, un nav likuma līmeņa dokuments. Tāpēc, runājot vienīgi un tikai
no juridiskās tehnikas viedokļa, šā priekšlikuma saturs ir bezjēdzīgs. (Starpsauciens:
“Ļoti sakarīga runa!”)
Sēdes vadītāja.
Atgādinu tiem deputātiem, kas nezina Saeimas Kārtības rulli. Saeimas Kārtības
ruļļa 58.pants nosaka, ka referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta
pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ja ticētu presei, tad Šadurska kungs visu nakti
no otrdienas līdz trešdienai pētījis tikai noraidīto TSP frakcijas priekšlikumu
uzticēt izglītības valodas izvēli skolām kopā ar pašvaldībām un diemžēl
neatrada iespēju atbalstīt šo priekšlikumu. Atļausiet man izteikt viņam
līdzjūtību!
No savas puses es izdarīšu visu iespējamo, lai viņam būtu pietiekoši laika mierīgi
atpūsties. Jo viņam vēl vakar bija iespēja saglabāt ne tikai savu posteni, bet arī
Repšes valdību, uzmanīgi izpētot PCTVL priekšlikumu, nodrošinot kā brīvu
izglītības valodas izvēles principu, tā arī saglabāt esošo izglītības
pārvaldīšanas struktūru. Konkrēti, mēs burtiski pārrakstījām piedāvāto
likumdošanas normu no valsts pamatizglītības standarta. Lūk, Izglītības un zinātnes
ministrijai ir iespējas rekomendēt mazākumtautību skolām izglītības programmu
paraugus – pat pilnīgi mācīties latviski. Un skolām vai nu pieņemt paraugu bez
izmaiņām, vai iestrādāt standartā savus priekšlikumus. Sistēma, kas bija izgudrota
vēl Tautas partijas vadības laikā, sistēma, kas reāli funkcionē jau četrus gadus,
pagaidām tikai pamatskolās. Mēs tikai gribējām izplatīt esošo sistēmu uz
vidusskolu, cienījamais Šadurska kungs, un apstiprināt to likuma līmenī, nedaudz
augstākā, salīdzinot ar jūsu standartu un ministrijas instrukcijām.
Ja tas nav kompromiss, tad es vispār nezinu, kas ir kompromiss. Es
griezīšos pirmkārt pie “Jaunā laika” frakcijas deputātiem, kas pagaidām
atbildīgi par visu, kas notiek Latvijā. Pulksten 11.00 Vecrīgas ielās bija ap 20 000
cilvēku kolonna trīs kilometru garumā, mēs esam gatavi uz kompromisu un ar šo
priekšlikumu izpaužam savu vēlmi – novērst ielu sadursmes un nodrošināt jautājuma
par krievu skolām un mūsu bērnu likteni atrisināšanu, maksimāli elastīgi un
latviešu sabiedrības daļai pieņemamā formā. Jums ir vēl laiks padomāt un pieņemt
pareizu, valsts interesēm atbilstošu lēmumu.
Lūdzu vēl vienu reizi izlasiet šo priekšlikumu un atbalstiet to!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Kad es izlasīju šo priekšlikumu, man iešāvās prātā tāda
doma, ka patiešām priekšlikums nav raksturīgs PCTVL. Patiešām tas ir pārāk
mīksts, un šeit ir sekojošs jautājums: vai valdošā koalīcija uzticas izglītības
un zinātnes ministram, jo principā šā priekšlikuma iesniedzēji uzticas tieši
izglītības un zinātnes ministram – noteikt tos standartus un valodas lietošanu
izglītības iestādēs. Man nav saprotams, jo vairāk šajā 3.teikumā teikts, ka
obligāti jāiekļauj latviešu valoda, latviešu literatūra kā atsevišķs mācību
priekšmets šajās programmās.
Cienījamie kolēģi! Jūsu balsojums nozīmēs uzticību izglītības un zinātnes
ministram. Mēs jau savas domas izteicām par šo jautājumu, un mums liekas, ka ministrs
ne īpaši pareizi rīkojas, apejoties ar mazākumtautībām un izglītības jautājumu,
bet jūsu atbilde būs, mēs redzēsim.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!
J.Strazdiņš.
Šajā jūsu priekšlikumā izskan viena tāda it kā ļoti laba, bet tajā pašā laikā
riskanta piegarša. Jūs it kā vedināt uz to, ka uzsvars it kā tiek likts uz latviešu
valodas un literatūras apguvi, tad no tā iegūst tikai valsts valodas apguve un arī
skolēnu zināšanas, nobeidzot skolas. Bet, kā mēs zinām, it sevišķi mūsu Valsts
prezidente izteikusies, tad valodu vislabāk apgūst, pielietojot arī citās zinātnes
sfērās. Jo ar tādu uzsvaru pārlikšanu kopējais mācību stundu skaits jau nemainās.
Līdz ar to kaut kur kaut kas ies mazumā. Tā ka es domāju, ka tā redakcija, kas
pašreiz ir gan standartos, gan visur, ir labi izsvērta un nevajadzētu tajā iejaukties.
Pirms jūs balsojat, es lūdzu, domājiet!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu balsojam par 6. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 7. – deputātu Tolmačova un Aleksejeva priekšlikumu.
Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.
Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir, lai krievu bērni ne tikai prastu runāt latviski, bet arī iemīlētu latviešu valodu, bet to var panākt, daudz dziļāk un plašāk mācot literatūru. Diemžēl patlaban krievu skolās nav tāda atsevišķa priekšmeta kā latviešu literatūra. Kādēļ? Vai tad par maz ir latviešu rakstnieku un dzejnieku, lai radītu mācību programmu, kuru varētu studēt astoņu gadu laikā? Protams, ka ne. Vienkārši ierēdņu kungiem no Izglītības un zinātnes ministrijas nav tādas vēlmes.
Cienījamie kungi! Mīlestība pret valodu tiks ieaudzināta ar literatūras un dzejas palīdzību, bet nevis studējot fiziku, matemātiku un ķīmiju valsts valodā.
Cienījamie kungi! Ar varu nevar panākt labu garu. Un kāds sliktums slēpjas tajā apstāklī, ja krievu bērniem mācīs Latvijas ģeogrāfiju un vēsturi latviešu valodā, bet fiziku un matemātiku dzimtajā valodā? Es lūdzu jūs vērtēt mūsu grozījumu pēc to satura, bet ne pēc iesniedzēja uzvārda.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību uz šo mūsu priekšlikumu tikai tāpēc, ka tas ir kontekstā, lai cilvēki būtu integrēti Latvijas sabiedrībā. Vai cilvēkam, kas mācās bioloģiju latviski, vai viņam būs dziļāka saikne ar Latviju un ar latviešu tautu? Nē! Un es domāju, ka arī cilvēkiem, kuri sāk mācīt, piemēram, matemātiku latviski, pēc tam fiziku – krieviski, dažus terminus viņi var apgūt tikai skolā, tikai savā dzimtajā valodā, un, ja šie termini nebūs viņiem pieejami, tas nozīmē, ka, teiksim, vecākajās klasēs viņiem nebūs iespējas apgūt priekšmetus, kuri ir terminoloģiski saistīti. Es domāju, ka vispirms vajag iekļaut šo priekšmetu sarakstā tieši latviešu valodu, latviešu literatūru, vēsturi, ģeogrāfiju un varbūt fizisko audzināšanu vai kara audzināšanu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, Strazdiņa kungs!
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Pirms balsojam, varbūt padomājiet vēl arī citā virzienā. Tas viss ir ļoti jauki, ko teica iepriekšējie runātāji, bet ja katram inteliģentam cilvēkam ir pieejama šī literatūra, ja viņš dzīvo zemē, kurā viņš ir piedzimis, viņam ir patiesa interese par visu to, ko jūs nupat runājat. Tas nav ar varu jāiedzen galvās.
Bet padomāsim par citu kaut ko. Mēs ļoti labi zinām, kā mums šodien trūkst inženieru, kā mums trūkst studējošo eksaktās zinātnēs. Es pats nesen eksaminēju deviņas meitenes Latvijas Universitātē narkoloģijas ciklā, no kurām puse bija mācījušās krievu skolās. Un ko viņas man teica? Mums bija ļoti grūti pirmajos kursos tikai tāpēc vien, ka mums līdz tam zemā līmenī pasniedza šos priekšmetus, un arī latviešu valodā tos neapguvām, mums vajadzēja ņemt speciālus kursus, lai mēs varētu sekmīgi sekot visam tam, kas notiek augstākajā mācību iestādē. Mācot tikai literatūru un vēsturi, jūs tiem, kas gribēs studēt eksaktās zinātnes, traucēsiet tās labāk apgūt. Padomājiet dziļāk!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Tolmačova un Aleksejeva priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 70, neviens
neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatīsim 8. – politisko organizāciju apvienības “Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu
nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ko nozīmē PCTVL frakcijas
8.priekšlikums? Un ko tad mēs īsti gribam mainīt ierastajā praksē, piedāvājot šo
grozījumu?
Pirmām kārtām mēs konstatējām, ka latviešu valodas kā atsevišķa priekšmeta
pasniegšana krievu skolās nav apmierinoša. Jau ir pagājuši 15 gadi kopš tā laika,
kad latviešu valoda likumdošanas līmenī tika pasludināta par vienīgo valsts valodu.
Jau ir pagājuši 5 gadi kopš tā laika, kad krievu valoda, kas ir dzimtā valoda 40%
Latvijas iedzīvotāju, tika pasludināta par svešvalodu. Rodas jautājums, kamdēļ tas
tika darīts? Vai ar mērķi nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un veicināt
sabiedrības integrāciju uz tās pamata? Vai arī ar mērķi maksimāli sarežģīt
cittautiešiem dzīvi, laupīt viņiem konkurētspēju un mudināt viņus uz masu
emigrāciju? Diemžēl pēdējo 15 gadu laikā valsts neveltīja pienācīgu uzmanību
latviešu valodas pasniegšanas kvalitātei krievu skolās. Latviešu valodas
pasludināšana par vienīgo valsts valodu divvalodīgajā pēc savas būtības valstī
uzliek valstij zināmus pienākumus. Pienākumus, kurus šī valsts demonstratīvi
nevēlas uzņemties.
Latvijas Republikas 7.Saeimā PCTVL bija vienīgais politiskais spēks,
kurš, tiesa, bez panākumiem, bet piedāvāja iekļaut valsts valodas likumprojektā
pašsaprotamu tēzi par valsts pienākumu palīdzēt apgūt pieaugušajiem latviešu
valodu ne tikai ar sodīšanas palīdzību, kas gan netika īstenots, kaut arī
deklaratīvi pastāvēja iepriekšējos likumos.
Nesagaidot valdības iniciatīvas, virkne organizāciju, kas vēlāk iekļāvās Krievu
skolu aizsardzības štābā, pēc pašu iniciatīvas organizēja valodas kursus un pat
speciālas mācību programmas televīzijā un radio.
Un ja valsts jau sen ir norakstījusi pieaugušos krievu kopienas pārstāvjus kā
nolietotu materiālu, tad mēs vēlamies, lai vismaz mūsu bērni prastu latviešu valodu.
Tieši tādēļ arī aicinājuma, kuru pērn parakstījuši vairāk nekā 100 000
cilvēku, pirmā frāze skan šādi: valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas
pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot augstu latviešu
valodas skolotāju kvalifikācijas līmeni un efektīvu valsts valodas pasniegšanas
metodiku izmantošanu.
Mēs piedāvājam arī atdalīt latviešu valodas pasniegšanu no latviešu literatūras
pasniegšanas. Eksistē mūsdienīgas intensīvas valodas pasniegšanas metodes, kuras
vajadzētu ieviest minoritāšu skolās. Visās programmās, kas tiek piedāvātas krievu
skolām no augšas, latviešu valodas pasniegšanai tiek atvēlētas tikai 4 stundas
nedēļā.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies...
A.Aleksejevs.
Tas, bez šaubām, ir nepietiekami.
Rudenī mēs apspriedām šo problēmu ar Valsts prezidenti un panācām augstas sapratnes
līmeni. Šī priekšlikuma noraidīšana ir līdzvērtīga zināmajai tēzei: mēs
negribam, lai jūs prastu savu valodu, mēs gribam, lai jūs zinātu savu vietu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
Atgādinu, ka debašu laiks, pirmo reizi runājot, ir 3 minūtes, otro reizi – 1
minūte.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Gribētos teikt vēl dažus vārdus par PCTVL frakcijas
8.priekšlikumu.
Pirmkārt, mūsu grozījums nekādā veidā nemaina spēkā esošo likuma redakciju.
Tātad mēs līdz pēdējam burtam saglabājam visus šajā likuma pantā pastāvošos
nolikumus par to, ka ikviens izglītojamais, un it īpaši krievu skolas absolvents,
apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus
Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā. Mēs tikai
piedāvājam uzlikt ministrijai papildu pienākumu – nodrošināt pienācīgu latviešu
valodas pasniegšanas kvalitāti. Patlaban likums to no ministrijas nepieprasa. Daļēji
tiek piedāvāts arī konkrēts sadales mehānisms, lai pārveidotu pagaidām vienotu
priekšmetu – tas ir, latviešu valodu un literatūru – par diviem atsevišķiem
priekšmetiem. Šis piedāvājums jau ir izgājis Valsts prezidentes akceptāciju.
Un pēdējais jaunievedums, kuru mēs piedāvājam, tas ir, likumdošanas līmenī
iekļaut obligāto priekšmetu sarakstā tās konkrētās ma
Mani ļoti pārsteidz tas apstāklis, ka atbildīgā komisija noraidīja šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Tā varētu rīkoties tikai tajā gadījumā, ja valdības integrācijas programma būtu jau atcelta, ja krievu kopienai būtu pieteikts neslēpts karš.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi, mums jāizskata 9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kuru komisija izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Ja vairākums no mums varētu ne tikai skatīties, bet ieskatīties, ne tikai dzirdēt, bet ieklausīties, ne tikai domāt, bet iedomāties, tad jūs atbalstītu vairākumu no mūsu priekšlikumiem, un visi būtu apmierināti, un jūs neizraisītu un nepiespiestu tā, kā tas bija šodien, ap 20 000 jauniešu, vecāku, vecvecāku un skolotāju iziet uz ielām. Es baidos, ka tālu ne visi zina vēsturi. Apmēram 80 gadus atpakaļ Īrijas skolēni izgāja uz ielām tieši šī jautājuma dēļ. Tālāk nevaru stāstīt, man nav laika. Palasiet, uzziniet, domājiet!
Mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tātad mēs piekrītam, ka valsts pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu darbu saturs ir valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un literatūru. It kā viss kārtībā. Bet mēs arī gribam jūs lūgt, lai jūs atbalstītu, lai pēc izglītības iestādes iesnieguma, ja jūs sakāt, ministra kungs saka, ka visi ir gatavi, tad nebūs tādi iesniegumi, bet mēs lūdzam, lai pēc minoritāšu skolu iesnieguma tām vai nu atsūtītu pārtulkotus minoritāšu valodā eksāmenu darbus, vai atļautu viņiem pašiem skolā pārtulkot darbus un tad eksaminēt bērnus, ja viņi diemžēl nepietiekami pārzina valsts valodu.
Un nākamais. Mēs arī gribētu, lai, ja mēs arodskolā gatavojam, es
nosacīti saku, kurpnieku vai atslēdznieku, lai viņš varētu kārtot eksāmenu tajā
valodā, profesionālu eksāmenu tajā valodā, kurā apgūta programma. It kā viss ir
ļoti vienkārši.
Patiešām ar Strēļa kungu vakar runājām, ka triju gadu laikā pilnīgi var apgūt
valodu, bet viena lieta – zināt valodu, un otra lieta – kārtot eksāmenus. Un jo
sevišķi, ja, pieņemsim, fiziku jūs atļautu tam bērnam vai ķīmiju mācīties krievu
valodā, bet eksāmens būs jākārto valsts valodā. Jūs arī tādā veidā mācoties
nenokārtotu.
Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru kabineta pārstāvim – izglītības un zinātnes ministram Kārlim
Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Neliels tehnisks paskaidrojums. Šajā pantā ir runa par
profesionālo kvalifikāciju. Valoda un literatūra nav profesionālā kvalifikācija, un
iesniedzējs nav īsti sapratis, par ko ir runa šajā punktā. Un, protams, ka
pārbaudījumi valodā un literatūrā ir kārtojami atbilstošajā valodā, un tas ir
tikai loģiski, bet šeit ir tehniska neskaidrība.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Plinera kungs! Jūs esat īstenībā jau atpalicis no
realitātes, no reālās dzīves. Vēl vakar es runāju ar Centra rajona ķīmijas
skolotājiem, Centra rajons organizē ķīmijas olimpiādi – visu skolu, tajā skaitā
skolu ar mazākumtautību izglītību programmām skolēniem. Un vienīgais, ko šie
krievu mācību valodas skolotāji lūdza, tas ir, vai nevarēs tad, kad saņems šos te
pārbaudījumus, šos jautājumus, ja nu kādam skolēnam nu ļoti kaut kas būs
neskaidrs, vai nevarēs viņam tā vārda nozīmi iztulkot. Un viņi saka: “Mēs
absolūti neesam pret to, ka šā pārbaudījuma teksts ir latviešu valodā, jo mūsu
skolēni jau šobrīd ir gatavi runāt latviski un arī kārtot tik specifiska priekšmeta
pārbaudījumu, kāds ir ķīmijas priekšmets.”
Tā ka jūs jau esat zināmā mērā atpalikuši no dzīves, un neizgudrosim jaunus
riteņus!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ar katru cienījamā ministra kunga uzstāšanos
no Saeimas tribūna es tikai... viņš tikai demonstrē savu nepietiekamo kvalifikāciju
ieņemamajā amatā. Jums varbūt zināms, ka Saeima var izmainīt likuma pantus un arī
pantu saturu. Mēs gribējām likumdošanas līmenī atrisināt jautājumu par eksāmenu
valodu. Šobrīd tie patiešām ir tikai valsts standarta. Un šeit ir strīdīgs
jautājums. Ja šeit ir tāds uzraksts, ka eksāmenu darbos saturs ir valsts valodā, un
tieši jūsu pārstāvji Ženēvā, kad strīdējās tur ANO komitejā, viņi pierādīja,
ka katrs eksaminējamais, kas liek eksāmenu, var tomēr izmantot atbildēs savu dzimto
valodu.
Mēs šajā tekstā to nesaskatījām, un saskaņā ar to mēs ierakstījām to uz šo
apspriežamā likuma pantu. Lai tomēr pārbaudītu, vai jūsu pārstāvji šeit runāja
taisnību, vai tie bija klaji meli. Ja jūs atbalstāt šo priekšlikumu, tad viņi
runāja taisnību, ja neatbalstāt, tad ir meli, meli un vēl vienu reizi meli, lai
apzināti maldinātu Rietumu ekspertus.
Cienījamie kolēģi! Eksāmena valoda ir ļoti svarīgs jautājums. Ja mēs nepieņemsim
šo mūsu frakcijas piedāvāto redakciju, tad diemžēl arī krievu privātskolas mēs
būsim piespieduši paši pārveidot uz latviešu valodu. Jo tieši šajā gadījumā
mūsu bērni nebūtu konkurētspējīgi.
Un, izmantojot pēdējās 20 sekundes, es varētu tomēr atbildēt komisijas
priekšsēdētājam. Es nezinu, kur jūs redzējāt tās divas krievu meitenes, kuras
nevarēja mācīties jūsu izglītības iestādē. Bet mana vecākā meita pabeidza
12.klasi pilnīgi krievu valodā un ir teicamniece Latvijas Universitātē.
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies.
