Jautājums ir pašsaprotams. Proti, pirms gadiem simt un vairāk, sevišķi Rīgas vēsturiskajā centrā, bulvāru lokā, ēkas projektēja un būvēja pasaulslaveni meistari. Namu uzbūve no pagraba līdz pat jumta korei tika slīpēta līdz sīkākajām detaļām, neatstājot ne mazāko vietu paviršībai un nejaušībām. Tātad ir diezgan skaidrs, ka iespēja ledum un sniegam krist gājējiem uz galvas nevarēja palikt neievērota. To arī apliecina aizvadīto gadsimtu literatūra, kur pat traģēdijas žanrā nav atminama varoņu ciešana no krītoša ledus.
Tātad – kur slēpjas šī vēsturiskā fenomena skaidrojums un – vienlaikus – mūsdienu problēma? Izrādās, viss ir vienkāršāk nekā

sākumā varētu šķist. Proti, noslēpums meklējams namu apkures evolūcijā. Kā skaidro Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Andis Cinis, kādreiz, kad šie nami būvēti, tos apsildījusi tikai krāsns apkure. Turklāt kurināmais bijis visai dārgs, tādēļ taupīts. Ziemā ēku bēniņos turējusies temperatūra, kas daudz neatšķīrās no tās, kas valda ārā. Tādējādi uz jumtiem uzkritušais sniegs nav spējis piesalt un uzkrāties biezā kārtā, kas vēlāk pārvērstos blīvā masā vai ledū. Tiesa, pavasaros temperatūras svārstību dēļ šis tas jau uz jumtiem sakrājies, taču ne tik lielā mērā kā mūsdienās. Arī kušanas process veidojies lēnāks. Turklāt jānorāda, ka arī senāk atsevišķiem namiem pie jumtu malām bijušas uzstādītas sniegu aizturošas barjeras, kādas vietām arī pašlaik ierīko apzinīgāki ļaudis.
Normatīvo aktu prasības pašlaik nenoteic obligātu jumtu aprīkošanu ar pretsniega barjerām, atzīst A.Cinis. Tādēļ mūsdienu gājēju drošība atkarīga vien no diviem faktoriem – namsaimnieka intereses uz jumta ierīkot sniega šķērsli un vēlēšanās ziemā ik pa laikam noalgot jumta tīrītājus. Taujāts par vajadzībai atbilstošas jumta siltumizolācijas nodrošināšanu kā problēmas trešo risinājumu, A.Cinis skaidro, ka jebkurai šādai izolācijai piemīt siltuminerce, kas agrāk vai vēlāk vienalga novedīs pie ledus veidošanās uz jumta virsmas. Savukārt, runājot par sniega uzkrāšanos namiem piegulošajās teritorijās, inspekcijas priekšnieks teic, ka senatnē sētnieki bijuši krietni rūpīgāki, bet sniega krājumus vākuši bezdarbnieki. Viņi to krāvuši ratiņos, veduši pagalmos kausēšanai čuguna krāsniņās vai transportējuši izgāšanai Daugavā.