Valsts sekretāru 2004. gada 5. februāra sanāksmē

Nobeigums.
Sākums – “LV” Nr.20, 06.02.2004.

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Iedzīvotāju genoma valsts reģistra nolikums”.
2002.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma Cilvēka genoma izpētes likumu, kas paredz izveidot vienotu valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi un stājās spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.
Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs uzglabās ģenētiskās izpētes rezultātā iegūtos ģenētiskos datus, kas attiecas uz konkrētu cilvēku. Reģistrs izveidos personas datu bāzi kā genoma datu bāzes sastāvdaļu. Genoma datu bāzē uzglabātā informācija tiks nodota Latvijas veselības aizsardzības institūcijām un ārstiem atbilstoši Cilvēka genoma izpētes likumam un citiem normatīvajiem aktiem par ģenētisko datu izmantošanu veselības aizsardzībā.
Noteikumu projekts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam nosaka Iedzīvotāju genoma valsts reģistra funkcijas, uzdevumus un kompetenci, kā arī reģistra darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtību un pārskatu par reģistra darbību sniegšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Medicīnas pakalpojumu, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, saraksts”.
Noteikumu projekts noteiks medicīnas pakalpojumus, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Ar pievienotās vērtības nodokli neapliek šādus medicīnas pakalpojumus: medicīnas pakalpojumus, ko sniedz ārstniecības iestādes, lietojot medicīniskās tehnoloģijas, kuras apstiprinājusi Veselības ministrija (izņemot kosmētiskās operācijas un kosmetologu pakalpojumus bez medicīniskām indikācijām un solāriju pakalpojumus); kā arī pakalpojumus, ko sniedz ārstniecības iestādēm ārstniecības procesa nodrošināšanai: medicīnisko tehnoloģiju un medicīnisko ierīču tehnisko kontroli un remontu; autotransporta pakalpojumus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai; ārstniecības iestāžu atbilstības obligātajām prasībām novērtēšanu un ārstniecības iestāžu sertifikāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Valsts kontrolē, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Valsts katastrofu medicīnas plānu”.

Katastrofu medicīnas sistēmas plānošanas un rīcības mērķis ir nodrošināt ārkārtējās medicīniskās situācijās efektīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un savlaicīgu kvalitatīvu ārstēšanu, lai samazinātu kaitējumu cilvēku veselībai un nāves gadījumu skaitu. Gatavības nodrošināšanai ir nepieciešama savstarpēji integrēta katastrofu medicīnas sistēmas plānošana visos līmeņos, materiāli tehnisko resursu bāze un apmācības sistēma, kas nodrošina medicīniskā personāla gatavību, kā arī plānu regulāru pārbaudi.
Katastrofu medicīnas sistēmas uzdevumi ir: ārkārtējās medicīniskās situācijās veikt koordinētus pasākumus, lai saglabātu pēc iespējas ikdienas standartiem tuvinātu medicīniskās palīdzības kvalitāti, glābtu pēc iespējas vairāk dzīvību un samazinātu iespējamo kaitējumu cilvēku veselībai; nodrošināt veselības aprūpes iestāžu un citu organizāciju sadarbību ārkārtējās medicīniskās situācijās, kā arī katastrofu medicīnas plānu koordināciju ar citiem reaģēšanas pasākumos iesaistīto institūciju ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas plāniem; apzināt nepieciešamos medicīniskos, kā arī cita veida resursus, lai nodrošinātu ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu; apzināt un attīstīt nepieciešamo ārstniecības personu kvalifikāciju ārkārtējās medicīniskās situācijās paredzēto uzdevumu veikšanai; veikt savlaicīgu sabiedrības informēšanu par pasākumiem, kas veicami ārkārtējās situācijās, lai mazinātu iespējamo kaitējumu veselībai; pamatojoties uz izstrādātajiem katastrofu medicīnas plāniem, pārbaudīt ārstniecības iestāžu gatavību darboties ārkārtējās medicīniskās situācijās un nepieciešamības gadījumā pārskatīt plānus vai nodrošināt citus nepieciešamos pasākumus.
Katastrofu medicīnas sistēmas gatavība darbam katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju medicīnisko situāciju seku likvidācijai ir atkarīga no sistēmas efektīvas vadības un koordinācijas struktūras, pieejamajiem medicīniskajiem resursiem, materiāli tehniskā nodrošinājuma kvalitātes, dažāda līmeņa katastrofu medicīnas plānu kvalitātes, kā arī regulāri apmācīta un kvalificēta personāla.
Valsts katastrofu medicīnas plāns nosaka: kā valsts līmenī ārkārtēju medicīnisko situāciju (ĀMS) gadījumos reaģē veselības aprūpes iestādes un to personāls vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmas ietvaros ar mērķi izglābt pēc iespējas vairāk cietušo (saslimušo); kādi pasākumi veicami neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmas efektivitātes paaugstināšanai un gatavības nodrošināšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Medikamentu, kuru piegādēm tiek piemērota 5 procentu pievienotās vērtības nodokļa likme, saraksts”.
