• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2004., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

12.02.2004., Nr. 23

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 5.februāra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Esta
(Tautas partijas frakcija):

Šodien darba kārtībā galvenais jautājums bija Izglītības likuma grozījumu pieņemšana trešajā lasījumā. Gribu atzīmēt divus būtiskākos priekšlikumus jeb grozījumus, kurus atbalstīja Saeimas vairākums, arī Tautas partija. Tie ir ļoti strīdīgie likuma grozījumi, kas nosaka reformas īstenošanu un pāreju mazākumtautību vidusskolās uz apmācību valsts valodā, kurus izstrādāja un noteica Izglītības un zinātnes ministrija. Tautas partija atbalstīja šos priekšlikumus tāpat kā Saeima ar balsu vairākumu.
Otrs būtiskais jautājums ir pedagogu darba samaksa. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja pilnīgi neskaidrus formulējumus par to, kā tiks finansētas pedagogu algas no šā gada 1.septembra un nākamajā gadā. Iepriekšējā norma noteica to, ka pedagogs no 2004.gada 1.septembra par vienu likmi saņem algu divu minimālo algu apmērā. Pret ministrijas piedāvātajiem neskaidrajiem formulējumiem asi iebilda Tautas partija, un šos priekšlikumus Saeimas vairākums noraidīja. Tātad spēkā šobrīd paliek iepriekšējā redakcija par algu izmaksu, proti, par slodzi – divu minimālo algu apmērā.
Gribētu pieminēt arī jauno likumprojektu “Par valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensijām”, ko ierosināja Tautas partijas deputāti. Šis likumprojekts jeb tā izstrāde brieda jau sen. Par to runāja mākslinieki, kuri, beidzot aktīvo darbību profesionālajos kolektīvos, kas prasa milzīgu slodzi un milzīgu atdevi, faktiski paliek bez iztikas, jo nav spējīgi 50 vai 55 gadu vecumā pārorientēties vai pārkvalificēties un veikt kaut kādus citus pienākumus, līdz ar to ir spiesti strādāt kādus gadījumu darbus. Tātad likums nodrošinās šiem māksliniekiem vismaz kaut kādu iztikas minimumu. Protams, ka par to spriedīs komisijas, un es ceru, ka turpinājumā būs pozitīvs balsojums.

A.Tolmačovs

(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien pieņemts nedemokrātiskais, neprofesionālais un jau pirms izskatīšanas politizētais Izglītības likums. Diemžēl valdošās partijas nepieņēma nevienu opozīcijas priekšlikumu.
Mūsu priekšlikumu būtība. Pirmkārt, lai Latvija oficiālā līmenī atzīst, ka šeit eksistē arī nacionālo minoritāšu valodas, kuras nebūt nav svešvalodas Latvijas iedzīvotāju nozīmīgākajai daļai, piemēram, krievu valoda. Otrkārt, lai krievu bērni ne tikai prastu runāt latviski, bet arī iemīlētu latviešu valodu, ko var panākt, daudz dziļāk un plašāk mācot literatūru. Diemžēl patlaban krievu skolās nav tāda atsevišķa priekšmeta kā latviešu literatūra. Kamdēļ nav? Vai tad par maz ir latviešu rakstnieku un dzejnieku, lai radītu mācību programmas, kuras varētu studēt astoņu gadu laikā? Protams, ka nē. Vienkārši ierēdņu kungiem no Izglītības un zinātnes ministrijas tādas vēlmes nav.
Mīlestība pret valodu tiek ieaudzināta ar literatūras un dzejas palīdzību, bet nevis studējot fiziku, matemātiku un ķīmiju valsts valodā. Diemžēl valdošā koalīcija neskatās uz priekšlikumu būtību, bet skatās uz priekšlikumu iesniedzēju uzvārdiem.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, jo uzskata, ka visi spēki jāvelta mūsu valsts valodas aizsardzībai, un šis mūsu balsojums bija vienprātīgs.
Mēs viennozīmīgi iestājāmies par skolotāju algu stabilizāciju, lai algas tiktu garantētas. Šis jautājums ir Zaļo un Zemnieku savienības redzeslokā.
Nešaubīgi, ka zināmu zīmogu uz balsojumu uzlika tas apstāklis, ka premjers Einars Repše izvirzīja balsojumu par Izglītības likumu arī sakarā ar valdības stabilitāti. Tā kā mūsu apvienība ir stingrs šīs koalīcijas balsts, mēs vienoti balsojām par Izglītības likumu, lai vēlreiz stabilizētu mūsu valdību.

