Runga skolu direktoriem

Skolu direktoriem, iespējams, drīz vien nāksies šķirties arī no naudas, ja skolas ēkā vai tās teritorijā tiks konstatētas minētās nelikumības. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas izglītības iestāžu vadītājiem paredz naudassodu no desmit līdz 25 latiem, Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti 29. janvārī. Ja gada laikā pārkāpums atkārtosies, grozījumi paredz iespēju skolu direktoriem piemērot līdz pat 125 latus lielu naudassodu.

Mērķis – pievērst
uzmanību problēmai

Paši skolu vadītāji pret šādas normas ieviešanu noskaņoti visai skeptiski. “Jau pagājušā gada maijā, kad tikai diskutējām par šādas normas lietderību, rīkojām tikšanos gan ar izglītības, gan drošībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Skolu direktoru reakcija mani brīžiem pārsteidza. Viņi izrādīja aizvainotību, sakot, ka turpmāk būšot jāstaigā ap skolu un jāķer narkotiku tirgoņi,” mācību iestāžu vadītāju attieksmi izklāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. “Taču grozījumi paredz nevis sodu par to, ka direktors kaut kur neskrien, bet gan tikai par tiem pasākumiem, kurus viņš neveic.” S. Āboltiņa stāsta, ka sākotnēji radies jautājums, kādi tad būs šie pasākumi un kādi noteikumi tos reglamentēs. Atbildi uz jautājumu sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, kas skolu vadības rīcību noteica, grozot Ministru kabineta noteikumus Nr.492 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”. Tātad skolu direktoru galvenais uzdevums ir ziņot policijai, ja rodas aizdomas par alkohola vai apreibinošo vielu izplatīšanu vai lietošanu mācību iestādē.

“Ja Saeima akceptēs arī naudassoda noteikšanu, būs jālemj par kontroles institūciju, kas izšķirsies par tā piemērošanu,” atzīst S. Āboltiņa. Viņa pieļauj, ka atbildīgā būs Izglītības valsts inspekcija. Nav noraidīta iespēja, ka kontrolēt normas ievērošanu, iespējams, uzticēs Valsts policijai vai pašvaldību administratīvajām komisijām, bet pirmais variants tomēr esot reālāks. “Taču tas nenozīmē, ka atbildīgie darbinieki masveidā metīsies virsū skolu direktoriem, lai no viņiem iekasētu naudu. Domāju, pozitīvs efekts pirmām kārtām būs tas, ka par šo problēmu runā. Skolās tam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības,” uzsver S. Āboltiņa. Viņa arī uzskata, ka norma varētu būt pamudinājums tiem direktoriem, kas slēpj informāciju un izliekas, ka viņu skolas neskar ne alkohola, ne narkomānijas problēmas. “Diskusijas gaitā Juridiskās komisijas pārstāvji runāja arī ar narkologiem un bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem. Visi kā viens atzina – šādas problēmas esamību nevar nepamanīt.”