V.Buzajevs. ... tikai valsts valodā. Lūdzu atbalstīt šo PCTVL ļoti
miermīlīgo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Buzajeva kungu, protams, es nesapratu, bet tā ir viņa problēma, nevis mana. Ābiķa
kungs teica, ka Plinera kungs zaudējis realitāti. Diemžēl nav zaudējis realitāti, jo
viņa realitāte, kā jūs dzirdat, šodien, vakar un visas iepriekšējās dienas un arī
nākotnē, būs viena – draudi. Draudi! Nepārtraukti draudi. Katrā teikuma galā
komisijas sēdē, vienalga, kur, masu informācijas līdzekļos, uzstājoties šeit
plenārsēdē – draudi! Un viņi mēģina aizsegties aiz kompromisa, aiz integrācijas,
lai gan tā ir tikai klaja izlikšanās. Ja notiktu integrācija uz latviešu valodas
bāzes, protams, tas būtu viņu gals un beigas. Jo neviens vairs par viņiem uz nākamās
Saeimas vēlēšanām
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Lūdzu pieturēties pie konkrēta priekšlikuma apspriešanas.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
Otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Ir konkrēts priekšlikums, un atkal mēs te dzirdam vecas dziesmas no
Tabūna kunga. Uz jebkuru priekšlikumu viņš runā vienu un to pašu. Un nevienu vārdu
patiesību. Ja es kādam draudu, iesniedziet tiesā. Tie ir melni meli. Un es
nepieskaršos ne pie viena un arī pie jums nepieskaršos. Negribu smērēties. Nekad!
Vismaz pirmais.
Kolēģi! Jūs diemžēl liekuļojat, arī mans kolēģis Ābiķa kungs. Kad jums ir
izdevīgi, jūs runājat, cik bērni slikti zina valsts valodu un tāpēc vajag šos 60%
un tā tālāk... un tā joprojām... Kad jūs gribat, jūs sakāt, cik labi bērni jau
šodien zina valsts valodu, ka viņam nevajag tulkot eksāmenu tekstu. Un es arī zinu
konkrētus bērnus, kuri tikko bija fizikas olimpiādē. Puika man stāsta, 11.klases
skolnieks: bija četri uzdevumi, divus ar pusi atrisināju, nu divus – visu sapratu...
divus ne sevišķi sapratu. Ar uzdevumu attiecīgi mocījos un nevarēju atrisināt. Bet,
ja mēs gribam konkurenci, ja mēs gribam taisnīgumu, nu tad kāpēc neatļaut tulkot
šiem bērniem tos eksāmenu tekstus...
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies.
J.Pliners.
... kurš pierādīs, ka cietīs valsts valoda no tā? Nu tā ir muļķība, un katrs no
jums, kas šeit ir, to saprot. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!
J.Strazdiņš.
Atbildu deputātam Buzajevam. Apsveicu jūs ar talantīgu meitu! Bet tās meitenes, kuras
es eksaminēju, lūdza, lai latviešu valodu māca vēl vairāk. Tā ka es ceru, ka mēs
beigās atradīsim kompromisu. Aicinu nobalsot par šo jūsu izteikto priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 70, neviens neatturas.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Nākamais – 10. – deputāta Golubova priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ko es piedāvāju savā 10.priekšlikumā? Es piedāvāju, ka valsts
pārbaudījumi, eksāmeni mazākumtautību skolās kārtojami dzimtajā valodā. Tikai
tad, ja šie eksāmeni būs dzimtajā valodā, mazākumtautību bērni varēs normāli
kārtot šos eksāmenus. Tas ir pirmais.
Un otrais. Tikai tad viņi sapratīs visu, kas no viņiem ir vajadzīgs.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad, lūdzu,
deputātus balsot par 10. – deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 69, atturas – 12. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Izskatīsim 11. – politisko organizāciju
apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.
Komisija to izskatīja un atzina par neatbalstāmu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz
balsojumu. Lūdzu, balsojam par 11. – PCTVL priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamās deputātes! Godātie kolēģi! 12. – politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tika izskatīts
komisijas sēdē, bet netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi?
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es atkal gribētu atkārtoties, ka jūs jau pavasarī piespiedu kārtā
paši izrakstītu... norakstītu visus mūsu priekšlikumus un blakus savas frakcijas
nosaukumu parādītu... un balsojiet par to, un mēs jūs atbalstīsim tomēr.
Bet es gribētu mazliet atvieglot jums darbu un paskaidrot, ko mēs gribējām izteikt
savā 12.priekšlikumā, jo jūs noteikti neizlasījāt neko, negribējāt debatēt ar
mums ne masu informācijas līdzekļos, ne komisijā un tā tālāk. Un šajā
priekšlikumā mēs, ņemot vērā jūsu kritiku, būtiski pārstrādājām mūsu
analoģisko priekšlikumu otrajam lasījumam. Mēs joprojām ierosinām dot iespēju
kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās programmās lietot ne tikai
valsts valodu, bet arī citas valodas, bet tikai gadījumos, ja ir pietiekams
pieprasījums, kā uzrakstīts Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu
aizsardzību. Tas ir visu valsts augstāko amatpersonu jau izpaustajā viedoklī, ka mēs
ratificēsim konvenciju jau tuvākajā laikā. Un ir laiks jau tomēr koordinēt mūsu
iekšējo likumdošanu ar konvencijas burtu un garu.
Mūsu argumentācija par priekšlikumu ir vienkārša. Jūs taču piekritīsiet, ka pat
tad, ja māk latviešu valodu, ir ļoti grūti mācīties tajā. Pat Valsts valodas likums
neprasa, lai visu profesiju darbiniekiem būtu valsts valodas prasmes trešā kategorija.
Taču mācības, kas notiek latviski, prasa tieši šādu valodas zināšanu līmeni.
PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz šo pārkvalifikācijas kursu obligātu
pieejamību valsts valodā, pilnīgi nodrošina to cilvēku interešu aizstāvību, kuriem
dzimtā valoda ir latviešu valoda, un ievērojami neapgrūtina valsts vai pašvaldības
budžetu. Īpaši piedāvātā zināmā roku brīvība ir nepieciešama tādos novados,
teiksim, kā Latgale un Rīga, kur pārsvarā dzīvo cittautieši.
Un es lūdzu pirmkārt Latgales deputātus, kā arī rīdziniekus, ar kuriem es kopā
strādāju Rīgas domē, un visus atbildīgus cilvēkus atbalstīt šo PCTVL
priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Tas ir patiešām labs priekšlikums, jo man nav atbildes, pieņemsim, uz tādu jautājumu: kādā valodā notiek pārkva
lificēšana vai kvalifikācijas paaugstināšana svešvalodu pedagogiem vai, pieņemsim, krievu valodas un krievu literatūras pedagogiem? Tad ar šo esošo redakciju mēs vienkārši izslēdzam šo pedagogu iespēju pārkvalificēties. Jo, patiešām, kā var svešvalodu pedagogu pārkvalificēšanu vadīt latviešu valodā? Tas nav iespējams! Tikai latviešu valodā – tas nav iespējams. Un, protams, šis priekšlikums paceļ vēl vienuproblēmu – par pedagogu sagatavošanu.
Mūsu augstākās izglītības iestādes vienkārši negatavo pedagogus
– krievu valodas skolotājus un krievu literatūras skolotājus. Un tas ir slikti. Es
gribētu dzirdēt šeit arī izglītības un zinātnes ministra skaidrojumus uz maniem
uzdotajiem jautājumiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu deputātus balsot par 12. – PCTVL
frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
24, pret – 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja.
Lūdzam balsot!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamās dāmas un kungi! Diemžēl mēs saīsinājām debatēm laiku, un mums nav
pilnvērtīgas iespējas apspriest šo jautājumu, kas skar ne tikai krievu, bet pirmkārt
latviešu skolas. Šis spontānais Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums,
kurš pilnīgi negaidīti tika ieslēgts likuma trešajam lasījumam, liecina par to, ka
reforma tiek realizēta bez kaut kāda plāna un to realizē personas, kuras nav
spējīgas uz pārdomātiem soļiem. Priekšlikums ne tikai pazemo, bet apzog skolotājus.
Tas ir cita Šadurska kunga priekšlikuma cienīgs – atņemt studentiem budžeta vietas.
Tas ir viens no pamatiem Šadurska kunga demisijai.
PCTVL pievienojas Engures vidusskolas pedagogu viedoklim, kas ir plaši pazīstams
latviešu vidē. Šodien skolotāju slodze ir 21 stunda nedēļā, un paredzēts ir šo
slodzi palielināt divreiz, bet tomēr likme paliks tā pati. Tā ir, protams, skolotāja
apzagšana un pazemināšana. Protams, latviešu skolotāji saņems kaut kādas
kompensācijas, kad pēc masu tīrīšanas atbrīvosies krievu skolotāju stundas. Tieši
krievu pedagogiem, kas te izies atestāciju, izvirzīs visstingrākās prasības, ņems
vērā gan viņu akcentu, ar kuru te runā latviešu valodā, gan painteresēsies par
viņu lojalitāti pēc principa – ja jau krievs, tad tas nozīmē, ka nav lojāls. Un
pasi skolotājiem vajag komisijā uzrādīt. Puse uzrādīs komisijai zilo pasi, bet cita
puse – violeto. Un tad pat visobjektīvākā komisija atcerēsies par TB/LNNK grozījumu
nr.34, kuru Saeima varbūt noraidīs, bet sabiedrība nekad neaizmirsīs. Bet visumā
reforma, kam ir atklāts mērķis pret krieviem, ar citu galu vēršas pret latviešiem.
Jo tā tauta, kas apspiež citas tautas, nevar būt brīva.
Lūdzu neatbalstīt šo Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus
reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Atgādinu, ka pulksten 12.30
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde mūsu telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten
12.35.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Cienījamie deputāti, kuri ir ievēlēti parlamentārās izmeklēšanas komisijā, pirmā
sēde ar darba kārtību – amatpersonu ievēlēšana – ir pēc piecām minūtēm Viesu
zālē. Lūdzu pulcēties tur. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram
Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Golde, Nikolajs Kabanovs, Pēteris
Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Juris Dobelis, Dzintars Jaundžeikars, Ainars
Latkovskis, Jakovs Pliners, Inese Šlesere. Paldies!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Turpinām izskatīt Grozījumus Izglītības likumā. Debates notiek par 13. –
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu.
Debatēs pieteicies Ministru kabineta pārstāvis, izglītības un zinātnes ministrs
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Gribu vērst jūsu uzmanību, ka mēs savā dienas kārtībā esam
nonākuši pie viena kopēja bloka, kas skar pedagogu darba samaksas jautājumus, un
priekšlikumi 13., 35., 36. un 43. ir kopā saistīti. Visi šie priekšlikumi veido
kopēju paketi. Un, lai paskaidrotu lietas būtību, mums ir jāatgriežas situācijā,
kādā mēs bijām šovasar, kad valdībā tika runāts par minimālās darba algas
celšanu. Toreiz tika pieņemts lēmums celt minimālo darba algu no 70 latiem uz 80
latiem, kas no šā gada 1.janvāra ir arī noticis. Bet Izglītības likuma 53.panta
otrā daļa nosaka, ka pedagogam ar zemāko kvalifikāciju amata algai ir jābūt vismaz
divām minimālajām mēnešalgām.
Toreiz tika panākta vienošanās ar arodbiedrību, ka valdība 81.panta kārtībā atceļ
šo sasaisti, proti, pārceļ spēkā stāšanās brīdi gadu vēlāk, un pa to laiku tiek
izstrādāts cits mehānisms, kas piesaista pedagogu darba algu kādam makroekonomiskam
rādītājam – vai nu iekšzemes kopproduktam, vai vidējai algai valstī. Un valdības
uzdevums – Izglītības un zinātnes ministrijai un Finanšu ministrijai strādāt pie
šī mehānisma izveides.
Ir panākta vienošanās ar mūsu sociālajiem partneriem, ar Pašvaldību savienību, ar
arodbiedrību, ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju par to, ka turpmāk
pedagoga darba samaksu mēs noteiksim atkarībā no darba slodzes un amata
kvalifikācijas.
Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16.punkta deleģējumu Ministru kabinets nosaka
pedagogu darba samaksas kārtību un lielumu. Ņemot vērā to, ka samaksas atkarības
noteikšana, samaksas lieluma noteikšana atkarībā no kvalifikācijas kategorijām ir
jau nostiprināta Ministru kabineta noteikumos protokola lēmuma veidā un saskaņota ar
sociālajiem partneriem, būtu ļoti vēlams pieņemt šī 13.priekšlikuma redakciju,
kura ieskicētu arī likumā tālākos darba algas noteikšanas principus. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atturēties par šo
priekšlikumu un arī par visiem tiem nākamajiem priekšlikumiem, kas skar algu reformu,
jo gribu paskaidrot sekojošo, ka jāatzīst, ka šie priekšlikumi, pirmkārt, tie tika
iesniegti tikai trešajā lasījumā, uz trešo lasījumu. Tie nav pienācīgi
izdebatēti, un, pats galvenais, šie priekšlikumi jāatzīst, nav pienācīgi
izdebatēti
Iepriekšējās Saeimas laikā, kad mūsu pārstāvji vadīja Izglītības un zinātnes ministriju, mēs visas šādas nopietnās lietas likumdošanā ļoti ilgi un saspringti pirms tam diskutējām, mēs braucām, tikāmies ar skolu kolektīviem, tikāmies ar skolotājiem, lai nonāktu pie tāda varianta, ko atbalstīs pedagogu vairākums.
Es aicinu tomēr par šo priekšlikumu atturēties. Tas nenozīmē, ka šo diskusiju vajag noraidīt vispār, bet tai vajadzētu nopietnāk sagatavoties un tikai tad izšķirties par tā vai cita lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Ābiķa kungam ir taisnība tiktāl, ka jebkuru jautājumu var diskutēt vēl, vēl un vēlreiz. Un tas ir svarīgi, bet šoreiz Ābiķa kungs kļūdās, sacīdams, ka Latvijas Izglītības vadītāju asociācija nav saskaņojusi šos jautājumus. Kā jau es sacīju, ar divām galvenajām arodbiedrībām – ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, tas ir, LIVA, šie jautājumi ir saskaņoti, tāpat ar Pašvaldību savienību.
Es gribu vēlreiz aicināt deputātus, un, godātie deputāti, atļaujiet jūs aicināt aktīvai darbībai, un, lūdzu, uzšķiriet 43.priekšlikumu. Godātie deputāti! Es jūs vēlreiz lūdzu uzšķirt 43.priekšlikumu, kas ir cieši saistīts ar šo, un paskatīties uz reālo situāciju. Ja 43.priekšlikums netiks pieņemts, tad no šā likuma spēkā stāšanās brīža ikvienam pedagogam pienāksies algas pielikums, kāds mūsu budžetā nav paredzēts, jo ar pedagogiem tika panākta vienošanās par likuma panta atsaisti – par 53.panta 2.daļas atsaisti, lai varētu pacelt minimālo algu valstī. Citādi šī sasaiste būtu mūžīgs enkurs minimālās algas celšanai, kas ir ekonomiski pamatota.
Ja šī atsaiste netiek panākta, tad mēs esam ārkārtīgi lielas finansiālas problēmas priekšā. No vienas puses, tad šo likumu nevarētu izsludināt, jo mums nav līdzekļu tā realizācijai, bet, no otras puses, un es esmu pārliecināts, ka tie panti, kas ir saistīti ar valodu lietojumu, tiks šodien pieņemti, no otras puses, mēs nevaram atļauties to ārprātu un histēriju ielās, kas notiek valodu dēļ.
Tāpēc, godātie deputāti, es jūs aicinu šoreiz domāt nevis pozīcijās: valdība – opozīcija, pozīcija – opozīcija, es jūs ļoti aicinu domāt atbildīgi kā valstsvīrus un pieņemt tikai tādus lēmumus, kādiem mums ir finansiāls segums. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es negribu, lai mani aicina būt atbildīgai pret šo valsti, jo es jūtos atbildīga jau šodien, bez īpaša aicinājuma. Un es gribētu aicināt būt atbildīgiem par valsti tos cilvēkus, kuri ir iesnieguši šādus priekšlikumus. Atbildība pret valsti, pret skolotājiem, pret to sabiedrību, par kuru attiecīgā ministrija rūpējas, par to liecina arī tas, cik savlaicīgi tiek iesniegti priekšlikumi Saeimā izskatīšanai deputātiem. Jūs iesniedzat fundamentālas izmaiņas Izglītības likumā pēdējā, trešajā lasījumā, kad mēs esam sprukās. Mums nav iedots laiks vispār diskusijām. Tā ir necieņa pret Saeimu pirmkārt. Tas, ka jūs esat runājuši ar arodbiedrību, vēl nenozīmē, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konkrētus piedāvājumus, kāda izskatīsies pedagogu darba samaksa.
Nākamais. Jau saskaņā ar esošo likumdošanu, tātad pašreiz
spēkā esošiem... kas tas ir par pantu... 14.panta 13.punktu un 16.punktu nav absolūti
nekādu problēmu ieviest pedagogu amatkategorijas. Nekādu! Taču šis nupat iesniegtais,
pēdējā brīdī iesniegtais ministrijas priekšlikums, un es gribētu to nolasīt, kā
tas skan, jo mūs klausās šodien, es domāju, arī skolotāji un skolu direktori, diez
vai kādam ir saprotams, pēc kā vērtēs viņa algu, jo es nedomāju, ka man ir
grūtības ar galvu izglītības jomā, bet man bija jāpārlasa vismaz trīsreiz, lai es
saprastu, kas tur ir pateikts. Un piedāvājums ir šāds. Tātad Ministru kabinets nosaka
pedagoga darba novērtēšanas – darba novērtēšanas! – un amatu kvalifikācijas
kategoriju noteikšanas metodiku. Iepriekšējā likumā, ko mēs esam sagatavojuši, ir
pateikts ļoti lakoniski un skaidri, ka Ministru kabineta kompetence ir noteikt prasības
pedagogu profesionālajai kvalifikācijai. Taisiet, kādas prasības gribiet – piecas
kategorijas, desmit vai divdesmit – tā ir Ministru kabineta kompetence. Un arī noteikt
pedagogu darba samaksas kārtību. Tātad – kā maksās: vai pēc kategorijām, vai pēc
algām vai pēc nez kā cita. Pilnīgi viss ir atļauts.
Šis priekšlikums ir viena pilnīga migla, kur nekas nav saprotams, un tas nav jauns
piedāvājums, un tā ir necieņa pret parlamentu un sabiedrību.
Aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Komisijā arī bija tieši tāda pati diskusija, bet komisijas
locekļi tomēr nobalsoja par šī panta atbalstīšanu, jo, ja tas ir tik svarīgs
jautājums, un tik svarīgs jautājums mūsu skolotājiem... Es domāju, ka Izglītības
un zinātnes ministrija spēs paskaidrot vēl skaidrāk visiem, un tomēr ka tas būtu
atbalstāms un pieņemams.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 44, atturas
– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Es aicinātu ieslēgt klusuma režīmā jūsu mobilos telefonus, jo
tas tomēr traucē uzklausīt visus tos cilvēkus, kas piedalās debatēs.
Lūdzu, turpinām tālāk izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”!
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Lūdzam izskatīt 14.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts
Golubovs, kuru komisija izskatīja, bet nerada iespēju to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Tālāk lūdzu izskatīt deputāta Urbanoviča kunga priekšlikumu, kuru arī izskatīja
komisija, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičš (TSP).
Cienījamie deputāti! Integrācija nav tikai mazākumtautību problēma, kā to redz
Izglītības un zinātnes ministrija. Tā ir visas Latvijas problēma un tā jāatrisina
ar katra cilvēka, kas pieder pie Latvijas pilsoņiem, palīdzību.
