Valsts sekretāru 2004.gada 29.janvāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu”.
2002.gadā Latvijas ārpolitikā iezīmējās jauns posms, jo 2002.gada 21.novembrī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija tika uzaicināta sākt iestāšanās sarunas, lai vēlāk kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Pamatojoties uz šo uzaicinājumu, 2003.gadā tika izstrādāts Reformu ieviešanas plāns dalībai NATO, kura V sadaļas “Tiesiskie jautājumi” 1.uzdevums nosaka Latvijas pienākumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumam par to bruņoto spēku statusu (Londonas SOFA) un Protokolam par Starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu (Parīzes protokolam). Londonas SOFA nav Latvijai iepriekš nepazīstams līgums. Jau 1996.gadā Saeima pieņēma likumu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības – mieram”, līgums par bruņoto spēku statusu” (PfP–SOFA). PfP – SOFA 1.pants paredz PfP dalībvalstīm piemērot Londonas SOFA noteikumus tā, it kā visas PfP SOFA dalībvalstis būtu Londonas SOFA dalībvalstis. Tādējādi kopš 1996.gada Londonas SOFA noteikumi veiksmīgi tiek piemēroti, gan rīkojot mācības, gan piedaloties starptautiskajās operācijās.
Likumprojekts paredz 1951.gada 19.jūnijā parakstītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusu ratifikāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par Protokolu par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu”.
Likumprojekts paredz 1952.gada 28.augustā parakstītā Protokola par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu ratifikāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Profesionālo radošo organizāciju likums”.
Likumprojekts nosaka profesionālo radošo organizāciju un to apvienības darbību un kompetenci. Profesionālā radošā organizācija un to apvienība pēc reģistrēšanās biedrību un nodibinājumu reģistrā var reģistrēties radošo organizāciju reģistrā, tādējādi iegūstot tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta atsevišķu pārvaldes uzdevumu pildīšanai vai citiem ar valsts kultūrpolitiku saistītiem mērķiem. Likumprojektā pārejas noteikumā paredzēts, ka 12 mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās profesionālās radošās organizācijas un to apvienības, kuras reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likuma “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” 57.5 pantu, reģistrējas radošo organizāciju reģistrā šā likuma noteiktajā kārtībā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Grozījumi likumā “Par aviāciju” ir nepieciešami, lai efektīvi veiktu cilvēku meklēšanu un glābšanu Latvijas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā.
Civilās aviācijas administrācija (CAA), izstrādājot Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra pasākumus gaisa kuģu lidojumu un civilās aviācijas drošības garantēšanai, ir apkopojusi informāciju un secinājusi: lai sekmīgi noritētu meklēšanas un glābšanas darbi, ir jāmarķē un jāaprīko ar aizsarggaismām objekti, kuru augstums virs zemes un ūdens virsmas to atrašanās vietā pārsniedz 46 metrus.
Projektā paredzēts pilnvarot Ministru kabinetu izdot gaisa kuģu maršruta šķēršļu marķēšanas un aprīkošanas ar aizsarggaismām noteikumus.
Zemes dienests pašlaik apzina valstī objektus, kuru augstums pārsniedz 46 m, un iestrādā tos kartēs, kuras izmantos gan civilā aviācija, gan militārā aviācija gaisa kuģu lidojumiem. Zemes dienests uz 2004.gada 1.janvāri ir apzinājis 897 šādus objektus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.
Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir valsts pārvaldes (tiešās pārvaldes vai pašvaldības) iestādes amatpersona, likuma 30.pants ir papildināts ar otro daļu, paredzot, ka valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā nav publiski jāapliecina (Komerclikuma 10.panta otrās daļas pirmais un otrais teikums). Minētais grozījums paredzēts tādēļ, ka nav nepieciešams publiski apliecināt parakstus tiešās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāžu amatpersonām, kas ar likumu ir pilnvarotas veikt kapitāla daļu turētāja funkcijas.
Papildus paredzēts izslēgt 28.panta septīto daļu, lai šo likumu saskaņotu ar likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz izslēgt notariāli apliecinātu parakstu nepieciešamību uz dibināšanas līguma un statūtiem.
Likumprojekts arī paredz, ka likvidatora vai reorganizācijas gadījumā valdes locekļu parakstu paraugus varēs apliecināt notariāli vai komercreģistra iestāde (Uzņēmumu reģistrs).
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 21.pantu personai, kas iesaistās administratīvajā procesā, ir jābūt administratīvi procesuālajai rīcībspējai, līdz ar to Uzņēmumu reģistram ir jāpārbauda šo personu rīcībspēja un identitāte.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Zvērinātu notāru padomē, Valsts kancelejā.

Informācijas turpinājums – seko

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments