Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse”: pieaug sašutums par Eiropas cietoksni, kas tiek ierīkots paplašinātajā ES. Valstis, kas Savienībā iestāsies 1.maijā, arvien vairāk tiek degradētas līdz otrās klases dalībvalstīm, jo “vecās” pastāvīgi ierīko jaunus aizsargvaļņus ap saviem darba tirgiem. Trīs mēnešus pirms ES paplašināšanas darba tirgus norobežo arī valstis ar tradicionāli liberāliem imigrācijas režīmiem.

•

Zviedru “Aftonbladet”: pēc 90 dienām Eiropas Savienība uzsprāgs “lielajā sprādzienā”, tiekot pie 75 miljoniem jaunu iedzīvotāju. Tie tomēr būs otrās šķiras pavalstnieki. Rietumu bagātnieki vēlas pasargāt sevi no masveida ieceļošanas no austrumiem.

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Vācijas pierobežas apgabali nav apmierināti ar perspektīvu, ka Polijas viesstrādniekiem tiks noteikts pārejas periods darba iespējai ES. Tūlītēja darba tirgus atvēršana ļaus atdzīvināt saimniecisko darbību pierobežas apgabalos.

•

Angļu “The Guardian”: Eiropas Savienības dalībvalstis nevēlas nodot ES izlemšanai jautājumus, kas skar imigrāciju. Daudzās dalībvalstīs nesenās vēlēšanas parādīja, ka iedzīvotāji vēlas stingrākas imigrācijas politikas ieviešanu. Imigrācijas problemātika Eiropā kļūs arvien aktuālāka – tiek minēta gan gaidāmā ES paplašināšanās un tai sekojošā darbaspēka migrācija, gan iespējamā Turcijas iestāšanās ES, gan Francijas iniciatīva par musulmaņu galvassegām. Paredzams, ka imigrācijas jautājums ES darba kārtībā pieaugs.

•

Angļu “Financial Times”: Krievija paziņojusi Eiropas Savienībai, ka atbalstīs ES paplašināšanos tikai tad, ja Brisele piekritīs virknei Krievijas prasību, kuru mērķis ir nodrošināt Krievijas ekonomiskās intereses Viduseiropā un Austrumeiropā. Krievija nosūtījusi ES sarakstu ar 14 prasībām, kas saistītas ar paplašināšanos. Krievija nevēlas ierobežojumus enerģijas eksportam; vēlas, lai ES atliktu augstāku importa tarifu ieviešanu jutīgām Krievijas precēm; vēlas atvieglotu pieeju tirgum Krievijas tērauda ražotājiem. Bez ekonomiskajiem jautājumiem Krievija minējusi arī ES un Krievijas bezvīzu režīma nepieciešamību, kā arī krievvalodīgo kopienu statusu Baltijas valstīs.

•

“Le Figaro”/Inosmi.ru (Francija/ Krievija): bijušais Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrins uzskata, ka efektīvu globālo problēmu risināšanu iespējams panākt, būtiski palielinot ANO lomu. Tomēr arī stingri noteikta Eiropas ārpolitiskā stratēģija, kas būtu brīva no ilūzijām un uzmācīgām domām par valsts lomas pavājināšanos, ļaus efektīvi risināt globālās problēmas.

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: stājusies spēkā vienošanās par vienoto Eiropas aresta orderi, kas aizvieto tradicionālos izdošanas līgumus. Tomēr pagaidām tas noticis tikai astoņās dalībvalstīs. Vienotā aresta ordera mērķis ir nodrošināt, lai aizdomās turamo noziedznieku tiesāšana neaizkavētos sarežģīto izdošanas procedūru dēļ. Pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem priekšlikums par Eiropas aresta ordera ieviešanu ticis virzīts ātri. Tomēr pastāv arī zināmas problēmas, piemēram, “Amnesty International” norāda uz trūkumiem, kas saistās ar cilvēktiesību ievērošanu. Arī krimināltiesību sistēmas ES dalībvalstīs bieži vien nav pietiekami savietojamas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem