
Transportlīdzekļu apdrošināšanu pieskaņo ES prasībām
Vakar Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā iesniegusi jaunu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumprojektu, kas paredz transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā ieviest Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības. Paredzamas būtiskas izmaiņas gan apdrošināšanas kārtībā, gan izcenojumos.Jaunais likums paredz ieviest arī atlīdzību cietušajām personām par nemateriālajiem zaudējumiem – par sāpēm un morālo kaitējumu. Līdz šim šāda atlīdzība nebija paredzēta Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Cietušie varēs saņemt
lielāku atlīdzību
Jaunajā likumā, ieviešot ES direktīvas prasības, apdrošinātāja
atbildības limits jeb maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība par
personai nodarītajiem zaudējumiem palielinās līdz 250 tūkstošiem latu, bet līdz 70
tūkstošiem palielināsies maksimālā atlīdzība par mantai nodarītajiem zaudējumiem
neatkarīgi no ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu skaita (maksimālā summa
mantiskajiem zaudējumiem kopumā, nevis katras cietušās personas materiālo zaudējumu
segšanai). Jaunajā likumprojektā, līdzīgi kā pašreiz spēkā esošajā likumā,
paredzēts, ka zaudējumus, kas pārsniedz noteikto apdrošinātāja atbildības limitu,
trešā persona tiesīga pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar līdzšinējo likumu apdrošinātāja atbildības limits ir deviņi
tūkstoši latu par nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar mantas bojājumiem un desmit
tūkstoši latu sakarā ar kaitējumu veselībai.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pagājušā gada nogalē Latvijas Apdrošinātāju
asociācijas Obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas pastāvīgās komisijas vadītāja Jeļena Alfejeva atzina, ka arī
turpmāk ES prasīs vēl augstāku apdrošinātāja atbildības limitu – 500 tūkstošus
eiro par īpašumu un miljonu eiro par veselību. Tik augsti atbildības limiti Latvijā
varētu būt pēc četriem pieciem gadiem, prognozē J. Alfejeva.
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumus segs apdrošinātājs, kurš
apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko
atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas
atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.
Būs atlīdzība
par morālo kaitējumu
Jaunais likums paredz ieviest arī atlīdzību cietušajām personām
par nemateriālajiem zaudējumiem – par sāpēm un morālo kaitējumu. Līdz šim šāda
atlīdzība nebija paredzēta.
Līdztekus paredzēta lielāka aizsardzība gājējiem, kuri saņems apdrošināšanas
atlīdzību arī tad, ja zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāja vaina
nebūs pierādāma. Plānota arī zaudējumu atlīdzināšana par ceļu satiksmes
negadījuma dēļ videi nodarīto kaitējumu.
Polisēm
cenas pieaugs lēnām
Tā kā jaunajā OCTA likumā paredzēta vairākkārt lielāka
apdrošinātāja maksimālā atbildība, mainīsies arī prēmijas (maksājums, ko veic
transportlīdzekļa īpašnieks, iegādājoties apdrošināšanas polisi). Tiesa,
“Latvijas Vēstneša” aptaujātie speciālisti atzīst, ka prēmiju pieaugums
nevarētu būt straujš, tomēr jāņem vērā vairāki apstākļi, analizējot, kāda
nākotnē varētu būt polišu cena.
Jaunais likumprojekts arī paredz, ka apdrošinātāji brīvas konkurences apstākļos
varēs noteikt apdrošināšanas prēmijas. ES tiek uzskatīts, ka jābūt brīvajam
tirgum, valsts nedrīkst noteikt prēmiju apjomu.
Tomēr tirgus atbrīvošana nozīmē, ka gaidāms straujš prēmiju pieaugums. Satiksmes
biroja valdes priekšsēdētājs Gvido Janevičs sarunā ar “Latvijas Vēstnesi”
prognozējis, ka prēmiju pieaugums gaidāms tad, kad Latvijas iedzīvotāji kļūs
turīgāki, iegādāsies dārgākas automašīnas, strādās labi atalgotu darbu, kā
rezultātā, ja cietīs negadījumā, palielināsies viņiem nodarīto zaudējumu apmērs.
Ja iedzīvotāji nākamajā gadā brauks ar tādām automašīnām kā pašlaik, nav
sagaidāms, ka apdrošinātājiem varētu strauji pieaugt izmaksājamo atlīdzību apjoms.
Tikai tāpēc, ka palielināsies apdrošinātāja atbildības limits, prēmijām nebūtu
jāpieaug, jo prēmijas lielumu nosaka reāli izmaksātās atlīdzības.
Pašlaik ar Ministru kabineta lēmumu noteikts, cik lielas drīkst būt apdrošināšanas
prēmijas, bet pēc jaunā likuma stāšanās spēkā prēmiju lielumu regulēs tirgus.
J.Alfejeva atzīmē: lai gan pašlaik prēmijas regulē valsts, apdrošinātāji
savstarpējas konkurences apstākļos piedāvā atlaides un prēmijas ir zemākas, nekā
valsts noteiktās.
Dažādas prognozes liecina, ka prēmiju pieaugumam nevajadzētu pārsniegt pašlaik
piešķirtās atlaides lielumu. Arī G.Janevičs piekrīt šādām prognozēm, piebilstot,
ka lēnām būtu jāpazūd atlaidei, kas pašlaik tiek piešķirta. Bet nav iespējams
noteikt, cik ilgā laikā tas notiks.
Ar vienu līgumu pa visu Eiropu
Jaunajā likumā ieviešot ES direktīvas prasības, tiks noteikts, ka
apdrošināšanas līgumam, nomaksājot vienu prēmiju, ir jābūt spēkā visās ES
dalībvalstīs. Tātad, iegādājoties apdrošināšanas polisi Latvijā, ar to varēs
ceļot pa visām ES dalībvalstīm bez papildu apdrošināšanas polišu iegādes.
ES direktīvu prasības paredz, ka cietušajai personai ir tiesības kārtot visu savu
atlīdzību lietu nevis tajā valstī, kur noticis ceļu satiksmes negadījums, bet gan
atgriežoties savā mītnes zemē ar apdrošinātāja pārstāvi. Jaunais OCTA
likumprojekts paredz, ka apdrošinātājs katrā ES dalībvalstī pilnvaro pārstāvjus,
kas attiecīgās dalībvalsts valodā kārto ES dalībvalstīs pastāvīgi dzīvojošo
personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar Latvijas teritorijā notikušajiem
apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības
izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina
apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Reorganizēs Satiksmes biroju
Tiesību akta projekts paredz reorganizēt šobrīd Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo Satiksmes biroju. Tas tiks pārveidots par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai licencēto apdrošinātāju veidotu Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, kas būs nevalstiska institūcija.
Jaunā kārtība –
no 1.maija
Šodien jaunais likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai ieinteresētajās institūcijās. Likumprojekts vēl būs jāskata valdībā un jāapstiprina Saeimā. Plānots, ka tas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.
Artis Nīgals, “LV”