"Igaunijas sabiedrība vēl joprojām ir sašķelta"

"Krasnaja zvezda"

— 2000.06.16.

No intervijas ar Krievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Igaunijā Alekseju Gluhovu.

Igaunijas sabiedrība vēl joprojām ir sašķelta. Krievvalodīgo kopiena sastāda aptuveni trešdaļu visu iedzīvotāju. Galvenais šķērslis ceļā uz Igaunijas pasi ir naturalizācijas noteikumos paredzētais eksāmens, kas pārbauda valsts valodas — igauņu — prasmi.

Igauņi atkārtojuši to pašu kļūdu, ko jau reiz bija pieļāvuši pirms dažiem gadiem, kad oficiālā valdība nolēma pasludināt "amnestiju" visiem "nepilsoņiem". Tad tādiem "otrās šķiras" cilvēkiem pateica: "Nāciet! Nevienu no valsts ārā nedzīs". Taču nāca tikai pāris cilvēku. Tikai tāpēc, ka anketā bija jānorāda , kur "nepilsonis" dzīvo, kur strādā. Taču dzīvo un strādā viņš Igaunijā, no juridiskā viedokļa, ar niecīgām tiesībām, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Un igauņiem, kuri pieņem viņu darbā, ir izdevīgi, jo tas izmaksā ļoti lēti un vēl turklāt viņš ir pilnībā atkarīgs no darba devēja.

Igaunijas ekonomikā notiek radikālas pārmaiņas. Taču 1998. gadā, pēc Krievijas krīzes, situācija pasliktinājās. Un pēc tā visa Igaunijā vēl joprojām runā, ka: "Mums viss ir kārtībā. Tas liecina, ka mūsu ekonomika nav atkarīga no Krievijas". Pašlaik Igaunija sparīgi cenšas virzīties uz ES. Es domāju ka viņus gaida liels trieciens. Viņi jau saņēmuši spēcīgu sitienu zem jostas vietas. Līdzko ES eksperti sāka "pārbaudīt" Igaunijas ekonomiku, noskaidrojās, ka pēc kaut kādiem sanitāri tehniskiem parametriem piens un tā produkti (Igaunijai — viens no galvenajiem eksporta produktiem — A.L.) neatbilst ES kritērijiem.

Potenciālā Igaunijas dalība NATO vispār ir tīrā politika. No militārā viedokļa tā nenesīs sevišķu labumu ne aliansei, ne Igaunijai. Krievija ir pret Baltijas valstu iestāšanos NATO. Tā būs jauna atdaloša līnija. Taču diemžēl mēs pašlaik neesam atraduši argumentus (ne tik daudz Vašingtonai, cik mūsu kaimiņiem, kas ātrāk vēlas iestāties Ziemeļatlantiskajā aliansē — A.L.), kas paskaidrotu, ka iestāšanās NATO negatīvi ietekmēs to pilsoņus gan praktiski, gan ekonomiski utt.

Igauņus uzskata par pragmatiķiem. Un tā ir taisnība. Viņi lieliski saprot, ka to labklājība saistīta ar ciešu sadarbību ar Krieviju visās jomās. Tāpēc spēki, kas ir gatavi konstruktīvam dialogam ar Krieviju, var līst laukā no "pagrīdes" tikai tad, kad parādīsies pozitīvāka attieksme pret mūsu tautiešiem. Pašlaik igauņu politiķi vēl nav nonākuši līdz tāda līmeņa pašapziņai.

Aleksejs Ļašenko