2004. gada 22. janvāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šā gada 22.janvāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku komisiju iesniegumus.
Pieci Saeimas deputāti Kampars, Peters, Ozoliņš, Seile un Kušķis lūdz mainīt šā gada 22.janvāra Saeimas izsludināto sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 33.punktu – likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības izslēgts.
Pieci Saeimas deputāti Kampars, Peters, Ozoliņš, Seile un Kušķis lūdz mainīt šā gada 22.janvāra Saeimas izsludināto sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 34.punktu – likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības grozīšanu, izslēdzot likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 13, atturas – 3. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Pieci Saeimas deputāti Kampars, Peters, Ozoliņš, Seile un Kušķis lūdz mainīt šā gada 22.janvāra Saeimas sēdes izsludināto darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 35.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības izslēgts. Paldies!
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz grozīt šā gada 22.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Desmit Saeimas deputāti – Bērziņš, Rugāte, Slakteris, Pietkevičs, Muižniece, Dalbiņš un citi deputāti – lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jautājumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām.
Par iekļaušanu darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Godātie deputāti! Kas ir iesniegtais likumprojekts, un kāpēc, mūsuprāt, tas būtu iekļaujams šodienas sēdes darba kārtībā?
Sekojot situācijai, kā ir notikuši ekonomiskie un citi sociālie procesi, ir acīm redzams, ka šobrīd varbūt valstī cilvēkiem ir dažādas problēmas. Kā mēs redzam pēdējos divos Dombura raidījumos – vieniem interesē, kur nopirkt lētāk muižiņu un cik tie īpašumi celsies, un cik ņemt kredītus, un citus cilvēkus interesē jautājums, kā izdzīvot straujās cenu celšanās apstākļos.
Dati par pagājušo gadu rāda, ka cenu pieaugums, inflācijas pieaugums ir bijis lielākais kopš 1997.gada. Vēl dramatiskāka situācija veidojās ar pilnu iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozu. Tātad precēm un pakalpojumiem, kas ir nepieciešams, nu, pirmām kārtām, lai veiktu nepieciešamās darbības, un šīs izmaksas iepriekšējā gadā ir pieaugušas, ja rēķinām 2003.gada decembri pret 2002.gada decembri, par 6,8%. Vidējais pieaugums mēnesī, vidējais, jo atsevišķos mēnešos tas tuvojās 7 latiem pret iepriekšējo gadu, izdevumu pieaugums mēnesī sastāda 4 latus 78 santīmus. Tātad iepriekšējā gadā pensionāram, lai iegādātos tādu pašu pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu grozu, ir nācies tērēt 56 latus 13 santīmus vairāk.
Vakar Pensionāru federācija tikās ar Tautas partijas frakciju. Es saprotu, ka šāda vēlme ir izteikta visām frakcijām, un, protams, man šķita dīvaini, un es gribētu arī saviem kolēģiem “Jaunajā laikā” norādīt uz nebijušu precedentu, ka “Jaunā laika” frakcija vienīgā šobrīd ir atteikusies tikties. Ir izveidota darba grupa, un Pensionāru federācija, kas pārstāv 600 tūkstošus cilvēku, nav izpelnījusies uzmanību, lai tiktu uzklausīta frakcijas sēdē. Es varu pateikt, ka tas ir nebijis gadījums iepriekšējo un šīs Saeimas darbības laikā. Varbūt, ka jūs, deputāti, to nezināt, es aicinātu līdz nākošajai sēdei uzklausīt šo tomēr cienījamo organizāciju un uzklausīt viņu viedokli.
Un mūsu... un statistikas datus apstiprina arī Pensionāru federācijas veiktie pētījumi, jo iepriekšējā gada 1.novembrī pensiju indeksācija bija 2 lati 46 santīmi – vidējā indeksācija pensijām.
Un, veicot izlases pētījumus dažādos Latvijas reģionos pensionāriem, cik tad ir pieauguši neatliekamie izdevumi, summa ir iegūta diemžēl vēl pat lielāka, nekā uzrāda statistika. Vidēji Pensionāru federācija minēja skaitli 7 lati, par ko vidēji vienam pensionāram ir pieauguši neatliekamie izdevumi. Un secinājums ir kāds. Simtiem tūkstošu pensionāru iepriekšējā gadā un šogad nav kļuvis dzīvot labāk, viņu reālie ienākumi ir būtiski samazinājušies. Tas skar ne mazāk kā 350 līdz 400 tūkstošus pensionāru. Un varbūt arī tas, ka, vērtējot valdības darbu, arī Valsts prezidente ir norādījusi, ka ir nepieciešamas prioritātes, skaidra darbības programma, tad acīm redzami, ka šādas augstas inflācijas apstākļos mazaizsargātākie iedzīvotāju slāņi, pensionāri, ģimenes ar bērniem, par ko mēs sniedzām priekšlikumu iepriekšējā sēdē, ir īpaši neaizsargāti pret cenu celšanos, un šāda cenu celšanās ļoti pasliktina lielas sabiedrības daļas reālo pirktspēju, reālo dzīves līmeni. Tā, manuprāt, būtu pirmā lieta, kas nav pieļaujama.
Tāpēc mēs piedāvājam ko? Piedāvājam atkarībā no inflācijas vai cenu celšanās noteikt pensiju indeksāciju, teiksim, biežumu,

cik bieži notiek pensiju indeksācija. Pensiju indeksācija ir principā inflācijas vai cenu celšanās dzēšana, lai, paaugstinot pensiju par noteiktu summu, garantētu to, ka pensionāru dzīves līmenis nesamazinās.
Un, ja redzam, kā attīstījās pensiju sistēma, tad pie augstākas inflācijas pensiju indeksācija bija reizi ceturksnī. Pēc tam, kad inflācija nokritās zem
divciparu skaitļa, tā bija divreiz gadā. Protams, tad, kad vidēji inflācija bija 2%, kad iztikas minimuma groza cenu pieaugums svārstījās no 1,2 līdz 2,4%, kā tas ir bijis pēdējos četros gados, gribu atzīmēt, ka viena gada laikā šai valdībai cenas iztikas minimuma grozam ir izdevies pieaudzēt tik, cik iepriekšējos četros gados kopā. Tā ka nevar jau teikt, ka nekas nav izdevies.
Un šobrīd pie šādas paaugstinātas inflācijas indeksācija ir jāveic vismaz divreiz gadā. Mūsu piedāvājums ir universāls modelis: ja inflācija pārsniedz 3% un ir līdz 5%, tad indeksācija notiek divreiz gadā. Pēc prakses tas būtu 1.maijā un 1.novembrī. Ja inflācija pārsniedz 5%, – tad četrreiz gadā. Tas nozīmētu, ka šogad pensionāri indeksāciju – apmēram 2,5 lati – saņems 1.maijā.
Uzskatu, ka visnekrietnāk ir nerūpēties par cilvēkiem, kuri ir visneaizsargātākie.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Neviens nav pieteicies runāt “pret”.
Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 36, atturas – 11. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.1 “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 4.
Tā kā Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, likumprojekts tiek uzskatīts kā pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš (ZZS).
Termiņš varētu būt divas nedēļas... 25.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.janvāris. Paldies! Tas nav divas nedēļas...
J.Strazdiņš.
Nu, 10.februāri dodiet.
Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ir jānosaka ne mazāks kā 15 dienas. Lūdzu... ne vairāk kā 15 dienas. Lūdzu, Strazdiņa kungs, nosakiet noteiktu datumu! Varbūt tas varētu būt 6.februāris.
J.Strazdiņš.
Jā, es piekrītu.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.februāris. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Atis Slakteris ir pieteicies runāt “par”.
A.Slakteris (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Daudzi no klātesošajiem zālē tic, ka ir jauni laiki. Jauni laiki arī lauksaimniecībā. Un ļoti iespējams, ka ir arī jauni laiki. Taču jautājums – vai labāki? Un ja mēs paskatāmies, kas tad vispār ir noticis pēdējā laikā, pēdējos gados. Un katram laikam ir bijuši savi izaicinājumi: sarunas ar Eiropas Savienību, vienlīdzīgas konkurences nodrošināšana, iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Katrs laiks ir prasījis kaut ko savu.
Jaunie laiki lauksaimniecībā piedāvā jaunu Lauksaimniecības likumu. Un tas, ka šis dokuments fiziski ir plānāks, patiesībā ir labi. Jo šis gads ir ar lielu izaicinājumu, bet tas, ka šajā likumprojektā nozīmīgākā politiskā norma ir izmesta ārā, kādam ir jābūt līmenim... atbalsta līmenim lauksaimniecībai, tas faktiski ir nožēlojami. Un nav īsti skaidrs, kāpēc politiskais spēks, kurš gan pēc sava nosaukuma, gan it kā pēc būtības ir aicināts aizstāvēt lauku un lauksaimnieku intereses, visam tam piekrīt. Runā par to, ka būtu jāpaaugstina atbalsta līmenis faktiski šā gada budžetā, bet nav pat vecā likuma prasības izpildītas. Soli pa solim šie laiki Latvijas laukiem un lauksaimniekiem kļūst arvien sliktāki.
Kolēģi, ja jūs tā turpināsiet, es paredzu, ka šie laiki būs briesmīgi. Latvijas lauksaimniekiem panākto atbalsta līmeni sarunās ar Eiropas Savienību šī valdība nespēj nodrošināt. Mūsu kaimiņvalstis to izdara. Tiešie maksājumi un hektārmaksājumi šogad, ticamākais, ka nebūs vispār. Risinājuma tam nav. Šim likumprojektam, ko valdība ir iesniegusi, ir pievienots daudz dažādu tehnisku tabulu, ko neviens, ticamākais, no jums neizlasīs, bet saturiskā jēga ir tāda, ka lauksaimniekiem, ticamākais, būs sliktāk.
Tanī pat laikā laiki patiešām mainās, laiki mainās, un ir vajadzīgs jauns likums, kas ievērtētu tās realitātes, kas ir šogad, būs nākošgad, un Tautas partija atbalsta šā likuma nodošanu komisijām, bet mēs rūpīgi sekosim, kas notiks tālāk. Un aicinu kolēģus tomēr domāt, jo lauku un lauksaimniecības politika nevar būt vienas dienas, viena mēneša un viena gada.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts “pret” nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Liepiņas, Kušķa, Jaunupa un Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Likums par pašvaldībām” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms tālāk skatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu – iekļaut šā gada 22.janvāra sēdes darba kārtībā likumprojekta “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirms 17.darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu – mainīt 22.janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā kā 17.darba kārtības punktu. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – grozīt 22.jaunvāra sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Jaundžeikara lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.janvārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 84, pret – 2, atturas – 3. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Augsti godātais Prezidij! Kolēģi, jūsu rīcībā šodien ir Saeimā izskatāmais dokuments ar numuru 1865, un likumprojekta reģistra numurs ir 589. Pilsonības likuma izpildes komisija ir pieņēmusi lēmumu un sagatavojusi likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”, ko es komisijas uzdevumā vēlētos jums komentēt un skaidrot dažas lietas, jo šis ir pirmais precedenta gadījums situācijā, kurā mēs lemjam par īpaša likuma izstrādi un ar īpašu likumu piešķir pilsonību.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Kristīni Tovmasjanu, kuras personas kods ir 2501XX-XXXXX, par Latvijas pilsoni. Kristīne Tovmasjana ir dzimusi Armēnijā 1978.gada 25.janvārī. Viņas māte Ārija Tovmasjana un viņa, Kristīne, kā latviešu izcelsmes personas ir repatriējušās, un arī Kristīnei Tovmasjanai ir repatriantes apliecība, kuras kopija ir pievienota šim dokumentu komplektam.
Kristīne Tovmasjana kopā ar savu ģimeni 1996.gadā repatriējās uz Latviju un saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lai izceļotu no Armēnijas, viņai bija nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments, un tajā brīdī viņai bija bijušās PSRS iekšzemes pase, kuras vietā tika izsniegta Armēnijas Republikas pilsoņa pase, nevaicājot, vai viņa vēlas kļūt par Armēnijas pilsoni. Cita likumīga ceļa, kā šķērsot Armēnijas robežu, viņai nebija. Kaut arī Kristīne Tovmasjana Armēnijas pilsonību nav nekad pieprasījusi, viņa automātiski ir kļuvusi par Armēnijas pilsoni.
Lai kļūtu par Latvijas pilsoni reģistrācijas kārtībā, uz ko pretendentei, repatriantei Kristīnei Tovmasjanai ir Pilsonības likumā noteiktās tiesības, ir jāatsakās no Armēnijas pilsonības. Viņa ir gatava to izdarīt jebkurā brīdī no tā mirkļa, kad viņa ir izšķīrusies par repatriāciju, un to jau ir izdarījusi. Kristīne Tovmasjana vairākkārt ir vērsusies Armēnijas vēstniecībā Varšavā, jo Latvijā tādas iespējas nav, ar lūgumu pieņemt atteikšanos no Armēnijas pilsonības. Diemžēl atbilstoši Armēnijas Republikas likumam par pilsonību, kā paskaidroja viņai vēstniecībā vairākkārt, atteikšanās procedūra no Armēnijas pilsonības ir tik ļoti sarežģīta, un, ņemot vērā esošo situāciju Armēnijā, nav nekādu garantiju, ka tas vispār tiktu pieņemts un atteikšanās tiktu nodrošināta, ka šī prasība tiktu apmierināta.

Ir otrs ceļš, kuru varētu iet Kristīne Tovmasjana un kas ir it kā ātrāks un vieglāks, un, var teikt, stingrāk nostiprināts Armēnijas likumdošanā. Tā ir izslēgšana no Armēnijas pilsonības gadījumā, ja tiek iegūta kādas citas valsts pilsonība.
Tovmasjana ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas maģistre, Ģeoloģijas doktorantūras studente un Latvijas Universitātes mācībspēks. Kopš 1998.gada Kristīne Tovmasjana piedalās dažādos projektos, kas ir ļoti būtiski Latvijai, un par izciliem studiju rezultātiem un par pētnieciskiem sasniegumiem Kristīne Tovmasjana, neskatoties uz savu agro jaunību vai nelielo vecumu, ir ļoti profesionāls cilvēks un par savu zinātnisko darbu ir saņēmusi vairākas – kādas četras, visas neminēšu – stipendijas. Kristīnes Tovmasjanas doktorantūras studiju sekmīgai norisei un Latvijai būtisku sadarbības projektu realizēšanai ir ļoti nozīmīgi šīs jaunās zinātnieces komandējumi uz ārvalstīm, kur viņa pārstāv Latvijas intereses un Latvijas valsti. Un tās ir arī Baltijas valstis – Igaunija, Lietuva, Skandināvijas zemes. Un pat viņas došanās uz Varšavu Polijā ir saistīta ar robežu šķērsošanu. Robežas šķērsošana ir apgrūtināta, jo nepieciešamas vīzas. Tas ir finansiāli ļoti dārgi viņai kā Armēnijas pilsonei, jo izceļošanai uz ārvalstīm no Latvijas viņai kā Armēnijas pilsonei ar šo derīgo ceļošanas Armēnijas pasi ir nepieciešamas vīzas.
Pašlaik, neskatoties uz Armēnijas pilsoņa pases kā legāla ceļošanas dokumenta derīgumu, vīzām paredzētās lapas jau ir aizpildītas, un tāpēc praktiski šķērsot robežu vispār vairs nav iespējams. Taču tad, ja Kristīne Tovmasjana grieztos Armēnijas iestādēs, lai varētu atjaunot savu vēl termiņa derīgo pasi, varētu rasties tāda kolīzija, ka viņas atgriešanās Latvijā ir apgrūtināta uz nenoteiktu laiku, ja vispār tāda būtu pieļaujama.
Latvijas valsts interesēs ir ģeoloģijas zinātņu nozares attīstība, ko apliecina arī Latvijas Universitāte Latvijas Universitātes rektora profesora Ivara Lāča personā, un pievienotajos dokumentos ir viņa motivācija, viņa lūgums un viņa, varētu teikt, ieteikums pilsonības atzīšanai Kristīnei Tovmasjanai, kas ir kā perspektīva pretendente Latvijas zinātnes attīstībai, pie tam tādā specialitātē, kāda pat padomju laikā un arī šobrīd vēl aizvien Latvijā nav iespējama.
Tātad šī nozīmīgā zinātnes nozare, ko pārstāv Kristīne Tovmasjana, ir tā Latvijas puses interese, kas vēl vairāk stimulē šo motivāciju – atzīt repatrianti latvieti Kristīni Tovmasjanu, šobrīd Armēnijas pilsoni, par Latvijas pilsoni. Tovmasjana ir piedalījusies komisijas sēdē un ir apliecinājusi, ka savu nākotni saista ar Latviju, kas ir arī apliecināts dokumentos, kas ir pievienoti šodienas likumprojektam, un to pauž savā iesniegumā un lūdz atzīt viņu par Latvijas pilsoni. Iegūstot Latvijas pilsonību, Tovmasjanai būs likumīgs pamats prasīt izslēgt viņu no Armēnijas pilsonības, kā to paredz Armēnijas likumdošana, ja ir iegūta kādas citas valsts pilsonība.

Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Kristīne Tovmasjana apliecināja arī savu gatavību to darīt, tiklīdz viņa tiks atzīta par Latvijas pilsoni, likumīgā kārtā likums būs izsludināts un viņai būs dokuments, ar ko viņa var šo piederību Latvijas pilsoņu kopumam apliecināt.
Pilsonības likuma izpildes komisija vienprātīgi atbalstīja Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Par precedenta gadījumu šo gadījumu, kā es to nosaucu, visa komisija uzskata un atzīst tādā ziņā, ka šis ir pirmais gadījums, kad kādam repatriantam ir radušies objektīvi šķēršļi, objektīvas juridiskas problēmas iegūt legāli, legālā ceļā Latvijas pilsonību.
Tāpēc nav cita ceļa, kā tikai un vienīgi šī izvēle, ko var izdarīt Saeima. Un tāpēc arī Pilsonības likuma izpildes komisija Saeimai šo izvēli piedāvā, pieņemt īpašu likumu, ar kuru repatriante Kristīne Tovmasjana tiktu atzīta par Latvijas pilsoni.
Vēl komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Rugāte.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Rugāte.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 26.janvāris. Un izskatīšana otrajā lasījumā nākošajā plenārsēdē – 29.janvārī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 26.janvāris un izskatīšana – 29.janvāra plenārsēdē. Paldies!
A.Rugāte.
Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu ar 1.februāri spēku zaudē Krimināllikuma 271.pants, kas paredz kriminālatbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu. Satversmes tiesas spriedumā bija noteikts, ka, ja līdz 1.februārim likumdevējs nebūs konkretizējis amatpersonas, kurām nepieciešama krimināltiesiskā aizsardzība sakarā ar tām uzlikto pienākumu pildīšanu, pants zaudē spēku. Tā kā Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma lēmumu neveidot šādu amatpersonu sarakstu, kurām nepieciešama krimināltiesiskā aizsardzība sakarā ar tām uzlikto pienākumu pildīšanu, no 1.februāra 271.pants nebūs spēkā, bet komisija savā sēdē pieņēma lēmumu – iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurā ir paredzēts izslēgt Krimināllikuma 271.pantu, un arī likumprojektā ir ietverti Ģenerālprokuratūras piedāvātie likuma pārejas noteikumi, kas ir nepieciešami, lai nerastos domstarpības par labvēlīgā likuma atpakaļejošā spēka piemērošanu.
Aicinu grozījumus Krimināllikumā ar reģistrācijas numuru 605 atzīt par steidzamiem!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
L.Mūrniece.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījums Krimināllikumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Vēlētāju reģistra likums”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Vēlētāju reģistra likums”, reģistrācijas numurs 543. Komisijā ir saņemti 47 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un precizēts juridiski.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
2. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
7., 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
10. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.

11., 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
13. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
18. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
19., 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
21. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... Es atvainojos. Atklājam debates.
Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma, kā arī divu nākamo priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, ka ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem ir tādas pašas tiesības un iespējas piedalīties vēlēšanās kā Latvijā dzīvojošajiem vēlētājiem. Es saprotu, ka šis variants var tikt uztverts neviennozīmīgi, un es negribu uzstāt un pārliecināt jūs atbalstīt šo variantu. Bet problēma šeit rodas patiešām ļoti nopietna, jo sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir skaidrs, ka arvien vairāk Latvijas pilsoņu dzīvos ārpus Latvijas un pašvaldību vēlēšanās viņi nepiedalīsies. Protams, jāparedz arī gadījumi, kad šiem cilvēkiem var būt īpašumi zināmu pašvaldību teritorijā. Tomēr visiem šiem cilvēkiem ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un šajā sakarā šobrīd faktiski likums neuzliek nekādus pienākumus nevienai valsts institūcijai nodrošināt informācijas sniegšanu šiem cilvēkiem.

Tāpēc es domāju, ka būtu tomēr vērts padomāt par to, kā varētu šīs tiesības nodrošināt, jo šajā gadījumā notiek nevis juridiskā, bet vismaz praktiskā ziņā tāda zināma Latvijas ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu diskriminācija. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nesarežģīsim dzīvi! Ārvalstīs dzīvojošajiem ir visas iespējas izmantot sakaru līdzekļus, un nekādas problēmas tur nav. Iecirkņu tur kā tādu nav, un līdz ar to es domāju, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 21. – deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 54, atturas – 7 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.
22. – deputāta Cileviča priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
23. – deputāta Cileviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
S.Šķesters.
Atbalstīts...
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka šis priekšlikums ir saistīts ar 21.priekšlikumu. Un, ja 21.priekšlikums nav atbalstīts, tad nav nekādas loģikas atbalstīt arī 23.priekšlikumu, jo tas vēl samazina tos pienākumus, kas tiek uzlikti visām Latvijas institūcijām, Centrālajai vēlēšanai komisijai. Tāpēc es atsaucu 23.prieklikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Cileviča kungs! Ja ir komisijas atbalstīts priekšlikums, tad šo priekšlikumu var atsaukt tikai ar komisijas priekšlikumu. Vai komisijas vārdā deputāts Šķesters vēlas ko teikt?
S.Šķesters.
Jā, es domāju, ka komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo šī 12.panta trešās daļas izslēgšana ir saskaņota un tā redakcionāli ir pieņemama. (Troksnis zālē.)
Sēdes vadītāja.
Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu balsojam par 23. – deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 3, pret – 56, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
Jā. Paldies! 23. – deputāta Cileviča... Oi, 24., atvainojos, 24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.
27. – deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
28. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
29. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 30. – deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
34., 35. un 36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.

37. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
38. – deputāta Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
40. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.

41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
42. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
44. – deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
45. – deputātu Agešina un Cileviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 46. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu akceptēt šo likumprojektu un pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 20, neviens deputāts neatturas. Likums “Vēlētāju reģistra likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1531B. Likumprojekts tika sagatavots uz otro, galīgo, lasījumu. Komisijai ir iesniegti 11 priekšlikumi, un, priekšlikumus izskatot, 1. piedāvāto priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Maksimovs, komisija nolēmusi neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Solovjovs, ir komisijas lēmums neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 37, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Klementjevs, nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 37, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tolmačovs, no komisijas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 23, pret – 38, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Maksimovs, komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Solovjovs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Tātad atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! No sākuma es negribēju neko teikt par šo lietu. Bet ziniet, ko tas man atgādina? Pagājušajā Saeimā bija tāds pats precedents, kad mēs aizliedzām tirgot tirgos ar banāniem un pārējiem visiem dārzājiem. Un kas iznāca no tā? Cilvēki, kas strādāja tirgos, viņi pat ierosināja tiesā un vinnēja. Man visi saka par to, ka kontrabanda, kontrabanda. Bet kāpēc policija un muitnieki nestrādā uz robežas? Kāpēc nestrādā robežsargi? Kāpēc mums jāaiztaisa ciet viss tirgus pa visu Latviju? Un tie cilvēki, kas atbrīvoti no darba, ko viņi darīs? Padomājiet par to!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?
Lūdzu, Stalidzānes kundze!
J.Stalidzāne.
Komisija šo priekšlikumu izvērtēja arī no šāda viedokļa. Un par cik tomēr tabakas izstrādājumi ir tikai viens no produkcijas veidiem, ko tirgo tirgos, un tas nebūt nav lauksaimniecības produkcijas veids, un tirgi nav tam paredzēti, lai šo akcizēto preci tirgotu tirgos. Un tāpēc tomēr komisija izšķīrās par to, ka izslēgt šo un neatbalstīt deputāta Solovjova priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par deputāta Solovjova 6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Tad 7. un 8.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
9. – deputāta Solovjova priekšlikums – nav komisijas atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 45, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne.
10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt arī Saeimu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nezinu, vai jūs esat bijuši tirgū pēdējā laikā. Es parasti arī eju uz “Valmieru”, un, godīgi sakot, tur nav ne cigarešu, ne kontrabandas, un tāpēc nav arī problēmu. Un tāpēc pirms Jaunā gada, ieejot Centrāltirgū, man jau bija stāstīts par to, ka tur būs priekšā, un arī bija. Un es nedomāja, ka gluži tā var pateikt, ka es esmu no smēķētājiem, ka tūliņ man piedāvā kontrabandas cigaretes, spirtiņu. Bet pārsteidza mani ne jau pats fakts, pārsteidza tas, ka šie divi zēni kā biļešu kontrolieri stāvēja piena paviljona sākumā un šādu piedāvājumu izteica. Viņiem bija kā no filmas izņemtiem skūtas galvas, ādas jakas un, protams, neiztrūkstošās košļenes. Tātad apstiprinājās, ka viss notiek. Tagad ir arguments – izņemsim cigaretes legālās tirgū un tad nebūs vairs šo te zēnu.
Principā, kā jau es minēju “Valmieru”, nav jau nekādu iebildumu pret cīņu arī ar šādiem paņēmieniem pret kontrabandu, tikai mans jautājums ir argumentēts – kur ir citi pasākumi cīņai pret kontrabandu? Un, ja tos mēs neredzam, tad tas šķiet ļoti liels populisms, tas šķiet pēc tā, ka Gulbja kungs pacels reitingu un uz jautājumu – kā mēs cīnāmies pret kontrabandu – teiks: tirgū noņēmām cigaretes visiem!
Kāpēc es gribētu pat argumentēt, tas mazliet dīvaini izklausās. Tātad, ja nav citu pasākumu, tirgū nebūs cigaretes, noņemsim atļauju tirgot visā Latvijā. Tātad cigarešu nebūs, būs daudz vieglāk vispār cīnīties. Diez vai kāds tam piekritīs.
Par to, kas ir noķerts. Par legālo tirdzniecību. Jo legālā tirdzniecība principā traucējot ķert kontrabandu. Tas ir otrs arguments. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa. Iepriekšējā gadā licence anulēta vienam vairumtirgotājam un pieciem mazumtirgotājiem. Pie tam tas ir pa visu Latviju, it kā varētu teikt, arī piekrist kaut kādam argumentam, ka tātad viss ir kārtībā, neviens no legālajiem netirgo. Bet nākamais teikums Valsts ieņēmumu dienesta izziņā ir, ka ne alkoholu, ne cigaretes, iepriekšējā gadā nevienam nav noņemta licence par to, ka viņš pārdevis nepilngadīgajam. Un vai jūs ticat, ka nepārdod nepilngadīgajiem, ka ir šie te pasākumi? Ar to es tikai gribēju vēlreiz apstiprināt to, ka citu pasākumu nav. Ir tikai populisms.
Un pievēršos tagad 10.punktam, ko komisija atbalstīja un kas kopumā vēl vairāk apstiprina manis teikto. Tātad tirgot būs jāpārtrauc ar 1.februāri, bet tiem, kuri saņēmuši licences līdz 31.janvārim, vēl dažas dienas ir palikušas, tie varēs turpināt tirgoties līdz licences termiņa beigām.
Un tagad jautājums – cik ilgi licence, uz kādu laiku licenci piešķir? Licenci piešķir uz pieciem gadiem. Tātad, ja kāds šo licenci ir saņēmis tagad, tad vēl četrus ar pusi, vēl piecus gadus viņš mierīgi tirgū tirgos cigaretes, un tagad pēdējais jautājums – ir vai nav tas populisms, ja tirgū turpinās tirgot, bet Gulbja kungs pasaka, ka tā mēs cīnāmies pret kontrabandu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par kontrabandu, ir jāsaka atklāti, ka no jaunās valdības vairāk par populismu diemžēl neko mēs neesam sagaidījuši. Tas spilgti pierādījās vakar Lauksaimniecības apakškomisijas sēdē, uz kuru bija uzaicināti muitas pārstāvji un kuri skaidri un gaiši pateica, ka gadu atpakaļ tika piešķirti līdzekļi, lai uz robežas varētu uzstādīt skaneri, lai pārbaudītu lielos autofurgonus, lai varētu noskaidrot, vai netiek ievestas kontrabandas preces. Ir pagājis gads, bet šī lieta uz priekšu nav izkustējusies. Un no skanera nav ne miņas. Un kontrole uz robežas nenotiek joprojām. Un kāpēc tas ir? Acīmredzot tāpēc, ka ierēdņi šobrīd ir tik iebaidīti, ka viņi baidās vispār šīs lietas skatīt un pieņemt atbildīgu lēmumu, jo viņiem ir bail, tādas bailes iedzītas, ka, ja nu viņi kaut ko nepareizi izdarīs, tūlīt viņus atlaidīs no darba. Jo tāda prakse pastāv. Mēs zinām, ka no Finanšu ministrijas ir bijuši spiesti aiziet ļoti spējīgi, izcili speciālisti tikai tāpēc, ka viņi ir iebilduši kaut ko “jaunajiem laikiem”. Tā ka cīņa ar kontrabandu, tāpat kā cīņa, starp citu, ar korupciju, šobrīd ir raksturīga tikai vārdos, bet darbos cīņa pret kontrabandu ir absolūta nulle.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Es te gribētu paskaidrot tātad. Šis likums paredz, ka no 2004.gada 1.februāra netiks vairāk izdotas jaunas licences, jaunas atļaujas. Bet, paļaujoties uz tiesiskās paļāvības principu, tirgot varēs turpināt tikai tie, kuriem ir bijušas licences, jau iepriekš izdotās licences uz citu termiņu. Tā ka teikt, ka no 1.februāra, tad, kad stāsies likums spēkā, ka varēs turpināt tirgot brīvi, tā tas nav. Varēs turpināt tirgot tikai tie, kam ir bijušas šīs licences uz ilgāku termiņu. Un tas ir precīzi izkontrolējams un arī pārbaudāms.
Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Ir Saeimai lūgums arī šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
11.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par likuma spēkā stāšanās laiku. Un ir priekšlikums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Ir priekšlikums pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas tika iesniegts 81.panta kārtībā no Ministru kabineta.
Tika izskatīti priekšlikumi, kurus iesniedza politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. 1.priekšlikums, komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas piedāvāto grozījumu var formulēt ļoti vienkārši – uzticēt mācības

valodas izvēli nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet pašai skolai. Šis grozījums ir ļoti svarīgs. Tieši to pieprasīja 107 tūkstoši cilvēku, kuri pagājušajā gadā parakstīja aicinājumu Saeimai ar raksturīgu nosaukumu “Par brīvu izglītības valodas izvēli!”.
Tieši par to runāja mūsu bērni Strasbūrā septembrī, kad satikās ar Eiropas Padomes vadītājiem. Lūk, kā par šo tikšanos atsaucās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājs Pīters Šīdera kungs. Citēju: “Tiekoties ar mani, skolnieki izklāstīja savas prasības sakarā ar republikas valdības nodomiem ieviest krievu skolās pasniegšanu latviešu valodā. Mēs uzskatām, ka skolnieku aktivitātes, aizstāvot tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, atbilst ne tikai Eiropas likuma burtam, bet arī Eiropas brīvības un demokrātijas garam.”
Tieši šā iemesla dēļ 400 Rīgas 72.skolas bērnu izgāja lielajā starpbrīdī baltajos krekliņos ar uzrakstu “Rokas nost no mūsu skolām” uz krūtīm. Tieši šā iemesla dēļ gandrīz simts 32. skolas audzēkņu piedalījās pirmā, bet nebūt ne pēdējā skolas brīdināšanas streikā ar maršu no Ķengaraga līdz Izglītības un zinātnes ministrijas ēkai. Tieši šā iemesla dēļ divreiz Rīgas centrā pulcējās mītiņos, kuros piedalījās 10–15 tūkstoši cilvēku.
Varbūt šīs tik vienkāršās, dabīgās prasības caurstrāvo necieņa pret latviešu valodu? Varbūt šīs prasības ir pārmērīgas, ekstrēmistiskas, apdraudošas Latvijas drošību? Nekādā gadījumā!
Dāmas un kungi! Par šo tēmu ir pausts daudz melu. Vai jūs zināt, kāda prasība pirmā tika minēta? Lapas, kuras apzināti parakstīja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, citēju: “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot augstu latviešu valodas skolotāju kvalifikācijas līmeni un efektīvu valodas pasniegšanas metodikas izmantošanu.”
Prasība par brīvu izglītības valodu izvēli ir daudz mazāk labvēlīgāka attiecībā pret mazākumtautību pārstāvjiem nekā 1919.gada Latvijas Republikas likuma “Par mācību iestādēm” burts un gars. Minētajā likumā 39.pantā bija ierakstīts, ka bērniem skolā jāmācās ģimeņu valodā. Vai jūs domājat, ka esat gudrāki par saviem senčiem? Neesat! Mēs, līdzīgi Latvijas Republikas pamatlicējiem, arī esam par to, lai katrs bērns pārsvarā mācītos ģimeņu valodā, tātad – dzimtajā valodā, kā tas bija pieejams un iespējams katram latviešu bērnam padomju laikos.