Integrācija ir ceļš ar divvirzienu kustību. Un, ja mēs gribam, lai integrācijas
process būtu veiksmīgs, tad mums jāstrādā kopā. Pašreiz pastāv uzticības krīze.
Mazākumtautības neuzticas Izglītības un zinātnes ministrijai, jo tā publiski
pasludina, ka ikviens reformas pretinieks ir valsts ienaidnieks un sapņo par Krievijas
impērijas atjaunošanu.
No otras puses, ministrija nevar uzsākt dialogu ar mazākumtautībām, jo nav cilvēku,
kuri var runāt ar mazākumtautībām viņu valodā. Līdz ar to ir nepieciešama
struktūrvienība, par kuru mēs runājam savā priekšlikumā. Un tā ir Konsultatīvā
padome mazākumtautību izglītības jautājumos. Protams, ka šajā padomē jānodarbina
cilvēki, kas pārzina šo izglītības problēmu, kas strādāja nevalstiskās
organizācijās, un, protams, ne tikai ministrijas darbiniekus. Un man liekas, ka šī
padome var sākt reālu dialogu. Un nekas nav nokavēts.
Lūdzu, cienījamie deputāti, atbalstiet mūsu priekšlikumu un atbalstiet dialoga
uzsākšanu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt priekšlikumus.
16. priekšlikums – deputāta Golubova. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie deputāti! 14. un 16. priekšlikums ir saistīts ar Izglītības likuma 14.panta
papildinājumiem. Pavisam nesen es runāju par nepieciešamību nodrošināt mācību
līdzekļu un metodisko materiālu latviešu valodā finansējumu no valsts budžeta. Tie
ir priekšlikumi, kuriem ir mērķis uzlabot latviešu valodas pasniegšanu, paaugstināt
stundu un nodarbību kvalitāti un latviešu valodas apgūšanas motivāciju
mazākumtautību skolās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti ilgi
un dikti diskutēja iepriekšējās nedēļās. Ar šīm diskusijām Latvijai bija
pievērsta gan Eiropas, gan Krievijas uzmanība. Lai dabūtu politiskās dividendes un
risinātu valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas kritisko situāciju, ar
netīro ūdeni no vanniņas bija izliets pats strīdus objekts, tas ir, bērns. Bērns un
viņa problēma – kā nopietnāk un labāk apgūt latviešu valodu, kā arī tas, lai
viņš būtu spējīgs mācīties latviešu valodā, kā to prasa izglītības reforma. Es
saprotu pretenzijas un ambīcijas, bet man negribētos, lai aiz šīm ambīcijām būtu
aizmirsta latviešu valodas apmācības problēma un tās uzlabošana. Mazākumtautību
skolās neesam pilnīgi gatavi uz šo brīdi pieņemt un veikt izglītības reformu tajā
veidā, kuru piedāvā izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs. Tā nav skolas,
skolotāju un skolnieku vaina, tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas vaina.
Pustukšās skolas, bibliotēkas. Tas ir mācību līdzekļu pietiekoša daudzuma un
kvalitātes hronisks trūkums, ar kuriem, manuprāt, jānodrošina no valsts finansējuma
katra skolas bibliotēka.
Latviešu valodas apmācības centrs pēdējos gados ir izstrādājis pietiekošā
daudzumā mācību līdzekļus – grāmatas, palīgmateriālus mazākumtautību skolām
latviešu valodas mācīšanai. Bet grāmatu komplekts, kā arī bija man pateikts, maksā
aptuveni astoņarpus lati. Regulāri Izglītības un zinātnes ministrija izteicās, ka
tā dara visu, lai nodrošinātu mācību procesu latviešu valodā. Bet latviešu valodas
pretinieki, viņi to saka, kreisie, opozīcijas, skolotāji, skolnieki savukārt pretojas
un negrib mācīties latviešu valodā. Tā ir demagoģija. Varu pateikt vēl nopietnāk.
Izglītības un zinātnes ministrija neiet pretī mazākumtautību skolu problēmām un
vēlas risināt izglītības reformu ar spēka paņēmieniem. Un tā ir jau provokācija,
tā ir īsta provokācija!
Es aicinu valdību, Izglītības un zinātnes ministriju tuvākajā laikā atrast iespēju
izdarīt valsts pasūtījumu un nodrošināt mazākumtautību skolu bibliotēkas ar
mūsdienīgām grāmatām, kuras skolēni var izmantot vairākus gadus, nododot viens
otram, rūpīgi saglabājot.
Sēdes vadītāja.
Fjodorova kungs, jūsu laiks ir beidzies.
S.Fjodorovs.
Pēc balsojuma rezultātiem tūlīt būs redzams, kur ir vārds un kur ir prāts, un kā
ir īstenībā, kurš rūpējas par to, ka mūsu bērni, krievu bērni, mazākumtautības
bērni, zinātu un cienītu latviešu valodu.
Es aicinu balsot par to! Paldies jums.
Sēdes vadītāja.
Paldies! Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu
deputātus balsot par 16. – deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Tālāk jāizskata 17.priekšlikums, kuru ierosina deputāts Jānis Urbanovičs. Komisija
to izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi pret 17.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 17. – deputāta Urbnoviča
priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret –
57, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Tālāk mums jāizskata 18.priekšlikums – politisko organizāciju apvienības “Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Pa sešiem gadiem Saeimā vismaz septīto vai astoto reizi es jūs
aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai izveidotu Izglītības un zinātnes ministrijas
ietvaros mazākumtautību skolu departamentu. Tieši tādi departamenti, un krievu, un
poļu, un vācu, un ebreju, bija pirmskara Latvijā, vismaz līdz 1934.gadam. Departamenta
vadītājiem bija liels gods. Viņi piedalījās pat Ministru padomes sēdēs, ja tika
izskatīti minoritāšu kultūras vai izglītības jautājumi, viņiem nebija tiesību
balsot, bet ar padomdevēju tiesībām bija tiesības uzstāties. Es domāju, ka līdzīgs
departaments varētu uzpasēt visas mūsu minoritāšu skolas, varētu palīdzēt
integrācijai, par kuru it kā jūs tā rūpējaties. Man bija gods strādāt Nacionālo
skolu daļā gadu un četrus mēnešus 90.gadu sākumā. Tāda struktūra eksistēja
Izglītības ministrijā. Un, pieņemsim, krievu skolu direktors, ja viņam kaut kas
nebija skaidrs, arī poļu, arī, starp citu, tieši tajos laikos bija atvērtas Latvijā
piecas poļu skolas, ebreju skola, lietuviešu un čigānu klases, baltkrievu klases un
tā tālāk, un tā joprojām, tagad pārtop par skolu. Tātad, ja cilvēkam bija kaut kas
neskaidrs, viņš atnāca uz šo daļu, daļā strādāja četri cilvēki, viņš
izstāstīja savas bēdas vai jautājumus. Bieži vien es šo cilvēku paņēmu aiz
rociņas, šo direktoru, un aizvedu pie latviešu tautības speciālistiem, un, bez
šaubām, neviens nevienam neko neatteica, un viņi izpalīdzētu viņiem, ja viņš arī
pats pie tā speciālista atnāktu. Bet tomēr šie cilvēki nāca pie mums. Viņiem bija
sava vietiņa ministrijā. Mēs patiešām cerējām, ka mēs veidosim vienotu Latvijas
skolu, bet ne vienveidīgu. Ir daudzas valstis, kur līdzīgas institūcijas darbojas, un
darbojas sekmīgi. Un es domāju, ka jūs tikai vinnētu minoritāšu acīs, ja
atbalstītu šo mūsu priekšlikumu. Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man šķiet, ka mūsu frakcija šajā priekšlikumā
nepiedāvā jums kaut ko nāvējošu, kas varētu apdraudēt gan jūsu partijisko
reputāciju, gan jūsu vēlētājus. Manuprāt, šī departamenta izveidošana pie
Izglītības un zinātnes ministrijas pilnībā atbilst sabiedrības integrācijas valsts
programmas burtam un garam. Un varētu būt cieši saistīta ar pirms gada izveidoto
Īpašu uzdevumu sekretariātu sabiedrības integrācijas lietās.
Mūsuprāt, būtu loģiski, ja Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ietilptu
izglītības programmu izstrāde, kas nozīmē arī mazākumtautību izglītības
programmu izstrādi. Tad jābūt kādam, kas ciešā sadarbībā ar sekretariātu varētu
arī regulēt šo te jomu.
Kāpēc vienā gadījumā jums pietiek drosmes izveidot attiecīgo augstāk minēto valsts
institūciju, bet šinī gadījumā ir radušās nezināmas bailes. “Sabiedrības
integrācija nav iedomājama bez Latvijas politisko spēku atbalsta un aktīvas
līdzdalības” – ir ierakstīts valsts programmā. Kur tad ir jūsu aktīva
līdzdalība un atbalsts? Sabiedrības integrācija nozīmē indivīdu un grupu
savstarpēju saprašanos un sadarbību kopīgas valsts ietvaros. Integrācija ir
daudzpusējs process, kas nozīmē ne tikai to, ka cittautieši ir apguvuši latviešu
valodu un pārvarējuši atsvešinātību, bet arī latviešu atvērtību attieksmē pret
cittautiešiem. Līdz pat šai dienai šeit, Saeimā, valda uzskats, ka integrācija ir
cittautiešu problēma. Taču, īstenojot sabiedrības integrācijas programmu, ir
jāmainās arī latviešu attieksmei un izpratnei. Tad mainīsim tās jau šodien un
tūlīt, izveidojot PCTVL frakcijas piedāvātajā priekšlikumā mazākumtautību
izglītības departamentu. Būsim konsekventi, pasakot burtu “a”, pateiksim arī
“b”. Taupības režīms nevar būt par iemeslu, kas traucētu šā departamenta
izveidošanai. Viss pārējais ir jūsu rokās. Atbalstot mūsu priekšlikumu, jūs neko
nezaudēsiet. Tieši otrādi. Iegūsiet. Kā arī ministrija atvieglos darbu
Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt ministra kungam tikt galā ar saviem pienākumiem!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Sergejs Fjodorovs... Nē? Sergejs Fjodorovs ir jau runājis.
Tad deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (JL).
Cienītie deputāti! Kolēģi mums sniedza atgādni par sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm un tātad par grupu savstarpējo atbildību, jo tikai tad mēs varam vienot sabiedrību, ja mēs problēmas nedalām jūsu un mūsu problēmās, ja mēs nedomājam kategorijās – mēs un viņi.
Mazākumtautību izglītības departaments teorētiski ir iespējams. Kāpēc ne? Bet ir jādomā par tā lietderību, jo šķiet, ka ar pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru, Sabiedrības integrācijas nodaļas darbību ir apmierināti gan direktori, gan skolotāji, un šķiet, lai nu kas, bet arguments par to, ka šīs nodaļas darbinieku tautība būtu varējusi būt šķērslis savstarpējai sapratnei, jau nu gan nav izskanējis.
Un es varētu atgādināt pamatnostādni. Viens no pirmajiem runātājiem teica, ka vai tad Latvijas mazākumtautībām jāatbild par latviešu valodas saglabāšanos?
Jā, mīļie, ir jāatbild! Tieši tāpat kā latviešiem ir jāatbild par mazākumtautību valodu saglabāšanos. Bet kā tad citādi? Ja mēs dzīvojam šeit, tad mums, protams, ir jābūt šai kopīgajai atbildībai.
Un tādēļ man šķiet pašreizējām pasaules nostādnēm neatbilstošs un sabiedrības integrācijas pamatnostādnei pretējs šis aicinājums ņemt vērā darbinieku tautību. Lūk, šajā padomē tātad ievēlēt trīs mazākumtautību pārstāvjus, tātad jau a priori izvirzot domu, ka tikai viņi, lūk, spēs saprast mazākumtautību vajadzības. Un kur tad paliek sabiedrības integrācija?
Un tādēļ aicinu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu neatbalstīt tieši sabiedrības integrācijas vārdā un etnisko kritēriju neabsolutizēšanas vārdā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu drusciņ oponēt cienītajai integratorei Druvietes kundzei, jo viņa kā komisijas... sabiedrības integrācijas ne, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja ir līdz šim brīdim pārliecināta, ka Salaspils ir pionieru nometne. Un visas šīs runas par gandarījumu ar Izglītības un zinātnes ministrijas Integrācijas nodaļu ir ļoti interesanti dzirdēt šodien, kad mēs tomēr šodien redzējām 20 000 bērnu ielās. Tas ir paša ministra darbības rezultāts, kā arī viņa Integrācijas nodaļas vadītājas Papules kundzes pretvalstiskas darbības rezultāts. Un es gribētu citēt šodien mūsu vadoņa Repšes kunga vārdus, kurus viņš teica, runājot 23.maijā par mūsu mītiņu: “Tā ir tumšo spēku gulbja dziesma.” Tad, cienījamie “Jaunā laika” kolēģi, jūsu laiks jau pabeidzās, un šodien ir jūsu “tumšo spēku gulbja dziesma”.
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, mēs runājam par priekšlikumu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam būtu... Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizveido mazākumtautības izglītības departaments.
Tālāk debatēs pieteikusies Ina Druviete – otro reizi.
I.Druviete (JL).
Cienītie kolēģi! Es, protams, nerunāšu par tēmu, jo es pateicu
visu, bet Buzajeva kungs izteica tādu apgalvojumu, ko nedrīkst atstāt neatspēkotu.
Salaspils nometnes pielīdzināšanu pionieru nometnei veica tieši pats Buzajeva kungs
diskusijā ar vēsturnieku Antoniju Zundas kungu, un mana saistība ar šo procesu bija
tāda, ka es vadīju sēdi, kurā šis salīdzinājums tika izteikts. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu pieturēties pie konkrētā priekšlikuma!
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par šo te konkrēto priekšlikumu, kā arī par dažiem
iepriekšējiem, es uzskatu, ka mēs droši varam to atbalstīt, jo, pēc maniem
uzskatiem, tieši šī te priekšlikuma iestrādāšana Izglītības likumā veicinās
sabiedrības integrāciju. Un daži kolēģi šeit minēja jēdzienu “integrācija”,
ja, bet es baidos, ka viņi ne visai pareizi to izprot. Un es atļaušos atgādināt
integrācijas jēdzienu un būtību saskaņā ar sabiedrības integrācijas koncepciju.
Sabiedrības integrācija nozīmē indivīdu un grupu savstarpēju saprašanos un
sadarbību kopīgas valsts ietvaros.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nav!”)
Lūdzu deputātus balsot par 18. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 67, atturas – 1.
Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms mēs tālāk turpinām izskatīt nākamos priekšlikumus, Saeimas
Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Kampara, Jaunupa, Pētersona, Ķikustes,
Latkovska un citu deputātu priekšlikumu: “Sakarā ar to, ka daži deputāti,
kuri piedalījās balsojumā par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”
13.priekšlikumu, neatradās zālē, lūdzam minēto priekšlikumu pārbalsot.”
Tātad viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” pārbalsošanu.
Deputāti nevēlas runāt.
Lūdzu, balsosim par to, vai šāds pārbalsojums ir nepieciešams. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41 (Aplausi.), pret – 46,
atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts, un pārbalsošana nenotiks.
Turpinām izskatīt priekšlikumus.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatām nākamo – 19.priekšlikumu. Deputāta Urbanoviča, kuru
komisija izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Vai deputāts Agešins pieteicies
debatēs?
Atklājam debates. Lūdzu deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas deputāti vēl var atrisināt mazākumtautību
izglītības problēmu, nu un arī var iedzīt to vēl dziļākā strupceļā. Pagājušā
gada pavasarī Tautas saskaņas partija aicināja labējās partijas un valdību ņemt
vērā iedzīvotāju intereses un brīdināja, ka atteikšanās no dialoga ar
mazākumtautībām novedīs pie situācijas saasinājuma. Tagad mēs vēršamies pie
visiem ar aicinājumu paust politisko gribu un apturēt konfrontāciju, lai tā nenonāktu
līdz kritiskai robežai. Ja abas puses turpinās spēka demonstrēšanu, tas novedīs pie
tā, ka situācija kļūs grūti kontrolējama.
Mēs uzskatām, ka problēmas risinājums šodien vēl aizvien rodams Saeimā, nevis uz
ielām. Mēs aicinām atbildīgos par valstisku lēmumu pieņemšanu nemeklēt
ienaidniekus. Mazākumtautību izglītības problēma nav konflikts starp latviešiem un
nelatviešiem. Tas ir konflikts starp valsts varu un iedzīvotājiem.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par
19. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Tālāk mums ir jābalso par Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekš
Sēdes vadītāja.
Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Tālāk lūdzam balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kuru komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
22. priekšlikums – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas. Komisija to atbalstīja, un tas ir izteikts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 22. un 23. ...
J.Strazdiņš.
Jā, lūdzu atbalstīt arī 23. priekšlikumu
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates par 22.priekšlikumu. Debatēs pieteicies Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Es patiešām esmu sašutis par šo piedāvāto
jauno daļu pantam, jo principā tas aizskar cilvēktiesības. Un ja mēs lasām
2.apakšpunktu, kur izklāstītas amatpersonas, Izglītības valsts inspekcijas
amatpersonas, tiesības, mēs varam izlasīt, ka viņiem ir tiesības pieprasīt mutvārdu
paskaidrojumu no juridiskas personas, jebkuras juridiskas personas. Man liekas, ka tas
juridiski nav korekti, jo juridiska persona nevar dot mutvārdu paskaidrojumu. Principā.
Nākamais moments, kas vēl sliktāk. Inspekcijai iesniedzējs grib dot vēl papildu
tiesības veikt pārbaudi, pieaicinot, ja nepieciešams, tiesību aizsardzības iestāžu
darbiniekus vai citus speciālistus. Fotografēt, izdarīt audioierakstus un
videoierakstus inspekcijas kompetences ietvaros. Es tātad mēģināju padomāt, kas var
būt tāda kompetence un kādas kompetences ietvaros var veikt videofilmēšanu, ierakstus
un pārējās lietas, jo vairāk tā ir tiesību aizsardzības iestāžu pārstāvju
kompetence. Tad faktiski mēs atvēlam tiesības tam pašam izglītības inspektoram veikt
operatīvu darbību. Ne mazāk. Un man ir tādas aizdomas, ka Izglītības un zinātnes
ministrija vēlas legalizēt to situāciju, kuru mēs kritizējām nedēļu atpakaļ, kad
policijas, tiesību aizsardzības iestādes, darbinieki, proti, policisti mēģināja
noskaidrot to skolēnu un skolotāju vārdus, kas piedalījās masu pasākumā. Un es arī
nevaru pieņemt tādu paskaidrojumu, ka, pieņemsim, krimināls noziegums notika skolā un
tieši tāpēc inspektors ņem sev līdzi šo policistu. Atvainojiet, tad policistiem
pašiem ir savi pienākumi. Un viņi var to pildīt bez inspektora palīdzības. Jo
vairāk, viņiem vienkārši aizliegs ar likumu pildīt to, ko viņam prasa izglītības
valsts inspektors. Tieši tāpēc, ka šis piedāvājums ir pretlikumīgs, es aicinu jūs
neatbalstīt vienkārši. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es sapratu, ka par velti
aicināt “Jauno laiku” izdarīt kaut ko prātīgu, un es aicinātu tomēr Tautas
partiju, kur arī ir speciālisti, labi speciālisti izglītības jomā, paskatīties, ko
atkal piedāvāja mums Šadurska kungs un kādā veidā. Atkal trešajā lasījumā ir
šādi grozījumi bez jebkādas sabiedriskas apspriešanas. Tas pats gadījums! Un es
nezinu, vai viņi domā par to, ko viņi vispār grib izdarīt mūsu un jūsu skolās. Tā
ir spontāna reakcija uz mūsu skolu streikiem. Esmu pārliecināts, ka tā taču ir, bet
tas ir vispārējs demokrātijas ierobežojums. Un saskaņā ar to es lūdzu Tautas
partijai atbalstīt mūsu priekšlikumu un noraidīt kā 22., tā arī 23. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu. Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Jāatzīst tiešām, ka šis priekšlikums arī tika iesniegts
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pēdējā brīdī, un priekšlikums ir
ļoti būtisks, kas ievērojami papildina inspekcijas funkcijas, un tāpēc komisijā
diskusijās par šo jautājumu es lūdzu nepieņemt galīgo redakciju un nebalsot par to,
kamēr nav veikta juridiskā ekspertīze. Un komisija nodeva šo ministrijas
parlamentārās sekretāres piedāvāto priekšlikumu izanalizēt Saeimas juridiskajam
birojam. Saeimas juridiskais birojs ienesa tajā nepieciešamās korekcijas... izdarīja
tajā nepieciešamās korekcijas un saskaņoja šo priekšlikumu ar Valsts pārvaldes
likumu.