A.Naglis
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien Latvijas Pirmās partijas deputātu korpusā ir notikušas samērā lielas izmaiņas. Kā zināms, pagājušajā nedēļā premjerministrs Einars Repše nepamatoti atbrīvoja no premjera biedra amata Aināru Šleseru. Latvijas Pirmā partija izstājās no valdības koalīcijas, un tagad tie deputāti, kas bija ministri, atgriežas Saeimā pildīt deputātu pienākumus, bet deputātiem Ingrīdai Labuckai un Pēterim Simsonam jānoliek deputāta mandāts. Žēl! Līdz ar to Pēteris Simsons paliek bez darba un būs bezdarbnieks, bet Ingrīda Labucka gatavosies jaunajam darbam, jo viņa strādās Eiropas Kopienu tiesā par pirmās instances tiesnesi. Savukārt Ainārs Šlesers un Ainars Baštiks strādās Saeimas komisijās un pildīs deputātu pienākumus.
Šodien Saeimas sēdē, izskatot Izglītības likumu, bija daudzas diskusijas. Mūsu frakcijas deputāti pievērsa lielu uzmanību tiem priekšlikumiem, kuros tika lemts par skolotāju darba samaksu. Mums, deputātiem, nebija pieņemamas tādas likmju normas, kurās pedagogu algas tiek samazinātas, vadoties no likumā esošās normas. Ja šodien minimālā alga ir 80 lati un likumā ir teikts, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēneša algām, tas ir – 160 lati, tad pēc jaunajām likmēm iznāk 145 lati. Mēs nevaram piekrist tādiem noteikumiem un esam pedagogu pusē. Mēs iebilstam pret piedāvāto pedagogu jauno darba samaksas shēmu. Mums nav jāietaupa uz pedagogu algām. Mūsuprāt, lai būtu kvalitatīvs darbs, jābūt kaut cik normālai algai, un tas, ka pedagoga alga pirms nodokļu nomaksas ir 160 lati, ir nožēlojami. Tāpēc Latvijas Pirmās partijas deputāti ir pret jauno pedagogu darba samaksas shēmu.
Šodien tiek izvirzītas stingras prasības skolotājiem. Viņiem ir jāizglītojas. Bet, kā to panākt, ja algas ir zemas? Tā kā es pats esmu no laukiem, ļoti labi zinu lauku inteliģences šodienas apstākļus un negribu, ka viņus nostādīs bezizejas stāvoklī.
Šodien es savā vārdā un frakcijas deputātu vārdā varu teikt, ka mēs varam balsot pēc savas sirdsapziņas. Esam panākuši, ka mazākumtautību skolās mācības notiks, ievērojot 60 pret 40 procentu samēru, un minimālā alga būs 160 lati.