Ievērību pelna fakts, ka pat hitleriskās okupācijas laikos Latvijā turpināja funkcionēt skolas gan latviešu valodā, gan arī krievu valodā. Tādējādi deputāti, kas grasās balsot pret PCTVL frakcijas piedāvāto priekšlikumu, ir ne tikai gatavi nodot pirmās Latvijas Republikas ideālus, bet arī dotajā jautājumā izrāda sevi par daudz sliktākiem nekā komunisti un nacionālsociālisti.
Balsojums pret PCTVL priekšlikumu ir solis pret atteikšanos par sabiedrības integrāciju, solis, kas ir spējīgs uzkurināt starpnacionālo naidu dažās paaudzēs uz priekšu.
Godātie deputāti! Padomājiet, ko jūs darāt, pirms pieņemsiet šo liktenīgo lēmumu! Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru kabineta pārstāvim izskatāmajā lietā – izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Lūdzu!
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Būtu droši vien ļoti labi, ja no šīs tribīnes šodien neskanētu politiskas runas, jo šis nav mītiņš, bet mēs runātu par darbu profesionāli un pedagoģiski. Nu, laikam atbildot uz iepriekšējā runātāja piesaukto hitleriskās okupācijas laiku, nu tad varbūt tikai vienu teikumu: nu kaut ko Gebelsa stilā tikko no Plinera kunga mēs dzirdējām. (Starpsauciens.)
Bet, pēc būtības runājot, es negribu kāpt tribīnē varbūt par katru PCTVL ierosinājumu. Un faktiski šis bloks – ierosinājumi no 1 līdz 4 ir vienā blokā.
Pirmais ierosinājums iznīcina valstī vispār valodas politiku kā tādu, tātad latviešu valodu ārā no skolas. Otrais ierosinājums turpina pirmo, tātad eksāmeni vairs nebūs latviski. Trešais ierosinājums – latviešu valodu ārā no zinātnes. Un ceturtais ierosinājums... Piedodiet, nu tas ir šausmīgs cinisms! Šeit ir pateikts likumā, ka tālākizglītībā latviešu valodā mācīties drīkstēs. Tas nu laikam Latvijas likumam būtu kauns. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Speciāli Šadurska kungam atkārtošu. PCTVL frakcijas piedāvāto grozījumu var formulēt ļoti vienkārši – uzticēt apmācības valodas izvēli, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet skolai pašai.

Šis grozījums ir noteicošais. Tas pauž to simtu, tūkstošu cilvēku viedokli, kuri atklāti parakstījās un uzrādīja savas adreses, protestējot pret nepamatotiem krievu skolas latviskošanas plāniem.
Vai mūsu priekšlikums ir politiskā ekstrēmisma izpausme, vai arī tas pauž gatavību absolūti izjaukt visu eksistējošo izglītības sistēmu? Kad izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis izvirza mums šos nejēdzīgos pārmetumus, viņš netic pats sev, jo izglītības reformas būtība slēpjas tajā, ka tiek paplašinātas skolu iespējas pašām izvēlēties izglītojošās programmas, maksimāli ievērojot skolēnu un vecāku vēlmes.
Izglītības reforma –tā ir pāreja no striktas padomju skolas vienveidības uz vienotību daudzveidībā, kas ir raksturīga Rietumu izglītības sistēmai. Pie tam daudzveidība šajā gadījumā nāk kā iniciatīva no ES, bet vienveidība tiek nodrošināta ar skolu programmu akreditāciju sistēmu un vienotu valsts standartu, pret kuru PCTVL frakcijai nav nekādu iebildumu.
Varu apgalvot, ka šādu izvēles brīvību Izglītības un zinātnes ministrija jau ir realizējusi, pie tam tādā mums liktenīgā jautājumā kā mācību valodas izvēle minoritāšu pamatskolās.
Valsts standarts pamatskolām nosaka tikai divus obligātus priekšmetus latviešu valodā – pašu latviešu valodu un latviešu literatūru. Minoritāšu skolām tiek rekomendēti četri programmu modeļi, kas atšķiras pēc priekšmetu un mācību stundu skaita latviešu valodā. Šie modeļi paši par sevi ir bargi. Maksimāli asimilējošais modelis piedāvā 9.klasē 75% stundu pasniegt latviešu valodā, minimāli asimilējošais – apmēram 50%. Bet skolu kompetencei paliek tiesības pašām izstrādāt sev konkrētu modeli, kas tiek iesniegts akreditācijai Izglītības un zinātnes ministrijā. Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, ar šādu izvēles brīvību Rīgas krievu skolas jau ir izrīkojušās sekojoši. Maksimāli asimilējošo modeli izvēlējusies 21 skola, minimāli asimilējošo – 20 skolas. Un tikai 16 skolas izšķīrās par labu pašu modeļa izstrādei, kā saudzēt bērnus. Kaut kas līdzīgs var notikt arī gadījumā, ja tiks pieņemts apspriežamais PCTVL frakcijas priekšlikums. Likumdošanas ceļā izplatīt jau realizēto modeli uz vidusskolu.
Protams, ja varētu ticēt valsts integratoru apgalvojumam, ka algebras un bioloģijas pasniegšana latviešu valodā paaugstinās mūsu bērnu konkurētspēju. Balsojot pret šo PCTVL priekšlikumu un līdz ar to vardarbīgi liedzot vecākiem tiesības brīvprātīgi sekot jūsu argumentiem, jūs netieši atzīstat, ka krievu skolu latviskošanas attaisnošana ar rūpi par mūsu bērniem – tie ir rupji un klaji meli.
Un vēlreiz par četriem ministrijas modeļiem pamatskolām. Tie ir absolūti līdzīgi viens otram tajā ziņā, ka latviešu valodai šajos modeļos tiek atvēlētas tikai četras mācību stundas nedēļā. Turklāt valodas pasniegšana tiek apvienota ar literatūru, kaut gan pirmklasniekam ir skaidrs, ka intensīva valodas mācīšana un dainu studēšana – tas nav... tās ir divas absolūti atšķirīgas lietas.
Mēs aicinām atgriezties pie pirmās Latvijas Republikas prakses, kad latviešu valodas apmācībai tika veltīts pusotras reizes lielāks laiks. Tieši tas, nevis astronomijas vai fizikas pasniegšana latviešu valodā sekmēs mūsu bērnu konkurētspējas celšanos darba tirgū un sabiedrības integrāciju.
Godātie kolēģi! Balsosim par sabiedrības integrāciju! Balsosim par PCTVL priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds Ministru kabineta pārstāvim izskatāmajā lietā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Viena replika. Ir diezgan grūti klausīties, ka runātājs runā par jautājumiem, kuros diezgan vāji orientējas. Proti, var runāt par četrām programmām pamatskolā, bet šīsdienas galvenais temats jau ir vidusskola. Nu nesiesim visu vienā sainītī!
Un otra lieta. Nu, ir tomēr pedagoģijā kaut kādas vispār zināmas likumības pasaulē. Un, ja mēs skatāmies mūsu mācību priekšmetu spektra sadalījumu pa zinātņu jomām, valodas, zinātnes, sociālais bloks, tad tās ir kaut kādas sakarīgas proporcijas, un lūdzu nepāriesim pie arhaiska modeļa, jo tomēr 20.gadi ir drusku tā kā jau... paskatīsimies kalendārā. Mēs nevaram mācīt neierobežotu skaitu valodas stundu un atstāt līdz ar to mūsu bērnus bez matemātikas, fizikas, ķīmijas, astronomijas un tā joprojām. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Piedāvāto PCTVL frakcijas grozījumu varam izteikt ļoti vienkāršā formā – uzticēt izglītības valodas izvēlei nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet skolai pašai. Šis grozījums ir noteicošais. Gribētos atzīmēt, ka tas pilnībā atbilst starptautisko standartu, kas regulē mazākumtautību izglītību, burtam un garam, pirmām kārtām ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 26.pantam: vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītības veidu saviem bērniem. Tieši vecākiem, nevis izglītības un zinātnes ministram vai Saeimai. Ierobežojot šīs tiesības, graujot pastāvošo izglītības sistēmu, kurā vecāki var nodrošināt bērnam iegūt izglītību dzimtajā valodā, valsts vara virzās prom no demokrātijas ceļa.
Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju Latvijā atsakās ratificēt jau devīto gadu. Nepamatoti atsakās, apgalvojot, ka Latvija visas konvencijas rekomendācijas it kā jau izpildījusi. Konvencija garantē, ka valstu izglītības sistēmu ietvaros, cik vien iespējams, pusēm jācenšas nodrošināt, ja ir pietiekams pieprasījums. lai mazākumtautībām piederošām personām būtu pienācīgas iespējas apgūt savu mazākumgrupas valodu vai mācīties šajā teritorijā valodu, kurā tradicionāli vai ievērojamā skaitā runā mazākumtautībām piederošās personas. Vai Latvijā eksistē vietas, kuras ievērojamā skaitā apdzīvo mazākumtautības piederošās personas? Jāsaka – cik vien uziet. Latgalē visās lielpilsētās un lielākā daļā citu apdzīvoto administratīvo vietu. Vai Latvijā ir pietiekams pieprasījums, lai saglābātu minoritāšu izglītības sistēmu? Atbildi uz šo jautājumu jūs varat saņemt, vērojot pērnā gada 23.maija un 4.septembra manifestācijas, kā arī šodien no rīta pie Saeimas ēkas. Varbūt Latvijā nav resursu, lai uzturētu mazākumtautību izglītības sistēmu, bet šī sistēma jau eksistē. Un jūs, kungi, šo sistēmu esat radījuši. Toties patlaban tiek ieguldīti miljoni latu, lai šo sistēmu demontētu. Lūk, jūsu uzmanībai pēdējais standarts izglītības jomā, kas izstrādāts pēc Maksa van der Stūla iniciatīvas, Hāgas rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākuma grupas valodā. Mazākumgrupas valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets. Valsts valoda arī būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets, ieteicams to darīt skolotājiem, kuri labi pārvalda abas valodas un izprot bērnu kultūras un valodas pamatu. Šajā periodā būtu pakāpeniski jāpalielina valsts valodā mācāmo priekšmetu skaits. Pētījumi liecina: jo pakāpeniskāks šis process, jo labāk bērniem. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vēlreiz atkārtošu, ka mūsu nostāja šajā jautājumā ir ļoti vienkārša – uzticēt izglītības valodas izvēli pašai skolai. Nacionālo minoritāšu piedalīšanās jautājumu risināšanā, kas attiecas uz viņiem pašiem, ir visu starptautisko standartu pamatprincips. Tā vietā mums piedāvā stulbus lēmumus no augšas, kurus mums vajadzētu izpildīt bez jebkādiem iebildumiem. Mūsu oponenti kultūras trūkuma dēļ, kas tiem ir lielā mērā raksturīgs un no kura tie vēl nav iemācījušies kaunēties, nepārtraukti runā par to, ka starptautiskās pārbaudes it kā nav konstatējušas Latvijā veiktās izglītības reformas neatbilstību starptautiskajiem standartiem. Tajā pašā laikā tikai sliņķis vēl nav devis Latvijai savas rekomendācijas, cik uzmanīgi, saudzīgi un toleranti mums vajadzētu veikt šo pašu reformu. Kaut visas šīs rekomendācijas ir nekaitīgas mūsu valstij, bet to skaits liecina par to, ka tā saucamā reforma ir nonākusi starptautisko cilvēktiesības aizstāvošo organizāciju uzmanības centrā. Viņi jau ir sapratuši, ka šī reforma patiesībā ir pakāpeniska konkurētspējīgas izglītības sistēmas demontēšana, kas ir veidojusies daudzu desmitu gadu laikā. Bet jautājums, kādēļ tas tiek darīts, jo pēc rusofobijas līmeņa, it īpaši mūsu parlamentā, Latvija atrodas vienā no vadošajām vietām Eiropā.

Un tagad par konkrētām rekomendācijām. 2001.gada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rekomendācija par stāvokļa uzlabošanu attiecībā uz nacionālo minoritāšu tiesībām. Latvija tiek aicināta grozīt un piemērot Izglītības likumu atbilstoši Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem un garam, ko tieši mēs arī esam izdarījuši, iesniedzot apspriežamo grozījumu. Un ja spļaut uz nacionālo minoritāšu viedokli, kas mūsu parlamentam ir ierasta lieta, tad tādā pašā veidā izturēties pret Eiropas Padomes rekomendācijām varētu tikai tādā gadījumā, ja Latvija no tās izstātos.
Izskatot Latvijas sākotnējo ziņojumu ANO Bērnu tiesību komitejā, tā savā laikā 2001.gada 26.janvāra atzinumā aicināja Latvijas varas iestādes nodrošināt, lai bērni, kas pieder pie kaut kādas no nacionālajām minoritātēm, varētu izmantot savu dzimto valodu vidusskolas izglītībā saskaņā ar Bērnu tiesību konvenciju. Tātad, turpinot izglītības reformu tajā pašā garā, mums vajadzētu izstāties ne tikai no Eiropas Padomes, bet arī no ANO.
Bet, teiksim, 2001.gada Eiropas Padomes komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumā norādīts, ka Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie saskaras ar nopietnām problēmām, ka krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokļa nevienlīdzība salīdzinājumā ar pārējo Latvijas iedzīvotāju daļu dažādās jomās var radīt padziļinātu atsvešinātību starp šīm kopienām un izraisīt sociālu spriedzi.
Šajā kontekstā Latvijas varas iestādēm tika ieteikts uzraudzīt likumdošanas ietekmi uz izglītības pieejamību dzimtajā valodā. Ja apspriežamais PCTVL frakcijas grozījums tiks noraidīts, tas kļūs par tiešu un atklātu rīcību par labu rasismam un neiecietībai.
Un vēl. ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas 2003.gada atzinums. Komiteja mudina mūsu valstī saglabāt uzmanīgu un elastīgu pieeju to cilvēku vajadzībām un spējām, kurus visvairāk skar un ietekmē šī reforma. Pats svarīgākais šajā procesā ir uzturēt ciešu dialogu ar skolām un vietējo sabiedrību, ieskaitot vecākus un skolēnus. Tas absolūti sakrīt ar apspriežamo PCTVL priekšlikumu – uzticēt izglītības valodas izvēli nevis ministrijai, bet pašai skolai.
Sēdes vadītāja.
Aleksejeva kungs, jūsu laiks ir beidzies.
A.Aleksejevs.
Nobeigumā. Nebūtu lieki atzīmēt, ka neviena no starptautiskajām organizācijām nav rekomendējusi Latvijai uzsākt šo stulbo reformu, kā arī nav izrādījusi entuziasmu sakarā ar to. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi deputāt, lūdzu izvēlēties izteicienus, kas būtu savienojami ar Saeimas godu un cieņu.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Tūlīt pat komisijas telpās notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