Jāatzīst vēl, ka ir bēdīgs fakts – šodien es no kolēģes uzzināju, ka paši
izglītības inspektori nav šo priekšlikumu apsprieduši, bet tomēr, ņemot vērā, ka
Juridiskā biroja ekspertīze ir veikta un šie priekšlikumi atbildīgās komisijas
redakcijā ir saskaņoti ar Valsts pārvaldes likumu, tomēr Tautas partija balsos
“par”.
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Esmu ļoti iepriecināts dzirdēt Ābiķa kunga runas beigu frāzi, ka
tas ir valstiski atbildīgs lēmums, jo Izglītības valsts inspekcijas kompetence līdz
šim bija noteikta šīs inspekcijas nolikumā. Taču atbilstoši Administratīvā procesa
likuma 11.pantam, personai nelabvēlīgu administratīvo aktu vai faktisku rīcību
iestāde var veikt tikai uz Satversmes likuma vai starptautisko normu pamata. Līdz ar to
Ministru kabineta noteikumu līmeņa dokumenti šeit neder. Un, lai inspekcija varētu
praktiski strādāt, tās tiesības ir jānorāda likumā.
Un aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Manās acīs šis priekšlikums kārtējo reizi
pierāda ministrijas un inspekcijas bezspēcību, neprofesionālismu, un faktiski šinī
priekšlikumā mums piedāvā izveidot izglītības policiju. Inspektors tagad varēs, un
tā nebija ne padomju laikos, ne mūsu laikos, varbūt būs jaunajos laikos, bet
inspektors vienmēr pieteicās direktoram, viņi ir kolēģi, viņi ir sabiedrotie, viņi
ir vienlīdzīgi ieinteresēti, lai skola darbotos labāk, bērnu labā, skolotāju labā.
Un tā tālāk un tā joprojām.
Šeit mēs tagad ar jūsu balsīm – jūs izveidosiet īstu izglītības policiju, kurai
būs tiesības uzbrukt bez brīdinājuma, pieaicināt tiesību aizsardzības iestāžu
darbiniekus, fotografēt, veikt audiokasešu ierakstus un video ierakstus... to, ka viņi
varēs tur kādu pakarināt vai nošaut, tas, paldies Dievam, šeit nav rakstīts. Bet
ministra kungs jau iepriekš kā bērniņš no smilšu kastītes draudēja ar smilšu
lāpstiņu direktoriem, skolotājiem: noņemšu jūs no darba. Ministrs nevar noņemt! Ja
viņš zinātu likumu, tad arī zinātu, ka tādu tiesību viņam nav, bet pienākumus
cilvēks pilda nepietiekami labi un savas tiesības likumdošanā pat 15 mēnešu laikā
nezina.
Man bija gods pārbaudīt skolas desmit gadus, no tiem trīs gadus Latvijas Republikas
laikos. Vadīt attiecīgas komisijas, kad mēs pārbaudījām Liepājas pilsētu un
rajonu, Ogres rajonu un tā tālāk. Jūs zināt, nevajadzēja ne fotografēšanu, ne
audio un videofilmēšanu, vienmēr ar skolotājiem, ja tu esi gudrāks, pamāci
skolotāju un direktoru, ja tu redzi, ka viņš dara visu perfekti, valsts vārdā
jāpateicas viņam, un viņš spārnots strādās vēl labāk un tā tālāk.
Bet tās jau ir kaut kādas.... manuprāt, policijas metodes, kuras izglītības
sistēmā... tur nav tā... varbūt tā kaut kur ir: es esmu priekšnieks, tu esi muļķis
– vai otrādi. Tur apmēram cilvēkiem ir vienāda izglītība, un neatkarīgi, vai tas
ir direktors, skolotājs vai inspektors, lietas labā viņi var strādāt tikai kā
sabiedrotie. Gan inspektoram jāpanāk, lai direktors ievērotu likumu, tas ir cits
jautājums. Bet to var paņemt ar citām metodēm, ne ar policistu metodēm.
Un es uzskatu, jo sevišķi tāpēc, ka nav izdiskutēts ne ar skolotājiem, ne ar
direktoriem, ne ar skolu valdes priekšsēdētājiem, iesniegts
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Mūsu valsts pārvaldes sistēma ir veidota tādā kārtībā, ka ir izveidotas īpašas kontroles institūcijas praktiski visu ministriju sistēmā, kas veic nozares kontroli. Un tās mēs saucam par inspekcijām. Mums ir Valsts valodas inspekcija, mums ir Izglītības valsts inspekcija, mums ir Veterinārā inspekcija un ļoti daudz un dažādas inspekcijas katras ministrijas sistēmā. Un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu inspekcijas veic augstāko iekšējo kontroli attiecīgajā nozarē. Šādu kontroli Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas ietvaros veic tātad Izglītības valsts inspekcija ar savu amatpersonu starpniecību.
Ideāla situācija, godātie kolēģi, būtu tāda, ja valdība pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanas būtu pildījusi savus uzliktos pienākumus un pieņēmusi un izstrādājusi, un nodevusi Saeimā izskatīšanai īpašu likumu, kas vienoti visā valstī reglamentētu valsts inspekciju darbu, tiesības, pienākumus un darbības metodes, arī tiesisko statusu. Diemžēl inspekciju tiesības, statuss, pienākumi tiek reglamentēti speciālos jeb tā saucamajos “jumta” likumos. Un konkrētajā gadījumā tas notiek ar šo Izglītības likumu. Bet, ņemot vērā pamatā tās normas, kas ir ietvertas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tas, ko piedāvā atbildīgā komisija un ko piedāvā arī tātad 22.priekšlikuma autori, atbilst pilnībā Satversmei, Valsts pārvaldes iekārtas likumam, un lielā mērā šādas tiesības, kādas tagad tiek fiksētas likumā, tātad izglītības inspektoriem un inspekcijas vadītājam jau šobrīd paredz citi normatīvie akti. Šeit šīs darbības metodes tikai tiek precizētas, precīzi uzskaitītas, vairāk vai mazāk precīzi uzskaitītas un tātad likuma līmenī fiksētas. Tās nav antikonstitucionālas, Plinera kungs, un atbilst pilnībā mūsu Satversmei.
Es aicinu atbalstīt šo normu, bet tāpat es aicinu valdību pildīt Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu uzlikto uzdevumu un izstrādāt likumus, ar kuru palīdzību varētu konsekventi mūsu valstī realizēt Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas. Šīs normas, kas ir šajā priekšlikumā, tātad 22. – atbildīgās komisijas precizētajā priekšlikumā, ko es arī aicinu atbalstīt, nekādā gadījumā, Plinera kungs, nav policejiskas normas! Policistiem, godātie kolēģi, ir tiesības veikt operatīvo darbību, un šīs metodes ir daudz savādākas. Es neuzskaitīšu tās. Un nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību ar to, ka izglītības inspektoriem tiek dotas policistu funkcijas! Nebūt tā tas nav! Lielā mērā šīs funkcijas jau šobrīd ir inspektoriem, bet šobrīd tās tiek fiksētas likumā.
Es aicinu atbalstīt 23.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Silva Golde.
S.Golde (TP).
Godātie kolēģi! Nav jau runa par to saturu, par ko mēs šeit apspriežam. Ir runa par piedāvāto veidu. Un šis atkal ir viens no priekšlikumiem, kurš ir ļoti būtisks grozījums. Un priekšlikums ir saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Bet tikai ir jautājums: vai šādi priekšlikumi ir jāiesniedz trīs dienas vai četras, vienalga, ļoti nelielu dienu skaitu pirms pēdējā lasījuma plenārsēdē?
Man būtu šeit vēl palabojamas lietas, bet man vienkārši nav laika to darīt, jo šis ir trešais lasījums, un es arī negribu izgāzt tāpēc šo priekšlikumu. Piemēram, kaut vai viens piemērs. Šajā te 22.priekšlikumā, ka Izglītības... 23.priekšlikumā, ka Izglītības valsts inspekcijai ir tiesības sastādīt pārbaudes aktu. Es gribētu šo jautājumu pavērst savādāk. Ir pienākums sastādīt pārbaudes aktu pēc tam, kad inspekcija ir bijusi skolā. Bet man nav iedots vairāk laika, kā deputātam iesniegt priekšlikumus. Un tā atkāroti ir necieņa pret Saeimu, un tā ir nespēja savlaicīgi sagatavot likumprojektu izskatīšanai Saeimā.
Bet es, protams, šo 23.priekšlikumu atbalstīšu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis – otro reizi.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu vienkārši jūs būt uzmanīgiem. Pilnīgi visus, kas balsos par 22.priekšlikumu, jo 22.priekšlikums nav atbalstāms, jo šis priekšlikums tiešām satur tādas lietas, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam un ļauj inspekcijai darboties, pārkāpjot Valsts pārvaldes iekārtas likuma ietvarus. Un tātad, ja mēs balsosim tagad par 22., es aicinu balsot “pret”, bet par 23. – atbildīgās komisijas redakciju, par to gan es aicinu balsot “par”. Lūdzu nekļūdieties!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Pēc maniem uzskatiem, šis priekšlikums vienkārši liecina par to, ka ministrija neuzticas saviem skolotājiem, ja? Jo, manuprāt, skolotāji grib tikai vienu, lai viņus atstātu mierā vienkārši.
Un vēl es neesmu pārliecināts, ka visi attiecīgie inspektori pareizi izmantos savu, teiksim, papildu varu un papildu pilnvaras. Varbūt kāds vēlēsies atriebties kādam skolotājam. Un, manuprāt, šis priekšlikums arī no juridiskās tehnikas viedokļa runā, ja tā spriež, nu tas vienkārši neatbilst skolotāju, teiksim, interesēm. Piedāvāju balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 22. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 77, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu balsosim par 23. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 23, neviens
neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 24.priekšlikumu, kuru iesniegusi Izglītības un
zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Kalniņa. Priekšlikums ir izteikts
tālākā 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Paldies! 26. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas
Kalniņas iesniegums. Atbalstīts, bet izteikts 27. – atbildīgās komisijas
priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Pret 26. un 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Es atvainojos! Pret
26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Atklājam debates par 27.priekšlikumu. Deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu informēt priekšlikumu sastādītājus par reālo
situāciju izglītības iestādēs laukos. Nav visās skolās visas šīs nosauktās
lietas: tālrunis, telefakss un elektroniskais pasts. Nav visās skolās. Es zinu, kas ir
lauku skolās. Un ja mēs likumā ieliekam pilnīgi viennozīmīgi, ka jāiesniedz
pilnvarotās personas adrese, tālruņa, telefaksa un elektroniskā pasta adrese... Es šo
priekšlikumu varētu pieņemt tad, ja blakus būtu arī kāds punkts, kurš pateiktu, ka
tiek iedots papildu finansējums skolām telefaksu, datoru un citu šo te ierīču
iekārtošanai. Visas šīs trīs lietas nav. Tātad ko darīs pašvaldības, ja viņām
nav faksi? Viņām steidzami ir jāskrien pirkt faksi. Informatizācijas projekts ir
apturēts.
Šādā redakcijā nevar atbalstīt, jo tas neatbilst lauku skolu
situācijai.
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Godātie deputāti! Nu taču darīsim atbildīgi savu darbu! Izlasīsim, kas ir rakstīts šajā likuma pantā. Ir runa par jaundibināmām izglītības iestādēm. Nu godīgi sakot, ja nav naudiņas faksu nopirkt, tad nedibināsim jaunu izglītības iestādi. Bet nopirksim faksu esošajās. Nu būsim taču reālisti! Ja dibina jaunu izglītības iestādi, ir vienkārši šīs atbildīgās personas jāspēj atrast un komunicēt ar viņām. Nu taču nerunāsim par tādiem niekiem no šīs tribīnes!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 30, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Tālāk izskatām 28. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Pret 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Paldies! 30. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Paldies! (No zāles deputāts V.Karpuškins: “Pārtraukums!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Priekšlikumus turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. (Starpsaucieni: “Nav laiks pārtraukumam!”)
Cienījamie kolēģi deputāti! Nejauciet galvu priekšsēdētājai, un aicinām turpināt darbu vēl pusstundu, kad tiks izsludināts pārtraukums.
Lūdzu, Strazdiņa kungs, turpiniet izskatīt priekšlikumus.
J.Strazdiņš.
Paldies, priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Tālāk izskatīsim 31.priekšlikumu, kuru iesniedza apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Strazdiņš.
32. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegums. Komisija to izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies!
J.Strazdiņš.
33. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija šo
priekšlikumu izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Par 33.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka ļoti daudziem no klātesošajiem vienkārši nav
skaidra priekšstata par to, kas notiek. Vai jūs patiešām domājat, ka pēc jūsu
balsojuma pirms divām nedēļām, radikāli mainot minoritāšu izglītības reformas
koncepciju, jūs tagad atgriezīsities aptuveni pie šāda paša varianta, kas bija
pieņemts pirmajā lasījumā, un visi būs laimīgi? Diemžēl tā tas nav, un es redzu,
ka jūs šis jautājums vispār īpaši neinteresē, un jūs pat spiežat nepareizās
pogas un pēc tam labojat savus balsojumus.
Esmu ļoti pateicīgs Strēļa kungam, jo man šķiet, ka viņš ir vienīgais, kas
patiešām runāja par lietas būtību. Un es ļoti lielā mērā piekrītu Strēļa
kungam. Viņš minēja konkrētas problēmas. Bet vai patiešām, Strēļa kungs un
cienījamie kolēģi, jūs uzskatāt, ka, turpinot nerēķināties ar pašu skolu
dibinātāju, vecāku, pašu skolnieku viedokli, jūs varat panākt šo mērķi? Panākt
labvēlīgas izmaiņas attieksmē pret valsts valodu?
Tā faktiski no pēdējo divu nedēļu notikumiem visi normālie cilvēki var izdarīt
tikai divus secinājumus.
Pirmais secinājums: ka Saeimai nevar ticēt. Jo pēc tam, kad vairākus mēnešus
sludināja tās jaunās reformas koncepciju, ka būs tie 40 : 60, pēkšņi vienā dienā
Saeima būtiski mainīja šo koncepciju. Un kā šādai Saeimai un šādai valdībai var
ticēt? Nav grūti mainīt likuma normu, ir grūti atgūt uzticību. Tā ir viena
problēma.
Un otra problēma ir daudz svarīgāka. Tagad jūs esat gatavi atkāpties no jūsu
pozīcijām, par ko jūs nobalsojāt pirms divām nedēļām, atgriezties atpakaļ un
kādi ir iemesli? Kāpēc? Diemžēl cilvēkiem jāsecina, ka šī stratēģija, kas ir
vērsta uz konstruktīvu dialogu, uz profesionālo problēmu apspriešanu ar visu
ieinteresēto pušu līdzdalību, nav veiksmīga, ka vajadzēja skolniekiem iziet uz
ielām, lai piespiestu jūs mainīt savu viedokli un atgriezties pie daudzmaz kompromisa
ceļa sākuma.
Tāds ir tas signāls, ko jūs esat nosūtījuši. Un padomājiet, kā cilvēki rīkosies
tālāk. Faktiski... protams, es sapratu, ka tādiem kā Tabūna kungs, vienalga, visi ir
ienaidnieki, viņš nešķiro, bet faktiski notiek pastāvīga konkurence. Tautas
saskaņas partija visu laiku aicina uz šo konstruktīvo dialogu. Mēs tā arī
rīkojamies. Mēs patiešām gribam atrast kaut kādu kopīgu valodu un kopīgu
kompromisu. Citi cilvēki aicina tieši uz spiedienu, uz ielu akcijām. Un jūs ar savu
balsojumu parādāt, kam ir taisnība. Kā jums var pierādīt, ka arī ieinteresēto
personu viedokļi ir jāņem vērā. Tikai tāpēc, es domāju, jums jāsūta pozitīvs
signāls, un tāpēc jāatbalsta 33. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Urbanoviča kungam būs ļoti interesanti lasīt šīs Saeimas
plenārsēdes stenogrammu, jo šodien 5.priekšlikumā Urbanoviča kungs aicināja
sasaistīt ar 41.pantu un sacīja, ka 41.pants netiek grozīts. Tagad mēs lasām šo
Urbanoviča kunga priekšlikumu un redzam, ka ir paredzēts izslēgt 41.panta 3. daļu.
Ļoti izdevīgi 5.priekšlikumā norādīt uz to, ko pēc tam šajā priekšlikumā
izslēgs.
Bet tas ir par godaprātu. Par būtību. Priekšlikums izskatās patiesi nevainīgs. Nu
kāpēc lai pašvaldība nedarītu kaut ko vairāk?
Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma pieņemšana nostādītu šo pašu Izglītības
likumu pretrunā ar 9. panta pirmo daļu, kurā teikts, ka valsts un pašvaldību
izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, ar 14.panta, kas nosaka, ka
Ministru kabineta kompetence izglītībā, 18.daļu un 19.daļu, kur ir runāts par valsts
izglītības standartu, nostādītu pretrunā ar 15.panta, kur ir runāts par Izglītības
un zinātnes ministrijas kompetenci, pirmo daļu, kur ir uzdots īstenot vienotu valsts
politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, nonāktu pretrunā ar 17.pantu, kur
nav paredzēta tāda pašvaldības kompetence, nonāktu pretrunā ar 28.pantu, kur
izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmas izstrādē, nonāktu
pretrunā ar 29.pantu, kur izglītības iestādes dibinātāja kompetence ir precīzi
noteikta un šādu funkciju tur nav. Tā ka jūs redzat, ka šis viens priekšlikums
būtībā sagrauj visu likuma arhitektūru.
Es aicinu atbildīgi balsot pret šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Boriss Cilevičs – otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Vienā no savām iepriekšējām uzstāšanās reizēm šodien es
teicu, ka es ļoti... es nešaubos par Šadurska kunga
Es uzdevu pilnīgi konkrētu jautājumu ministra kungam par to vienu pretrunu, ko viņš minēja attiecībā uz 3.priekšlikumu. Viņš tā arī neatbildēja, un nav ko atbildēt, jo nekādas pretrunas nav. Jo tas Valsts valodas likuma pants, tā norma, ko viņš pieminēja, ka it kā esošā pretruna ar 3.priekšlikumu, nebūt nav pretrunā, nevar būt, jo tā vispār neregulē mācību valodu. Šī Valsts valodas likuma norma regulē tikai iekšējās administratīvās saziņas valodu mācību iestādē, un to neviens arī neapstrīd. Diemžēl man palika 10 sekundes, un es nevaru nodemonstrēt, ka arī šoreiz Šadurska kunga teiktais neatbilst patiesībai, ka nav to milzīgo pretrunu. Runāsim juridiski! Bet patiešām es skatos, ka ir ļoti grūti juridiski pamatot lēmumus, kas patiešām ir balstīti uz kaut kādas ideoloģiskas koncepcijas. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Par godaprātu. Vakar un aizvakar jūs trīs reizes piekritāt maniem argumentiem, un jūs bijāt tas, kas pateica, ka tiešām 40 un 60 nav iespējams, pat principā, pat teorētiski tas nav iespējams.