A.Bartaševičs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien bija smaga diena, un gandrīz visa tā tika veltīta vienam jautājumam – Izglītības likumam, kas pierāda to, ka tas patiešām ir ļoti nopietns jautājums un rūp visai Latvijas sabiedrībai.
Diemžēl laiks parādīja, ka valdošā koalīcija nav spējīga un nav gatava kompromisiem, kaut gan mēs piedāvājām dažādus variantus, kā atrisināt mazākumtautību izglītības problēmu. Koalīcija parādīja, ka viņi nav gatavi piekāpties, pat jūtot, ka ir nopietna valdības krīze. Šai valdībai varbūt paliek vairs tikai kāda nedēļa, lai strādātu, jo ir uzrakstīts demisijas lūgums frakcijas “Jaunais laiks” ministram Kārlim Šadurskim, un ar viņa demisiju var krist arī visa valdība.
Tomēr šodien ir arī daži sasniegumi. Saeimas deputāti pieņēma lēmumu, ka turpmāk bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Un tas arī ir sasniegums, jo mēs pārtraucam tādā veidā kropļot bērnu nākotni un vēl vairāk pasliktināt viņu stāvokli.
Mani ļoti izbrīnīja liekulība izglītības un zinātnes ministra uzvedībā, kad mēs runājām par pedagogu algas palielināšanu – nevis par pedagogu algas palielināšanu, bet tikai tā panta saglabāšanu, kurā minēts, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Izglītības un zinātnes ministrs ļoti labi saprot – ja valdība vēlas palielināt minimālo algu, tad palielināsies nodokļi. Valdība no tiem nodokļiem ļoti viegli varēja papildināt pedagogu algu, kura bija paredzēta arī likumā, bet viņi to nedarīja.
Atgriežoties pie mazākumtautību problēmas, es varu teikt, ka atbildīgās komisijas piedāvātais variants ir slikts, jo paliek garantija mācīt minoritāšu valodā tikai tos priekšmetus, kas saistīti ar pašu minoritāti, pieņemsim, krievu skolām tā ir krievu valoda un krievu literatūra, un priekšmetus, kas saistīti ar minoritātes identitāti. Tātad nekas neizmainījās, faktiski process turpinās.
Varu vēl pavēstīt, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tagad nozīmēja speciālu novērotāju, kura uzdevums būs pētīt situāciju par minoritāšu vidējo izglītību Latvijā, un turpinās arī akcijas. Valdība tikai uz kādu neilgu laiciņu parādīja, ka tā it kā atrisināja problēmu, bet diemžēl viss vēl turpināsies.

O.Deņisovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Mēs piekrītam, ka latviešu valoda jāpārvalda visiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, bet uzskatām, ka proporcija 60 procenti pret 40 procentiem un jebkāda cita proporcija neglābs situāciju. Mūsu frakcijas un Latvijas Sociālistiskās partijas viedoklis ir tāds, ka jāuzlabo latviešu valodas un literatūras pasniegšana mazākumtautību skolās, jāpalielina latviešu valodas stundu skaits, kā arī jāpasniedz latviešu valodā Latvijas vēsture. Pārējie priekšmeti ir saistīti ar mazākumtautību nacionālo identitāti, un tie jāpasniedz mazākumtautību dzimtajā valodā.
No valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina mazākumtautību skolas ar mācību līdzekļiem un metodiskajiem līdzekļiem latviešu valodā. Latviešu valodā izlaiduma eksāmeni skolēniem jākārto ne tādā veidā, kā notiek pašlaik – kad atsevišķi skolēni nokārto latviešu valodas eksāmenu un latviešu literatūras eksāmenu. Mēs uzskatām, ka mazākumtautību skolēniem jānokārto tādi paši izlaiduma eksāmeni, kādus kārto skolās ar latviešu valodas pasniegšanu. Eksāmenu formai jābūt sacerējumam, kas ļoti labi parādīs, vai cilvēks pārvalda latviešu valodu un kādā mērā. Ja cilvēks spēs domāt latviski un rakstīt par nezināmu tēmu sacerējumu, tas liecinās par to, ka viņš zina latviešu valodu. Bet latviešu valodas labas zināšanas visiem mazākumtautību skolniekiem var panākt ar kvalitatīvu valodas pasniegšanu.
Gribu pievērst uzmanību jautājumiem, kurus mūsu frakcija uzdeva labklājības ministrei Staķes kundzei. Jautājumi ir saistīti ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. Pašvaldību sociālajos dienestos rindā nosūtījumu uz sanatoriju vai uzturzīmju saņemšanu uz sociālo rehabilitāciju gaida gandrīz 22 000 personu. 2003.gadā tika plānots piecu gadu laikā, sākot no 2004.gada, saņemt dotāciju 3 miljonu latu apmērā, tostarp 600 000 latu katru gadu, lai varētu turpināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu. Bet cik lielā mērā ir apmierināts pašlaik pašvaldību sociālo dienestu rindā esošo personu pieprasījums? 2004.gada budžets neparedz minēto finansējumu sakarā ar to, ka saskaņā ar sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 7.pantu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas valsts institūcijās par valsts budžeta līdzekļiem persona varēs saņemt tikai līdz 2003.gadam. Mūsu frakcija vēlas uzzināt, kā un kādā veidā labklājības ministre plāno risināt situāciju, lai cilvēki, kas atrodas rindā pašvaldību sociālajos dienestos nosūtījumu saņemšanai uz sociālo rehabilitāciju, varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā gadā; no kādiem līdzekļiem šiem cilvēkiem tiks apmaksāti un sniegti rehabilitācijas pakalpojumi, vai vispār tie tiks apmaksāti. Mēs uzskatām, ka tādai procedūrai kā sociālajai rehabilitācijai ir jābūt, tā jāfinansē no budžeta līdzekļiem, un mēs meklēsim šī jautājuma risinājumu.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija):