sēde.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bedrātei.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie Tibetas grupas locekļi! Mēs šodien, atgādināšu, braucam uz Siguldas domi, tur mums būs izbraukuma sēde. Neaizmirstiet, lūdzu! Tas notiks pulksten 15.15. Pasūtīts autobusiņš. Vai visi mani labi dzirdēja? Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Dzintars Jaundžeikars, Atis Slakteris, Inese Šlesere un Dainis Turlais. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies, un atsākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Atgādinu, likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, un debates notiek par 1. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.
Kā nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šeit bija runa par nostāju. Jā, nostāja tiešām ir ārkārtīgi vienkārša, jo minētajā priekšlikumā nav nekādas runas par kaut ko citu, kā vien tikai par politikāņu savtīgumu. Un nebūt ne rūpes par kaut ko citu!
Un priekšlikuma praktiskā būtība arī ir ļoti saprotama: pakāpeniski palielināt tumsoņu skaitu Latvijā. Jo vairāk tumsoņu, valodas nezinātāju, jo vienkāršāk ir ar viņiem operēt pirms kārtējām vēlēšanām. Šis savtīgums līdz pēdējam kailumam ir jūtams. To mēs dzirdam praktiski katrā plenārsēdē – turēt pilnīgā neziņā cilvēkus, kuri neprot latviešu valodu, kuru vienīgā garīgā barība ir krievu valodā iznākošie laikraksti. Un laikrakstos šo savu informāciju sniedz ārkārtīgi jocīgi skribenti. Daži no tiem sēž arī Saeimā. Un arī šiem skribentiem ir vienalga, kas notiek ar vienu vai otru tautību Latvijā, viņiem maksā par skricelēšanu, un viņi centīgi arī rīkojas. Meklēt šeit objektivitāti, meklēt šeit jēgu nav nozīmes.
Runājot par tumsoņiem, dažus no viņiem jūs šodien redzējāt, kas aizkautā balsī bauroja tur, demonstrēdami savu politisko gribu pēdiņās, noteikti daži no viņiem aizgājuši ārstēties atpakaļ un daži no viņiem ir rīkles sasaldējuši no lielas bļaušanas.
Lūk, šeit bija runa par tā saucamās pirmās Latvijas Republikas pieredzi. Redziet, jūs, ka te runājāt par to pirmo republiku, jūs nekā nejēdzat no vēstures. Nav nekāda pirmā, otrā vai trešā Latvijas Republika. Ir 1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas Republika, kas nekad nav pārstājusi eksistēt. Lai kā jums arī to negribētos, okupantu pēcnācēji un tamlīdzīgie tumsoņi!
Tā kā, ja mēs runājam par salīdzinājumu starp Latvijas Republiku pirms Otrā pasaules kara un tagad, tad tās nav salīdzināmas lietas pēc 50 gadu okupācijas.
Golubov, kur tu paliki? Kā tad šitā! Lūk, un ir jāatgādina, kāds šodien ir Latvijas Republikas iedzīvotāju nacionālais sastāvs un ar kādiem nolūkiem šeit katrs ir ieradies. Pēc visām latviešu izsūtīšanām, noslepkavošanas un pēc šīs te migrantu saskriešanas un sabraukšanas Latvijā.
Un tad paprasīsim, kā tad ir ar šo migrantu valodas zināšanām šodien? Un nerunāsim žēlabainā balsī par vecīšiem un vecenītēm. Parunāsim ar tiem pašiem pusaudžiem, lielu daļu no viņiem, kā viņi prot latviešu valodu?
Godātie kolēģi! Jūs pat šeit Eiropas vārdu saucat par “Jevropu”, eiro jūs saucat par “jevro”. Tad, kad šeit uzstājieties, vismaz to iemācieties pa šiem četriem gadiem! Lūk, tāda ir tā lietiņa. (No zāles deputāts J.Pliners: “Jums arī ir valodas kļūdas!”)
Tā kā es uzsvēršu vēl vienu reizi savu attieksmi: latviešu valoda – valsts valoda – nedrīkst būt par šķērsli sabiedrībā. Latviešu valodas nezināšana nedrīkst radīt šķēršļus. Un nepūlieties darīt visu, lai liela daļa Latvijas iedzīvotāju neprastu latviešu valodu. Šī jūsu vēlēšanās ir visur cauri un cauri redzama. Un it īpaši tā redzama šajā 1.priekšlikumā, ko, es ceru, Saeimas domājošais vairākums neatbalstīs.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu nedemonstrēt kultūras trūkumu diskusijās un neapvainot personīgi vienam otru. Tas attiecas absolūti uz visiem deputātiem, kas piedalās debatēs.
Nākamais debatēs pieteicies Nikolajs Kabanovs. (Starpsauciens: “Viņš jau neprot runāt! Viņš lasīs no papīra.”)
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Dārgie Latvijas cilvēki! Es piekrītu diemžēl šoreiz Šadurska kungam. Šis jautājums nav politisks. Tas ir cilvēcisks. Katram no jums ir bērni. Un katram no jums ir vēlme viņus audzināt savā mātes valodā, dzimtajā valodā. Jūs visi zināt latviešu tautas dziesmu “Dzimtā valoda”, ko mēs izmantojām maija mēnesī, tāpēc ka krievu skolniekiem viņu valoda nav mazāk dārga kā valsts valoda. Es cienu latviešu valodu ne tāpēc, ka latviski runā Dobelis, bet tāpēc, ka latviski runāja Rainis, kurš atbalstīja baltkrievu skolas dibināšanu Latvijā. Bet ko mēs redzam jaunā likuma redakcijā? Man šķiet, tie ir drūmi pagātnes spoki. Un tagad mums ir daudz vairāk krievu pilsoņu nekā 1939.gadā, bet tomēr tolaik Rīgā bija krievu ģimnāzija, krievu vidusskola, kur var brīvi, teiksim, apgūt izglītību savā dzimtajā valodā. Bet šolaik Šadurska kungs mums nepiedāvā iespēju dibināt normālas krievu vidusskolas, bet tās nebūs arī latviskas, tas būs zinātnei nezināms kentaurs vai mankurts – cilvēks bez pagātnes un dzimtenes.
Ticiet man, ja cilvēks apgūs matemātiku latviešu valodā, no šādas “zināšanas” viņam nebūs pārāk daudz mīlestības pret Latviju un Latvijas valsti. Es domāju, ka Latvija nav valsts, kur cilvēki dzīvo viendabīgi. Mums ir reģioni, kur 90% ir latviešu sastāvs, piemēram, Kurzemē. Bet ir reģioni, kuri ir vēsturiski izveidoti kā multikulturāli, piemēram, Rīga, Latgale un citur. Un es domāju, ka mums ir vēlme saglabāt eksistējošo skolu sistēmu. Es domāju, ka tā ir sistēma ar savām tradīcijām, ar savām īpatnībām. Un es domāju, ka krievu skolas eksistence Latvijā... tas var, teiksim, šis institūts var palielināt Latvijas konkurētspēju.
Mēs negribam piespiest latviešu skolniekus mācīties krievu valodā, un tāpēc es atļaujos nelīmēt pārkrievotāju birku uz mums. Mūsu PCTVL frakcijas priekšlikums ir noteikt minoritāšu vidusskolās iespēju pašiem izlemt, kādā valodā viņiem mācīties. Bet es domāju, ka normāla pieeja ir katru dienu vienu latviešu valodas stundu, bez tam latviešu literatūru, Latvijas ģeogrāfiju, Latvijas vēsturi, kā arī fizisko audzināšanu un militāro apmācību pasniegt valsts valodā. Tas nozīmē, ka kopumā katru dienu divas, trīs stundas skolniekiem tiktu pasniegtas latviešu valodā. Es nezinu, cik tas būs procentos, bet jāskatās loģiski, vai mums vajag tīri aritmētisku pieeju, vai to saucamo 60 pret 40 procentiem, vai zināšanu kvalitāti.
Es ceru, ka, pozitīvi ietekmējot etnopolitiku Latvijā, mēs saņemsim jaunatnes atbalstu un ticību Latvijas valstij. Mums piedāvāja diemžēl ļoti sliktu, diskriminējošu Izglītības likuma redakciju. Un tas neveicina ne integrāciju, ne tautu draudzību Latvijā. Tāpēc es gribu jūs uzaicināt balsot par PCTVL priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es savu runu sākšu no cita skatpunkta. No tā, ka mēs, piekopjot piekāpšanās politiku šajos gados, kopš 1991.gada esam iesēdušies šajā peļķītē un varbūt pat daudz dziļāk nekā peļķītē. Un tāpēc mēs šeit dzirdam šodien šos ekstrēmistus, kuri prasa jau, ka bērni te nemācīsies latviešu valodā, ka pusmiljons un vairāk sabraukušo okupācijas rezultātā latviešu valodu turpinās ignorēt, ka bērni mācīsies tikai krieviski. Protams, viņi nedomā par to, ka šo mācīšanos viņi varētu apgūt pa

visam citās valstīs, no kurienes viņi sabrauca, viņu vecāki un viņu vecvecāki. Lūk, tā ir mūsu vaina vairāku Saeimu laikā. Un arī šīs Saeimas laikā. Un arī šīs valdības laikā, es atļaušos teikt. Tā nu tas ir. Piekāpšanās, es jau esmu teicis no šīs tribīnes, vienmēr sev velk līdzi nākamo piekāpšanos. Un tā vēl un vēl, un paskatieties, ko viņi šodien prasa! Tas ir absurds! Tas ir absurds! Un neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministram ir stingrs mugurkauls, un jūs zināt šo Šadurska kunga paziņojumu, kas ir ar virsrakstu “Tumsonīgo spēku agonija”. Diemžēl tā nav tikai agonija. Un tā nav nevardarbīga pretošanās, jo, es atvainojos, Izglītības un zinātnes ministrijas durvju dedzināšana, un ne tikai durvju. Principā viņi jau gribēja aizdedzināt visu ministriju un nākamreiz spert nākamo soli drusciņ trakāku. Vai tā ir nevardarbīga pretošanās?
Vai tā nav Staļingrada, kuru te piesauca kabanovi... Ar Staļina tētiņu priekšgalā, un Staļingradai, jūs zināt, kāds sauklis bija – “Par dzimteni, par Staļinu!” Lūk, kur mērķē šie cilvēki! Un es atgādināšu izglītības un zinātnes ministra paziņojumā sacīto: varbūt reformas pretinieku politiskajiem barvežiem ir pienācis laiks beigt izlikties un skaidri pateikt savu mērķi: Latvija kā impērijas sastāvdaļa. Un pēdējā rindkopa šajā paziņojumā: “Attopieties, štāba aktīvisti, tagad ir par vēlu liegties, ka ne jau jūs aizdedzinājāt ministriju, ka jūs pat nezināt tādus nacionālboļševikus. Viņu rīcība ir tiešs jūsu kaitniecības rezultāts, un tas ir uz jūsu sirdsapziņas.” Uz jūsu sirdsapziņas ir... Pliner, Buzajev, Jurkān, Sokolovski un pārējie... Uz jūsu sirdsapziņas jūsu roku darbs, jūsu kurināšanas, jūsu kūdīšanas roku darbs.
Lūk, tādas ir tās lietas, kuras mums, it īpaši latviešiem ir jāņem vērā katru dienu nepārtraukti, it īpaši jūtot šo agoniju, šo trakošanu. Un par to mēs nevaram nedomāt. Jo redziet, es nosaukšu vēl vienu faktu. Kāds Rīgas domnieks, un par to raksta gan “Vesti Segodņa”, gan “Lauku Avīze”... pareizāk sakot, “Latvijas Avīze” tagad, saka tā: “Es, padomju cilvēks, es tajā iekārtā izaugu, es to iemīlēju un nekad nepiedošu tiem, kas man to atņēma. Es balsoju pret Latvijas neatkarību un vēlreiz nobalsotu pret to, ja rastos iespēja.” Tā raksta “Vesti Segodņa” un “Latvijas Avīze”. Lūk! Un šie simttūkstoši un vairāk, kuri parakstījušies pret šo skolu reformu, ir tādi cilvēki, kas negrib šeit dzīvot normālā valstī, kas negrib šeit demokrātiju. Un mēs, it īpaši latvieši, visu laiku sakām: demokrātija prasa to un to, un to un to. Bet es atvainojos. Ja mēs viena daļa būsim demokrātiski, bet otra daļa tikpat liela būs provokatori...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies...
P.Tabūns.
Nu diemžēl... Paldies! Tā ka vēl un vēlreiz ir jāņem vērā tas, ka viņi nepiekāpsies. Viņi ārdīsies, ja mēs viņus nenoliksim pie vietas. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Godājamā priekšsēdētāja! Es domāju, ka šeit politiskās kaislības ir drusciņu par lielu. Faktiski mēs it kā izsakām neticību ministrijai, kurai ir iespējas dialoga veidā tiešām noteikt, kādi šie priekšmeti būs.
Es netaisījos runāt, bet es ievēroju te dažas neprecizitātes un atļausiet man jums vispirms aizrādīt uz Plinera kunga trīs meliem, lieliem ļoti lieliem, ko viņš atkārto nepārtraukti.
Godājamais Plinera kungs! Pirmais. Jūs nekad nerunājat, kad vajadzētu runāt un nekad nerunājat ne par poļu, ne par čigānu, ne par, teiksim, ebreju skolām. Faktiski jūsu interesēs ir runāt tikai par krievu izglītību Latvijā.
Otrs. Jūs šeit pieminējāt vācu okupāciju, bet nokautrējāties runāt par Krieviju, kurā tika slēgtas apmēram simts skolas, no kurām 80 pirms kara, kā jūs ziniet, bija profesionāli tehniskās un vidējās skolas un viena universitāte, kuras nav atjaunotas līdz šim brīdim. Kāpēc es jums to atgādinu? Tāpēc, ka jūs vairākas reizes teicāt, ka pat padomju laikā tā Latvijā nedarīja. Jā, Latvijā bija viena politika, bet es jums gribu atgādināt, ka jūsu mīļajā Krievijā diemžēl tā darīja.
Un trešais. Latvijā būs tieši tāda pati izglītības politika, kāda tā ir Eiropas Savienībā, tieši tāda pati, kāda tā ir Vācijā, kur ir 2 miljoni bijušo Padomju Savienības pilsoņu un nav nevienas skolas. Tieši tāda pati kā, piemēram, Somijā un citās valstīs, un pat tādās valstīs kā Amerikas Savienotajās Valstīs, paskatījos, ir apmēram 5 miljoni bijušo PSRS pilsoņu un nav šo skolu. Un tāpat ir arī Izraēlā, kur, man liekas, Plinera kunga mazbērni nemācās krieviski, bet ivritā, kas jums arī tā dīvaini, bet šeit jūs nez kāpēc gribat, lai krievu valodā viss notiktu.