Novēršanās
nav risinājums

Nenoliedzami, skolu vadība nereti ir ieinteresēta policistiem neziņot par gadījumiem, kad tiek konstatēta alkohola vai apreibinošo vielu klātbūtne. Uz spēles likts mācību iestādes prestižs. Nevar apgalvot, ka šādu “klusējošu skolu” būtu daudz.
Taču precedenti ir. Sabiedriskās organizācijas “Vecāki Rīgai” padomes priekšsēdētājs Nauris Vasjurins, kas ikdienā uzklausa gan skolnēnu, gan arī izglītības iestāžu darbinieku stāstīto par aktuālajām problēmām, apliecina – skolas dažkārt slēpj informāciju. “Konkrētu mācību iestādi gan neminēšu, bet atgadījums bija šāds. Kāda 6. klases skolniece uz klases pasākumu skolā atnesa šņaucamo tabaku.
No jaunietes paskaidrojuma izriet, ka viņa to nočiepusi vecākiem, kas tabaku iegādājušies atpūtas brauciena laikā Itālijā. Meitene nolēma to iztirgot. Kāds puisis to nopirka par diviem latiem un tajā pašā vakarā pārdeva par četriem. Šis fakts tika fiksēts, bet skolas vadība par to policijai neziņoja, šņaucamā tabaka taču neesot nekas bīstams,” stāsta N. Vasjurins. Tomēr šajā situācijā runa nav tikai par tabakas bīstamību.
Sabiedriskās organizācijas pārstāvis uzskata, ka tā ilustrē skolēnu ieinteresētību pirkšanas un pārdošanas procesā. Līdz ar to pastāv risks, ja kāds piedāvātu narkotikas: skolas bērni piekristu tās realizēt. “Ja runā par līdzīgām situācijām, tad es esmu par direktoru atbildību un varbūt pat kriminālsodāmību,” pārliecināts N. Vasjurins. Sods ir sekas. Viņš uzsver, ka jācīnās ar cēloņiem, kāds ir arī minētais atgadījums. “Bezatbildība ir galvenā problēma,” rezumē N. Vasjurins.
Taču līdzās šādam negatīvam piemēram jāizceļ arī kāds pozitīvs cerībā, ka Latvijas mācību iestāžu vidū tādu nav mazums. Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš ar pārliecību saka – skolā problēmu ar alkoholu un narkotiskajām vielām nav. Viņš jau 14 gadus ir mācību iestādes vadītājs un uzskata, ka panākumu atslēga slēpjas disciplīnā. “Es nesaku, ka skolēni nelieto alkoholu vai narkotikas. Es apgalvoju, ka tas nenotiek skolā,” norāda J. Liepiņš. Par grozījumiem noteikumos viņš bilst: “Tur vēl daudz neskaidrību,” un uzsver, ka skolas vadība nevar atbildēt par visu lielo teritoriju, kas piekļaujas mācību iestādei.
Bažas par to, vai minētās normas nozīmīgums netiks pārspīlēts, ir arī sabiedriskās organizācijas “Vecāki Jelgavai” valdes priekšsēdētājam Kārlim Boldiševicam. Viņš uzskata, ka tas nenoņem atbildību no vecāku pleciem, kam tāpat jābūt atbildīgiem par savas atvases gaitām. Taču reizē K. Boldiševics pauž, ka, iespējams, direktorus šie grozījumi varētu disciplinēt: “Viņi darīs visu, lai nebūtu jāsaskaras ar sodu par noteikumu pārkāpšanu.” Jautāts par situāciju Jelgavas skolās, K. Boldiševics stāsta, ka narkotiku un alkohola klātbūtne mācību iestādēs pašlaik vēl nav aktuāla. Taču vienlaikus aicina būt modriem, jo tāda problēma var kļūt rasties.

Narkotikas
un alkohols –
joprojām populāri

Būt modriem sabiedrību mudina arī 2003. gadā veiktā pētījuma “Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā” rezultāti. Rīgas Narkomānijas profilakses centra direktora vietnieks Andris Andersons, komentēdams datus, saka: “Problēma ar narkotisko vielu un alkohola lietošanu skolas vecuma bērnu vidū pastāv. Kulmināciju tā sasniedza 2000. gadā.
Tagad narkotiku lietotāju kļuvis mazāk, taču pieaug jauniešu atkarība no alkoholiskajiem dzērieniem.” Par to liecina arī skaitļi. Pētījums atklāj, ka tikai deviņi procenti no aptaujātajiem 11 līdz 20 gadus vecajiem jauniešiem ne reizi nav pamēģinājuši alkoholu. Eksperti to skaidro ar Latvijas sabiedrības attieksmi, kuras dēļ alkohola lietošana kļuvusi gandrīz vai par normu. Narkotikas skolēnu vidū gan nav tik populāras kā alkohols, taču abu nodarīto kaitējumu nevar salīdzināt. Pētījuma ietvaros veiktajā aptaujā pieci procenti 11 līdz 20 gadus veco jauniešu

apgalvoja, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši narkotikas. Savukārt pēdējā gadā bīstamos preparātus pamēģinājuši 11 procenti respondentu.

Atbildība arī izklaides vietu vadībai

Narkotiku un alkohola lietošana zeļ dažādās izklaides vietās. Tieši šis fakts ir galvenais arguments tam, ka pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Administratīvo pārkāpu kodeksā, iespējams, drīzumā skars arī klubu un bāru vadību. Arī tai varēs uzlikt 50 līdz 200 latu naudas sodu par pasākumu neveikšanu alkohola un apreibinošo vielu tirdzniecības un lietošanas novēršanai. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas gada laikā atkārtojas, sods būs lielāks – 150 līdz 500 latu. S. Āboltiņa gan norāda, ka šie grozījumi, visticamāk, tomēr vēl netiks pieņemti: “Ir jānosaka, par kādu pasākumu neveikšanu tiks piemērots sods. Ja nav formulēti spēles noteiktumi, tad nevar arī piemērot sodu.”
S. Āboltiņa no izklaides vietu vadītājiem par gaidāmajām izmaiņām dzirdējusi tikai negatīvas atsauksmes. Galvenais arguments – tas došot iespēju negodīgiem konkurentiem viņus iznīcināt, tīšām iesūtot bārā vai diskotēkā kādu ar narkotikām.