Noteikumu projekts noteiks medikamentus, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi.
Pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi piemēro šādu medikamentu piegādēm: Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizētajā zāļu reģistrācijas procedūrā reģistrētās un Latvijas Republikā izplatīt atļautās zāles; Latvijas Republikā reģistrētās un Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles; Farmācijas likuma 10.panta 7.punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās ārvalstīs reģistrētās un lietotās zāles, kuras tiek ievestas un izplatītas Latvijas Republikā, pamatojoties uz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts zāļu aģentūra” izsniegtu medikamentu izplatīšanas atļauju; zāles, kuras tiek izgatavotas aptiekā pēc ārstniecības personas izrakstītās receptes vai ārstniecības iestādes rakstveida pieprasījuma konkrētam pacientam, un kuru reģistrācija nav nepieciešama saskaņā ar Farmācijas likumu.
Paredzēts noteikt, ka noteikumi stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Iedzīvotāju genoma valsts reģistra nolikums”.
2002.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma Cilvēka genoma izpētes likumu, kas paredz izveidot vienotu valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi un stājās spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.
Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs uzglabās ģenētiskās izpētes rezultātā iegūtos ģenētiskos datus, kas attiecas uz konkrētu cilvēku. Reģistrs izveidos personas datu bāzi kā genoma datu bāzes sastāvdaļu. Genoma datu bāzē uzglabātā informācija tiks nodota Latvijas veselības aizsardzības institūcijām un ārstiem atbilstoši Cilvēka genoma izpētes likumam un citiem normatīviem aktiem par ģenētisko datu izmantošanu veselības aizsardzībā.
Noteikumu projekts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam nosaka Iedzīvotāju genoma valsts reģistra funkcijas, uzdevumus un kompetenci, kā arī reģistra darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtību un pārskatu par reģistra darbību sniegšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu 2004.gadam”.
Rīkojuma projekts, pamatojoties uz likumu “Par cukuru”, paredz noteikt 2004.gadā šādas cukurbiešu minimālās iepirkuma cenas: 31,58 latu par vienu tonnu cukurbiešu pamatkvotas (A kvotas) cukura ražošanai; 19,50 latu par vienu tonnu cukurbiešu papildu kvotas (B kvotas) cukura ražošanai.
No 2004.gada 1.maijā šīs cenas noteiks Padomes 2001.gada 19.jūnija Regula (EK) Nr.1260/2001 par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju. 2003./2004. tirdzniecības gadam Eiropas Savienībā šīs cenas ir noteiktas šādi: A cukurbiešu minimālā cena ir 46,72 EUR par tonnu; B cukurbiešu minimālā cena – 28,84 EUR par tonnu. Šīs cenas ir pārrēķinātas latos saskaņā ar Latvijas Bankas 2004.gada 22.janvāra (kad tika izstrādāts projekts) valūtu kursu (EUR – 0,676).
Cukurbiešu minimālajām iepirkuma cenām ir jāatbilst Eiropas Savienības cenām, jo cukurbietes tiks novāktas un cukurs ražots, kad Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.februārim.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par cukura ražošanas kvotas 2004.gadam sadali starp cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.
Pamatojoties uz likumu “Par cukuru”, noteikumiem “Cukura ražošanas kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība, virskvotas cukura glabāšanas un realizācijas kārtība, cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļaujamā informācija un reģistra uzturēšanas kārtība”, rīkojuma projekts paredz cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) 2004.gadā sadalīt šādi: akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 41316,56 tonnas; cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 65,41 tonna; akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 25083,44 tonnas; cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 39,59 tonnas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts cukura ražošanas un patēriņa 2004.gada bilanci”.
Rīkojuma projekts paredz apstiprināt valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci 2004.gadam.
Likums “Par cukuru” nosaka, ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilanci katru gadu līdz 1.martam apstiprina Ministru kabinets un ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilance ir pamats cukura ražošanas kvotas noteikšanai. Cukura bilance ietver tikai baltā cukura: atlikumu uz 01.01.2004.; plānoto saražoto daudzumu (saskaņā ar Eiropas Savienības piešķirto cukura ražošanas kvotu apjomu); plānoto importu specifiskām vajadzībām (pamatojoties uz 2003.gada apjomiem); plānoto eksportu (pamatojoties uz 2003.gadā saražotā virskvotas (C cukura) apjomu, kas saskaņā ar likumu “Par cukuru” ir jāeksportē); plānoto atlikumu uz 01.01.2005. Šī bilance zaudēs spēku līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, jo tiks atcelti cukura importa un eksporta ierobežojumi, kādus nosaka pašreizējā Latvijas likumdošana un būs spēkā Eiropas Savienības cukura importa un eksporta režīms.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.februārim;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par cukura ražošanas kvotu 2004.gadam””.
Pamatojoties uz likumu “Par cukuru”, rīkojuma projekts paredz noteikt 2004.gadā cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) – 66400 tonnas un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) – 105 tonnas.
Cukura ražošanas kvotas Ministru kabinets nosaka katru gadu ar rīkojumu, pamatojoties uz iepriekšējā gada valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci un iespējamā patēriņa prognozēm. 2004.gada valsts cukura ražošanas kvota tiek noteikta, pamatojoties uz Latvijai piešķirto Eiropas Savienības cukura ražošanas kvotu: A kvotu – 66400 t un B kvotu – 105 t. 2003.gadā iekšējā tirgū tika pārdotas 63752,6 t baltā cukura. Valsts noteiktā cukura ražošanas kvota 2003.gadā bija: pamatkvota (A kvota) – 62000 t un papildu kvota (B kvota) – 4000 t baltā cukura.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.februārim.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””.
Likumprojekts paredz grozīt likuma “Par akcīzes nodokli” 18.pantu “Nodokļa atbrīvojumi un atvieglojumi naftas produktiem”, papildinot to ar nosacījumiem akcīzes nodokļa atmaksai par dīzeļdegvielu un svinu nesaturošo benzīnu mežsaimniecisko darbu veicējiem.
Likumprojekts nosaka, ka mežsaimniecisko darbu veicējam atmaksā nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu, kas izlietots mežsaimniecisko darbu (augsnes sagatavošana, mežaudžu kopšana un apaļo kokmateriālu sagatavošana, pievešana, iekraušana – izkraušana) veikšanai, ievērojot šādus nosacījumus: mežsaimniecisko darbu veicējs veic saimniecisko darbību – nodarbojas ar mežsaimniecību vai mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu un par to kārto grāmatvedības uzskaiti un maksā nodokļus likumos noteiktajā kārtībā; dīzeļdegviela (gāzeļļa) un svinu nesaturošs benzīns iegādāts norēķinos starp mežsaimniecisko darbu veicēju un dīzeļdegvielas (gāzeļļas) vai svinu nesaturoša benzīna pārdevēju, izmantojot kādu no 18.panta piektās daļas 3.punktā minētajiem norēķinu veidiem, kā arī ievērojot 18.panta piektās daļas 4.punktā minētos nosacījumus; kā arī ja mežsaimniecisko darbu veicējam ir nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādi, atmaksājamā summa vispirms tiek novirzīta šo parādu segšanai.
Paredzēts noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā mežsaimniecisko darbu veicējam atmaksājams nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un svinu nesaturošo benzīnu saskaņā ar šā panta astoto daļu.
Paredzēts, ka minētie grozījumi stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Zirgu pārraudzības kārtība, zirgu darba spēju novērtēšanas nosacījumi un zirgu sporta sacensību dalības nosacījumi”.
Latvijā audzē Latvijas šķirnes zirgus. Starptautiskajā tirgū Latvijas zirgaudzētāji pazīstami ar sporta tipa zirgiem. Lai palielinātu Latvijas šķirnes sporta tipa zirgu kvalitāti un pieprasījumu pēc tiem, šķirnes zirgu ganāmpulkos jāuzlabo darbaspēju rādītāji. Tas iespējams, ieviešot noteiktu zirgu pārraudzības kārtību un zirgu darbaspēju novērtēšanas metodes, kas efektīvāk ļauj veikt selekcijas darbu. Kaut gan Latvijā jau notiek zirgu vērtēšana pēc testēšanas metodes, līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikti zirgu darbaspēju vērtēšanas nosacījumi, kā arī zirgu pārraudzības kārtība un dalības nosacījumi zirgu sporta sacensībām.
Zirgu kvalitātes noteikšanai tiek organizētas arī zirgu sporta sacensības, kas ļauj noteikt zirga faktisko vērtību vēl precīzāk nekā testēšanas metode. Pašreiz Latvijā nav normatīvo aktu, kas novērstu diskriminējošu attieksmi pret citās valstīs reģistrētiem vai dzimušiem zirgiem, kas piedalās zirgu sporta sacensībās Latvijā.
Šo noteikumu ieviešana nodrošinās vienotu zirgu pārraudzības kārtību, darbaspēju novērtēšanas metodiku Latvijas šķirnes zirgiem. Ar testēšanas metodiku tiks novērtēta zirgu kustību kvalitāte soļos, rikšos, lēkšos un lēcienā. Noteikumi novērsīs iespējamību izturēties diskriminējoši pret citās valstīs reģistrētiem vai dzimušiem zirgiem, kas piedalās zirgu sporta sacensībās Latvijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments