Maksātnespējas process aizvien jāuzlabo

Pagājušajā gadā

Pasaules banka publiskoja pētījumu “Doing Business in 2004”, kurā atzīts, ka
uzņēmumu reģistrēšanas ātruma un bankrota
procedūras pabeigšanas ziņā Latvija 130 pasaules valstu starpā ierindojas pirmajā desmitniekā. Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (MA)
varētu būt gandarīta, tomēr tās jaunais direktors Aldis Gobzems uzsver, ka MA
neapmierināsies ar
sasniegto. Šobrīd tā ļoti
aktīvi iesaistījusies jaunā
Maksātnespējas likuma
izstrādāšanā, un A.Gobzems ir šā likuma izstrādes darba grupas loceklis.

Būs jauns
Maksātnespējas likums

Jaunā likuma mērķis ir vēl vairāk uzlabot gan uzņēmējdarbības vidi, gan maksātnespējas procesu valstī. Galvenā novitāte tajā būs fizisko personu maksātnespēja. Turpmāk ikvienu Latvijas iedzīvotāju atbilstoši jaunajam likumam varēs atzīt par maksātnespējīgu. Maksātnespējas procesa posmā maksātnespējīgajai fiziskajai personai tiks iecelts likumiskais pārstāvis jeb administrators. Tas pats attieksies arī uz mantojuma atzīšanu par maksātnespējīgu, jo plānots, ka turpmāk ikvienu juridisku personu, tai skaitā arī mantojumu, varēs atzīt par maksātnespējīgu.
Likumā būs domāts arī par kreditoru interešu aizsardzību parādnieka maksātnespējas gadījumā. Paredzēts, ka nākotnē maksātnespējas pieteikumu varēs iesniegt tikai tad, ja parāda summa būs lielāka par 500 latiem. Tomēr šis skaitlis varētu mainīties, iespējams, arī uz augšu. Likuma autori tādējādi cer novērst nepamatotu maksātnespējas pieteikumu gadījumus.
Tāpat būtiskas izmaiņas ir gaidāmas saistībā ar kreditoru tiesību aizsardzību kreditoru sapulcēs. Šīs izmaiņas attieksies uz balsu noteikšanu kreditoru sapulcēs.
Visbeidzot, plānots ieviest parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu īslaicīgas maksātnespējas gadījumā. Pirms maksātnespējas atzīšanas parādnieks pats būtu tiesīgs griezties tiesā ar pieteikumu ierosināt šādu procesu un lūgt tiesas aizsardzību attiecībā pret kreditoriem, tālāk vienojoties par konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai samaksātu kreditoriem, pārskatītu maksājumu termiņus, atjaunotu maksātspēju un turpinātu uzņēmējdarbību. Plānots, ka pirmā likuma projekta versija varētu tikt publiskota pēc aptuveni diviem trim mēnešiem.

Administratoriem
jābūt sertificētiem

MA tuvākajos plānos ietilpst arī grozījumu izstrādāšana likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” saistībā ar tā dēvētajām vecajām maksātnespējas lietām. MA uzskata, ka visos maksātnespējas procesos maksimāli īsā laikā ir jāieceļ sertificēti administratori. Pēc A.Gobzema domām, pašreizējā situācija, kad daļa administratoru ir sertificēti, bet daļa nav, nav pieļaujama, jo tas apgrūtina maksātnespējas procesa uzraudzību. Lai šī uzraudzība tiktu uzlabota un iedzīvotāji saistībā ar maksātnespējas procesu varētu griezties pēc palīdzības vienā institūcijā – Maksātnespējas administrācijā, visiem administratoriem jābūt sertificētiem.
Šo grozījumu galvenā ideja ir tāda, ka vecie maksātnespējas procesi jāpabeidz aptuveni pusgada laikā no grozījumu stāšanās spēkā. Pretējā gadījumā vecie administratori šajās lietās jāatceļ un viņu vietā jāieceļ jauni sertificēti administratori.