Otrs, ko jūs teicāt, ka šis priekšlikums un šī te formula būtu ideāla un atbilstu jūsu priekšstatam par to, kā šī reforma būtu īstenojama. Ja es meloju, nāciet un pasakiet to no tribīnes!
Un, visbeidzot, tā ir lielākā un svarīgākā jebkuru reformu būtība, ka nevis kādam ar varu uzspiež savu iegribu, bet gan pārliecina un iesaista plašākas tautas masas, it sevišķi tās, uz kuriem ir vērsta jebkura reforma. Kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs katrreiz visus uzņēmējus saucam, visas viņu asociācijas, ar viņiem runājam ilgi un dikti par katru punktu, par katru procentu? Šeit jūs esat iedomājies, ka jūs visu zināt, kas ir acīmredzami, ka jums galīgi nav par to pilnīgs priekšstats, jūs nevienu negribat klausīties. Jūs strīdos piekrītat, pēc tam aizejat un no kaut kurienes atkal atnesat savas vecās dogmas.
Redziet, tas, ko es piedāvāju, arī ir demokrātija, ka vara uzrunā sabiedrību un pārliecina par saviem nodomiem attiecībā uz viņu. Viss pārējais ir totalitārisms un boļševisms, Šadurska kungs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Nu, diemžēl jāuzkāpj tribīnē un jāsaka, ka Urbanoviča kungs maldina sabiedrību par mūsu vakardienas sarunām.
Izstāstīšu, kā tas notika. Es tiešām teicu, ka precīzi 40:60 nav iespējams realizēt, jo tas informācijas daudzums, ar kuru mēs varam operēt, ir viena stunda nedēļā. Mēs nevaram pusstundu lasīt latviski un otru pusstundu – krieviski. Līdz ar to šī proporcija tiešām nebūs 40:60, bet varbūt ka pusprocents šurp vai turp. Bet, tā kā jūs, Urbanoviča kungs, pasniedzat šo informāciju, tas, patiesību sakot, ir vienkārši, manuprāt, jūsu necienīgi.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Anatolijs Mackevičs.
A.Mackevičs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par savu pilsētu – Daugavpili. Šobrīd Daugavpilī izveidojās labas iespējas, lai sekmētu jaunatnes integrāciju. Katrai skolai jādarbojas pēc savas programmas, un tas nes reālus rezultātus. Zināšanu līmenis, tai skaitā arī latviešu valodā, ir visai augsts. Absolventu vairākums bez īpašām problēmām iestājas valsts augstskolās. Pieņemot likumu dotajā redakcijā, tiks iztraucēts iestrādāts ritms un mācību programma. Rezultātā Daugavpilī cietīs jaunatnes izglītība. Tas varētu novest bērnus un vecākus uz nemieriem, kas būs daudzkārt stiprāki nekā šodien pie Saeimas durvīm. Septiņas reizes padomāt un vēlreiz nogriezt piedāvāju ne tikai es, bet arī visu Daugavpils skolu direktori. Pasvītroju: visi Daugavpils skolu direktori, kuri atklātā vēstulē pauž savas domas attiecībā pret minēto reformu.
Aicinu atbalstīt Tautas saskaņas partijas priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu parunāt par savu dzimto pilsētu Rīgu un aicināt TB/LNNK frakcijas kolēģus deputātus atcerēties, kas ir Rīgas Izglītības pārvaldes priekšsēdētājs. Tas ir Ilmārs Vēbers, ļoti pazīstams un cienījams jūsu cilvēks. Nu, viņš pēc ilgām domām tomēr kļuva par sociāldemokrātu, bet tomēr saknes viņam – mēs zinām, kādā partijā. No kā jūs baidāties pēc tam atbalstīt Urbanoviča priekšlikumu? Un Ilmārs Vēbers kopā ar Šadurska kungu, un varbūt pat labāk, iznīcinātu visas krievu skolas ar gandarījumu … nu, un varbūt steidzīgāk, salīdzinot ar Šadurska kungu, ja viņam būs tāda tomēr iespēja tālāk strādāt par izglītības un zinātnes ministru.
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie kolēģi! Nu patiesībā ir kaut kāda robeža, kuru nedrīkst pārkāpt pat šeit, apmainoties bezatbildīgām frāzēm.
Un, godātais deputāta kungs! Ja jūs runājat par krievu skolu iznīcināšanu Rīgā, tad, piedodiet man, nu ir pēdējais laiks attapties un apjēgt, ko jūs runājat. Neaizmirstiet taču, lūdzu, arī to, ka jūsos klausās Latvijas sabiedrība un par mūsu valsti kopumā spriež, protams, arī pēc to runu inteliģences līmeņa, kas skan no šīs tribīnes. Taču neapkaunojiet Latvijas likumdevēju!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 33. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 65, atturas
– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Godātie Saeimas deputāti! Tālāk izskatīsim 34. – frakcijas “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet nevarēja
atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 34.priekšlikumu deputātiem... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 83, atturas – 4. Priekšlikums nav
atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Tālāk lūdzu izskatīt 35. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās
sekretāres Anitas Kalniņas iesniegumu, kas ir atbalstīts, bet izteikts atbildīgās
komisijas redakcijā 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates par 35.priekšlikumu. Ērika Zommere.
Ē.Zommere (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo
priekšlikumu, man ir ļoti žēl, ka tiek pārtraukta secīga, stabila un prognozējama
pedagogu darba samaksas reforma. Un diemžēl šī piedāvātā redakcija ir nonākusi
atkal pēdējā brīdī, un man ir bezgala žēl, ka Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārā sekretāre Kalniņas kundze ir iesniegusi pēdējā brīdī, un atkal
deputātiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi diskutēt, nemaz nerunājot par pedagogu
kolektīviem. Un ko tad mēs te lasām? Mēs lasām tik samudžinātu un neskaidru, un
nesaprotamu pat mums, pedagogiem, profesionāļiem, tad kur tad nu vēl tālāk līdz
skolu direktoriem un katras mazas lauku skoliņas direktoram. Ieklausieties, cienījamie
kolēģi, runājot par šo 53.panta redakciju, konkrēti par 2.punktu. Pedagoga amata
kvalifikācijas kategoriju nosaka, novērtējot amatu… Ieklausieties! Novērtējot amatu
atbilstoši amata aprakstam. Vai jūs tikāt skaidrībā?
Diemžēl tik tiešām, tad es nezinu … tad te ir ar īpašu jaunradi jānodarbojas. Un
es domāju tā, ka tā galvenā problēma jau diemžēl bija tā, ka izglītības un
zinātnes ministrs, visu cieņu Šadurska kungam, es negribu ticēt, ka viņš negribēja
pedagogiem dabūt pēc iespējas vairāk naudas, lielāku finansējumu, bet nu tā cīņa
laikam bija kaut kā tomēr tāda bez spara un bez enerģijas, jo ar tiem diviem, komats
Sēdes vadītāja.
Zommeres kundze, jūsu laiks ir beidzies.
Ē.Zommere.
Jā. Un vēl mani uztrauc ļoti, ka starta pozīcija jaunajiem pedagogiem diemžēl, paliek 145 lati.. Un tas nav nekādi piedodams. Jo galu galā “Jaunais laiks” sarunās ar arodbiedrību solīja, ka zemākajai kvalifikācijai būs pat 300 latu. Paklausieties! Tātad es saprotu, ka tas nav tūlīt un momentā, bet mēs nedrīkstam pieļaut šādu nesagatavotu priekšlikumu, un galvenais, nedrīkstam nojaukt sistēmu, kura strādā, jo esošajā redakcijā te viss ir: pedagogu darba samaksu nosaka atbilstoši pedagogu profesionālajai kvalifikācijai.
Sēdes vadītāja.
Zommeres kundze, jūsu laiks ir beidzies!
Ē.Zommere.
Tur viss ir. Paldies! Iesaku neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Šis varbūt ir vissvarīgākais brīdis Izglītības likuma pieņemšanas gaitā. 35. un ar to pilnīgi saistīts 36.priekšlikums.
Es jau runāju par to priekšvēsturi, kā mēs nonācām pie nepieciešamības atsaistīt pedagogu algas no minimālās darba algas valstī.
Un ja mēs runājam par 53.panta pirmo daļu, tad tur patiesībā es varu piekrist Zommeres kundzei. Tur jau viss ir pietiekami labi pateikts.
Bet vissvarīgākā šajā priekšlikumā ir 53.panta otrā daļa. Ja Saeima noraida 36.priekšlikumu, tādā gadījumā paliek spēkā 53.panta otrā daļa, kuru es vēlreiz citēju: pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.
Godātie deputāti! Kā pareizi sacīja Zommeres kundze, šodien tie ir 145 lati. Divas minimālās mēnešalgas kopš šī gada 1.janvāra ir 160 lati. Šodien no rīta Kariņa kungs runāja par valdības viedokli, ja Saeima nobalso pret principiāli svarīgo Izglītības likumu. Vienlīdz kā balsojums pret likumu ir likuma normu iebalsošana, kuras noved valsti bankrota stāvoklī.
Lai samaksātu katram pedagogam divas minimālās algas, kuras šodien liek viņam maksāt 160 latus 145 latu vietā, ir nepieciešami papildu līdzekļi 15 miljoni latu. Aptuveni 15 miljonu latu. Valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.
Godātie deputāti! Es aicinu jūs vērsties pie Satversmes 66.panta, kurš saka, ka Saeimai nav tiesību pieņemt lēmumus, saistītus ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, ja šajā lēmumā netiek paredzēti finanšu avoti. Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Satversme jums aizliedz pieņemt lēmumus bez finanšu seguma.
Līdz ar to es esmu pilnvarots paziņot premjera viedokli, ka Saeimas balsojums pret Izglītības likumu kopumā ir ekvivalents Saeimas balsojumam par Izglītības likumu tādā redakcijā, kuru nav tehniski iespējams realizēt, kura noved valsti bankrota stāvoklī.
Godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinu izvērtēt un pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu, kurš nav pretrunā ar Satversmi!
Sēdes vadītāja.
Vai Gundaram Bērziņam pietiks ar divām minūtēm? Lūdzu!
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Man pilnīgi vai asariņa notecēja, klausoties Šadurska kungu, jo žēl, ka viņš Satversmi izlasīja pēc tam, kad sev bija trīs ar pusi reizes palielinājuši algas.
Protams, iepriekšējais likums noteica garantēto minimālo algu saistībā ar pedagogiem. Un jebkurā gadījumā atteikšanās no minimālās algas varēja būt tad, ja tiktu piedāvāta, Šadurska kungs, skaidra procedūra, kāda tad būs noteikta minimālā alga.
Jo šobrīd, ja cenas ceļas ļoti strauji, tad pateikt, ka skolotāji gada–divu laikā pārvietosies uz kategoriju ar ļoti zemiem ienākumiem un nāksies maksāt sociālos pabalstus, nebūtu pareizi.
53.pantā nosaka par piemaksām par kvalifikācijas kategorijām, bet es uzskatu, ka šeit ir diezgan viltīga arī no valdības šantāža – jūs neesat pret mums... neesat ar mums, esat pret mums, bet īstenībā šī valodu spriedze tika radīta mākslīgi, lai tās aizsegā klusiņām skolotājiem nogrieztu naudu. Jo skolotāji jau vēl nav, Šadurska kungs, sapratuši, ka budžeta grozījumos pieņemot šī gada budžetu, visus rezerves fondus esat ieskaitījuši kvalifikācijas kategoriju paaugstināšanai, tas, kas bijis vienmēr, atlikumi, ko skolotāji ir saņēmuši kā prēmijas gada beigās, vairs šogad nav, nebūs. Visu naudiņu jūs esat paņēmuši.
Es uzskatu to par nepieļaujamu. To, ka izglītības un zinātnes ministrs nāca un teica: “Noārdīsim sporta finansējuma sistēmu, mēs uzbūvēsim skaistu, jaunu!” – nepiepildījās. Neārdīsim, kamēr nav jauna plāna! Un valodas aizsegā, latviešu valodas ieviešanas aizsegā, nepazemosim skolotājus! Neiesim pret Latvijas sabiedrību, pret izglītību, pret skolotājiem! Kauns, Šadurska kungs!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Atgriežamies zālē pulksten
15.30. Speciāli es to uzsveru Karpuškina kungam un Stepaņenko kungam. Pulksten 15.30,
jā.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām sēdi, un turpinām debates par 35. – Izglītības un
zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu dažus vārdus teikt par to, ko teica ministrs
Šadurska kungs. Viņš maldina sabiedrību. 15 miljoni latu, jā, tiešām, šāda summa
būs vajadzīga tajā gadījumā, ja šis 35. un 36.priekšlikums netiks atbalstīts. Bet,
piedodiet! Tas ir nākamā gada budžets! Par to runās. Vai tiešām valdība ir tik
mazspējīga, ka nākamā gada budžetā nevarēs atrast 15 miljonus latu pedagogu darba
samaksai? Nevajag maldināt sabiedrību un teikt, ka tā nauda vajadzīga tūliņ un rīt!
Likums skaidri pasaka, ka no 1.septembra jau budžetā ir paredzēti 2,5 miljoni, pie
kuriem jāpiepluso vēl tikai pāris miljonu latu, ko var izdarīt budžeta grozījumos.
Nav šeit problēmas! Šis piedāvājums par skolotāju kvalifikācijas kategorijām...
Mēs neesam ne brīdi teikuši, ka tas nav atbalstāms, bet mēs nevaram atbalstīt tādu
priekšlikumu, kuru mēs neredzam, kā tas tiks realizēts, cik garā laika posmā. Un vai
nākamā gada budžetā nebūs vajadzīgs neviens lats? Tā ka šeit ir absolūta
demagoģija, ministra kungs!
Es aicinu neatbalstīt 35.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Savukārt Estas kungs maldināja sabiedrību, runādams par to, ka naudu vajadzēs nākamgad. Naudu vajadzēs, ja jūs nepieņemsiet, šogad, vai nu no septembra, vai nu no izsludināšanas dienas, bet šogad. Un šogad budžetā tādu līdzekļu nav. Līdz ar to Satversmes 66.pants tiek pārkāpts, ja netiek norādīti finanšu avoti.
Un vēl vienu lietu, deputāti, dāmas un kungi, gribu piebilst. Mēs visi redzam, kas šobrīd notiek sabiedrībā. Mēs redzam, ka diskusija par Izglītības likuma mazākumtautību izglītības jautājumiem ir devusi bezmaksas tribīni Latvijai naidīgiem spēkiem, kādā veidā tiek rīdīta mūsu sabiedrība.
Ja mēs, ja jūs – Saeima – neatcelsiet sasaisti pedagogu algai ar minimālo darba algu, ir divas alternatīvas – vai nu likums vēlreiz būs jāatver un atkal mēs redzēsim, kā bezatbildīgi Rīgas domes un Saeimas deputāti kūda nepilngadīgus jauniešus uz likumpārkāpumiem, vai otrs variants – mēs pateiksim “nē” tālākai finanšu politikai valstī. Proti, mums vairs nebūs iespēju celt minimālo algu, mums nebūs iespēju celt neapliekamo minimumu, jo mums “karāsies” šis enkurs. Līdz ar to, kā jūs zināt, pirms dažiem gadiem lielākā daļa šo sasaistu ar minimālo algu no mūsu likumiem ir izņemtas. Izglītības likuma 53.panta otrā daļa palika tikai tāpēc, ka arodbiedrība to aizstāvēja toreiz. Šobrīd ar arodbiedrību ir panākta vienošanās. Tad kāpēc lai mēs to nedarītu?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Tur jau tā nelaime, Šadurska kungs, kāpēc mēs nevaram atbalstīt šos grozījumus, jo jūs jau arī pats atzīstat, ka tas ir tikai un vienīgi tāpēc, lai visus pedagogus izrautu no visu citu Latvijas cilvēku vidus, uz kuriem attiecas minimālās algas – šī “trepe”, piesaiste. Tieši tāpēc tas ir dīvaini, jo, piedodiet, mēs runājam par reformu izglītības sistēmā. Un tajā pašā laikā mēs pedagogus padarām kaut kādā, piedodiet, sliktākā situācijā, sliktākā pat kā citiem situācijā.
Un varētu jau priecāties un cerēt, ka tieši otrādi, ka, lūk, atbrīvojot, atvienojot no minimālās algas, jūs tagad viņiem dosiet lielākas, lielākas un lielākas algas, lai varētu šo reformu īstenot, bet nupat, tikko jūs teicāt, ka naudas nav un būs finanšu krahs. Līdz ar to jūs faktiski apstiprināt tēzi, ka jums ir tieši šī vēlme – ielikt šajā reformas likumā arī budžeta algas samazināt... piedodiet, pedagogu algas drastisku samazinājumu. Nu kā jūs varat cerēt, ka mēs to atbalstīsim? Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es nevaru saprast, par ko mēs vispār šobrīd strīdēsimies. (Zālē troksnis.) Pagaidiet, pagaidiet mazliet! Mēs jau ar Saeimas deputātu balsu vairākumu noraidījām 13. – ministrijas priekšlikumu, kas ir paketē ar 36. Un 13.priekšlikumā bija, ka Ministru kabinets nosaka pedagogu darba novērtēšanu un amata kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku. Saskaņā ar to, jo... kamēr nav vispār tas izstrādāts un apstiprināts, mēs nevaram, tehniski nevaram, atbalstīt 36.priekšlikumu. Ja mēs jau neatbalstījām 13. un nobalsojam par 36., tad likumu nevar pasludināt.
Saskaņā ar to es tomēr lūdzu mūsu cienījamo priekšsēdētāju pakonsultēties ar Juridiskā biroja vadītāju un aicinu noņemt šo 36.priekšlikumu no izskatīšanas.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Mēs pašreiz debatējam par 35.priekšlikumu, un ar Juridisko biroju viss ir kārtībā.
Nākamais debatēs pieteicies Jānis Esta. Otro reizi.
J.Esta (TP).
Cienījamie deputāti! Tomēr viesīsim skaidrību, kurš kuru maldina, un kopumā tātad arī maldina sabiedrību. Es vēlreiz atkārtoju, ka 2003.gada budžets tika apstiprināts iepriekšējā gada novembrī. Šie grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti 81.panta kārtībā šā gada vasarā. Tas nozīmē, ka budžetā vispirms netika paredzēta nauda – divarpus miljoni. Un tikai pēc tam valdība piedāvā grozīt likumu tāpēc, ka nav piešķirta nauda. Kas? Kurš kuru maldina, Šadurska kungs? Un jāsaka tā, kas tad notiks nākamajā gadā? Vai ekonomika apstāsies? Vai Saule norietēs? Tiešām? Vai tā tomēr ir nekompetence un nevarēšana? Piedodiet, nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Situācija ir ļoti nopietna. Valdība mūs šantažē, sakot
tā: ja jūs, tas ir, deputāti, mēs, neizņemsim no likuma četrus gadus veco normu, kas
nosaka, ka deputātu alga nedrīkst būt mazāka par divām... Es atvainojos, kolēģi, es
ļoti atvainojos. Tātad valdība mūs šantažē un saka tā: “Ja jūs, deputāti,
neizņemsiet no likuma normu, kas nosaka, ka skolotāju minimālā alga nedrīkst būt
mazāka par divām minimālām izpeļņām, algām, kas noteikts valstī, tad, lūk, mēs
atkāpsimies.” Šī norma, godātie kolēģi, likumā bija četrus gadus un ir četrus
gadus. Valdībai jāpilda likums. Nevis valdībai jānāk pēc tam, kad tā ir
nostrādājusi 15 mēnešus, faktiski ar priekšlikumu, kas apliecina, ka šī valdība ir
darboties nespējīga. Jo valdība saka tā – mēs nevarējām 15 mēnešos vadīt
valsti tā, lai mums būtu nauda, lai nodrošinātu, ka skolotājiem nepazeminās dzīves
līmenis, ka darba alga saglabājas esošajā līmenī.
