Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 2. marta likums "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.03.1995., Nr. 42 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83862

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atkal sprādzieni Rīgā

Vēl šajā numurā

17.03.1995., Nr. 42

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 02.03.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu
1.pants. 1994.gada 19.oktobrī Reikjavikā parakstītā Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma 1.pantā minētā Konvencija un tās tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Pamatojoties uz šo likumu un saskaņā ar Konvencijas 29.pantu Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Islandes Republikas valdību.
4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 29.pantā paredzētajā laikā un kārtībā.
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 2.martā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 17.martā
LATVIJAS REPUBLIKAS UN ISLANDES REPUBLIKAS KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība un Islandes Republikas valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās par sekojošo:

1.PANTS. Konvencijas darbības sfēra

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2.PANTS. Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir šādi:

a) Latvijā;

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk apzīmēti kā "Latvijas nodokļi")

b) Islandē:

(i) nacionālais ienākuma nodoklis (tekjuskattur til rikisins);

(ii) nacionālais kapitāla nodoklis (eignarskattur til rikisins);

(iii) pašvaldību ienākuma nodoklis (tekjuutsvar til sveitarfelaga);

(turpmāk apzīmēti kā "Islandes nodokļi").

2. Ja Līgumslēdzējā Valstī tiek ieviesti jauni ienākuma vai kapitāla nodokļi pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, šī Konvencija tiks piemērota arī attiecībā uz šiem nodokļiem. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā ir jānosaka, vai nodoklis, kas tiek ieviests katrā no Līgumslēdzējām Valstīm, ir nodoklis, attiecībā uz kuru saskaņā ar iepriekšminēto ir jāpiemēro šī Konvencija.

3. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem nodokļiem, kas ir identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļiem, kādi ir minēti vai uz kuriem ir atsauce 1. un 2. punktā, kuri tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot nodokļus, uz kuriem saskaņā ar šiem punktiem tiek piemērota šī Konvencija. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāinformē citai citu par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti to attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

3.PANTS. Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Islande" nozīmē Islandes Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Islandes Republikas teritoriju un jebkuru citu Islandes Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Islandes likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām Islandei ir suverēnās tiesības uz jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu izpēti un izmantošanu;

c) jēdziens "persona" apzīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu;

d) jēdziens "sabiedrība" apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

e) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

f) jēdziens "pilsonis" apzīmē:

(i) jebkuru fizisko personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis;

(ii) jebkuru juridisko personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" apzīmē:

(i) Latvijā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Islandē - finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi.

2. Kas attiecas uz Konvencijas piemērošanu, Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, ja vien no konteksta neizriet citādi, tikai tādā nozīmē, kādā tas lietots šīs valsts nodokļu likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4.PANTS. Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības faktiskās atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkuru līdzīga rakstura kritēriju. Šis jēdziens ietver arī Līgumslēdzēju Valsti kā tādu, tās politiski administratīvās vienības, vietējās pašvaldības un statūtsabiedrības. Šis jēdziens neietver jebkādas personas, kurām tiek uzlikti nodokļi šajā valstī tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem vai no šajā valstī izvietotā kapitāla.

2. Ja saskaņā ar 1.panta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes centīsies atrisināt šo jautājumu savstarpējās vienošanās ceļā un noteikt šīs Konvencijas pielietošanas veidu šādai personai. Ja šāda vienošanās netiks panākta, tad šīs Konvencijas pielietošanai šī persona katrā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks uzskatīta par otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu.

5.PANTS. Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie celtniecības vai projektēšanas darbi ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču uzglabāšanai, demonstrēšanai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu "a" un "e" apakšpunktā minētās darbības jebkādā kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, uz kuru neattiecas 6.punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šā uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību šajā valstī, izņemot gadījumus, kad pastāvīgo darbības vietu, kuru izmanto šī persona, veicot 4.punktā minēto darbību, nevar uzskatīt par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4.punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīgu aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā, viņu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.PANTS. Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā; tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par nekustamo īpašumu, kas atrodas uz zemes; celtnes; tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības; nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti pasažieru vai kravas kuģi un lidmašīnas.

