Valdība noteiks bīstamos objektus

Vakar izskatīšanai Saeimas komisijās nodoti grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Tie paredz, ka turpmāk Ministru kabinets (MK) noteiks sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektus, kuros izvietojami ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu klātbūtni bīstamajos objektos minētais likums nosaka arī patlaban. Taču grozījumi paredz turpmāk MK kompetencē nodot šo objektu iekļaušanu bīstamo kategorijā, kā arī noteikt atbilstošus kritērijus.
Kritērijus, pēc kādiem objekti atzīstami par bīstamiem, valdība noteica aizvadītā gada 30. septembrī. Šajā kategorijā ietilpst objekti, kuros izvietotas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti noteiktā daudzumā, kā arī dzelzceļa infrastruktūras objekti, caur kuriem tiek transportētas bīstamas vielas noteiktā daudzumā un kuru teritorijā šīs vielas atrodas. Šādi dzelzceļa objekti ir Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes stacijas. Savukārt par īpaši svarīgiem rūpnieciskā riska objektiem atzīstami, piemēram, Saldus un Olaines naftas bāzes, naftas termināļi Ventspilī un Rīgā, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
Gandrīz visos par bīstamajiem Latvijā noteiktajos objektos ugunsdzēsības un glābšanas dienesti jau izvietoti, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Galvenās ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Profilakses nodaļas priekšnieka vietnieks Leonīds Dombrovskis. Līdz šim tas neesot izdarīts “Lukoil” naftas bāzē Olainē, naftas bāzē Saldū, “Man Tess” naftas bāzē Rīgā. Sevišķi aktuāls šis jautājums esot minētajās bāzēs Saldū un Olainē, kur avārijas gadījumā VUGD varētu būt problemātiski notikuma vietā ierasties likumā paredzētajā laikā, kas lauku rajonos ir 15, bet pilsētās – piecas minūtes pēc izsaukuma saņemšanas. Izveidot ugunsdzēsības un glābšanas dienestus bīstamajos objektos ir to vadības pienākums, savukārt šo dienestu atbilstību nepieciešamajiem kritērijiem veic VUGD regulāro ugunsdrošības uzraudzības pārbaužu reizēs.
Noteikumi potenciāli bīstamajām substancēm paredz mazāko un lielāko kvalificējošo daudzumu. Viegli uzliesmojošām ķīmiskajām vielām un produktiem tas ir attiecīgi 5000 un 50 000 tonnu, šķidrām degošām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem – 10 000 un 100 000 tonnu, sprādzienbīstamai gāzei – 10 000 un 100 000 kubikmetru.
Kopumā rūpnieciskā riska kritērijus nosaka Eiropas Savienības direktīva, kura jāievēro arī Latvijai, informē L. Dombrovskis.