Godātie kolēģi! Un turklāt Šadurska kungs šeit gan zālē, gan arī sniedzot
intervijas, saka tā: “Tie deputāti, kas nepiekritīs pazemināt skolotāju dzīves
līmeni, vērsīsies pret latviešu valodu.” Tā ir absolūta demagoģija un meli.
Tautas partija balso un ir balsojusi līdz šim par visiem tiem stingrajiem noteikumiem
šajā likumā, kas nostiprina latviešu valodu izglītības sistēmā. Bet mēs nekad,
nekad, godātie deputāti, nepiekritīsim pazemināt skolotāju algas un izņemt šīs
garantijas no likuma.
Es aicinu neatbalstīt 35.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti, runāsim mazliet precīzāk. Norma, kura, kā Lagzdiņa kungs teica,
ir četrus gadus, vēl nekad nav bijusi spēkā. Palasiet, lūdzu, pārejas noteikumu
4.punktu. Tātad šī norma nekad nav strādājusi. Tā ir bijusi likumā, bet nav
stājusies spēkā.
Otrkārt. Ar kādām tiesībām var biedēt no Saeimas tribīnes visu mūsu pedagogu
saimi, draudot ar algu pazemināšanu, ja ir ļoti labi zināms, ka minimālā alga vēl
pagājušogad bija 70 latu, un pedagogu alga 145 lati ir lielāka nekā divas minimālās
algas, kuras bija 70 latu. Bet nosacījums atsaistīt šīs algas bija nepieciešams, lai
varētu celt minimālo, kura šodien ir 80 latu. Un jūs ļoti labi saprotat, ka 145 nav
divreiz astoņdesmit. Tātad šeit nevar būt runa par pedagogu algu samazināšanu, bet
runa ir vienīgi par to, ka mums minimālā alga ir cēlusies straujāk, un mūsu
ekonomika netiek tam līdzi, lai dubultotu šo jauno algu.
Tā kā, godātie deputāti! Es saprotu, ka jūs izmantojat šo
tribīni arī aģitācijai pret valdību. Bet, lūdzu, turieties tuvāk pie patiesības.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! “Jaunais laiks” nāca valdīt. Valdīt – tas nozīmē
– pieņemt izaicinājumu. Jūs pieņēmāt šo izaicinājumu, un izglītības un
zinātnes ministrs Šadurska kungs ir viens no klasiskākajiem izaicinātājiem. Arī
izaicinājums atvērt Izglītības likumu, par ko mēs brīdinājām, Saeimas pieredzē
pabijušie deputāti, ka tas ir bīstami, tagad ir noticis.
Jūs, Šadurska kungs, tikko piesaucāt, ka norma, par kuru mēs šobrīd debatējam un
kuru jūs vēlaties grozīt, līdz šim tika pieprasīta no Izglītības darbinieku
arodbiedrības puses. Vai tad tagad šī prasība ir beigusies? Vai tad tagad viņiem
vairs neko nevajag? Nav dzirdēts, ka tā būtu.
Un tāpēc, ja šobrīd ir runa par to, ka nevar pieņemt grozījumus 53.pantā, lai varētu lietas risināties atbilstoši tam, kā tam ir jārisinās valstī, attīstot šo skolotāju atalgojumu sistēmu, jūs taču esat sen pieraduši atrunāt visus gadījumus, kas saistās ar finansēm, ka būs budžeta grozījumi un budžeta grozījumos visu varēs izdarīt. Ja nebūs šī likuma norma iebalsota, tad tiešām nebūs likumiska pamata, lai budžeta grozījumos varētu, vienalga, vai četrus vai 15 miljonus, nav atkarīgs no summas, ir atkarīgs no pieejas. Tad to varēs izdarīt. Ja šobrīd šis likumiskais pamats būs, ja būs likumā, tad to varēs darīt, ja nebūs, protams, tad būs atruna. Un tādā gadījumā, ja nav naudas valdībai un ja nevar šos grozījumus izpildīt, ja šo solījumu nevar pildīt, tad lai nāk šeit pats Repšes kungs un tā arī saka, ka viņš nevar pildīt solījumus un viņš nevar tālāk vadīt valdību.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL).
Cienījamie kolēģi! Man ļoti patika deputāta Lagzdiņa teiktais, ka valdībai jāpilda likums. Mēs visi pieņēmām budžeta likumu, 2004.gada budžeta likumu, kur ir paredzētas konkrētas summas konkrētām ministrijām, konkrētām lietām.
Šodien jūs gribat jau ar savu šo te paziņojumu, ka skolotāju darba algas tiks samazinātas, kas ir absolūti nepatiess, demagoģisks un dezinformējošs paziņojums, jūs mēģināt tagad attaisnoties, lai varētu iebalsot šodien likumā tādu priekšlikumu, kurš pēc tam izjauc visu budžeta likumā paredzēto kārtību.
Bet tas jau nav pirmais gadījums. Un tāpēc šodien es nāku, lai pateiktu, ka es redzu, ka tiek darīts pilnīgi viss, lai tiktu sagrauts 2004.gada budžets un attiecīgi arī lai valdība nevarētu realizēt savu politiku.
Pirmais. Mēs jau esam nodevuši komisijām likumu “Par valsts pensijām”, kur ir pilnīgi nesaprotami, kādas summas tagad mums parādīsies šajā te likumā un kādam būs jābūt budžetam, lai varētu to realizēt.
Otrais. Šodien par profesionālajām pensijām. Atkal pilnīgi neizsverot, nezinot, kā tas iespaidos kuru nozari, apgalvojot šodien, šeit runājot par to, ka tas var nākt no pamatbudžeta – šie papildu izdevumi. Tātad tas arī viss tiek virzīts uz to, lai mēs sagrautu visu sistēmu.
Nākamais ir neapliekamais minimums, par ko arī jau ir nodots komisijām. Likumprojekts, kurš nav sagatavots, kur šogad nav iespējams to izdarīt, ir nodots, lai Saeima varētu, tālāk balsojot, citu summu paziņot, ka tā ir neapliekamā minimuma summa. Tajā pat laikā es gribu atgādināt, ka Saeimas komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā pie tā, lai mēs sagatavotu atkal kvalitatīvi 2005.gada budžetu, kur būtu paredzētas visas nepieciešamās summas, kur būtu arī neapliekamā minimuma paaugstinājums, par ko šodien jau pieminēja Šadurska kungs, jo valdība ir paredzējusi nākamajā gadā paaugstināt minimālo algu vēl, un tas varētu būt 90 latu. Un tātad. Tātad mums ir jārēķinās ar tām sekām, vai mēs gribam tikai vienai kategorijai – pedagogu kategorijai – arī nākamgad, kad minimālā alga varētu būt 90 latu, paredzēt šo straujo pieaugumu, vai mēs tomēr rēķināsimies ar visiem iedzīvotājiem, visiem, uz kuriem attiecas šie 90 lati, un mēģināsim realizēt tomēr kopumā valstī, attiecīgi minimālo algu piesaistot neapliekamajam minimumam.
Es aicinu deputātiem būt tik saprātīgiem, lai domātu tomēr, ka mēs cīnāmies nevis katrs šeit par savu personīgo popularitāti vai par iespēju savai partijai vai attiecīgi interešu grupai nokļūt valdībā, un nedomājot par to, kā attīstīsies valdība... kā attīstīsies valsts un kā iespējams būs nākošai valdībai realizēt šos pilnīgi nepārdomāti pieņemtos lēmumus šodienas Saeimā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Ar traģiskāku attieksmi pret skolotājiem un tik nenormālu demagoģiju, kas šobrīd ir no “Jauno laiku” puses, es diezgan pasen neesmu Saeimā saskāries.
Kas ir 5 miljoni budžetā? Jo šīs vecās formas saglabāšana prasa šīgada budžetā 5 miljonus latu no 1.septembra līdz decembra beigām. Kas ir 5 miljoni salīdzinājumā ar 400 miljoniem, ko jūs solījāt, nākot pie varas, katru gadu papildus iekasēt, uzlabojot nodokļu iekasēšanu? Pagājušo gadu jums neizdevās. Bet tomēr arī pagājušajā gadā bija diezgan ievērojams budžeta pieaugums, kā līdz šim ir bijis visus iepriekšējos gadus, manuprāt, kaut kur ap 180 miljoniem. Arī ar 180 miljoniem salīdzinot, 5 miljoni nav nekas.
Es domāju, lielākā daļa klātesošo un arī tie, kas mūs dzird, ir saņēmuši jaunos aprēķinus par dzīvokļu īres maksu par janvāra mēnesi. Kāds ir pieaugums? Apmēram 15–20%, ja ne vairāk. Ja mēs atsakāmies skolotājiem piešķirt papildus šos 5 miljonus, un katru gadu valdība ir grozījusi budžetu vasarā un grozīs arī šoreiz, šie 5 miljoni pat nenosedz to inflāciju, uz kuras rēķina skolotāji savu reālo algu samazinās šogad. Un tiešām, ja mēs atkāpjamies no šīs normas, tad te neviens nav melojis, kas apstrīd šo priekšlikumu. Skolotāju reālā alga samazināsies šogad! Vai tiešām mēs gribam to? Un saistīt šo lietu kopā ar valodas jautājumu, nu tas vispār ir absurds.
Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Ainārs Šlesers.
A.Šlesers (LPP).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Pirms kāda brīža skanēja vārdi, ko teica izglītības ministrs: gadījumā, ja Latvijas pedagogi saņems algu divu minimālo algu apmērā, valstij draud bankrots. Tie ir vārdi, kas izskanēja no izglītības ministra. Es domāju, ka tālāk mums iet vairs nav kur. Vai tie ir tie “jaunie laiki”, kurus mēs esam visi gaidījuši? Vai tie ir tie “jaunie laiki”, ko ir gaidījuši Latvijas iedzīvotāji? Jautājums ir par to, vai ir nauda? Un tie ir meli, ka naudas nav. Es domāju, ka tā ir apzināta politika – maldināt sabiedrību, pieradināt pie šī minimuma un teikt, ka mēs nevaram dzīvot labāk. Jo reāli nauda ir.
Apskatīsimies iepriekšējā gada budžetu. Tad, kad mēs runājām par to, ka valstī IKP pieaugums ir 7,5%, tad, kad Pirmā partija nāca ar iniciatīvu, lai mēs palielinātu ieņēmumus, un ekonomikas ministrs Juris Lujāns nāca ar savām prognozēm, kas paredzēja apmēram 70 – 100 miljonu papildu ienākumus, tad “Jaunais laiks” ar izglītības un zinātnes ministru priekšgalā teica: “Tāda nauda nevar būt!” Kam bija taisnība? Laiks parādīja, ka taisnība bija Jurim Lujānam un Pirmajai partijai, nevis “Jaunajam laikam”, jo gada beigās mēs redzējām, ka ar vieglu roku mēs atteicāmies no 70 miljonu izlietošanas, lai samazinātu budžeta deficītu. Jautājums: vai laikā, kad Latvija attīstās, laikā, kad mums nepieciešams investēt mūsu valsts attīstībā, mēs varam taupīt uz iedzīvotāju rēķina? Es domāju, ka ne.
Un tieši tāpēc šodien Pirmā partija nevar atbalstīt šo
priekšlikumu, un mēs nekādā gadījumā negribam būt kopā ar tiem, kas uzskata, ka uz
Latvijas pedagogu rēķina mēs tiešām kļūsim bagātāki. Es uzskatu, ka, atverot
budžetu šajā gadā, mēs būsim spējīgi palielināt ieņēmumus, un tas dos iespēju
mums atrast līdzekļus gan šo jautājumu risināšanai, gan arī citu jautājumu
risināšanai. Mums nav jābaidās no lieliem izdevumiem. Mums ir jādomā par lielākiem
ieņēmumiem.
Un tieši tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates pēc iespējas ātrāk un pateikt, ka
pedagogu algas nebūs tās, uz kā mēs mēģināsim taupīt! Paldies! (Aplausi.) (No
zāles deputāts L.Ozoliņš: “Bravo!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamie kolēģi! Ir izskanējis jau tik daudz emociju, bet es gribētu atzīmēt
vienu: būtu godīgi tad, ja mēs arī šeit sarunātos godīgi un atklāti. Vispirms no
valdības puses un Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Ministra kungs, jums bija
jāuznāk tribīnē un nevis jāmuļķo mūs ar kaut kādām mistiskām kategorijām,
amatiem un amatu sarakstiem un aprakstiem, bet jāpasaka skaidri un gaiši: “Mēs
nespējam no šā gada 1.septembra nodrošināt algu paaugstinājumu. Lūdzu, deputāti,
atbalstiet mūs, ja mēs to nespējam!” Jūs mūs muļķojat. Un apakšā ir valdības
nespēja nodrošināt šo paaugstinājumu. Jūs mums draudat, ka deputāti neievēro
Satversmi.
Šis algu paaugstinājums, tam bija jābūt jau no 2003.gada 1.septembra. Budžets, tas,
ko plānoja un ko apstiprināja 2004.gadā, bija jāplāno ar tādiem aprēķiniem, kur
būtu ierēķināta arī šī skolotājiem pienākošā alga. Latvija, par laimi, ir
parlamentāra valsts, kur vispirms ir likuma pants un burts un pēc tam tiek rēķināta
nauda. Jūs mūs biedējat un draudat ar to, ka mēs neatbalstām grozījumus tāpēc, ka,
Mēs varbūt un es personīgi arī atbalstītu noteikti kādu citu darba samaksas piedāvājumu, būtu gatava to izskatīt, bet nav piedāvājuma. Šadurska kungs! Nav piedāvājuma, kuru mēs varam saprast, cik tad saņems skolotājs no 1.septembra. Es būtu gatava to izskatīt, bet nav. Un tāpēc mēs nevaram paļauties tikai uz to, ka šī mudžināšana turpināsies vēl uz priekšu.
Tā ka man šobrīd rodas aizdomas, ka, nespējot sakārtot valodu lietas, mēs sākam iedarboties un apkarot skolotājus, kuru uzdevums ir šo valsts valodu nostiprināt. Varbūt tur ir kādas citas vienošanās, ko mēs nezinām. Skolotāju algām nauda ir jāatrod, un šis priekšlikums ir obligāti noraidāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Tautas partija apzinās savas pozīcijas finansiālās sekas. Mēs apzināmies to, ka gadījumā, ja mēs nepieļausim valdībai izņemt no likuma tās garantijas algām, kas ir trīs gadus, ka tad mums no šī gada 1.septembra valsts budžetā būs jāiekļauj papildu finansējums 5 miljonu latu apmērā. Un tādēļ Tautas partija atbalstīs nākamo – 43.priekšlikumu, kas nosaka, ka šī vecā norma, kas likumā jau ilgus gadus ir, Šadurska kungs, un kas jums bija jāievēro, un budžeta likums bija jāpiemēro šai normai, ka mēs, atbalstot 43.priekšlikumu, noteiksim, ka skolotāju minimālā alga 160 latu apmērā stājas spēkā no 1.septembra, un vienlaikus Tautas partija atbalstīs budžeta grozījumus vai arī paši mēs iesniegsim, ja valdība to nedarīs, ja šī valdība vēl diemžēl darbosies tajā laikā vai eksistēs kā līdz šim. Atbalstīs budžeta grozījumus un paredzēs finansējumu šīs normas realizācijai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte. Otro reizi.
A.Rugāte (TP).
Cienījamās Saeimas deputātes! Godātie kolēģi! Atvainojos par savu neprecizitāti, iepriekš sakot par atbalstu šim priekšlikumam. Šis priekšlikums nav atbalstāms. Izlasiet, lūdzu, kas ir rakstīts saturā! Novērtējot amatu. Var novērtēt darbību vai bezdarbību, bet nekādā gadījumā amatu. Un atbilstoši amatam nevar piešķirt atalgojumu.
Tie ir maldinājumi un acu aizmālēšana. Lai izslēgtu šo normu, kas ir šobrīd likumā, un lai neuzņemtos nekādas saistības. Es vēlreiz gribu aicināt valdošo koalīciju. Nu ja jūs paliksiet pie varas, nu tad taču jūs līdz 1.septembrim iegrozīsiet tos 5 miljonus, kas būs likumīgi ierakstīti Izglītības likumā? Lūdzu neatbalstīt šo!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņas kundze!
A.Kalniņa (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā
sekretāre).
Es gan nezinu, vai šajā brīdī vēl ir kāda nozīme mazliet konstruktīvi mēģināt
risināt šo sarunu, bet mēs mēģinājām domāt par to, lai mūsu pedagogi tiktu
vērtēti arī pēc kvalifikācijas kritērijiem. Un līdz ar to Izglītības un zinātnes
ministrijā bija izveidota speciāla darba grupa, kurā piedalījās gan pašvaldības,
gan LIVA pārstāvji, gan LIZDA pārstāvji, gan Rīgas dome, gan visi citi, kas bija
ieinteresēti šī jautājuma risināšanā. Tas, ko mēs gaidījām, bija konceptuāls
“jā” kvalifikācijas kritērijiem, un valdības uzdevums līdz šim bija atsaistīt
pedagogu algu no divām minimālajām algām. Tieši tādēļ, lai valstī būtu
iespējams paaugstināt šo minimālo algu. Bet mums bija vajadzīga konceptuāla šo
organizāciju piekrišana. Šajā brīdī šīs organizācijas ir devušas savu
konceptuālo piekrišanu.
Otrkārt. Runājot par šiem kvalifikācijas kritērijiem, Izglītības un zinātnes
ministrijai bija rūpe par to, lai skolās strādātu augsti kvalificēti kadri. Tā bija
izglītības un zinātnes rūpe, un es gribu skaidri pasacīt visiem pedagogiem, kas
varbūt šobrīd klausās radio, ka nekad nevienam pedagogam nepasliktinātos šī te alga
un samaksa.
Patiesībā pēc kvalifikācijas kritērijiem tiktu uzstādīta augstākā robeža, uz ko
tiekties un ko sasniegt tad, ja ir izpildītas šīs te kvalifikācijas prasības.
Tātad mēs esam par kvalitatīvu darbu un labi apmaksātu darbu, bet nevis automātisku
garantu, kas vienkārši ļauj mazliet veģetēt kādām.... kā vienīgo kritēriju
izmantot darba stāžu. Mēs ar šīm organizācijām esam vienojušies par to, ka
principiāli mēs esam ar mieru saistīt algas ar kvalifikācijas kritērijiem, un to, ka
viens no kritērijiem ir darba stāžs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Ļoti īsi, cienījamie kungi! Es nupat konsultējos ar Juridiskā biroja priekšnieku,
kas iznāk, ka mēs noraidījām 13.priekšlikumu un atbalstīsim šo. Mēs pazeminājām
lēmuma pieņemšanas līmeni. Un visi šie – darba samaksa un pedagogu
pārkvalifikācija – būs ne Ministru kabineta, bet tieši Šadurska kunga rokās.