Šodienas debašu galvenais iznākums ir šāds: Saeima tomēr paliek pie tā, ka pāreja 1.septembrī uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās notiks kā plānots. Reforma netiek apstādināta par spīti tam, ka kreisi noskaņotie politiķi spekulē ar jauniešu neorientēšanos reālajā situācijā un domu, ka mazāk mācīties latviešu valodu ir kaut kas ļoti pagodinošs un tā ir goda lieta. Reāli tā tas, protams, nav.
Mūsu apvienība piedāvāja mazliet stingrākus formulējumus otrajā lasījumā. Tie bija saistīti ar to, ka izņēmumi valodai attiecas tikai uz mazākumtautību literatūru, valodu un citu ar etnisko identitāti un kultūru saistītiem priekšmetiem. Tomēr arī mēs uzskatām, ka kompromisa variants, ko atbalstīja gan “Jaunais laiks”, gan Tautas partija, šobrīd ir pieņemamāks nekā kāpšanās atpakaļ un nekādu lēmumu nepieņemšana. Tajā pašā laikā uzskatām, ka norma par 60% apmācībām latviešu valodā ar laiku pat varētu tikt pastiprināta, it sevišķi Vidzemes, Kurzemes un daudzās citās skolās, kurās nevarētu būt lielas problēmas mācīt latviešu valodā arī 70–80% priekšmetu.
Bijām ierosinājuši bez citām pedagoģiskajām prasībām skolu vadītāju un pedagogu statusu saistīt arī ar Latvijas pilsonību, līdzīgi kā tas ir vairākās Eiropas Savienības valstīs. Tomēr komisija un arī Saeima pagaidām mūsu priekšlikumu neatbalstīja.
Protams, šobrīd būtiskākais jautājums, kā strādāt tālāk valdībai un koalīcijai, kas palikusi nepilnā sastāvā. Gribu uzsvērt, ka mēs balstāmies uz četriem būtiskiem punktiem, esošo labējo frakciju un partiju reitingu.
Mēs noteikti iebilstam pret jebkādu Tautas saskaņas partijas līdzdalību valdībā – ar vai bez līguma, jo ar šo partiju mums ir būtiskas ideoloģiskas pretrunas. Šīsdienas balsojumi, kas kreisajai opozīcijai bija pilnīgi pret izglītības reformu, liecina, ka šāda pozīcija ir tālredzīga. Latvijai kopumā, mēs uzskatām, no reformas nav jāatkāpjas.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!