Tātad tas man liek secināt, ka tas ir kādas valsts pasūtījums šeit – cīnīties tikai par vienu valodu. Nebūsim liekuļi!
Kāpēc es saku – man ir aizdomas, ka tas ir Krievijas interesēs, lai šeit ebrejs un polis nesarunātos valsts valodā, bet sarunātos krieviski? Tāpēc ka es esmu vairākas reizes Krievijas ārlietu darbiniekiem un arī Domes deputātiem, un arī mūsu Krievijas vēstniekam Latvijā uzdevis šo jautājumu: “Kāpēc Krievijas Ārlietu ministrija neprotestē pret šaušalīgiem krievu cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Hamburgas ģenerālkonsulāts apkalpo viens pat 600 000 krieviski runājošo? Un ziniet, nevienas skolas nav krievu valodā!” Un, ziniet, ko atbildēja Krievijas vēstnieks šeit, kad mēs tikāmies ar Margelovu? Viņš teica: “Tie tur visi ir iebraucēji, tāpēc viņiem ir jāmācās valsts valodā.” Tā bija Krievijas vēstnieka Studeņņikova kunga atbilde šeit tad, kad mēs tikāmies ar Krievijas Federācijas Padomes ārlietu komisiju.
Uzreiz tādā gadījumā ir otrs jautājums: kas ir mazākumtautības, jo šeit atkārtosies “mazākumtautību valodas”. Izglītības ziņā mazākumtautība ir tautība, kurai nav savas valsts, un, ja viņai nepatīk Latvijas valsts politika, tad viņi nevar aizbraukt, piemēram, čigāns vai līvs, uz savu valsti un mācīties savā nacionālajā valodā. Tātad Latvijai ir jānodrošina pilnībā izglītība šiem cilvēkiem un iespēja mācīties viņu valodā, ja viņi to vēlas.
Otrs. Ja mēs runājam, ja šeit ir domāts pilsoņu un minoritāšu tādā nozīmē, kā ir pieņēmis Igaunijas parlaments, tad, Plinera kungs un godājamie kolēģi, jūs taču neprasāt, lai mēs slēgtu visas skolas un izmestu arī šos 40% krievu valodā, pamatojoties uz to, ka Rīgā pirms kara bija tikai 7 vai 8% krieviski runājošo cilvēku. Paņemiet statistiku! Pirms okupācijas Rīgā krievi bija kaut kur starp 7 un 8%. Tā bija trešā minoritāte, otrā bija vācu un ebreju trešā... Tātad pat ceturtā tautība. Vai tad jūs tādā gadījumā pieprasāt, lai tiktu slēgtas visas skolas, atstātu Latvijā tikai 7 vai 8% šeit?
Latvijas Izglītības likums, ko jūs negribat atzīt, ir atzīts Eiropas Savienībā, ir atzīts EDSO kā tāds un ir nesalīdzināmi liberālāks kā jebkurš pašreiz esošais Eiropas Savienības valsts izglītības likums, jo Latvija ir vienīgā, kur atļauj tātad šinī gadījumā 40% arī nepilsoņiem, arī tiem, kas ir iebraukuši šeit, mācīties viņu dzimtajā valodā. Es domāju, ka šī proporcija ir ļoti normāla. Bet es vēlreiz atkārtoju: nekur šajā likumā nav teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija neuztur dialogu ar dažādām organizācijām, dažādām minoritāšu, mazākumtautību biedrībām un tā tālāk. Šis dialogs tiek uzturēts. Tātad šeit nav nekādu pretrunu.
Un vēl viena piezīme. Šeit es dzirdēju arī no kolēģiem, ka 100 000 cilvēku pieprasa. 4,5 miljoni kāpēc nepieprasa? Piedodiet, pēc Otrā pasaules kara cauri Latvijai izgāja apmēram 4,5 miljoni PSRS pilsoņu, Daži šeit nodzīvoja 10, 15 gadus, daži nodzīvoja 5 gadus. Viņiem taču ir tādas pašas tiesības pieprasīt kaut ko. Kāpēc vieni atbrauca ar tanku un aizkavējās vai piedzima karabāzē... Viņiem ir lielākas tiesības, un tas, kas varbūt ir bijis godīgs, maksājis nodokļus, kā jūs sakāt, LPSR laikā, nodzīvojis 20 gadus un no šejienes izbraucis... Kāpēc viņš nevar pieprasīt? Es atkārtoju vēlreiz: 4,5 miljoni ir izgājuši cauri Latvijai kā caurstaigājamai sētai Padomju Savienības laikā. Šīs sekas nav novērstas. Tāpēc vēlreiz atkārtoju: cīņa pret šo likumu ir pasūtīta – man nav bailes šeit to teikt, un es domāju, visiem tas ir jāsaprot, un arī visām starptautiskajām organizācijām jāizskaidro, ka tas ir specpasūtījums. Ja tas nav specpasūtījums, tad lai šie cilvēki kopā ar Krievijas Ārlietu ministriju šīs pašas prasības uzstāda Vācijā, šīs pašas prasības uzstāda Somijā, kur ir desmitiem tūkstošu no Krievijas izbraukuši jau 90.gados. Un ziniet, par ko tur cīnās? Nopērciet Helsinkos iznākošo krievu avīzi! Par svētdienas skolu, kuru daļēji finansē Helsinku dome. Kaut kā nekad Krievijas Ārlietu ministrija neprasa tur atvērt kaut kādas speciālas skolas. Tātad šeit ir vieni nepārtraukti meli un liekulība. Paldies par uzmanību! (“Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (JL).
Cienījamie kolēģi! Man tiešām šodien bija skumji klausīties. Es nāku ar saviem pārdzīvojumiem un uzklausot jūs, sagatavotās šīs runas, kuras jūs te ļoti smagi un grūti centāties izlasīt. Jums nenāca šīs runas no sirds, jo jums šīs runas bija sagatavotas.
Es dzīvoju Latgalē, un šodien Latgalē es esmu minoritāte. Un man ir jautājums: kāpēc man kā latvietei savā pusē, savā pilsētā ir jārunā krievu valodā? Kāpēc tur neatbild jaunas meitenes, kuras ir beigušas skolu, man latviešu valodā? Kāpēc, 12 gadus nodzīvojot neatkarīgā valstī, es kā pilsone un Saeimas deputāte to nevaru atļauties? Kāpēc jūs šodien visiem stāstiet, ka jūsu tiesības ir ierobežotas? Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu Valodas likums, kas tiek pieņemts, šodien negarantē sarunu valsts valodā privātajās iestādēs. Tas nozīmē, ka 12 gadus pēc mūsu valsts neatkarības mēs varam runāt tā, kā mēs gribam. Neviens mūs nesoda, neviens neko neprasa. Un jūs gribat teikt, ka šeit ir pārkāptas kaut kādas cilvēktiesības.
Bet kas atbalstīs manas cilvēciskās tiesības? Kāpēc savā mazajā valstī, kura pasaules kartē nemaz nav atrodama, kur runā tikai neliela daļa cilvēku latviešu valodā, tās nevar izpausties? Es uzskatu, tas ir milzīgs genocīds un pārkāpums pret mani kā latvieti, kā pilsoni. Es neredzu šeit ne poļus, ne lietuviešus, nevienus citus.
Es esmu apmeklējusi visas Daugavpils skolas. Nevienā skolā es neesmu runājusi krievu valodā. Man bērni nāca un teica: “Runājiet ar mums latviski, mēs tik maz dzirdam šo valodu!” Es ienāku veikalos, kur strādā vecākas tantes, un viņas saka: “Mēs jūs gaidām, jo jūs runājat latviski.” Bet šodien jaunā paaudze jau nerunā latviski, jo jūs mums neko nevarat izdarīt. Jūs mūs pat vairāk nevarat sodīt. Un tas ir cinisms pret mums. Pret mūsu mazo valsti, pret Latviju. Man nav citas vietas. Krievija ir milzīga valsts, un padomju laikā es mācījos krievu valodu. Mums bija piecas stundas nedēļā. Es šodien perfekti zinu krievu valodu. Un es esmu lepna, ka es zinu krievu literatūru, ka es ļoti labi rakstu un lasu. Un tagad jūs sakāt, ka vidusskolā nav obligāta latviešu valoda. Ja šī situācija būtu otrādāka, šie cilvēki, kas mācās vidusskolā, beidzot vidusskolu varētu tikpat labi kā es pārvaldīt latviešu valodu, kā es pārvaldu krievu valodu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Laikam šī problēma šeit neskanētu, bet lieta ir tā, ka latviešu valodas prasme ar katru gadu sarūk, un man ir ļoti žēl. Un man ir ļoti žēl, ka jūs pieminējāt šo vārdu “integrācija”. Jums nav nekāda pamata par to runāt, jo jūs aicināt uz konfliktu jaunu dvēseli, kura ir tik tikko veidojusies kā tā sabiedrības daļa, viņi bieži vien nezina. Šodien viņi nokavēja stundas, viņu pienākums un direktoru un skolotāju pienākums ir skatīties, lai šie cilvēki ir skolā. Viņu pienākums ir rūpēties, lai viņi apgūst zināšanas. Lūdzu, sestdiena un svētdiena ir brīvais laiks. Visus šos gadus krievu skolās skolotāji saņēmuši piemaksu. Un pietiekoši lielu. Tie bija 30%.
Es desmit gadus vadīju skolu, kurā 60% bija bērnu no krievu skolām. Mēs neviens nekad nesaņēmām šīs piemaksas, bet bērni beidza skolu un perfekti runāja latviešu valodā. Viņi aizstāvēja savas intereses, viņi rakstīja referātus. Un viņi bija lepni.
Šodien, satiekot krievu cilvēkus un uzņēmējus, viņi saka: “Ināra, atvaino, es tik vāji runāju latviešu valodā, atļauj man runāt krievu valodā!” Es saku: “Runā latviski, mēs mācīsimies.” “Tu zini, bet man nesanāca.” Jūs aiciniet uz to, jūs radiet šajos cilvēkos kompleksus, jūs radiet sev auditoriju. Lai jūs, kungi, nākošreiz būtu ievēlēti, tikai par sevi jūs domājiet, ne par tiem bērniem, kas šodien ir un kāda būs viņu dzīve. Jo vairāk valodas, jo labāk. To runā gan Eiropas Savienība, to runā Latvijas valsts, to runā mūsu Valsts prezidente.
Man ir ļoti žēl, ka jūs tik drausmīgi ienīstiet latviešus un latviešu cilvēkus. Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es atļaujos nerunāt tik emocionāli kā kundze, bet vispirms es domāju, ka jums kā Latgalē dzīvojošai pilsonei vispirms jārunā jūsu latgaliešu valodā. Bet šī valoda bija iznīcināta Latvijā jau 30.gados Ulmaņa laikā. Un jūs gribat tagad iznīcināt arī krievu valodu Latvijā. Neiznāks!
Bet par to, ko runāja Kiršteina kungs. Par Somiju. Tā bija atklāta dezinformācija. Somijā dzīvo 9% zviedru pilsoņu. Un viņiem ir pat augstākā izglītība – valsts apmaksāta valsts izglītība zviedru valodā. Kiršteina kungs, kāpēc jūs par to nerunājat? Tāpēc es domāju, ka mums jācīnās par to, lai Latvijā visiem būtu pieejama izglītība dzimtajā valodā, bet latviešu valodā kā valsts valodā, mēs par to nerunājam. Mēs nerunājam par to, lai latviešu valodai kaut kādā veidā kaitētu, mēs gribam sasniegt augstu līmeni mūsu dzimtajai valodai arī kā priekšmetam, kā arī iespēju visiem mūsu krievu bērniem saņemt savā dzimtajā valodā izglītību. Es domāju, ka tie ir meli par to, ka mēs rīkojamies pēc kaut kāda pasūtījuma vai izpildījām kaut kādu svešu varu. Es domāju, ka tagad mums ir sava kopiena, kas ir Latvijas politiskās nācijas iekšienē, bet tomēr mums ir savi etnopolitskie mērķi. Un mēs to sasniegsim.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Aleksandrs, okupācija bija vai nebija!”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs šodien neapspriedām Valodas likumu. Diemžēl. Mēs apspriedām Izglītības likumu. Šeit ļoti labi uzstājās Ostrovskas kundze un pateica: viņas cilvēktiesības aizskartas. Bet kāpēc jūs gribat aizskart manas cilvēktiesības? Manas. Jo tā ir mana zeme. Es šeit dzīvoju. Šeit dzīvoja mani vecāki, vecvecāki un tā tālāk. Šeit dzīvos arī mani bērni. Kāpēc jūs negribat dot man kā vecākam, maniem bērniem iespēju mācīties savā dzimtajā valodā, kura eksistē šajā manā zemē visu laiku? Un eksistēs. Jūs to nekad neaizliegsiet! (Deputāts J.Dobelis no zāles: “Okupācija bija vai nebija?”)

Sēdes vadītāja.
Deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es īstenībā gribu izteikt repliku cienījamam Nikolajam Kabanovam, kurš arī sniedza dezinformāciju. Bet par cik Golubova kungs aizskāra savas tiesības, tad man ir jāatgādina. Godājamais Golubova kungs! Redziet, neviens jau neaizliedz ne jums runāt, kā Ostrovskas kundze paskaidroja, ne jūsu bērniem mācīties, par valsts līdzekļiem un pašvaldību līdzekļiem ir nodrošināta pamatizglītība. Ir runa tikai par to, lai neiznīcinātu valsts valodu. Jo, redziet, ja mums aiz muguras būtu 140 miljoni latviski runājošo, mēs ne brīdi šeit neuztrauktos un nerunātu par to. Mums nav 140 miljoni aizmugurē latviski runājošo. Jums ir. Un tādēļ šeit jautājums nav par krievu valodas kaut kādu ignorēšanu. Gluži otrādi! Ir cieņas izrādīšana, bērnu iespēja mācīties, ir jautājums cits – saglabāt un neiznīcināt latviešu valodu.
Bet cienījamam Nikolajam Kabanovam es gribu drusciņ atgādināt vēsturi. Jūs miniet 9% zviedru, kas ir Somijā un tur runā arī zviedru valodā, un zviedru valoda ir ar likumu ieviesta. Ieviesa nevis zviedru valodu Somijā… tad, kad Somija nonāca Krievijas kontrolē pēc Napoleona kariem 1814.gadā. Tad Krievija ieviesa somu valodu, jo tāda vispār nepastāvēja. Pastāvēja Zviedrijas Karalistes teritorijā tikai zviedru valoda. Lai atšķeltu somus no zviedru ietekmes, tad ieviesa somu valodu, kura pakāpeniski attīstījās. Tur pirms tam bija tikai zviedru valoda – gan valsts valoda, gan oficiālā un tā tālāk. Tātad tā ir pavisam cita situācija. Un lūdzu nemaldiniet! Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es aicinu visus nomierināties. Šī diskusija kļūst ļoti emocionāla.
Pirmkārt es domāju, daudziem no mums patiešām vajadzētu iemācīties valsts valodu. Pirmām kārtām tas attiecas uz Tabūna kungu, jo tas, kā viņš te runāja no tribīnes… piedodiet, nu es nevaru izlasīt šajos priekšlikumos to, ko viņš tur saka, – nemācīties latviešu valodu un tā tālāk.. Nu būsim godīgi pirmām kārtām. (Starpsauciens: “Zālamana spriedums!”)
Cienījamā valdošā koalīcija! Jūs taisāties pieņemt deklarāciju vai pat kaut kādu normatīvo aktu, kas nosoda komunismu kā totalitārisma veidu. Ļoti labi! Bet vai jums nešķiet, ka jūs arī šobrīd uzvedaties tieši pēc totalitārajiem paraugiem? Vai patiešām

jūs uzskatāt, ka vēlme, lai bērni varētu mācīties dzimtajā valodā, ir uzskatāma par pretvalstisku rīcību? Vai jūs patiešām domājat, ka lielākā daļa krievu Latvijā ir tādi izdzimteņi, ka kaut kādas ideoloģijas vai politisko lozungu dēļ viņi gatavi upurēt savu bērnu nākotni? Vai jūs nevarat iedomāties, ka tieši es visvairāk rūpējos par savu bērnu nākotni? (Starpsauciens: “Ej, ej! Tu jau melo!”) Daudz vairāk nekā Tabūna kungs vai Dobeļa kungs. Kāpēc jūs neuzticaties mums? Kāpēc jūs aizmirstat, ka vairāk nekā 40%... 43%, ja nemaldos, no etniskajiem krieviem ir Latvijas pilsoņi, ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa.
Pīka kungs, jūs minējāt ļoti bīstamu argumentu. 140 miljonu. Jūs patiešām gribat, lai Latvijas krievi sevi asociētu ar lielo Krieviju, nevis justos kā Latvijas minoritāte? Jo mēs visu laiku runājam par integrāciju. Vārdos viss izskatās ļoti labi, bet integrācija, kā jūsu valdības ministrs bieži atkārto, ir sadarbība un līdzdalība. Kāpēc jūs negribat ieklausīties mūsu argumentos? Kāpēc jūs negribat pētīt, kas notiek citās valstīs? Mēs sapratām jūsu bažas. Nu nevajadzētu mūs dēmonizēt un domāt, ka mēs tiešām esam tautas ienaidnieki. Šī tautas ienaidnieku meklēšana beidzas slikti pirmām kārtām tiem, kas meklē šos tautas ienaidniekus. Un domāsim tomēr par bērniem. Un pieņemsim, ka visi ir normāli cilvēki, kaut gan šiem cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi. Tas ir normāli. Un nepiekārsim birkas viens otram!
Man patiešām ir daudz ko iebilst, un man arī uz mēles gala grozās tur ļoti nikni vārdi par daudz ko no tā, ko es šodien dzirdēju, bet es negribu tos teikt.
Es aicinu jūs būt mierīgiem un konstruktīviem! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kurā valodā es šobrīd jūs uzrunāju? Latviešu. Kāpēc es varu jūs uzrunāt mūsu latviešu valodā? Es esmu no tiem nedaudzajiem Saeimas deputātiem, kurš Latvijā nav dzimis un nav uzaudzis. Es esmu trimdā dzimis un trimdā uzaudzis, konkrēti Amerikā.
Es dzīvoju valstī, kura līdzīgi kā Latvija par valsts naudu gādā visiem saviem pilsoņiem pamatizglītību. Tur man tiešām jāsaka paldies tai valdībai, kas man sniedza šo te pakalpojumu. Esmu izgājis cauri līdz 12.klasei Amerikas valsts skolu sistēmai. Latvija dara, kā jau te Pīka kungs teica, tieši to pašu – nodrošina saviem iedzīvotājiem izglītības pieejamību. Bet Amerikā man neviens nesniedza, kā saka, uz paplātes iespēju mācīties savā valodā, tas ir, latviešu valodā. Kā bērns es mājās runāju latviski, piecu gadu vecumā mani sūtīja uz sagatavošanas klasīti pirms pirmās klases, lai es iemācītos angļu valodu. Es vēl nepratu. Man ir vēl atmiņā, ka es nepratu... ka es klausījos, ka citi runāja, un es nesapratu.
Es paralēli savai parastai izglītībai, tā kā visi latvieši, par savu vecāku ziedoto naudu mācījos latviešu sestdienas skolā. Katru vasaru par latviešu sabiedrības ziedoto naudu es mācījos un piedalījos visādās bērnu nometnēs, vēlāk – vasaras vidusskolās. To tajā valstī visa trimdas latviešu sabiedrība uzturēja – latviešu valodu un latviešu kultūru ar savu iniciatīvu, un svarīgi – ar savu naudu. Vienīgi Vācijā, kur vēl palika pēc kara ļoti daudz bēgļu, Vācijas valdība uzturēja vienu ģimnāziju, liela daļa laikam biju no vietējās pašvaldības līdzekļiem, Minsteres latviešu ģimnāziju, kur kaut kur zem 20% finansējuma nāca no latviešu vidus un pārējais – no Vācijas puses. Tas ir viens izņēmums, tā ir vēsturiska... tā ir, tagad skola ir slēgta, bet tā ir vēsturiska atlieka no bēgļu laikiem.
Kas tagad... Par ko mēs runājam šeit, Latvijā? Neviens, Dieva dēļ, negrib liegt krievu tautības cilvēkiem ne runāt krieviski, ne mācīties krieviski, ne pulcēties un draudzēties, runājot krievu valodā. Ir runa par to, kādā veidā mūsu valsts līdzekļi tiek tērēti izglītībai. Un tik tiešām, Latvija nav valsts, kura var lepoties ar saviem 100 miljoniem iedzīvotāju. Latvija ir valsts, kur vispār nav daudz iedzīvotāju, un no tiem nedaudz pāri par pusi ir latviešu. Latviešu valodai nekur citur pasaulē nav valstiska atbalsta kā tikai Latvijā. Angļu valodai ir atbalsts ļoti daudzās valstīs, es nezinu, cik tur sanāk, miljards cilvēku, kuri runā un mācās angļu valodu. Līdzīgi krievu valodai ir sava lielā valsts ar savu lielo tautu, kur šai te valsts un tautības valodai, kultūrai un identitātei nav nekāda apdraudējuma. Bet mums Latvijā, mums ir mūsu valsts līdzekļi jāgādā un jātērē tādā veidā, lai nodrošinātu ne tikai pamatizglītību, bet arī valsts valodas zināšanu, jo nekur citur pasaulē to nedarīs. Neviens to nedarīs kā mēs paši.
Tātad, ja mēs lasām tagad šīsdienas šo te likumu, kuru mēs pieņemsim, un arī šos konkrētos priekšlikumus, par kuriem mēs tagad diskutējam, tā lieta ir gaužām elementāra. Nebūtu pārsteidzoši, ja Latvijas Saeima gribētu pieņemt lēmumu, ka vienīgi latviešu valodā visa apmācība notiks. Neviens nevarētu pārmest Latvijai to. Tas būtu pilnīgi normāli – tā ir pasaules norma, ka valsts garantē vienā valodā pamatizglītību! Tā ir norma! Latvijā mums ir novirzes no šīs normas. Kāpēc? Jo Otrā pasaules kara rezultātā apmēram trešā daļa latviešu tika iznīcināti, deportēti vai aizbēga prom uz Rietumiem un pazuda. Tā vietā ienāca cittautieši, kuru bērni un bērnubērni šodien Latvijā dzīvo. Šiem cilvēkiem nav liegta pavalstniecība, viņi var naturalizēties. Visas iespējas tiek sniegtas no valsts puses integrēties, ka mēs veidojam vienu vienkopas stipru, jaunu sabiedrību, jo tas ir faktiski tas, kas veidojas mums Latvijā. Bet tam ir jānotiek uz latviešu valodas un kultūras bāzes, un tas veids, kā to garantēt, ir caur izglītības sistēmu bērniem, jo bērnībā tas, ko iemācās, nāk viegli un to atceras uz visu mūžu. Mēs visi, kuri mācāmies valodas, jau pieauguši būdami, zinām, cik tas var būt grūti.
Tātad, kolēģi, es aicinu visus drusku atkāpties no emocijām, saprast, ka šeit nav runa par kādas grupas apspiešanu, bet šeit ir runa par latviešu valodas un latviešu kultūras nostiprināšanu. Kur? Latvijā! Visas iespējas ir dotas cilvēkiem, kā saka, piekopt savas minoritāšu valodas un tradīcijas. Un es kā cilvēks, kas ir uzaudzis tādā vidē, zinu, ka tas ir iespējams. Nav jāgaida beidzot...
Sēdes vadītāja.
Kariņa kungs, jūsu laiks ir beidzies, es atvainojos...
A.K.Kariņš.
Paldies, es tūlīt beigšu! Nav jāgaida, ka jums kāds to pasniedz! To var arī paši darīt. Šeit neiet runa par apspiestību, šeit ir runa par vienkārši normālu attīstību normālajā valstī. Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.
Deputāte Ina Druviete. (Aplausi.)
I.Druviete (JL).
Augstais nams! Kariņa kungs sniedza labu ievadu tam, ko es vēlējos teikt. Tātad mums nebūtu jāšaubās par to, ka Latvijā tiek veidota vienota sabiedrība, kurā tiek dots attīstības potenciāls visām Latvijā dzīvojošo tautu kultūrām un valodām, bet šī sabiedrības vienotība notiek uz latviešu valodas bāzes. Tās ir pamatnostādnes, par ko mūsu priekšteči ir vienojušies jau pirms četriem gadiem.
Otrkārt. Latvijas Valsts valodas likums skaidri nosaka arī valodu hierarhisko sadalījumu mūsu valstī, preambulā norādot uz to, ka ir dotas brīvas attīstības un lietošanas iespējas Latvijas mazākumtautību valodām, bet sabiedrības kopīgās saziņas valodai tomēr jābūt latviešu valodai. Šīs divas manis minētās pamattēzes apstrīdētas netiek vai it kā netiekot.
Un tagad jautājums: kā mēs tās īstenosim dzīvē? Šī sabiedrības vienotība uz valsts valodas bāzes jau nevar rasties pati no sevis. Un astoņpadsmitgadīgs cilvēks, ienākot sabiedrībā, nevar vienas dienas laikā kļūt par divvalodīgu. Lai iemācītos otru valodu, un šeit gan man jāatgādina patiesība, ka minoritāšu pārstāvjiem, lai tie pilnvērtīgi piedalītos sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, valsts valoda ir jāprot gandrīz vai tuvu dzimtās valodas līmenim, ir jāpieliek ļoti liels darbs. Un valsts pienākums ir palīdzēt minoritātēm kļūt vismaz divvalodīgām. Un viena no šīm multilingvisma sastāvdaļām noteikti būs valsts valoda. Un Latvijas izglītības sistēma jau kopš neatkarības atjaunošanas konsekventi virzās uz šo mērķi. Daudzvalodīgi iedzīvotāji, bet Latvijas mazākumtautības starp šīm daudzām trim, četrām, piecām valodām, kas mums nepieciešamas Eiropā, protams, pratīs, un es uzsveru, arī lietos valsts valodu. Pamats valodas apguvei tiek likts pirmsskolas periodā. To mēs ļoti labi zinām, cik liela nozīme ir dzimtajai valodai bērna intelektuālajā un emocionālajā attīstībā. Un tā ir ikvienas ģimenes atbildība. Valsts atbildība iestājas tad, kad bērns nonāk organizētā izglītības sistēmā un pamatizglītībā, par kuras modeļiem mēs, šķiet, vairs nediskutējam, mēs