Saskaņā ar visu iepriekš minēto tas
ir acīm redzams arguments pret šo priekšlikumu. Un šo priekšlikumu var atbalstīt
tikai paketē ar Šadurska kunga demisiju.
Aicinu balsot pret!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Golde. Otro reizi.
S.Golde (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kalniņas kundze! Ja jūs ieņemiet tik augstu amatu kā
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, tad jums vajadzētu
saprast arī, par ko jūs runājat.
Šodien jau pašreizējā likuma spēkā esošā norma, es to atkārtoju vismaz divas
reizes, varbūt jau pat trīs, atļauj veidot pedagogu darba samaksas kategorijas,
kvalifikācijas kategorijas. Atļauj to darīt! Te nav nekādu problēmu. Jūs vienkārši
mudžiniet... mudžiniet, lai cilvēkiem būtu cerība, ka viņiem kaut kas tiks pielikts.
Kā tādu kaulu jūs pametiet cilvēku barā, un tad cilvēki saskries, un kurš tad nu to
kaulu ķers un cik katram pienāksies.
Tā ka vēlreiz es atkārtoju. Piedāvājuma alga paaugstināšanai šobrīd nav, ir tikai
mudžeklis, un arī arodbiedrība... tas, kā jūs apgalvojat, ka ir piekritusi jūsu
variantam, tā nav taisnība, jo mums ir rokās arī avīze “Izglītība un Kultūra”,
kur ir Harbacēvičas kundzes komentārs par jūsu iecerēto kārtību.
Lūdzu kompetentu runu parlamentam! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Atļaušos vienīgi pateikt: Goldes kundze, jums nav taisnība. Jūs mudžināt šīs
lietas un velti apvainojat ministrijas parlamentāro sekretāri. Jo vienu un to pašu
naudu nevar izmantot diviem mērķiem. Ja jūs uzskatāt, ka valstij ir jāmeklē nauda,
lai samaksātu pedagogiem ar zemāko kvalifikāciju un vilktu viņus līdzi divām
minimālajām algām un līdz ar to nobremzētu jebkādu valsts tālāku politiku
minimālās algas celšanai, tad, to, protams, var darīt. Bet šo pašu naudu nav
iespējams izmantot, lai samaksātu arī tiem skolotājiem, kuriem ir augsta
kvalifikācija un kas ir faktiski ministrijas mērķis – maksāt lielāku algu tiem, kas
labāk strādā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš. Otro reizi.
G.Bērziņš (TP).
Šadurska kungs, redziet, jūs šoreiz pateicāt taisnību, apgāžot savu iepriekšējo
nepatiesību, ko jūs teicāt, apspriežot budžetu.
Kad mēs norādījām, ka netiek ievērots likums un ka jūsu iesniegtajā budžetā nav
paredzēta nauda skolotāju algu palielināšanai, jūs tāpat kā tagad teicāt: “Vai,
kādi meļi te nāk un melo!” Tagad jūs vismaz godīgi pasakāt, ka nevar izmaksāt
naudu, kuras nav, pasakāt, ka skolotāji ir enkurs valsts ekonomikai, un, pasarg’
Dievs, ja mēs maksāsim, būs šīs lietas...
Jā, tā ir taisnība! Jūs neesat ne iedevuši, ne paredzējuši naudu tam, lai
skolotāju atalgojums pieaugtu. Un lieta jau nav par to, ka par
Pret to mēs iebilstam, un mēs tādu priekšlikumu nevaram atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Daudz tika runāts jau, bet tiešām, tas ir ļoti interesanti, ka godātais ministra kungs gandrīz katru savu uzrunu sāk ar to, ka kāds par kaut ko maldina un ka Latvijai naidīgie spēki tur kaut ko arī pret Latviju organizē un tā tālāk.
Bet lietas būtība ir ļoti vienkārša. Faktiski ministra kungs pats atzina, ka galvenais šī grozījuma mērķis ir izņemt, atsaistīt, kā ministra kungs teica, pedagogu algu samaksas saistību ar minimālo algu. Tātad vienkāršojot varētu teikt, ka ministrija vienkārši grib tikt vaļā no jebkurām likumā noteiktām saistībām attiecībā uz pedagogu darba minimālo apmaksu. Un viss pārējais jau tur... var interpretēt visādi, bet tā ir lietas būtība. Un faktiski kārtējo reizi mēs sastopamies ar situāciju, kad valdība pieļāva kļūdu, valdība nespēj izpildīt savas saistības un tagad mēģina meklēt ceļus, kā to skaidrot sabiedrībai. Un tas ir viss.
Tā ka manā skatījumā būtu daudz godīgāk to atzīt un kopīgiem spēkiem meklēt izeju no šīs situācijas. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Kolēģi! Es atgādināšu dažas vienkāršas lietas. Šodien joprojām pie varas ir “Jauno laiku” valdība. Mēs visi pamanījām, ka “Jaunajam laikam” patīk ietekme, amati. Un tā nu ir sagadījies, ka šajā valdībā “Jaunajam laikam” ir Ministru prezidents, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vada “Jaunā laika” cilvēks. Kaut kā viņi kopā varēja saķerties rokās vai vismaz apsēsties pie viena galda, un tad, kad budžetu stādīja, ievērtēt tos patīkamos solījumus, kurus “Jaunais laiks” pats ir devis vēlētājiem.
Viena no lietām, ko Latvijas sabiedrībai apsolīja “Jaunais laiks” un arī dara, ir – paaugstina minimālās algas. Bet kā jūs iedomājaties – ar vienu roku dot un ar otru – ņemt, un vienlaicīgi it kā būtu solījumu izpildījuši? Un tad ir jautājums: vai tā darbība bija neprofesionāla, vai jūs apzināti mānījāties? (Starpsauciens: “Mānījās!”) Šķiet, ka mānījās. Nu, var jau būt, ka neprofesionāli. Iespējams, ka abu īpašību sajaukums. Skaidrs, ka šajā situācijā būtu visai dīvaini skolotājiem pielietot pēkšņi kaut kādu pazeminātu normu, lai viņiem būtu mazāka alga.
Un par to jums bija jādomā jau tanī brīdī, kad jūs sagatavojāt šāgada budžetu. Mēs jums to norādījām. Nu šodien laikam ir tā diena, kad kaut kāda apskaidrība ir nākusi arī pār jums.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamais ministra kungs! Pirms īsa brīža jūs teicāt, ka šīs divas minimālās algas arī nevajadzētu maksāt tāda iemesla dēļ, ka par pedagogiem varētu strādāt cilvēki ar apšaubāmu izglītību vai bez izglītības, vai vēl savādāk.
Ja jūs būtu pēdējo pāris gadu laikā uzmanīgi sekojis līdzi likumdošanai, kas šajā jomā tiek pieņemta un kā tā attīstās, tad jūs būtu pamanījis, ka, pateicoties Tautas partijas pūlēm, no šāgada 1.septembra nevarēs strādāt skolās par pedagogiem cilvēki bez augstākās izglītības. Un es domāju, ka tas ir tikai normāli un taisnīgi šajā brīdī un pie šiem ekonomiskajiem apstākļiem, ka cilvēki ar augstāko izglītību saņem šādu naudu. Jā, pedagogi tātad ar augstāko pedagoģisko izglītību, protams, ir runa par šāda veida izglītību. Un es domāju, ka ir tikai pareizi un taisnīgi, ka šie cilvēki saņem kā minimumu šo summu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Ainārs Šlesers – otro reizi.
A.Šlesers (LPP).
Godājamie Saeimas deputāti! Šīs debates tiešām ir apliecinājušas to, ka tik būtiskus jautājumus mūsu valstī lielie valstsvīri neizdebatē līdz galam. Es domāju, ka tas ir nožēlojami. Un tieši tāpēc man ir arī gandarījums, ka, neskatoties uz to, ka mēs esam atteikušies no amatiem valdībā, Pirmā partija šodien var balsot ne pret savu sirdsapziņu.
Un es aicinu tomēr, ja šī valdība vēl turpinās pastāvēt arī mazākumā, ja Einars Repše vēl vēlas nedaudz pastūrēt šajā valstī, tad tomēr sākt diskutēt par šādiem jautājumiem, jo konstruktīvā opozīcija nenozīmē to, ka mēs balsosim pret savu sirdsapziņu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 35. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 80, atturas – 12. (Aplausi.)
Lūdzu deputātus balsot par 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Strazdiņa kungs, lūdzu turpināsim izskatīt priekšlikumus! Priekšlikums nr.37.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! 37.priekšlikums – deputāta Golubova. Komisija šo priekšlikumu
nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mēs lūdzam papildināt
55.panta 4.punktu, pēc vārda “stipendijas” ar vārdiem “ne mazāka par sociālo
pabalstu”. Saprotot situāciju ar budžeta naudām, nevaram prasīt kaut kādu noteiktu
summu, bet nodrošināt izglītojamo ar stabilu stipendiju, ne mazāku par sociālo
palīdzību, būtu godīgi.
Daudz bija runāšanas par komunistiskā režīma pārkāpumiem. Un viens no galvenajiem
pārkāpumiem bija garantētas stipendijas sekmīgiem studentiem. Padomju vara burtiski
ņirgājās par mums un mūsu bērniem. Ja vajadzīgi piemēri, lūdzu. Arodskolās
bezmaksas braukšana, bezmaksas ēdināšana, stipendijas un prakses nauda, bezmaksas
kopmītnes, bezmaksas darba apģērbi. Augstskolās – stipendija sekmīgiem studentiem
līdz 52 rubļiem, standarta – 40. Bezmaksas medicīniskā aprūpe, bezmaksas
bibliotēka, 50% atlaide par braukšanu.
Ja ņemtu vērā rubļa un lata pirktspēju un salīdzinātu, students varēja mācīties
un dzīvot bez īpašas vecāku palīdzības. Es pats to zinu. Beidzu augstskolu un ilgus
gadus strādāju arodbiedrību izglītības sistēmā. Un man ir ar ko salīdzināt.
Tagad arodskolas audzēknis saņem 8 lati 50 santīmi, maksā par kopmītni un par
pārējo naudiņu dzīvo. Painteresējieties, lūdzu, ko viņi ēd, kā brauc uz mājām,
kādi apģērbi viņiem un apavi.
Apliecinu, ka mūsu lielākā daļa studentu un arodskolu audzēkņu dzīvo pusbadā.
Lielākai daļai no viņiem vecāki arī nevar pietiekoši palīdzēt. Ilgi var runāt un
diskutēt, bet mēs nopietni prasām nodrošināt mūsu bērniem – skolniekiem un
studentiem – iztikšanas minimālo stipendiju.
Paldies! Lūdzu balsot!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 37.
– deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 25, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Godātie kolēģi! 38.priekšlikums – politisko organizāciju apvienības “Par
cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts,
iekļauts atbildīgās komisijas 40.priekšlikuma redakcijā.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandra Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Es gribu pateikt lielu paldies atbildīgajai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par šādu atbalstu mūsu priekšlikumam, jo patiešām mēs daudzreiz mēģinājām to izdarīt, un atsauce bija negatīva. Es nezinu, kas šeit nospēlēja savu lomu, vai bailes no Strasbūras tiesas, no tā, ka patiešām aizskarti cilvēki var sūdzēties Strasbūras cilvēktiesību tiesā, vai pamodās tomēr dažiem deputātiem sirsdsapziņa, bet tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka cilvēki nāca pie prāta un saprata, ka nevar atņemt bērnam viņa valodu. Jo vairāk, ja bērns ir bārenis un pazaudējis savus vecākus. Bet, no citas puses, gribu atzīmēt, ka paliek taču bērni ar vecākiem, par kuriem mēs diemžēl... ar kuriem mēs diemžēl turpinām apieties kā ar nedzīviem, kā ar materiālu, un nevaram būt tik saprotoši un iejūtīgi kā pret bāreņiem. Speciālisti atzina, ka lingvistiskās vides strauja maiņa var novest līdz psihiskiem traucējumiem. Tāda pati rīcība ar bērniem, kuriem ir vecāki, var novest arī pie šo vecāku psihiskiem traucējumiem, un es jūs aicinu, deputāti, godātie deputāti, padomāt, kā vecāki kontrolēs savus bērnus. Kā viņi varēs pārbaudīt, vai ir sagatavotas stundas vai nav. Un tomēr iesaku atgriezties pie tiem bērniem, kam ir vecāki, un padomāt par viņu izglītības valodu. Paldies vēlreiz par komisijas atbalstu, un ceru, ka arī parlaments atbalstīs šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Mēs daudz esam runājuši par bērnu bāreņu likteni, un gribētos ar gandarījumu atzīmēt, ka tas ir vienīgais jautājums, par kuru latviešu deputāti atbildīgajā komisijā gāja pretī krievu mazākumam. PCTVL un TSP frakcijas priekšlikumi numur 38., 39. un 40. atbildīgajai komisijai praktiski sakrīt. Un tomēr es aicinu jūs nobalsot par mūsu priekšlikumu nr.38, kurā ir ņemtas vērā visas šā jautājuma nianses. Proti, PCTVL priekšlikumā ir ņemta vērā šāda situācija, ka bērns, kuram nākotnē ir lemts zaudēt vecākus, pirms tam ir mācījies privātskolā. TSP frakcijas priekšlikums vispār neparedz šādu variantu. Atbildīgās komisijas priekšlikums paredz, ka šāds bērns pēc vecāku zaudēšanas obligātā kārtā turpina mācības valsts valodā.
PCTVL priekšlikums ir daudz elastīgāks. Tas paredz, ka gadījumā, ja mācību valoda bija krievu, poļu vai kāda cita, kurā var izglītoties pašvaldību skolās, bērnam ir jāturpina mācīties šajā valodā arī pēc vecāku bojāejas. Ja bērns ir mācījies kādā eksaktā privātskolā, piemēram, japāņu vai arābu valodā, tad viņš turpina mācības latviešu valodā. Es domāju, ka šādu variantu atbildīgā komisija nav paredzējusi ne jau tāpēc, ka šādi bija deputātu patiesie nolūki. Bet vienkārši tādēļ, ka komisija izskatīja lielus daudzumus citu ļoti svarīgu priekšlikumu citam likuma pantam. Lūdzu ņemt vērā mūsu argumentāciju un atbalstīt tieši priekšlikumu nr.38, tas ir, PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Un vēl viens. Bērniem bāreņiem ... viņiem būs tiesības mācīties dzimtajā valodā. Bet ko mēs darīsim ar bērniem, kuriem vecāki vēl ir dzīvi? Mēs aizmirsām vienu lietu. Un vai ir vienīgā iespēja nogalināt bērnu vecākus, lai dotu tomēr bērniem iespēju turpināt mācīties savā dzimtajā valodā.
Lūdzu atbalstīt 38. – PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi it kā ir līdzīgi, bet tomēr nedaudz atšķirīgi, un tāpēc es paskaidrošu, kāpēc vajadzētu atbalstīt tieši atbildīgās komisijas redakciju.
Pirmkārt, es gribu teikt savam kolēģim, ka nav tā, ka nu deputāti pēkšņi nāca pie prāta un atbalstīja to, ko jau iepriekšējā lasījumā mēs šeit skatījām. Tā absolūti nav, jo iepriekšējā lasījumā bija iesniegti trīs priekšlikumi, kas paredzēja nodrošināt bērnam bārenim turpināt izglītību jebkurā praktiski pasaules valodā, jo nebūtu nekādas garantijas, ka tā nebūtu kāda arābu valoda vai kāda cita ieceļotāja valoda, un to neviena valsts, tajā skaitā arī Latvija, nevarētu izdarīt. Tāpēc komisija rūpīgi vēlreiz izskatīja šo jautājumu un tomēr noraidīja to priekšlikumu, kas paredz arī šajā gadījumā turpināt izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijā. Tieši redakcija “Latvijā” vai “Latvijas valsts pašvaldības izglītības iestādē” ir atšķirīga, jo Latvijā, pilnīgi pareizi jau te teica, var būt arī privātskolas, un privātskolās valsts valodas, es atvainojos, valoda nav ierobežota, kādā mēs mācāmies, un mums jau šobrīd ir skolas, kurās māca angļu valodā, un es pieļauju iespēju, ka būs skolas, kurās mācīs arī citās pasaules populārākās valodās, privātskolas, un valsts diemžēl nespēs nodrošināt visās šajā te daudzajās valodās mācības.
Bet mēs tomēr nācām pie secinājuma, ka krievu valodā mēs tomēr
varēsim atrast iespēju bērnam mācīties kādā mācību iestādē Latvijā, mēs
varēsim atrast iespēju mācīties arī poļu valodā, kurā šobrīd mācās valsts vai
pašvaldības iestādē, jo poļu valodā mācās gan Daugavpilī, gan Jēkabpilī, gan
Rēzeknē, gan Rīgā, tā ka es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kura
faktiski ir vienīgais praktiski realizējamais šodienas Latvijā variants.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 38. – PCTVL
frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!....
J.Strazdiņš.
Tas ir daļēji atbalstīts jau 40. .... atbildīgās komisijas...
Sēdes vadītāja.
Balsošanas režīmu! Par 38. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 67,
atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Nākamais ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Ir
daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 39. un 40.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Tālāk es ļoti lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, par kuru jau runāja
deputāts Dzintars Ābiķis.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu pret 40.priekšlikumu.
J.Strazdiņš.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Mums jāizskata 41.priekšlikums.
J.Strazdiņš.
41. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Jau ne pirmā deputātu paaudze strīdas par tematu: vai ir
pieļaujamas atšķirības valsts finansējumā privātskolām vienīgi pēc tās
pazīmes, kādā valodā šajā iestādē notiek mācību process? Daudzi eksperti, to
skaitā arī Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti, uzskata, ka likumā
ierakstītās priekšrocības skolām ar latviešu valodas apmācību var stāties
pretrunā ar veselu virkni starptautisko konvenciju, kuras Latvijai ir jāpilda.
Mēs ceram, ka mūsu priekšlikumu atbalstīs pirmām kārtām tās frakcijas, kurām jau ir pieredze Ministru kabineta kontrolē. Tā ir “Jaunā laika” frakcija, kuras rokās patlaban atrodas kontrolpakete, kā arī Tautas partija, kura daudzu gadu laikā reāli vadīja Izglītības un zinātnes ministriju un varbūt turpinās šo darbu vistuvākajā nākotnē.
Lūdzu atbalstīt šo PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 41. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt 40. – atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
42.priekšlikumu, mēs runājam par 42.priekšlikumu...
J.Strazdiņš.
Es atvainojos. Atvainojiet! Paldies! Nākamais 42. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! “Valodas spēks ir skaidrībā un bagātībā, ne skaistos vārdos,” teicis latviešu dzejnieks Rainis.
Lai izzinātu valodas dziļākos slāņus, tā ir rūpīgi jāapgūst. Kamēr cilvēks dzīvo, tikmēr mācās. Citādi viņa attīstība apsīks. Ja man būtu jāiesaka otram cilvēkam, kā labāk iemācīties latviešu valodu, gatavu recepšu nebūtu. Katrs cilvēks ir savādāks, un arī ar valodas apguvi ir tā: kas vienam der, diez vai tikpat labi derēs citam. Taču pats svarīgākais ir, lai būtu labvēlīga atmosfēra vidē, kurā cilvēks atrodas. Tāpat svarīgi, kā pret viņu attiecas latviski runājošie kolēģi un sabiedrība kopumā.
Mūsu valstī ir vairāki bērni, kuri mācās privātās skolās. Ir bērni ar īpašām vajadzībām, kuri mācās tajās pašās skolās. Varbūt dažiem no viņiem vieglāk apgūt latviešu valodu tieši privātajā iestādē. Tad kāpēc mēs liedzam viņiem to darīt?