3. 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī attiecībā uz peļņu, ko iegūst, atsavinot nekustamo īpašumu.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvas tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, tad ienākumus no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai pielietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. 1. un 3.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.PANTS. Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz:

a) šo pastāvīgo pārstāvniecību; vai

b) tādu pašu vai līdzīgu preču un izstrādājumu pārdošanu šajā otrajā valstī, kādas tiek pārdotas, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību; vai

c) otrā valstī veiktu citu uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai līdzīga tai, ko veic, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību.

Apakšpunktu b) un c) noteikumi netiks pielietoti, ja uzņēmums pamatoti pierāda to, ka šāda pārdošana vai darbība nevar tikt veikta, izmantojot šo pastāvīgo pārstāvniecību. .

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šā uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības atskaitāmo izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli sadalot starp struktūrvienībām, 2.punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šā principa; tomēr šī sadales metode jālieto tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.PANTS. Jūras un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta uzņēmumā.

9.PANTS. Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šā uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējā Valstī esoša uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus - citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzējā Valstī un šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto radīto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi apliek ar nodokļiem to peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa pirmajā Līgumslēdzējā Valstī tiek uzskatīta par tādu peļņu, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī, ja šī otrā valsts uzskata šīs izmaiņas par pamatotām. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šīs Konvencijas noteikumi un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.

10.PANTS. Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks apliktas ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī tikt apliktas ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas nav līgumsabiedrība un kas tieši pārvalda ne mazāk kā 25 procentus no kapitāla sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Līgumslēdzēju Valstu Kompetentās iestādes savstarpējās vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

Šī punkta noteikumi neietekmēs kompānijas aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Neskatoties uz 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, dividendes, kuras sabiedrībai, kura ir Latvijas rezidents, izmaksā kompānija, kura ir Islandes rezidents, var tikt apliktas ar nodokļiem Islandē, nepārsniedzot 15 procentu likmi, attiecībā uz to dividenžu daļu, kuru Islandes sabiedrībai saskaņā ar Islandes likumiem ir atļauts atskaitīt no peļņas vai pārnest uz nākošā gada izdevumiem.

4. Jēdziens "dividendes" šajā pantā apzīmē ienākumu no akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parāda prasības un ir peļņas daļa, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

5. 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otras valsts rezidents un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14.panta noteikumi.

6. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī, nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.PANTS. Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, ja procentu saņēmējs ir šo procentu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējās vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Latvijā, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar Latvijas nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Islandes valstij, tās politiski administratīvajai vienībai, pašvaldībai vai statūtsabiedrībai;

(ii) Islandes Centrālajai Bankai;

(iii) Industriālajam Kredītu fondam vai Industriālajam Attīstības fondam vai jebkurai citai līdzīgai institūcijai, par ko vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes; vai

(iv) jebkurai citai institūcijai, kas ir līdzīga apakšiedaļā (iii) minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

b) procenti, kas rodas Islandē, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar Islandes nodokļiem, ja šie procenti tiek izmaksāti:

(i) Latvijas valstij, tās politiski administratīvajai vienībai, pašvaldībai vai statūtsabiedrībai;

(ii) Latvijas Bankai;

(iii) jebkurai organizācijai Latvijā, kas ir nodibināta pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, un kura ir līdzīga Islandē izveidotajām organizācijām, kuras uzskaitītas (a) apakšpunkta (iii) apakšiedaļā (Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm savstarpējas vienošanās ceļā jānosaka, kuras organizācijas ir līdzīga rakstura); vai (iv) jebkurai citai institūcijai, kas ir līdzīga a) apakšpunktā (iii) apakšiedaļā minētajām, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes;

c) procenti, kuri rodas Līgumslēdzējā Valstī par aizdevumu, ko garantējusi jebkura a) vai b) apakšpunktā minētā institūcija, un kuri tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrā valstī;

d) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

(i) to saņēmējs ir šīs otrās valsts rezidents, un

(ii) šis rezidents ir šīs otrās valsts uzņēmums un ir šo procentu īstenais īpašnieks, un

