• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reģistrāciju sāk, bet apliecību nav. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2004., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83854

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rekords mežu atjaunošanā

Vēl šajā numurā

03.02.2004., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Reģistrāciju sāk, bet apliecību nav

LAIVAS.PNG (99392 bytes)
CSDD turpmāk nodrošinās to mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrēšanu, kas paredzēti lietošanai valsts iekšējos ūdeņos
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

No 1. februāra atbilstoši Ministru kabineta lēmumam Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sākusi mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrēšanu, taču saglabājušās neskaidrības šo peldlīdzekļu vadīšanas apliecību izsniegšanā.

Kā “Latvijas Vēstnesis” (Nr.6., 2004.gada. 14.janvāris) jau informēja, no 1. februāra, lai nodrošinātu operatīvu informāciju policijai, robežsardzei un citām kuģošanas jomu kontrolējošām institūcijām, sākts reģistrēt mazizmēra peldlīdzekļus – ūdens motociklus, kuterus un motorlaivas. Apkopojot līdz šim ar roku rakstītās kartotēkas, kuras bija Vides valsts inspekcijas un Reģionālās vides pārvaldes rīcībā, aplēsts, ka Latvijā šobrīd reģistrēts ap 20000 minēto kuģošanas līdzekļu, informē CSDD. Visvairāk – ap 70% – no visiem reģistrētajiem mazizmēra kuģošanas līdzekļiem ir airu laivas, vismazāk – ap 3% – kuteru. Lielākais kuģošanas līdzekļu skaits – 000 – fiksēts Rīgā, ap 1500 – Talsos, Rēzeknē, Daugavpilī, Alūksnē. Savukārt, piemēram, Tukumā, Balvos, Kuldīgā un pat Jūrmalā nebija reģistrēts neviens mazizmēra kuģošanas līdzeklis, jo šajās pilsētās līdz šim to nevarēja izdarīt.
Izsniedzot attiecīgu valsts numura zīmi, CSDD turpmāk nodrošinās to mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrēšanu, kas paredzēti lietošanai valsts iekšējos ūdeņos. Lielos kuģus un jahtas tāpat kā līdz šim reģistrēs Latvijas Jūras administrācija. Citi peldlīdzekļi, piemēram, švertlaivas, ūdens velosipēdi, vējdēļi nebūs jāreģistrē. Savukārt airu laivu reģistrēšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad tās tiek izmantotas rūpnieciskai zvejai, kā arī tad, ja pašvaldība vai cits iekšējo ūdeņu īpašnieks būs noteicis, ka konkrētajā ūdenstilpnē atļauts pārvietoties tikai ar reģistrētiem kuģošanas līdzekļiem.
Līdz šim peldlīdzekļu reģistra dati glabājās nedatorizētā kartotēkā, tādēļ šīs jomas uzraudzība un kontrole bijusi visai nosacīta, skaidro CSDD. Arī zādzību un peldlīdzekļu lietotāju izdarīto pārkāpumu gadījumos vairums vainīgo palikuši nesodīti. Ņemot vērā līdzšinējās uzskaites nepilnības, arī visi jau iepriekš reģistrētie mazizmēra kuģošanas līdzekļi līdz šā gada beigām jāpārreģistrē CSDD.
Jaunā reģistra iespējas nodrošinās tiesībsargiem operatīvu informāciju visu diennakti. Taču nesakārtota joprojām paliek mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju apliecību izsniegšanas kārtība, atzīst CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Džoanna Eglīte. Līdz šim to veikusi Latvijas Jūras administrācija un Jūrasspēku mācību centrs. “Pašreiz situācija ir absurda, jo šīs vadītāja apliecības neizsniedz neviens. Lai gan – nekur jau arī nav noteikts, ka apliecībai noteikti jābūt. CSDD ir uzticēta tikai un vienīgi mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācija un reģistra uzturēšana,” norāda Dž. Eglīte.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv   

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!