Atceras Latvijas okupācijas gadu diplomātus

Vakar, 28. janvārī, Ārlietu ministrijas ēkā atklāja izstādi “Latvijas valstiskuma sardzē: Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki okupācijas gados trimdā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam”. Tās atklāšanā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Rets Plēsums, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un ārlietu ministre Sandra Kalniete Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Izstāde veltīta Latvijas diplomātu 50 gadu darbam trimdā un ieguldījumam valstiskuma saglabāšanā de iure. To sagatavojusi Ārlietu ministrijas Dokumentācijas pārvaldības departamenta Arhīva nodaļa, izmantojot diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku privāto arhīvu, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva dokumentus.
Atklājot izstādi, ārlietu ministre Sandra Kalniete teica:
“Šī ir īpaša un nozīmīga izstāde, jo stāsta par cilvēkiem, kas bija Latvijas valstiskuma sardzē tad, kad pati Latvijas valsts vairs nepastāvēja. Latvijas diplomāti 1940.gadā atteicās pakļauties PSRS rīkojumam nolikt savas pilnvaras un pāriet PSRS ārpolitiskā dienesta rīcībā. Latvijas vēstnieki pārorganizēja savu darbu tā, lai Latvijas diplomātiskais dienests varētu funkcionēt visus okupācijas gadus. Vēstnieks Lielbritānijā Kārlis Zariņš, kuru bija pilnvarojis prezidents Kārlis Ulmanis, bija pirmais diplomātiskā dienesta vadītājs. Viņam sekoja Arnolds Spekke, pēc tam Latvijas diplomātisko dienestu trimdā vadīja Anatols Dinbergs. 1991.gada augustā, kad Latvija bija atguvusi savu valstisko neatkarību, man kā vienai no vecākajām Ārlietu ministrijas darbiniecēm bija gods saņemt Anatola Dinberga vēstuli ar apliecinājumu, ka viņš nodod sevi Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā. Es lūgtu jūs, jaunos cilvēkus, kas esat pulcējušies šajā zālē, iztēloties, ko Anatolam Dinbergam nozīmēja brīdis, kad viņš varēja iesniegt akreditācijas vēstuli ASV prezidentam. Noslēdzot šo emocionālo brīdi, es vēlos pateikties ikvienam Latvijas diplomātam, kas cauri gadu desmitiem, brīžiem arī zūdot cerībai, tomēr saglabāja uzticību neatkarīgajai Latvijai.”
Pēc tam runāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, atceroties arī nule starptautiskajā konferencē Stokholmā sastapta ASV kongresmeņa stāstījumu, kā viņš pirms daudziem gadiem ASV pieņēmis trīs Baltijas valstu diplomātiskos pārstāvjus, kuri runājuši par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanu. Šie cilvēki amerikāņu politiķim tolaik likušies kā ideālisti vai donkihoti. Vaira Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka izstāde liecina, cik daudz savai zemei var dot pat viens diplomāts, kurš tic savai valstij un vēsturiskā taisnīguma uzvarai. Valsts prezidente novēlēja Latvijas šodienas diplomātiem smelties spēku pēctecības sajūtā.
Izstādes atklāšanā runāja arī Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kurš okupācijas laikā aktīvi darbojies ASV trimdas organizācijās un 1991. gada janvārī sācis strādāt Latvijas sūtniecībā Vašingtonā, vēlāk kļūstot par Latvijas vēstnieku ASV. O.Kalniņš teica:
“Ir mazliet dīvaini redzēt sevi šajā vēsturiskajā ekspozīcijā, jo tu uzreiz jūties vecāks, vēsturiskāks un varbūt pat nevietā. Man uzaugot Amerikā, šie Latvijas diplomāti bija mūsu varoņi. Leģenda, kas okupācijas gados mūsu apziņā iemiesoja Latvijas Republiku. Es pat Latvijas vēsturi iepazinu, pateicoties Arnolda Spekkes un Anatola Dinberga grāmatām. Anatolu Dinbergu mēs saucām par šefu, bet es viņu uzskatu arī par savu diplomātisko audžutēvu un skolotāju. Jo pašu galveno, ko esmu iemācījies diplomātijā, es ieguvu no Anatola Dinberga. Viņš savā mūžā ir veicis vienreizēju darbu. Es gribu arī uzsvērt, ka Anatols Dinbergs bija ne tikai Latvijas pirmais vēstnieks ASV, viņš bija Latvijas pirmais vēstnieks vispār vēsturē (līdz Latvijas okupācijai 1940.gadā mūsu valstij bija sūtņi, vēstnieka amats tika iedibināts tikai līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā. – J.Ū). Trimdas diplomātu darbs bija saglabāt Latvijas valstiskumu. Mūsu šodienas diplomātu darbs ir saglabāt Latvijas valsti, lai nekad vairs nevienam latvietim nebūtu jādodas trimdā.”