(iii) šie procenti tiek izmaksāti šādam uzņēmumam par parādu, kas izveidojies par jebkuru izstrādājumu vai rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku iekārtu pārdošanu uz kredīta pirmās minētās valsts uzņēmumam, izņemot gadījumus, kad pārdošana veikta starp saistītiem uzņēmumiem.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens "procenti" apzīmē ienākumu no jebkāda veida parādsaistībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, jo sevišķi ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas par šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu savlaicīgu neizmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, uz kuriem attiecas šis pants.

5. 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja persona - procentu īstenā īpašniece, būdama Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un parādsaistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar speciālām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu procentu summa, kas attiecas uz parādsaistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12.PANTS. Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzība, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikta ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet ja autoratlīdzības saņēmējs ir šīs autoratlīdzības īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpējas vienošanās ceļā var noteikt šo ierobežojumu pielietošanas veidu.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, arī kinofilmām, televīzijas filmām, ierakstiem televīzijas un radio pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, rūpnieciskas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas izmantošanu vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

4. 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autoratlīdzības maksājumi, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atbilstoši apstākļiem piemērojami 7. vai 14.panta noteikumi.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar speciālām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto speciālo attiecību, tad šā panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiks ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

7. Ja jebkurā Konvencijā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kuru noslēdz Latvija ar trešo valsti, kura ir Ekonomiskās Attīstības un Sadarbības Organizācijas (OECD) locekle šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī, Latvija pēc šī datuma piekrīt izslēgt jebkura veida tiesības vai īpašumu no šī panta 3.punktā iekļautās definīcijas vai arī atbrīvot autoratlīdzības, kas rodas Latvijā no Latvijas nodokļa uz autoratlīdzībām vai arī samazināt nodokļa likmes, kādas norādītas 2.punktā, šī definīcija, atbrīvojums, vai samazinātā nodokļa likme tiks automātiski piemērota, it kā tā būtu norādīta 3. vai 2.punktā.

13.PANTS. Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot 6.panta 2.punktā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu vai tādas sabiedrības akcijas, kuras aktīvi sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības komercīpašuma daļa, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts no kustamā īpašuma, atsavinot Līgumslēdzējas Valsts rezidentam piederošu neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai izveidotu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī; arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī..

3. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto jūras vai gaisa transporta līdzekļus starptautiskajā satiksmē, atsavinot jūras vai gaisa transporta līdzekļus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir saistīts ar šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot īpašumu, kurš atšķiras no šā panta iepriekšējos punktos minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā īpašuma atsavinātājs.

14.PANTS. Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona - Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi..

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.PANTS. Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16.,18. un 19. pantu noteikumiem darba alga un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts šādā veidā, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī..

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem, atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokli tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrajā valstī ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā vai laika posmos, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā, un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents vai cita persona, tāda darba devēja labā, un

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrajā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzību, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz uzņēmuma - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas darbojas starptautiskajā satiksmē, var aplikt ar nodokli šajā valstī.

16.PANTS. Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citus līdzīgus maksājumus, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai kā jebkuras citas līdzīgas sabiedrības - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - pārvaldes institūcijas loceklis, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī.

17.PANTS. Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15.pantu noteikumiem ienākumus, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību šajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem, var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2.punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas gūti no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīte šajā valstī pilnīgi vai daļēji tiek finansēta no otras Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, ienākums apliekams ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14.vai 15.panta noteikumiem.

18.PANTS. Pensijas un līdzīgas izmaksas

1. Saskaņā ar 19.panta 2.punktu pensijas un citas līdzīgas atlīdzības, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem un 19.panta 2.punkta noteikumiem, pensijas un cita veida pabalsti, kas tiek piešķirti saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās nodrošināšanas likumdošanas aktiem vai saskaņā ar jebkuru Līgumslēdzējas Valsts sociālās labklājības sistēmu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī neatkarīgi no tā, vai to izmaksa ir periodiska vai vienreizēja.

