
Glabājot vērtības, kas nav ar zeltu atsveramas
Kurzemes mājas atklāšana Brīvdabas muzejā 2002. gada vasarā pēc 2000. gada 26.maija postošā ugunsgrēka, kad krāsmatās tika pārvērsta visa Kurzemes sēta Foto: no muzeja fondiem |
Gadskārtējā zinātniskā konference Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vakar, 2.februārī, noritēja 80 gadu jubilejas zīmē.
Runājot par muzeja misiju, problēmām un to risināšanas ceļiem, muzeja direktors Juris Indāns atgādināja tā pamatlicēja Paula Kundziņa izteikto pārliecību: “Brīvdabas muzejs grib sakopot mūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā, kādā tie radušies un lietoti pagājušajos laikos, – kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamo saturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējā izvietojumā, iedzīves un darba piederumos.”LZA akadēmiķis Saulvedis Cimermanis mūsu laikraksta iepriekšējā numurā raksturoja starptautisko kontekstu, kādā izveidojās Latvijas Brīvdabas muzejs, pārņemot Eiropas pirmo muzeju pieredzi un pats kļūstot par ierosmes avotu citiem.
Kā uzsvēra Juris Indāns, muzeja sūtība ir dot konkrētu un būtisku ieskatu tautas vēsturē, ļaujot to skatīt laikā, telpā un cilvēkos. “Ar lēmumu dibināt muzeju tika atzīta vēstures pieminekļu vērtība. Un varam tikai iztēloties, kāds būtu latviešu kultūras mantojums, ja šāda lēmuma vispār nebūtu. Vai arī – kāds būtu muzejs, ja tā izveide sāktos pēc Otrā pasaules kara – kā Igaunijā un Lietuvā. Bet muzeja darbiniekiem ik brīdi jāatceras zviedru Skansena dibinātāja Hazeliusa brīdinājums, ka var pienākt diena, kad ar visu mūsu zeltu būs par maz, lai mēs dabā varētu redzēt pagājušo laiku ainas.”
Jubilejas svinības paredzētas vasarā, bet dažādi ar lielo gadadienu saistīti pasākumi – visa gada garumā.
Aina Rozeniece, “LV”