esam īstenojuši mērķi, kas ļauj nodrošināt gan dzimtās valodas prasmi, gan arī valsts valodas apguvi.
Un 9.klasē, kārtojot eksāmenu latviešu valodā, mēs jau redzam šī darba rezultātus, tātad skolēni ir gatavi turpināt izglītību pēc šāda paša bilingvāla modeļa, bet vidusskolā. Un līdz ar to par ko tad mēs diskutējam? Būtībā mēs diskutējam par pilnīgi likumsakarīgu pamatizglītības turpinājumu vidusskolā. Tātad par šo bilingvālās izglītības modeli. Un piedāvātā proporcija 60:40, kura, izrādās, arī vairs netiek apstrīdēta (gluži otrādi, tiek paustas bažas par to, vai tik tiešām tā tiks saglabāta), arī nodrošinās šo divkāršo identitāti – gan savas minoritātes, gan arī Latvijas valsts identitāti.
Un tātad būtībā mums diskusijas priekšmets jau kļūst pavisam šaurs. Nevis par to, vai ir labi vai slikti vidusskolā mācīties divās valodās, jo tā jau ir likumsakarība. Mēs varam diskutēt tikai par atsevišķiem metodiskiem paņēmieniem. Un tas ir pilnīgi saprotams. Tas ir pedagoģijas speciālistu darbalauks, bet Saeima savu politisko lēmumu jau ir pieņēmusi – Latvijā būt integrētai sabiedrībai, Latvijā valsts valodai būt latviešu valodai, bet attīstīt arī visas mazākumtautību valodas. Un tātad mēs diskutējam tikai par mehānismu.
Un līdz ar to es aicinu atbalstīt ne tikai šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet arī visus pārējos, jo tas ir tikai likumsakarīgs mūsu iekšpolitikas attīstības ceļa turpinājums. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs – otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Pirms manis šeit uzstājās Kariņa kungs. Viņš, nodzīvojot visu mūžu tanī Amerikā, varbūt nezina, ka Latvija ir daudznacionāla valsts. Un tas izveidojies nevis 1940. vai 1945.gadā, bet daudz agrāk, kad vēl nebija Latvijas valsts. Par to, ka vajag saglabāt latviešu valodu, jādomā nevis tikai šodien. Par to bija jādomā, Pīka kungs, visus šos gadus. Kad jūs bijāt valdībā, kad atnāca “Jaunie laiki”, ko mēs redzam? Visa Latvijas tauta izmirst. Ne tikai krievi, ne tikai latvieši. Visi. Jo pieauguma mums nav. Un kad izmirs pēdējais latvietis, tad nebūs arī valodas. Un atcerēsimies varbūt sliktos padomju laikus, kad jūs savā dzimtajā valodā saņēmāt izglītību, ne tikai pamatizglītību, ne tikai vidējo izglītību, bet arī augstāko izglītību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Runājot par mierīgu izturēšanos, vajadzēja to sākt šorīt no rīta ar tiem visiem nejēdzīgajiem bļauriem, kas te ālējās netālu no Saeimas. Nevajadzēja iesākt.
Otrs. Nav jau šeit runa par informāciju vai dezinformāciju. Jūs domājat, ka viņi tur briesmīgi klausās? Nē! Šie izlēcieni turpināsies ilgu laiku. Un mums ir jābūt tam visu laiku gataviem. Jo šeit pamatā ir dažu politikāņu nerēķināšanās ar to, kas ir noticis, izlikšanās, ka nekā nav bijis. Šeit ir pamatā šovinistiska uzpūtība, vēlme saglabāt visas tās priekšrocības, ko krievu valoda ir devusi visus okupācijas gadus, ko izmantoja savā laikā Džugašvili tad, kad viņam vajadzēja nostiprināt savu ietekmi PSRS. Pamatā ir vēlme saglabāt neizglītotus cilvēkus, savus vēlētājus, kurus varēs barot, ar ko gribēs. Vai te būs Krasnoglazovs vai Krasnopjorovs, vai velns viņu zina, kādi vēl tur ir. Viņi baros ar šo informāciju. Un šie informatori un informācijas saņēmēji centīsies visu šo ālēšanos turpināt. Un kaut vai viens vienīgais jautājums. Jūsu bezkaunīgā aģitācija neapmeklēt bērniem skolu, un ar skolas neapmeklēšanu jūs gribat ietekmēt kaut kādā veidā reformas gaitu. Vai jums kauna nemaz nav? Kas tad cietīs? Cietīs bērni. Jūs necietīsiet. Jūs tēlosiet aizstāvjus. Tā kā, protams, runā te jau, ko grib. Viņiem ir skaidrs, ko viņi grib, un viņi to turpinās.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Man liekas, ka mēs jau aizmirsām, ko mēs apspriežam. Tikai cienījamā Druvietes kundze aicināja atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Šeit nav nekāds atbildīgās komisijas priekšlikums. Šeit ir PCTVL priekšlikums.
Pēc manas uzrunas vai runas kāpa tribīnē ministra kungs un teica tur kaut ko par Gēbelsa ideoloģiju vai retoriku. Apriori tas man nevar piemist tāpēc, ka hitlerieši gēbelsovieši un tie, kuri bija kopā ar viņiem, iznīcināja visus manus radus, senčus, kuri palika Latvijā kara laikā. Nāca kolaboracionists un runā, viņš pats nezina, par ko viņš runā. Pēc tam nāca, es neminēšu padomju laika uzvārdu, Kiršteina kungs un runā, ka Pliners trīs reizes meloja. Un zaglim deg cepure, un laikam melis kliedz: kur melis, nē, zagļi. Tātad es nerunāju par poļiem, ebrejiem un tā tālāk pirmajā mēlē. Es vienmēr runāju, ka ja valsts tikai var... valstis... pārsvarā bērniem jāmācās dzimtajā valodā, ja viņi to paši grib, grib viņu vecāki un tā tālāk. Un tas attiecas uz visām minoritātēm, ja ir pietiekošs skaits un tā tālāk.
Otrkārt. Es nemeloju. Es nerunāju par Krieviju, es runāju par Latviju. Jūs varbūt gribat runāt par Krieviju. Lūdzu! Es neteicu, kā ir Izraēlā. Izraēlā, jūs zināt, kā jūdi mīl arābus un sadzīvo kā kaķis ar suni. Bet arābu valoda ir otrā oficiālā valoda. Es biju arābu skolās, un deputāti, kad es tur biju, bija kādi divpadsmit, viņiem ir tiesības no tribīnes runāt arābu valodā. Tā ir... Lai Dievs dotu mums tādu likumdošanu! Es nesaku, ka viņi pilda to likumdošanu, tas ir cits jautājums, vai pilnīgi pilda, bet lai Dievs dotu mums attiecībā uz minoritātēm tādu likumdošanu!
Es varu uzdot jautājumu Tabūna kungam, kādu priekšlikumu mēs apspriežam šobrīd? Un viņš neatbildēs. Mēs apspriežam mūsu priekšlikumu – izslēgt 9. panta 2.daļas 2.punkta otro teikumu. Un faktiski mēs gribam, lai priekšmetus, kurus pēc standartiem var mācīt arī dzimtajā valodā, noteiktu ne ministrijā, bet skolā. Par to iet runa, un es aicinu par to nobalsot! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Liels paldies par ļoti saturīgiem argumentiem, kas atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nostādni Izglītības likuma sakarā, un diskusija tiešām aizgāja par plašu, tā faktiski aizskāra visus pārējos priekšlikumus. Un es aicinu neatbalstīt izteikto priekšlikumu, ko izvirza politiskā organizācija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, jo tā būtība ir destruktīva... jo viņi izmanto bērnus politiskām cīņām. Ja tiek atvesti bērni šeit uz Saeimu, ja piebrauc pie skolām mikroautobusi, ja bērni tiek aicināti uz tukšām klasēm, būtībā šie pārstāvji… tādas politiskās aktivitātes ir vērstas pret mazākumtautībām, es ceru, ka nākotnē cilvēki to sapratīs, ka tas ļaunums, ko pašreiz sēj šī politiskā organizācija ar mērķi sarīdīt tautas savā starpā, ir ļoti destruktīvs un mums visiem nepieņemams. Un es domāju, ka tā kvalitāte, ko mēs sasniegsim, veicot izglītības reformu, ka mūsu bērni visās Latvijas skolās perfekti runās valsts valodā – viņi būs tikai ieguvuši, viņi būs bagāti, jo arī latviešu valoda tagad ir Eiropas valoda. (Starpsauciens...)

Ļoti labi, ka jūs tā uzskatāt... Tāpēc nevajag nodarboties ar destruktīviem priekšlikumiem, un tāpēc es ierosinu nemazināt Izglītības un zinātnes ministrijas lomu šo standartu izstrādē un šajā izglītības politikā, lai sasniegtu galamērķi, un neatbalstīt šādu priekšlikumu, kuru neatbalstīja arī komisija.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 1. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 23, pret – 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
2. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka tas būtu loģiski, tas būtu pamatoti, ja visus eksāmenus mūsu absolventi kārtotu tajā valodā, kurā bija mācīts priekšmets, – vai tas ir mācību priekšmets, vai tas ir profesionālais priekšmets... Mums vēl ir cittautiešu vai citas valodas, ne tikai valsts valodas grupiņas atsevišķās arodskolās.
Tātad mūsu priekšlikums ir: valsts pārbaudījumu eksāmeni kārtojami priekšmeta apguves valodā. Un par to es lūdzu nobalsot. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
3. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mūsu grozījums tiek piedāvāts tādēļ, lai novērstu kārtējo reizi, ka likums gluži bezjēdzīgi pasliktina to cilvēku iespējas, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Neapšaubot paša darba iesniegšanu latviešu valodā, uzskatu, ka zinātniskā darba mutiska aizstāvēšana prasa perfektas tās valodas zināšanas, kurā notiek aizstāvēšana. Pat ar labu valodu zināšanu cilvēkam var rasties grūtības bez iepriekšējas sagatavošanās atbildēt uz jautājumu, kas bieži prasa īpašas precīzas izteiksmes veidu. Tādēļ piedāvāju atjaunot iespēju darba aizstāvēšanu veikt arī citā valodā. Pieņemsim, kāds ārvalstu zinātnieks veiks Latvijā ļoti nozīmīgu zinātnisku pētījumu, piemēram, par Latvijas iegulām. Pēc esošās likuma redakcijas, šis zinātnieks nevarēs Latvijā aizstāvēt savu zinātnisko darbu, kamēr neiemācīsies brīvi runāt latviski. Jāšaubās, vai citās valstīs būs pietiekama interese par darbu, kas skar tieši Latvijas specifiskās problēmas. Tādēļ mēs gluži lieki gatavojam sev sarežģījumus nākotnē. Ja jūs domājat, ka mūsdienu globalizācijas apstākļos minētais piemērs nav iespējams, tad nesaprotu, kādēļ gan mēs atbalstījām iestāšanos Eiropas Savienībā. Zinātne jau sen runā dažādās valodās. Ceru, ka šeit neviens neuzskata, ka mūsu ierosinājums, kurš tikai atjauno to stāvokli, kāds Latvijā pastāvēja pirms 1998.gada, apdraudētu latviešu valodas pastāvēšanu.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu tik uz priekšu! Vispirms bija vēlēšanās izņemt vārdus “valsts valodā” ārā, respektīvi, vispār pagriezt muguru, runājot par izglītības iegūšanu. Tagad mēs te dzirdam vēlmi zinātniekus nostādīt tādā lomā, ka viņi neko nejēdz, ka viņi nav spējīgi iemācīties valodu. Jūs runājat par to, ka aizstāvēšanas laikā, lūk, runās citā valodā. Bet ko jūs domājat par tiem, kas ir padomē? Tagad jūs vēl pieaicināsiet tulku varbūt klāt? Un tad parunāsim par zinātniskajiem terminiem, kas tiešām ir ļoti savdabīgi, un katrai valodai – katrai valodai! – ir sava zinātniskā terminoloģija, kuru cilvēks, kas nopietni strādā, zina. Un nevajag te nākt un runāt, ka viņam būs sarežģīti, jo zinātnē ir specifiska valoda! Tieši otrādi! Tehniski attīstīts cilvēks, kurš runā par savu profesiju, kurš runā par sev tuvu priekšmetu, ir ļoti labi apguvis šos terminus, ne tik labi apgūdams pašu valodu. Tas ir labi zināms. Un acīmredzot Tolmačova kungs vienkārši nezin to, tāpēc arī šādi aizstāv šo priekšlikumu. Tieši šeit ir jāsaprot, kas tad ir zinātnieks. Zinātnieks ir tomēr sabiedrībā augsti attīstīts pārstāvis. Tas nav kaut kāds nejēga, kas ar pūlēm kaut ko uzskricelējis, kāds viņam ir pārtulkojis. Un nu viņš tagad atnāks un runās citā valodā. Tā, draugs mīļais, nebūs! Ja jūs nopietni gribat, un jums pašam vajadzētu iesākt ar sevi, apgūt skaidru latviešu valodu, tad, lūdzu, esiet tik laipns un netraucējiet to darīt zinātniekiem!
Paldies Dievam, pietiekoši labi zinu zinātniekus nelatviešus, kas ļoti labi ir apguvuši tieši zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā un kam nav nekādas problēmas lietot latviešu valodu tad, kad runa ir par konkrētām zinātnes lietām un nevis par kaut ko! Tā ka, redziet, pirms jūs aizstāvat priekšlikumu, acīmredzot vajag iepazīties ar to, kas tā tāda zinātne ir, un parunāt tieši ar zinātniekiem, un nepīt zinātniekus savās politiskajās spēlītēs!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie kolēģi! Man ir drusku nepatīkami klausīties, ka no šīs tribīnes tiek maldināta sabiedrība, jo Tolmačova kunga teiktais absolūti nebija taisnība. Ja mēs runājam par promociju kā zinātniskā procesa noslēgumu, tad promocijas darba aizstāvēšana jeb zinātniskā darba aizstāvēšana ir process, kas sastāv gan no pretendenta runas, gan no oponentu runām, gan no zinātniskā vadītāja uzrunas un tā joprojām. Līdz ar to šeit ir jārunā par visām šā procesa sastāvdaļām, un tas ir pilnīgi noteikti un absolūti skaidrs, ka tam procesam ir jānotiek latviešu valodā. Ja ārzemju zinātnieks grib aizstāvēt savu promocijas darbu Latvijā, tas ir ārkārtīgi apsveicami un ļoti jauki, un nav ne mazāko problēmu pretendenta runai nodrošināt sinhrono tulkojumu. Bet es pieļauju domu, ka Tolmačova kungs nav ļoti daudz piedalījies Promocijas padomes sēdēs.