Mūsu priekšlikums saistīts ar to, ka mēs gribam dot valstij un pašvaldībām tiesības un pienākumus finansēt privātas izglītības iestādes, kurās apmācība notiek ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs un godātie deputāti! Es saprotu,
ka visi uzmanīgi seko likuma pantiem un ar pirkstu velk un salīdzina katra iesniegtā
grozījuma būtību. Bet tomēr es gribu akcentēt nedaudz jūsu uzmanību uz to, ka
atšķiras no esošās redakcijas mans priekšlikums tikai ar vienu, ar vienu vienīgu
lietu. Proti, mans priekšlikums ir neierobežot Ministru kabinetu ar veco redakciju, kur
ir rakstīts, ka noteikti valsts un pašvaldības var finansēt mācību iestādes, arī
privātās, tikai un vienīgi bāzējoties uz vieniem konkrētiem Ministru kabineta
noteikumiem par minimālo šo palīdzēšanu. Es piedāvāju svītrot to, atstāt Ministru
kabinetam iespēju finansēt tik daudz, cik viņiem ļauj konkrētā rocība, Šadurska
kungs!
Un visbeidzot, es nedomāju, ka vajadzētu atstāt šo provokatīvo formulējumu, ka uz
izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimuma. Kāpēc mēs uzreiz sevi tādos
zaudētājos, ka mums ir ar katru dienu sliktāk, uzreiz sevi nostādām.
Es aicinu atbalstīt pirmām kārtām ministru Šadurski! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par
42. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Godājamie kolēģi! Mums jāizskata 43. – Izglītības un zinātnes ministrijas
parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas iesniegums, kuru komisija izskatīja un
atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Pret 43.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Paldies! 44. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres
Kalniņas priekšlikums – atkrīt, jo nav nobalsots par 14.panta 16.1.punktu.
Sēdes vadītāja.
Tālāk skatāmies.
J.Strazdiņš.
Tālāk 45. – deputātu Tolmačova un Aleksejeva priekšlikums. Komisijā neguva
atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
46. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā
Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es uzskatu, ka mums tomēr ir iespēja, ja jūs pieņemtu šo mūsu
priekšlikumu, atrast kompromisu, nodrošināt, lai jaunieši patiešām, tas ir jūsu
spēkos nodrošināt, lai jaunieši sēdētu skolu solos, ne izietu ielās. Priekšlikums,
es uzskatu, ir kompromisa priekšlikums. Priekšlikums ir 1919.gada garā, priekšlikums
atbilst burtam un garam, starptautisko dokumentu burtam un garam. Kā jums ir zināms,
Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju ANO pieņēma 1948.gadā, pagājušajā
gadsimtā. Tur ir rakstīts, ka vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties
izglītības veidu saviem bērniem. Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder
pie nacionālām un etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, ANO
pieņēma 1992.gadā. Ir rakstīts, ja vecākiem, atvainojiet, ja minoritātēm ir
pieprasījums, ja ir iespēja, mums ir pieprasījums un iespēja, ir tiesības mācīties,
mācīt savu dzimto valodu vai iegūt izglītību dzimtajā valodā. Vispārējā
konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību arī ir teikts, ka, ja ir
pieteikums... pieprasījums mazākumtautībām vai mazākumtautībām piederošām
personām jānodrošina iespējas mācīties dzimtajā valodā vai mācīt dzimto valodu.
Un tas ir 14.pantā. Un 15.pantā ir teikts, ka, pieņemot lēmumus, kas attiecas uz
nacionālajām minoritātēm, ir nepieciešams ņemt vērā viņu viedokli. Es atceros, ka
Kariņa kungs, uzstājoties vai dodot interviju avīzei, teica, ka minoritātēm jābūt
pateicīgiem valstij, ka valsts tērē līdzekļus uz viņu skolām. Es gribu jums
vēlreiz pateikt... nosaukt valstis, kurās mazākumtautību valodas tiek lietotas kā
mācību līdzekļi un mācību priekšmets. Visās valsts skolās Andorā, Luksemburgā,
atsevišķās valsts daļās skolās – Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Grieķijā,
Dānijā, Spānijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā,
Zviedrijā. Tātad mēs nebūsim pirmie, un nevienam nav jābūt pateicīgam. Šie
cilvēki šeit dzīvo gadus... ne tikai desmitus, bet simtus. Viņi maksā nodokļus, un
viņiem ir tādas pašas tiesības uz izglītību dzimtajā valodā kā latviešiem.
Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam, lai valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10.klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības ne mazāk kā 3 mācību priekšmetos, kā arī latviešu valodā un literatūrā tiek uzsāktas un īstenotas
valsts valodā.Sēdes vadītāja.
Plinera kungs, diemžēl jūsu laiks ir beidzies.
J.Pliners.
Apmēram tāda apmācība notika pirmskara Latvijā minoritāšu skolās un visi zināja latviešu valodu. Bija sabiedriskais miers, saticība, tas, ko mēs šodien saucam par integrāciju. Un šobrīd ar balsošanu jūs pierādīsiet savu attieksmi pret šo jautājumu, pret savu tautu un tā tālāk. Es ļoti ceru, ka jūs būsiet gudri.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Atlikt tā saucamo izglītības reformu, kas ir naidīga visai krieviski runājošai iedzīvotāju daļai, atlikt to uz nenoteiktu laiku. Samierināt visas šīs kaisles un diskutēt sabiedrībā un atrast kaut kādu kopīgu valodu, un ne vairāk. To izdarīja mūsu gudrie kaimiņi – igauņi, un es neredzu, kāpēc mēs nevaram izdarīt to pašu. Šobrīd vidusskolās jau ir obligātie mācību priekšmeti latviešu valodā, un mēs gribējām saglabāt eksistējošo situāciju, kā bija izdarīts Igaunijā, un ja mēs to... ja mēs pieņemsim šo lēmumu, tad visas šīs skolas streikos, dosies ielu gājienos un tā tālāk. Viņi izlems vienā mirklī. Un es gribētu tomēr brīdināt kolēģus deputātus par atbildību. Visus tos, kas gribētu noraidīt šo priekšlikumu, visas sekas, kas var būt mūsu jau sašķeltajā sabiedrībā, visas šīs bēdīgās sekas būs uz jūsu sirdsapziņas, kungi un dāmas! Un es lūdzu vēl vienu reizi ļoti labi apdomāt un tikai pēc tam uzspiest pogu.
Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt sabiedrisko integrāciju Latvijā! Lūdzu atbalstīt labas attieksmes starp divām Latvijā eksistējošām kopienām! Lūdzu atbalstīt PCTVL priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts... Es atvainojos, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Visi priekšlikumi no 45. līdz 54. ir par vienu un to pašu pantu. Protams, ir daudz dažādu iespēju, kā risināt šo jautājumu. No juridiskās tehnikas viedokļa šo pārejas noteikumu 9.punktu varētu vispār no likuma izslēgt, jo pārējie likuma panti būtībā nodrošina izglītības politiku. Varētu atstāt arī Ministru kabineta 12.augusta redakcijā, kas arī atbilst visām normām. Varētu pārejas noteikumu šajā punktā neminēt valodu proporciju, jo to nosaka standarts, tomēr es ļoti aicinu deputātus atbalstīt tieši 52.priekšlikumu, jo tas šajā politiskajā situācijā, manuprāt, ir vistālredzīgākais. Tas izslēdz divdomīgus traktējumus, kā otrā lasījuma redakcija, tas precīzi atbilst valdības jau daudzu gadu laikā realizētajai izglītības politikai, tas atbilst starptautisko tiesību normām, tas atbilst mūsu valsts augstāko amatpersonu sarunām... sarunās ar starptautisko institūciju pārstāvjiem teiktajam, un tas novērš sabiedrībā spriedzi.
Izmantojot iespēju būt šeit, tribīnē, es gribu sacīt, ka šajā politiskajā situācijā arī pilnīgi ir izslēgta šī likuma nepieņemšana kopumā.
Es neesmu sajūsmā par to redakciju, kas ir pieņemta. Man ir prieks vienīgi par to, ka deputāti ir atbalstījuši 43.ierosinājumu, jo citādi mēs būtu ārkārtīgi smagā situācijā.
Diemžēl deputāti šodien ir pārvilkuši svītru tālākai minimālās algas celšanai, diemžēl deputāti ir pārvilkuši svītru dažu partiju iepriekš ierosinātajam neapliekamā minimuma sasaistījumam ar minimālo algu, diemžēl deputāti ir pārvilkuši svītru pedagogu kvalifikācijas kategoriju sistēmas izstrādei, bet tā bija jūsu griba. Jūs demonstrējāt savu varu un iebalsojāt tieši to, ko jūs vēlējāties.
Tomēr es aicinu no nākošo priekšlikumu klāsta atbalstīt tieši 52. un nedebatēt daudz par pilnīgi absurdiem dažiem priekšlikumiem, kas nāk no PCTVL frakcijas puses.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai viena neliela piezīme uz to, ko teica Plinera kungs. Plinera kungs, jūs teicāt, jūs ļoti slavējāt pirmskara Latvijas izglītības likumu un sakāt, ka bija saticība, harmonija, integrācija un viss pārējais.
Un jautājums ir tikai viens: ja šis likums bija tik labs un ja tās izmaiņas, kas Kārļa Ulmaņa laikā tika ieviestas, nebija jau par vēlu, kāpēc tik daudz tanku bučotāju bija 1940.gadā šeit un kāpēc tieši Latgales priekšpilsētā viņi uzradās? Tātad acīmredzot kaut kas nebija kārtībā. Acīmredzot tomēr tā integrācija nebija pietiekama, un acīmredzot šim likumam ir jābūt stingrākam, lai neatkārtotos šī vēsture. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka šodien Šadurska kungs atzīst par
neskaidru un nepilnīgu to normu, ko viņš pirms divām nedēļām tik dedzīgi
aizstāvēja. Diemžēl, Šadurska kungs, jūs apgalvojat, ka šīs jūsu ieteiktās
normas, 52.priekšlikuma, pieņemšana noņems spriedzi sabiedrībā. Šadurska kungs,
atveriet acis! Tas diemžēl nenotiks, jo tas, ko jūs ieteicāt, tā ir pati sliktākā,
sliktāka norma, nekā jūsu valdība pieņēma augustā. Un visi to redz. Un nevajadzētu
minēt arī to, ka visas starptautiskās organizācijas it kā piekrita. Mēs visi labi
zinām, ka pirms dažām dienām Eiropas Parlaments... Eiropas Padomes Parlamentārās
asamblejas prezidents iecēla speciālu pārstāvi, lai izpētītu situāciju ar
Izglītības likumu Latvijā. Tas ir ārkārtas pasākums, ko ļoti reti lieto, un tas
atspoguļo patiesas problēmas un patiesas rūpes, kas acīmredzot atspoguļo Eiropas
Padomes Parlamentārās asamblejas nostāju šajā jautājumā.
Es ļoti labi varu saprast, ka Tabūna kungs, kas lielu daļu no savas dzīves
nostrādāja par totalitārās ideoloģijas propagandistu, vienkārši nevar iedomāties
citu modeli, mijiedarbības modeli starp varu un tautu, kā tikai apspiest un meklēt
visur ienaidniekus. Bet, kad jūs, jauns un labi izglītots cilvēks, visu laiku
atsaucaties uz kaut kādiem Latvijai naidīgiem spēkiem, absurdiem priekšlikumiem un tā
tālāk, nu, man patiešām ir grūti visu to dzirdēt. Jūs esat pirmais ministrs, kas
vispār sāka risināt šo problēmu, bet nevar to atrisināt ar tādu paņēmienu –
“solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”. Tādā gadījumā pie tautai naidīgajiem
spēkiem jums būtu jāpieskaita, piemēram, Viktors Avotiņš, kas vakar vienā
sanāksmē teica tā, ka rīt tie bērni darīs mūsu, inteliģences, darbu. Protams,
darīs to uz savas bagāžas, uz savas situācijas izpratnes pamata. Bet viņi to darīs
tikai tāpēc, ka mēs, inteliģence – gan krievu, gan latviešu, gan visa pārējā,
nespējam atrisināt šo problēmu.
Es domāju, ka diemžēl, ja mēs nobalsosim par šo normu, tad spriedzi tas nekādā
gadījumā nemazinās. Gluži otrādi! Tas tiešām parādīs, ka kaut kāda
konstruktīvā dialoga veidā diez vai var šo problēmu atrisināt. Es domāju, ka tā
būtu ļoti būtiska zīme, ja vismaz simboliski valdošā koalīcija, Saeimas vairākums,
tā vietā, lai izmantotu tās vēsturiskās traumas savā iekšējo attiecību
skaidrošanā, tomēr parādītu savu labo gribu, ka vismaz nākotnē valdošā koalīcija
grib veidot šo dialogu ar Latvijas cilvēkiem, kam ir cita etniskā izcelsme un cita
dzimtā valoda. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners – otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Nu nevajag vienam otram izlikties par lielāku muļķi, nekā mēs esam
īstenībā! Man uzdod jautājumu: “Kāpēc bija tik daudz tanku bučotāju?” Atbildu:
tāpēc, ka bija 1934.gads, tāpēc, ka pēc 1934.gada samazinājās, tās eksistēja, bet
samazinājās krasi minoritāšu skolu skaits, jau bija “apbižotie” un tā tālāk un
tā joprojām. Es negribu, lai būtu “tanku bučotāji”! Es gribu, lai izaugtu krietni
Latvijas pilsoņi un patrioti! Neviens šinī zālē, neviens pasaulē nepierādīs, ka
60:40 ar eksāmeniem valsts valodā ir zinātniski. Atkārtoju – neviens! Šis
priekšlikums arī nav zinātnisks, bet Latvijas vēsture pierādīja, ka līdzīgi pie
mums jau bija un pamatā tauta zināja valsts valodu, kā krievi, tā ebreji, kā
vācieši, tā poļi un tā tālāk, un tā joprojām. Un atkārtoju: ja jūs patiešām
negribētu, lai jaunieši izietu ielās, es domāju, ka neviens šeit nav pazemināts –
ne latviešu valoda, ne Latvijas valsts, un mēs kopā panāktu... Tas ir šis kompromiss,
pēc kura
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies, es atvainojos... Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Ai, ai, ai, jāsaka. Gari te nav vairs ko runāt, bet šiem vīriem varētu gan atgādināt, ka, ja jūs izmet pa durvīm, jūs lienat pa logu, Plinera kungs! Jūs izmet pa logu, jūs lienat pa skursteni! Bet, lienot pa skursteni, var ārkārtīgi sasmērēties tā, ka jūs nepazīs pat savējie, ko es arī jums ieteiktu. (Zālē troksnis.) Un neņemiet mūs uz izturību! Jūs jau šīs runas, ko jūs te runājat, katru dienu maļat visos masu informācijas līdzekļos un šeit, Saeimā, komisijā, ir apnikušas jau sen.
Bet es jums gribētu atgādināt vienu lietu. Nesen pie mums ciemojās kādreizējais žurnālists Latvijā Franks Gordona kungs. Un viņš teica, viņš brīnījās: kāpēc to dara Cilevičs, Ždanoka, Giļmans no Rīgas domes un tā tālāk? Un viņš sacīja: “Arī man viņi kaitē, jo latviešos rodas zināma nepatika.” Tā pieklājīgi teica. Es gribētu teikt: “Rodas ļoti liela nepatika.”
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par okupāciju un par tās sekām. Es runāšu tikai par mūsu priekšlikumu. Gribētu paskaidrot Šadurska kungam, ko viņš nevar saprast diemžēl zemās kvalifikācijas dēļ. Ja ir runa par to, ka saglabās esošos trīs priekšmetus vidusskolā latviešu valodā. Šī norma bija ieviesta likumā no 1996.gada. Pēc tam 1998.gadā šī norma saglabājās vidusskolās valsts standartā. Un jau septiņus gadus bija zināmā līdzsvarā, un mēģinājuma šo līdzsvaru sagraut sekas jūs redzējāt šodien ielās. Un saskaņā ar to, lai samierinātu sabiedrību, mēs piedāvājam atbalstīt šo ļoti kompromiso priekšlikumu. Tā ir pēdējā iespēja to izdarīt.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 46. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu – Latkovska, Ķikustes, Pētersona un citu deputātu – lūgumu ar šādu informāciju: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 41.pantu, lūdzam turpināt 5.februāra sēdi līdz likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” galīgai izskatīšanai.”
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Lūdzu deputātus balsot par sēdes turpināšanu līdz galīgai likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 25, neviens neatturas. Sēde tiek pagarināta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vairāku deputātu iesniegumu – Kastēna, Petera, Stalidzānes, Jaundžeikara un citu – ar lūgumu veikt izmaiņas šā gada 5.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc likuma “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaut lēmuma projektu “Par deputātu Aināra Šlesera un Ainara Baštika ievēlēšanu Saeimas komisijās un Ineses Šleseres atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Paldies, turpinām sēdi.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatīsim 47. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka priekšlikumu, kuru komisija izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
48. – Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums, daļēji atbalstīts un iekļauts 52.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
49. – deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts
atbildīgās komisijas redakcijā 52.priekšlikumā. Iebildumu nav.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
51. – deputāta Jāņa Strazdiņa priekšlikums...
Sēdes vadītāja.
50. – deputātu Strazdiņa, Kļaviņa, Kantānes, Strēļa, Klausa priekšlikums.
Deputāti lūdz balsojumu par 50. – deputātu Strazdiņa, Kļaviņa, Kantānes, Strēļa
un Klausa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1,
pret – 56, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
51. – deputāta Jāņa Strazdiņa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iekļauts
52.priekšlikumā (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 51.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Par – 1, pret – 62, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt šo
priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu tikai īsi paskaidrot jums, cienījamie kolēģi, ka šis priekšlikums
nav kompromiss starp latviešu un krievu kopienām. Tā ir praktiski reformas – krievu
vidējās izglītības iznīcināšana – turpināšana. Mēs nevaram to atbalstīt. Un
es esmu pārliecināts, ka visas šīs akcijas mūsu nacionālās, krievu nacionālās
izglītības sistēmas saglabāšanā turpinās, un aicinu neatbalstīt šo atbildīgās
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot
par 52. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 25, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir
atbalstīts.
J.Strazdiņš.
54. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to neatbalstīja... Ai,
piedodiet! 53. – deputāta Golubova priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 53.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 81, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
54. – deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet
neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Sēdes vadītāja.
Pret 55.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret– 25, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemts. Paldies!
J.Strazdiņš.
Komisijas vārdā visiem ļoti pateicos par darbu šī likuma pieņemšanā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ierosina pagarināt Saeimas sēdi, līdz tiks izskatīti lēmuma projekti par deputātu Aināra Šlesera un Aināra Baštika ievēlēšanu Saeimas komisijās un Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas komisijas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts
“Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijā)”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Aināra
Šlesera ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu
deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ainara
Baštika ievēlēšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā”. Lūdzu deputātus
balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret –
nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Ainara
Baštika ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 93, pret – nav, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Ineses
Šleseres atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Ineses
Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu deputātus balsot
par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92,
pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Cienījamie deputāti! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties pēc 10
minūtēm Saeimas Viesu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram
Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Roberts Jurķis, Aldis
Kušķis, Ina Druviete, Indulis Emsis, Silva Golde, Aigars Kalvītis, Andis Kāposts,
Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Juris Dobelis, Jānis Lagzdiņš, Dzintars
Jaundžeikars, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs,
Rihards Pīks, Ēriks Škapars, Anta Rugāte, Anna Seile, Viesturs Šiliņš, Inese
Šlesere, Arvīds Ulme un Dzintars Zaķis. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Līdz ar to Saeimas 5.febuāra sēde ir slēgta. Paldies!