Uzņēmējdarbības riska
nodeva nepieciešama

Pēc A.Gobzema domām, dažkārt nepareizi tiek atspoguļots jautājums par to, vai un kāpēc vajadzīga uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Šī nodeva ir tikai un vienīgi tāpēc, lai aizsargātu darbiniekus, viņš skaidro, norādot, ka pērn tās apmērs par vienu darbinieku bija 0,75 lati mēnesī jeb 9 lati gadā, taču šogad tas ir samazināts līdz 0,35 latiem mēnesī jeb 4,2 latiem gadā.
Pagājušajā gadā šīs nodevas iekasēts vairāk, nekā plānots, – 107 procenti. MA vadītājs to vērtē pozitīvi, jo, viņaprāt, nodevas veidotais uzkrājums darbinieku prasījumu garantijas fondā (DPGF) jāveido ievērojami lielāks, nekā tas ir pašlaik. Šādam uzkrājumam, viņaprāt, vajadzētu būt vismaz 10 miljonu latu lielam. A.Gobzems prognozē, ka turpmākos trīs vai vairāk gadus šī nodeva varētu nemainīties, vismaz MA centīšoties aizstāvēt viedokli, ka tā nav jāmaina.
Pamatodams, kāpēc nepieciešams šāds DPGF uzkrājums, MA direktors uzsver, ka šī nauda paredzēta ārkārtas situācijām, kurās var nonākt ikviens Latvijas uzņēmums, tātad – tikai un vienīgi uzņēmumu darbinieku interesēs potenciālas ekonomiskās krīzes gadījumā. Tāpat tas lieti noderētu arī tad, ja pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nāktos bankrotēt virknei mazo un vidējo uzņēmumu. Tad šo uzņēmumu darbinieki būtu aizsargāti.

Fonda uzkrājums –
darbinieku prasījumu
segšanai

Pērn darbinieku prasījumu garantijas fondā tika uzkrāti 3,9 miljoni latu, no kuriem virsplāna ieņēmumi bija 168,2 tūkstoši latu. Savukārt darbinieku prasījumu apmierināšanai visā pagājušajā gadā izmantoti tikai nepilni 279 tūkstoši latu, bet maksātnespējas procesu administrēšanas laikā atgūts nedaudz vairāk par 32 tūkstošiem latu. Tādējādi fondā izveidojies pārpalikums 3,8 miljonu latu vērtībā. Taču darba devējiem nav jāuztraucas, ka viņu iemaksātā nauda kaut kur pazudīs, uzsver A.Gobzems, skaidrojot, ka neiztērētais pārpalikums aizvien pāriet uz nākamo gadu. Šogad plānots, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi papildinās DPGF vēl par 1,4 miljoniem latu un plānotie kopējie ieņēmumi pārsniegs 5,2 miljonus latu.
Minētie nepilnie 279 tūkstoši latu pērn izlietoti 15 uzņēmumu 829 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Tomēr, tā kā maksātnespējas procesa administrēšanā atgūti 32 tūkstoši latu, faktiskais izlietojums ir mazāks – 246,9 tūkstoši latu jeb 6 procenti no plānotā. Tik mazu apjomu A.Gobzems skaidro ar to, ka reāli darbinieku prasījumu segšana sākās tikai pērn, bet sistēma vēl nebija līdz galam izstrādāta. Tomēr viņš pauž cerību, ka nākotnē šis apjoms īpaši nepalielināsies – pretēja tendence liecinātu, ka Latvijā pieaug bankrotējušo uzņēmumu skaits.
Šogad viena mēneša laikā MA segusi darbinieku prasījumus 301,5 tūkstošu latu apmērā jeb izmaksājusi par 8 procentiem naudas vairāk nekā visā 2003.gadā kopā. No sešiem uzņēmumiem, kuru darbinieki saņēmuši atlīdzību, lielākais ir SIA “Rojas konservi”. Šogad vienam darbiniekam paredzētā maksimālā izmaksu summa ir 1000 latu (pērn – 400 latu). Tomēr A.Gobzems uzskata, ka nebūtu pareizi nākotnē vienam darbiniekam paredzēto izmaksu griestus atcelt vispār. Pretējā gadījumā nebūtu iespējams objektīvi prognozēt, cik šādu darbinieku prasījumu tiks iesniegts, un pastāvētu arī daudz lielākas iespējas veikt nepamatotus pieprasījumus.

Administrācijas izmaksas varētu pieaugt

Pagājušajā gadā bija plānots maksātnespējas procesa administrēšanai tā dēvētajiem tukšajiem uzņēmumiem jeb uzņēmumiem, kuru maksātnespējas procesa laikā nav iespējams atgūt naudas līdzekļus, izlietot 487 tūkstošus latu. Šis plāns izpildīts 99 procentu apmērā, tādēļ MA vadītājs uzskata, ka arī šogad šajā jomā iecerētais tiks īstenots.
Tā kā Valsts ieņēmumu dienestam pašlaik ir tiesības iesniegt tādu uzņēmumu maksātnespējas pieteikumus, kuriem ir nodokļu parāds, nemaksājot par to valsts nodevu, A.Gobzems pieļauj, ka, sakārtojot uzņēmējdarbības vidi, maksātnespējas lietu skaits šogad varētu palielināties. Tādēļ gada otrajā pusē MA izmaksu apjoms varētu būt lielāks, nekā plānots, un administrācijai teorētiski jau šā gada laikā šai pozīcijai varētu nedaudz pietrūkt līdzekļu.