19.PANTS. Valsts dienests

1. a) Atlīdzība, kas nav pensija un kuru fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība vai statūtsabiedrība par šai valstij, vienībai, pašvaldībai vai statūtsabiedrībai sniegtajiem atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī fiziskā persona, ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī, un šī fiziskā persona:

(i) ir šīs valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvusi par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, pašvaldība vai statūtsabiedrība, vai ko izmaksā no Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, pašvaldības vai statūtsabiedrības izveidotiem fondiem, par atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, vienībai, pašvaldībai vai statūtsabiedrībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr, šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents un pilsonis ir šī fiziskā persona.

3. 15., 16. un 18.panta noteikumi ir jāpiemēro atlīdzībai un pensijai, kuru izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības, pašvaldības vai statūtsabiedrības veikto uzņēmējdarbību.

20.PANTS. Studenti

Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī ir vai bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ja šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

21.PANTS. Citi ienākumi

1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi neatkarīgi no to rašanās vietas, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. Tomēr tādus ienākumus, kuri rodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var arī aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šā ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajos gadījumos atbilstoši apstākļiem ir piemērojami 7. vai 14. panta noteikumi.

22.PANTS. Kapitāls

1. Kapitālu, ko pārstāv 6. panta 2. punktā minētais Līgumslēdzējas Valsts rezidenta nekustamais īpašums, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī vai akcijas sabiedrībā, kuras īpašums sastāv galvenokārt no šāda īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

2. Kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitālu, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī un šī bāze tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī.

3. Kapitāls, ko pārstāv Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma jūras un gaisa transporta līdzekļi, kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, kā arī kustamais īpašums, kas saistīts ar šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

23.PANTS. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā::

a) gadījumā, kad Latvijas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Islandē, ja vien Latvijas iekšējā likumdošanā netiek nodrošināti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai jāatļauj:

(i) samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Islandē samaksāto ienākuma nodokli;

(ii) samazināt šī rezidenta kapitāla nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Islandē samaksāto kapitāla nodokli. Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu, kura ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kāda ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kurš var tikt aplikts ar nodokļiem Islandē.

b) apakšpunkta a) piemērošanas mērķiem: ja sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Islandes rezidents un šajā sabiedrībā Latvijas rezidentam pieder ne mazāk par 10 procentiem akciju ar pilnām balsstiesībām, Islandē samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodoklis, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes..

2. Islandē nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Islandes rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuru saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Latvijā, Islandei saskaņā ar "b" un "c" apakšpunktu noteikumiem ir jāatbrīvo šis ienākums vai kapitāls no nodokļiem.

b) ja Islandes rezidents saņem ienākumu, kuru saskaņā ar:

(i) 10.panta 2.punkta "b" apakšpunktu, vai

(ii) 11. vai 12.panta 2.punktu var tikt apliktas ar nodokļiem Latvijā, Islandei ir jāatļauj samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto nodokli. Šie samazinājumi tomēr nedrīkst pārsniegt pirms šī samazinājuma piemērošanas aprēķināto nodokļa daļu, kāda ir attiecināma uz Latvijā gūto ienākuma daļu.

c) ja saskaņā ar jebkādiem šīs konvencijas noteikumiem Islandes rezidenta saņemtais ienākums vai viņam piederošais kapitāls ir atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Islandē, Islande, izdarot tāda rezidenta nodokļu aprēķinu uz pārējo ienākumu vai kapitālu, var ņemt vērā arī no nodokļiem atbrīvoto ienākumu vai kapitālu.