Un tāpēc, kolēģi, varbūt es gribu atgriezties pie sākotnēji teiktā, ka visi PCTVL šie ierosinājumi ir saistīti vienā kopējā paketē, un mēs nevaram pretrunīgas normas iebalsot likumā. Tāpēc tie visi ir noraidāmi arī vienā kopējā paketē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Leopold, speciāli jums. Apmēram gadu, divus atpakaļ mani uzaicināja uz vienu promocijas darba aizstāvēšanu. Tas ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts. Un aizstāvēja viena skolotāja no Ventspils. Un temats bija “Krievu valodas un literatūras mācīšanas integrācija”. Un, kā vienmēr, likums, likuma spēks noteica, ka tas viss ir aizstāvams, iegūstams latviešu valodā. Bet, kā vienmēr, tauta, cilvēki ir gudrāki par līderiem, vadoņiem, deputātiem. Un komisija vienojās, Zinātniskā padome vienojās un atļāva tai sievietei aizstāvēties dzimtajā krievu valodā. Padomju laikos tā bija, ja? Aizstāvēja kandidāta vai doktora disertāciju par latviešu kultūru, tad tā bija jāizstrādā krievu valodā, jāaizstāv daļa šeit, daļa Maskavā. Un kamēr Maskava neapstiprinās, neskaitījās grāds. Vai mums nav boļševisms otrādi? Ko atkal mēs piedāvājam? Lai Zinātniskā padome, vienojoties ar autoru, noteiktu aizstāvēšanas valodu. Šeit arī nav nekāda ekstrēmisma. Tas arī neapdraud Latviju. Un es atkārtoju: bieži vien tas jau notiek. Starp citu, arī ar maģistrantiem. Cilvēki ir labāki, labvēlīgāki, gudrāki nekā valdība vai likumdevēji. Izņēmuma kārtā es uzskatu, to varētu atļaut, un neviens neciestu no tā. Cittautieši būtu jums tikai pateicīgi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Protams, ka mūsu ministrs grib racionalizēt mūsu darbu un mūsu visus priekšlikumus atmest vienā paketē. Bet es gribu jautāt Šadurska kungam: “Sakiet, lūdzu, krievu filoloģija Latvijas Universitātē, kādā valodā jānotiek promocijai?” Man šķiet, ka labāk to izdarīt krievu valodā. Tāpēc, ka arī padomju laikā bija tāda tradīcija. Angļu filoloģijas, vācu filoloģijas kandidāta darbi bija aizstāvēti, valodā par kuru… priekšmeta valodā, protams. Mums ir ļoti stipra tradīcija, ļoti stipra

Baltistikas katedra, nodaļa Latvijas Universitātē. Tur strādā arī viesi no Krievijas. Ļoti normāla ir apmaiņa. Un es domāju, ka mums vajag šo, tieši šo jomu paredzēt un dot iespēju aizstāvēt doktora darbus arī krievu valodā. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamā auditorija! Es gribētu sniegt informatīva rakstura paskaidrojumu. Valsts valodas likumā ir noteikts, ka filoloģiska rakstura darba aizstāvēšanā ir pieļaujama arī citas valodas lietošana. Tātad tie būs citā likumā paredzētie gadījumi. Bet formulējums Izglītības likumā ir korekts. Jo darba aizstāvēšana jau nenozīmē tikai pretendenta runu. Darba aizstāvēšana ir samērā sarežģīta procedūra, kas ietver, piemēram, pretendenta biogrāfijas izklāstu, zinātniskā darba vadītāja uzstāšanos, recenzentu uzstāšanos, replikas no zāles un galu galā arī zinātniskā darba aizstāvēšanas jeb promocijas padomju locekļu lēmuma pieņemšanas procesu. Un ir pilnīgi likumsakarīgi, ka šīs procedūras notiek valsts valodā, jo, kā jau minēja Šadurska kungs, paša pretendenta uzstāšanās reizē ir iespējams un ir atļauts nodrošināt sinhrono tulkojumu, bet mums nav nekāda pamata likt Latvijas Republikas promocijas padomēm darboties citā valodā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Ar lielu pārsteigumu es noklausījos ministra runu par to, ka visi mūsu priekšlikumi ir viena pakete. Es nedomāju agrāk, ka ministram ir tāda zema kvalifikācija, un pats nezināja galveno likumu, ar kuru viņš raksturoja savu darbību, un neizlasīja vispār nevienu priekšlikumu. Tāds ir mūsu valstij dialogs ar mazākumtautībām.
Cienījamie kolēģi! Gribētu teikt, ka ne visus, bet, teiksim, apspriežamo priekšlikumu un visus, kas būs nākamie, var pieņemt atsevišķi no visiem citiem, un tie darbojas bez jebkuras papildu likumdošanas izmaiņas, kaut nākamajā dienā.
Un šis priekšlikums, kuru mēs apspriežam, tas ir priekšlikums turpināt to praksi, kas bija Latvijā pirms šā likuma pieņemšanas. Un Latvijā mierīgi dzīvoja, un nekā pretvalstiska un nekāda kaite nebija, jo tas ir demokrātijas pamats – brīvu izvēļu paplašināšana. Sakarā ar to es tomēr lūdzu visiem, kas patiešām ir demokrāti, tomēr atbalstīt mūsu PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Izskatīsim 4. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Piekrītam!”)
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu... Es atvainojos, Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mēs ierosinām dot iespēju kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas programmās lietot arī citas valodas. Šādas programmas taču bieži lieto bezdarbniekiem. Un jūs taču piekritīsiet, ka, mākot pat latviešu valodu, taču ir ļoti grūti mācīties tajā. Pat Valsts valodas likums neprasa, lai visu profesiju darbiniekiem būtu 3.kategorija. Bet mācības latviski prasa tieši šādu valodas zināšanu līmeni. Domāju, ka mums nevajadzētu tik viennozīmīgi un strikti ierobežot jebkuru iespējamību, kā to pieprasa pašreizējā likuma redakcija.
PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz šādu kursu obligātu pieejamību valsts valodā, pietiekami nodrošina to cilvēku interešu aizstāvību, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda.
Nedomāju, ka mums būtu jāglābj likumā esošā redakcija tikai tādēļ, lai padarītu grūtāku dzīvi cittautiešiem. Lūdzu, nobalsojiet “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 5. – deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu, kurš ir ļoti plašs, bet diemžēl komisijā tas neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Latvija pārmantoja no PSRS vislabāko skolas izglītības programmu pasaulē. Jā. Jo tieši šis izglītības modelis pēc JUNESCO 2002.gada datiem tika uzskatīts par vispiemērotāko. Un kā mēs izmantojam šo bagātību?
Valstij ir jāgarantē skolām viss nepieciešamais, lai nodrošinātu un veicinātu normālu apmācības procesu. Turpināt skolu kompjuterizāciju un modernizāciju, celt jaunas sporta zāles un tā tālāk. Savukārt prasot no skolas abiturientiem atbilstošas zināšanas vispārējās disciplīnās, tajā skaitā arī valsts valodā.

Nepildot savus pienākumus, Izglītības un zinātnes ministrija grib politizēt jautājumu, novērst uzmanību no nesakārtotas izglītības sistēmas. Ministrija neveido konstruktīvu dialogu ar sabiedrisko organizāciju “Lašor”, kuras pārstāvji ir mazākumtautības skolu pedagogi un speciālisti un vislabāk orientējas šajā problēmā.
Tautas saskaņas partija 5.priekšlikumā piedāvā variantu, kurš pilnīgi atbilst Eiropas vispārējai konvencijai – ne tikai neierobežot, bet arī veicināt mazākumtautību skolu normālu attīstību.
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs tomēr dzīvot nevis pagājušajā gadsimtā, bet šajā gadsimtā un atstāt šo problēmu risinājumu tieši speciālistiem, nepolitizējot to. Sabiedriskās organizācijas “Lašval” pārstāvji strādā skolās, kuras pēc Izglītības un zinātnes ministrijas reitinga ir 1. un 3.vietā – tā ir Daugavpils skola, Rīgas skola, un 2.vietu pēc reitinga aizņem Rīgas 1.ģimnāzija.
Un, manuprāt, priekšlikumi, kuri iesniegti no sabiedriskās organizācijas, jāņem vērā tāpēc, ka tie nav pretrunā ar Izglītības likumu, un, ja gadījumā būs pieņemti, tie dos iespēju skolniekiem no mazākumtautību skolām kļūt izglītotākiem... saņemt normālu izglītību un valodas zināšanas. Paldies par uzmanību, un aicinu jūs balsot par Tautas saskaņas frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Anatolijs Mackevičs.
A.Mackevičs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Nodarbojoties skolā vairāk par 20 gadiem, ar pilnu atbildību varu teikt, ka skolēnu starpā valodas problēmas neeksistē. Viņi brīvi sazinās tajā valodā, kurā viņiem vieglāk izteikt savas domas. Un tas ir ļoti labi, un nevajag traucēt viņiem. Bet nē! Tomēr ir tādi spēki, kuriem nepatīk šī kārtība, un tie par katru cenu cenšas to iznīcināt.
Ļoti žēl, ka starp tiem ir arī Izglītības un zinātnes ministrija! Integrēšanās un saliedēšanās vietā tā nodarbojas ar jauniešu dalīšanu latviešos un krievos, lojālos un nelojālos, pareizos un svešos. Bērni ir daudz gudrāki par mums, viņiem vienalga, kādā

valodā runās cilvēki. Viņi jau zina, ka maizei nav tautības un, lai to pelnītu, vajag ļoti centīgi strādāt. Tāpēc daudzi jaunie cilvēki uzdod jautājumu: “Kāpēc mums nedod tiesības iegūt labu izglītību, lai nopelnītu šo maizi?”
Es nesaprotu likuma mērķi – piespiest krievus obligāti mācīties latviešu valodā. Man liekas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi aiziet no galvenās problēmas – uzlabot izglītības kvalitāti, jo Latvijas valsts nevar nodrošināt augstākā līmeņa izglītības kvalitāti. Tai daudz vieglāk paliek. Re, skolas ir tukšas, jo krievi negrib mācīties latviešu valodu. Viss ir skaidrs.
Labi, mēs pieņemsim likumu, ka rīt no rīta visās mūsu skolās runāsim latviski. Bet ir dažādi “sīkumi”.
Pirmais. Ir zināms, ka skolās trūkst latviešu valodas pasniedzēju. Un loģisks jautājums: kur mēs ņemsim profesionāļus? Starp citu, man ir viens piedāvājums. Šeit ir diezgan daudz latviešu valodas “aizstāvju”, protams, pēdiņās. Kāpēc jums neiet strādāt skolās? Es zinu atbildi... es zinu atbildi: “Kas gan grib būt nabags un katru dienu pazemots? Arī algas nav tik lielas.”
Otrais “sīkums”. Cienījamie kolēģi! Nevajag mīlēt krievus vairāk nekā pašiem sevi un turēt pigu kabatā! Vispirms mums vajag nodrošināt skolas ar datoriem un grāmatām. Galu galā, kas tā ir par skolu, ja tur nav sporta zāles, un, ja tādas ir, kāpēc tur trūkst bumbu?

Godātie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo kāda starpība, kādā valodā ārsts vai kas cits ieguva izglītību? Galvenais, ka viņš var uzlabot mūsu dzīvi. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Par šo – 5.priekšlikumu. Tas ir ārkārtīgi garš un visaptverošs, un būtībā šī priekšlikuma jēga ir: valsts faktiski zaudē jebkādu ietekmi uz izglītības procesu. Līdz ar to valsts izglītības politika pazūd kā tāda.
Un gribu norādīt uz 2.punktu šajā priekšlikumā, kur valodu lietojumu nosaka izglītības iestādes padome un dibinātājs. Es gribu atgādināt klausītājiem, ka Latvija nav federatīva valsts, un līdz ar to mums ir jābūt vienotai izglītības politikai. Līdz ar to dibinātāja tiesības noteikt šo izglītības politiku Latvijā ir pilnīgi bezjēdzīgas.
Un vēl šajā priekšlikumā ir viena ļoti bīstama norma, kas atkārtojas vairākos punktos. Un tā ir: izglītības ieguves valoda var būt mazākumtautības valoda, ja tam ir pietiekošs pieprasījums. Ar šādas normas pieņemšanu likumā mēs Latviju faktiski ievedam nebeidzamu politisku karu stāvoklī, jo vienmēr kāds apgalvos, ka, ja viens cilvēks pieprasa, tad tas ir pietiekami un citam tas nav pietiekami.
Vēl šis priekšlikums satur daudzas normas, kuras jau Saeima ir tikko noraidījusi iepriekšējos priekšlikumos. Un patiesībā pēc iepriekšējās uzstāšanās es redzu, ka deputāts Mackevičs ir pateicis vienu ļoti pareizu lietu, kad viņš sacīja, ka viņš tiešām nesaprot šā likuma mērķi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Patiešām mūsu priekšlikumā atslēgas vārdi ir – pietiekošs pieprasījums. Un mēģināšu paskaidrot mūsu priekšlikuma būtību. Mēs uzskatām, ka mūsdienu izglītības sistēmai jānodrošina augsta zināšanu kvalitāte eksaktās un arī humanitārās zinātnēs, brīva valsts valodas pārvaldīšana, kā arī iekļaušanās Eiropas multikulturālajā vidē. Bet, mūsuprāt, diemžēl esošā izglītības reformas koncepcija ir lemta neveiksmei, ja tiek īstenota, neņemot vērā mazākumtautību intereses un vēlmes. Līdz ar to tā nevar būt veiksmīga.
Tautas saskaņas partija aicina atzīt, ka minoritāšu izglītības reforma ir kļuvusi par nopietnu problēmu, sašķeļot Latvijas sabiedrību un traucējot sabiedrības integrācijai. Uzskatām, ka protesta akcijas liecina nevis par pretvalstiski noskaņotu provokatoru, pēdiņās, protams, panākumiem, bet gan par nepieciešamību konstruktīvi risināt šo svarīgo problēmu.
Tautas saskaņas partija apsveic lēmumu grozīt Izglītības likumu, izslēdzot no tā normu par pilnīgu valsts finansētas vidējās izglītības pāreju uz valsts valodu.
Un Tautas saskaņas partija piedāvā savu risinājumu, savu redzējumu, ņemot vērā iesaistīto grupu vēlmes un bažas. Ceram, ka mūsu priekšlikums būs pieņemams visiem, kas patiesi vēlas veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju uz abpusējas cieņas, konstruktīvas sadarbības un visu ieinteresēto grupu līdzdalības pamata.
1.priekšlikums. Mēs uzskatām, ka valsts valoda ir obligāts priekšmets visās skolās Latvijas Republikā. Beidzot skolu, valsts valodas eksāmens ir obligāts.
Otrais. Tautas saskaņas partija uzstājas pret centralizēti noteiktām mācību valodas proporcijām un uzskata, ka katrai skolai jāpiešķir noteikta rīcības brīvība šajā jautājumā, ņemot vērā konkrēto situāciju un vecāku – nodokļu maksātāju vēlmes.
Trešais. Jāsaglabā iespēja kārtot eksāmenus attiecīgajā priekšmetā mācību valodā arī turpmāk.
Ceturtais. Sabiedriskajām organizācijām, kuras profesionāli nodarbojas ar minoritāšu izglītības problēmām, jāpiedāvā iespēja efektīvi piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas darbā, veidojot minoritāšu izglītības politiku.
Un runājot pavisam praktiski. Piedāvājot katrai skolai izvēles brīvību, mēs gribam tikai pateikt, ka visas attiecības starp latviešu un krievu kopienām noteiks tirgus attiecības nākotnē. Piemēram, būs vecāki, kuri izvēlēsies bilingvālus modeļus. Būs vecāki, kuri vēlēsies, lai viņu bērni mācītos pārsvarā krievu valodā. Būs vecāki, kuri vēlēsies, lai viņu bērni mācītos latviešu valodā. Lai vecāki paši izvēlas, kurā skolā sūtīt savus bērnus!
Es piedāvāju balsot par brīvu izvēli. Un Latvijā jāsāk veidot iekļaujoša, nevis izslēdzoša demokrātija. Paldies! Atbalstīsim 5.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Pulksten 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Dzintars Jaundžeikars, Atis Slakteris, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Ērika Zommere. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi!
Un turpinām debates par likumu “Grozījumi Izglītības likumā”. Nākošais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Paldies! Taisnība ir izglītības ministram Šadurska kungam, ka, pieņemot šos grozījumus, kas faktiski tiešām vērtējami kā viena pakete, nevis atsevišķi grozījumi, Izglītības likums tiktu sagrauts un visa izglītības sistēma tiktu apgriezta ar kājām gaisā.
Tas nu ir nepārprotami. Redziet, dīvainas lietas notiek. Es gribētu pajautāt. Šis priekšlikums ir Jurkāna kunga un Urbanoviča kunga. Viņi gan vēl nav zālē, bet nu nekas. Lieta ir sekojoša. Viņi it kā vēlējās pasniegt mums – sadaloties PCTVL vairākās