d) b) apakšpunkta (i) apakšiedaļas noteikumi tiks pielietoti tikai pirmos 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Kompetentām iestādēm ir jākonsultējas, lai noteiktu, vai šis periods tiks pagarināts. Jebkurš pagarinājums stāsies spēkā ar to datumu un būs saskaņā ar tādiem pārveidojumiem un noteikumiem, ieskaitot noteikumus par darbības izbeigšanu, kādi var tikt precizēti un saskaņoti starp Līgumslēdzējām Valstīm notās, kuru apmaiņa ir jāizdara diplomātiskā ceļā vai jebkādā citā veidā saskaņā ar šo valstu konstitucionālajām procedūrām. Kad saskaņā ar šī apakšpunkta noteikumiem izbeidzas b) apakšpunkta (i) apakšiedaļas noteikumu pielietošana, (b) apakšpunkta (ii) apakšiedaļas teksts ir jāaizstāj ar sekojošu tekstu: "(ii) 10., 11. vai 12.panta 2.punktu".

24.PANTS. Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, vai kas ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrajā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.punkta, 11.panta 7.punkta vai 12.panta 6.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šā uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tas attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā Valstī nevar pakļaut aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā valstī, vai kas ir apgrūtinošākas.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

25.PANTS. Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja jautājums attiecas uz 24.panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie aplikšanas ar nodokļiem neatbilstoši šīs konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, lai novērstu šai konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Gadījumā, ja kompetentās iestādes panāk šādu vienošanos, Līgumslēdzējām Valstīm ir jāatļauj samazināt vai atmaksāt nodokli, saskaņā ar šo vienošanos. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējās saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos. Ja šķiet lietderīgi vienošanās panākšanai apmainīties domām mutiski, šāda domu apmaiņa var notikt izveidojot Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

26.PANTS. Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šīs konvencijas noteikumu izpildīšanai vai ar šajā konvencijā ietvertajiem nodokļiem saistīto Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas aktu prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumi nav pretrunā ar šo konvenciju. Konvencijas 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesas un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šajā konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā, lietu iztiesāšanā vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1.punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

27.PANTS. Palīdzība nodokļu iekasēšanā

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību cita citai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kura iesniedz lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otrā valsts, saskaņā ar tās likumiem, kuri tiek piemēroti šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi, saskaņā ar šīs valsts likumiem.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjoms nav galīgi noteikts, tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā, vai kādā citādā veidā, šī valsts, ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, var lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrajai valstij saskaņā ar otrās valsts likumiem. Ja otrā valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šis nodokļu parāds pirmajai minētajai valstij būtu otrai valstij pienākošies nodokļi.

5. Līgumslēdzējai Valstij ir jāiesniedz lūgums saskaņā ar 3. un 4.punkta noteikumiem tikai tādā gadījumā, ja tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzējai Valstij, kurā, saskaņā ar šī panta noteikumiem tiek iekasēts nodoklis, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7.punkta b) apakšpunktā.

7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas sniedzot palīdzību, sedz šī valsts;

b) ārkārtas izdevumus, kas rodas Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra valsts, neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās labā.

Gadījumā ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara tas zināms otrajai valstij un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens "nodoklis" nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī konvencija un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procentus.

28.PANTS. Diplomāti un konsulārie darbinieki

Nekas šajā konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

29.PANTS. Stāšanās spēkā

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai konvencija stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgām notām.

2. Konvencija stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc pēdējās 1.punktā minētās notas iesniegšanas datuma un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pielietoti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, kas gūts 1.janvārī vai pēc 1.janvāra kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas 1.janvārī vai pēc 1.janvāra, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī konvencija stājas spēkā.

30.PANTS. Darbības pārtraukšana

Šī konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks izbeigta:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī: sākot ar ienākumu, ko 1.janvārī vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas 1.janvārī, vai pēc 1.janvāra tajā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija sastādīta divos eksemplāros angļu valodā, parakstīta Reikjavikā 1994.gada 19.oktobrī.

Latvijas Republikas Valdības vārdā Islandes Republikas Valdības vārdā
PROTOKOLS

Parakstot šodien konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk minēta kā "konvencija") starp Latvijas Republiku un Islandes Republiku, parakstījušies ir vienojušies par sekojošiem noteikumiem, kuri veidos šīs konvencijas neatņemamu sastāvdaļu:

1. Attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem:

Pielietojot jēdzienu "statūtsabiedrība" (statutory body), tiks saprasts, ka šis jēdziens nozīmē jebkuru sabiedriska rakstura juridisku personu, kas ir izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts likumiem un kurā nepiedalās citas personas kā tikai šī valsts, tās politiskās apakšvienības vai vietējās pašvaldības.

2. Attiecībā uz 7.panta 3.punktu:

Tiks saprasts, ka izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt no ienākuma, nosakot apliekamo ienākumu Līgumslēdzējā Valstī, ir tikai tādi izdevumi, kurus ir atļauts atskaitīt saskaņā ar šīs valsts likumdošanu.

3. Attiecībā uz 8.pantu:

Tiks saprasts, ka jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumu ienākumi no jūras transporta izmantošanas starptautiskajā satiksmē" tiks interpretēts saskaņā ar EASO (OECD) 1992.gada konvencijas modeļa 8.panta komentāra 7. līdz 14.punktiem, un šie ienākumi jebkādā gadījumā neiekļaus ienākumus, kas gūti par piestātņu, noliktavu, terminālu, vai cita līdzīga uz zemes izvietota īpašuma izmantošanu, izņemot gadījumus, kad šie ienākumi ir tieši attiecināmi uz šī uzņēmuma jūras transporta darbību.

4. Attiecībā uz 11.panta 3. d) apakšpunktu:

Tiks saprasts, ka persona ir saistīta ar citu personu, gadījumā, kad vienai personai atsevišķi vai kopā ar citu, vai vairākām saistītām personām, tieši vai netieši, pieder vairāk nekā 50 procentu no otras personas, vai gadījumā, kad vienai vai vairākām personām atsevišķi, vai kopā tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 procentu no divām personām.

5. Attiecībā uz 12.panta 3.punktu:

Tiks saprasts, ka jēdziens "autoratlīdzība" neietver maksājumus par urbšanas platformu vai citu līdzīgu iekārtu izmantošanu, kuras tiek izmantotas ogļūdeņražu izpētē vai ieguvē.

6. Attiecībā uz 12.panta 3.punktu:

Ir izlemts, ka ienākumi no ražošanas, tirdzniecības un zinātnisko iekārtu iznomāšanas tiek iekļauti jēdzienā "autoratlīdzība", kā tas ir definēts 12.panta 3.punktā.

7. Attiecībā uz 15.panta 2.punktu:

2.punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz darbinieku, kurš ir "izīrēts" (hired out). Piemērošanai pirmajā teikumā: darbinieks, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts par "izīrētu", ja persona (izīrētājs) viņu norīko citas personas rīcībā, ar nolūku veikt darbu šīs citas personas (vadītāja) veiktās uzņēmējdarbības ietvaros otrajā Līgumslēdzējā Valstī pie nosacījuma, ka šī cita persona (vadītājs) ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai izmanto otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietoto patstāvīgo pārstāvniecību un, ka persona, (izīrētājs) nekādā veidā nav atbildīga par veicamā darba rezultātiem. Nosakot, kad darbinieks tiks uzskatīts par "izīrētu" jāizdara visaptverošs novērtējums, sevišķu uzmanību pievēršot vai:

a) atbildība par darba kopējo izpildi gulstas uz vadītāju;

b) darbs tiek veikts darba vietā, kas atrodas vadītāja rīcībā un par kuru ir atbildīgs vadītājs;

c) atlīdzība personai ("izīrētājam") tiek aprēķināta pēc patērētā laika vai atsaucoties uz jebkurām citām attiecībām starp atlīdzību un algu, kuru saņem darbinieks ("izīrētais");

d) lielākā daļa darbarīku un materiālu ir vadītāja piegādāti;

e) persona ("izīrētājs") vienpusīgi neizlemj jautājumus par darbinieku skaitu un viņu kvalifikāciju.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši.

Protokols sastādīts divos eksemplāros angļu valodā, parakstīts 1994.gadā Reikjavikā.

Latvijas Republikas Valdības vārdā Islandes Republikas Valdības vārdā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!