partijās, it kā posās virzīties uz demokratizācijas ceļu, uz izpratni, bet izrādījās –, nekā. Šajā garajā priekšlikumā Jurkāna kungs un Urbanoviča kungs pat pārspējuši PCTVL priekšlikumus. Jo redziet, kas te ir ierakstīts. Valsts un pašvaldību pamatizglītības un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā un Latvijas mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekošs pieprasījums. Un pietiekošs politikāņu pieprasījums, jau daudzkārt minēts, un, protams, arī Krievijas iespaidā, viņu atbalstā ir milzīgs. Jau pietiek pieminēt tikai šos pāri par simts tūkstošiem, kas ir parakstījuši attiecīgo papīru, tātad pieprasījums būtu milzīgs un faktiski, ja ļautu to izvēlēties, tad atgrieztos padomju laiki vienkārši. Visas mācības notiktu krievu valodā. Tad, lūk, kādu priekšlikumu mums piedāvā un mēģina to aizstāvēt par visām varītēm.
Cileviča kungs izsaucās, bija izbrīnīts, ka viņam neuzticoties. Cileviča kungs, kāpēc lai es jums uzticētos? Jo jūs neaizstāvat manas un visu latviešu intereses, absolūti neaizstāvat, tieši otrādi, jūs faktiski neaizstāvat krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu šeit dzīvojošo mazākumtautību intereses. Jūs pat neaizstāvat ebreju intereses, jūs aizstāvat tikai savas personiskās intereses. Jo, ja jūs nedziedātu šo dziesmu, ko jūs dziedat katru dienu šeit un Eiropas Savienības institūcijās, tad jūs šeit, Saeimā, vienkārši nesēdētu. Un tad jums vajadzētu slaucīt ielu vai doties uz jūsu izredzēto zemi Izraēlu, uz kuru jūs jau skatāties sen, ja jūs nebūsiet šeit deputāts. Tāda, lūk, ir tā patiesība. Un jūs patiešām musināt, musināt un vēlreiz musināt šos cilvēkus. Tikai savas personīgās intereses aizstāvot. Tas ir nepieļaujami faktiski, un es domāju, ka pēdējais laiks, un prokuratūra un citas tiesībaizsargājošās institūcijas nonāks, es esmu pārliecināts, nonāks pie secinājuma, ka jāsauc pie atbildības krievu valodā iznākošie masu informācijas līdzekļi, prese, kura turpina musināt. Visu laiku nepārtraukti faktiski uz naidu!

Un, redziet, cik ilgi vajadzēja, lai nonāktu pie patiesības arī šādā virzienā. Tagad mēs... jau Eiropas institūcijas ir gatavas pieņemt rezolūciju – nosodīt komunistisko režīmu un prasīt atbildību par to. Mēs visu laiku par to klusējām, izņemot apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura visu laiku, visos šos gadus ir atgādinājusi par to un mēģinājusi risināt arī Apvienotajās Nācijās, bet diemžēl neizdevās. Bet nu mēs esam nonākuši...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies...
P.Tabūns.
… pie šī secinājuma, un arī par šo Valodas likumu.
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
Laiks... Paldies! Es turpināšu kādā no citiem priekšlikumiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Es aicinu deputātus neizteikt personīgi cilvēkus, deputātus apvainojošus izteicienus. (No zāles deputāts Tabūns: “Neviena apvainojuma nebija!”)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.
I.Ribakovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt dažus vārdus tieši kā praktiķis. Es esmu strādājis 16 gadus par skolas direktoru Rēzeknes 2.vidusskolā, kura ir dibināta 1921.gadā kā valsts krievu ģimnāzija. Protams, es skatījos vēsturē, kāda bija skolai, skatīju, kādi priekšmeti mācīti tajā laikā. Un, ticiet man, tur viss bija kārtībā! Tur bija valsts valoda nepieciešamā līmenī, tur bija latīņu valoda, un visi absolventi, kuri pabeiguši šo skolu, strādāja dažādās institūcijās, tajā skaitā valsts institūcijās. Un, protams, man liekas, ka mēs meklējam atbildes uz tām problēmām, kādas ir, ne tajā vietā un ne tajā virzienā.
Ja mēs nepieņemsim tos grozījumus, kurus piedāvā Tautas saskaņas partija, diez vai mums izdosies risināt šādas problēmas.
Es gribētu lūgt jūs balsot “par” visiem šiem priekšlikumiem kopumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Igors Solovjovs... Ja deputāta nav zālē, debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vēl?
Lūdzu deputātus balsot par 5. – deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim deputāta Fjodorova 6.priekšlikumu! Komisija to izskatīja savā sēdē un neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Deputāta Fjodorova 7.priekšlikums. Komisija savā sēdē to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirmkārt, gribu jūs aicināt ieelpot un izelpot, nomierināties, ja, un atteikties no kaut kādiem politiskajiem vērtējumiem šim iesniegtajam priekšlikumam. Tas ir tīri praktisks un loģisks priekšlikums, kuram ir mērķis uzlabot latviešu valodas pasniegšanu, paaugstināt stundu un apgūšanas kvalitāti latviešu valodā mzākumtautību skolās, kā arī motivāciju mācīties latviešu valodu. Sociālistiskā partija savā pastāvēšanas laikā vienmēr aicināja palielināt latviešu valodas stundu skaitu, sākot no sākumskolas un paaugstināt valodas mācīšanas kvalitāti. Veikt apmācības procesu tā, lai pamatskolas absolvents brīvi runā un raksta latviešu valodā, lai latviešu valodas zināšanu līmenis būtu pietiekošs un skolnieks būtu spējīgs turpināt mācīties gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc izvēles, vai tā ir vidusskola, koledža vai profesionāla mācību iestāde.
Bet, runājot ar Latgales lauku skolu direktoriem, pedagogiem, bibliotēku vadītājiem, ir hronisks mācību līdzekļu latviešu valodā trūkums. Ja nav pietiekošā daudzumā un kvalitātē mācību līdzekļu, problēmas ar latviešu valodas apgūšanu ļoti grūti risināt.
Vēl varam pievienot nepietiekamo skolotāju skaitu, kas spējīgi pasniegt gan latviešu valodu mazākumtautību skolās, gan citus priekšmetus latviešu valodā, un atbilstošas metodiskās rekomendācijas un materiālu trūkumu.

Tagad ir saprotama problēma ar latviešu valodas apguvi krievu skolās. Sevišķi Latgalē. Ļoti vienkārši pārmest: krievi nemīl un negrib mācīties latviešu valodu. Es varu pateikt pretim. Valsts Izglītības un zinātnes ministrija nedara vai negrib izdarīt visu, lai krievu tautības un citi bērni pilnā apjomā apgūtu latviešu valodu. Es kā pedagogs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī rajona metodists un skolotājs varu pateikt, ka tikai pēdējos četros, trīs gados parādījās nepieciešamās kvalitātes literatūra un mācību līdzekļi mazākumtautību skolām latviešu valodā. Bet pa neatkarības gadiem vesela skolnieku paaudze pabeidza vidusskolu ar nepietiekošu latviešu valodas pasniegšanas līmeni. Tā ir daļēji atbilde jums, godājamā Ostrovskas kundze, kāpēc tāda situācija ir Daugavpilī.
Es speciāli apmeklēju gan Rēriha, gan Jāņa Rozes grāmatveikalus un varu secināt, ka šodien grāmatnīcās ir daudz mācību līdzekļu, palīgmateriālu, grāmatu, kasešu priekš mazākumtautību skolām latviešu valodas mācīšanai. Daudz mācību līdzekļu citiem priekšmetiem latviešu valodā. Latviešu valodas apmācības centrs pēdējos gados ir labi pastrādājis. Bet vienlaikus varu atzīmēt metodisko materiālu trūkumu skolotājiem. Nu, lūk, it kā problēma nepastāv tik aktuāli, un viss iet uz priekšu pareizā virzienā. Sakarā ar visu pateikto rodas jautājums: kāpēc ir vajadzīgs mans priekšlikums? Paskaidrošu. Es paņēmu tikai vienu

mācību līdzekļu komplektu, kas vajadzīgs 4.klases skolniekam. Tas ir, mācību grāmata 2 lati 52 santīmi, mācību līdzekļi – 3 lati 52 santīmi, didaktiskie materiāli – 1 lats 76 santīmi, darba burtnīca – 67 santīmi. Kopā 8 lati 47 santīmi. Šīs grāmatas ir vērtīgas un darbojas efektīvi tikai pilnā komplektā.
Un tagad uzreiz rodas cits jautājums: cik liels ir tādu skolnieku skaits, kuru vecāki var nopirkt grāmatas vienam priekšmetam par tādu summu? Ja neņemam vērā, ka dažām ģimenēm ir vairāki bērni un tā ģimene ir no Latgales. Un to, ka bērni vēl jāpabaro un jāpērk drēbes un apavi, problēma ir ļoti labi saredzama.
Es aicinu jūs, godātie kolēģi, vēlreiz novērtēt manu priekšlikumu! Es piedāvāju, lai Ministru kabinets atrastu iespēju nodrošināt no valsts budžeta finansējumu skolas bibliotēkai, kaut daļēji, kaut minimāli, sevišķi lauku skolās, ar mūsdienīgiem, kvalitatīviem, kuri tagad ir parādījušies, mācību līdzekļiem. Ja valsts būtu laikus to izdarījusi, var gadīties, nebūtu problēmu ar mūsdienīgu skolu reformu un šodienas manifestāciju pie Saeimas. Domāsim par Latvijas nākotni tāpēc, ka Latvijas nākotne ir mūsu bērni.
Es aicinu padomāt un atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Fjodorova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš.
Par cik deputāti apskatīja divus priekšlikumus uzreiz, tagad aicinu izskatīt 8.priekšlikumu, kas ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kuru komisija savā sēdē neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Vispārējās izglītības mācību iestādes faktiski ir pašvaldību iestādes. Tas ir demokrātiski un normāli. Visā Eiropā paplašinās pašvaldību tiesības uz valsts tiesību rēķina. Ierosinājums skolu vadības iecelšanu un atlaišanu nodot tikai pašvaldību pārziņā nodrošinātu šo eiropeisko attīstības ceļu un palielinātu arī pašvaldību atbildību par izglītības kvalitāti savā teritorijā. Īsi sakot, mūsu priekšlikums ir pilnīgi pretējs ministra Šadurska izteikumiem presē, kur tika runāts par to, ka vispār nepieļaut pašvaldību klātbūtni šajā pašvaldībām tik nozīmīgajā jautājumā.
Atšķirībā no Repšes valdības nebeidzamās cīņas ar Latvijas pašvaldībām mēs uzskatām, ka pašvaldības principā labāk spēj iedziļināties pašas savās problēmās, tāpēc aicinām nebīties no to tiesību paplašināšanas arī bez valsts visur esošās acs. Valstij arī tāpat paliek pietiekami daudz līdzekļu, kā ietekmēt izglītības politiku, jo ir atestācija, akreditācija un tā tālāk. Saeimā mums ir absolūtais deputātu vairākums, kuru partijas bauda pašvaldību iedzīvotāju uzticību, tāpēc ceram, ka deputāti nebaidīsies ļaut paplašināt pašvaldību tiesības.
Mēs, protams, neceram uz “Jaunā laika” atbalstu, jo šī partija, sapratusi, ka par spīti uzpūstiem reitingiem nevarēs uzvarēt pašvaldību vēlēšanās, nolēmusi pašvaldību tiesības samazināt līdz nullei. “Jaunie laiki” “zakručivajut gaiki” – pievelk skrūves. Mūsu priekšlikums – atdot pašvaldībām un skolu pašpārvaldei visas tiesības iecelt un atcelt to teritorijā esošo skolu vadītājus, protams, ir demokrātisks un lietderīgs jebkurā laikā. Taču šobrīd, kad izglītības sistēmā trako Šadurskis, kad izglītības un zinātnes ministra uzvārds papildinājis krievu skolnieku un latviešu studentu lamu vārdu krājumu, kad kļuvušas saskatāmas Ministru prezidenta Repšes diktatoriskās tieksmes un gandrīz vai patoloģiskais naids pret pašvaldībām, mums liekas sevišķi svarīgi nodrošināt pašvaldībām noteiktu autonomiju savā skolu pārvaldē. Domājam, ka šī PCTVL priekšlikuma pieņemšana faktiski nozīmēs neuzticības izteikšanu ministram Šadurskim. Viņa diemžēl nav savā postenī zālē. Un lai viņš atkāpjas! Presē viņa izskanējušie absurdie priekšlikumi par skolu darbinieku pielīdzināšanu valsts ierēdņiem liecina tikai par to, ka viņš pilnīgi zaudējis situācijas kontroli. Sava veida tumšo spēku agonija. Šadurski, ir laiks atkāpties!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par... komisijas vārdā vēlaties? Jā, lūdzu, Strazdiņa kungs, komisijas vārdā!
J.Strazdiņš.
Cienījamais Buzajeva kungs! Mēs abi strādājām Rīgas domē un redzējām, kāda patiesībā ir šī situācija. Un te jau nav ieviests nekas jauns. Likums jau ir spēkā sen. Tā ka šis punkts jau ir sen darbojies. Tagad to mainīs. Es ļoti labi saprotu, kāpēc jums jāizņem šis punkts, šis saskaņošanas moments ar Izglītības un zinātnes ministriju. Jums ir citi mērķi. Jo jūs tiešām paketē iebīdījāt tādus priekšlikumus, lai Izglītības likumu kā tādu torpedētu un lai mazākumtautību izglītība ciestu. Tā ka es domāju, ka jūsu priekšlikums nu nav konstruktīvs, tas ir destruktīvs. Un aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 8. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms tālāk izskatām likuma grozījumus, ir saņemts sešu deputātu – Kušķa, Bērziņa, Latkovska, Kampara, Ķikustes, Pētersona – priekšlikums ar lūgumu noteikt uzstāšanās laiku debatēs jautājumā “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā reizē – 3 minūtes un 1 minūte – uzstājoties otro reizi.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Tātad viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam – “pret”.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamās dāmas un kungi! Pirms jūs galīgi aizbāžat mums ciet muti, ļaujiet tomēr nocitēt kaut vienu starptautisku rekomendāciju, kas tieši attiecas uz jautājumu par uzstāšanās reglamenta ierobežošanu. Eiropas Komisijas 2002.gada rekomendācija: ar mērķi garantēt vienlīdzīgas izglītības iespējas jebkurā atbilstošā lēmumu pieņemšanas procedūrā tiks iesaistīti minoritāšu pārstāvji. Lūk! Viņi sēž jūsu priekšā! Minoritāšu pārstāvji. Tajā skaitā vecāku un skolēnu pārstāvji. Lūk, viņu priekšlikumi, kurus jūs, kā liekas, pat izlasīt nepapūlējāties, bet tagad arī argumentāciju uzklausīt negribat.
Vēlēšanās aizbāzt minoritātēm ciet muti, atteikšanās no diskusijas ir pilnīgi saprotamas lietas. Tas, kolēģi, ir absolūts jūsu morālās sakāves atzinums. Jums nav vārdu, ko teikt, lai attaisnotu savu amorālo nosodāmo rīcību, kas ir ārkārtīgi bīstama valsts stabilitātei. Jūs paši beidzot esat pārliecinājušies, ka izglītības reformas attaisnošana ar rūpēm par mūsu bērniem – tie ir nelietīgi meli, un jums ir kauns lieku reizi atkārtot šos melus no Saeimas tribīnes.
Šo deputātu priekšlikums ierobežot debašu laiku – tas faktiski ir šāda satura politiskais paziņojums: mums nav par ko ar jums runāt, mēs piespiedīsim jūs pakļauties ar varu (Starpsauciens: “Ej mājās!”). Turklāt tas nav vērsts tieši PCTVL apvienībai vai arī krievu skolu aizsardzības štābam, bet gan visiem Latvijas krievu tautības iedzīvotājiem. Jo starp krieviem šo pa pusei fašistisko reformu atbalsta varbūt tikai viens no tūkstoša. Mēs paši tiksim galā ar šiem vienpatņiem, atkritējiem un izdarīsim tā, ka viņiem būs kauns skatīties acīs saviem radiem. Mēs publicēsim šo Saeimas deputātu uzvārdus un biogrāfijas, kuri ir zaudējuši jebkādas morāles atliekas un kuri ir piedāvājuši aizbāzt ciet muti Latvijas krievu kopienai. Krievu skolām būt! Reformām jānotiek. Bet nacismam un politiskajai pedofilijai vieta ir izgāztuvē!
Sēdes vadītāja.
Tātad viens deputāts ir runājis “pret”. Neviens deputāts vairs pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par debašu laika saīsināšanu, izskatot likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 43, atturas – 1. Debašu laiks nav saīsināts.
Tātad turpinām debates. Izskatām 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumu.
J.Strazdiņš.

Cienījamie deputāti! Izskatām 9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu, kuru komisija izskatīja un savā sēdē neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godājamie kolēģi! Runāšu īsi. Domāju, ka Mazākumtautību izglītības departaments, kas darbojās pirmās republikas periodā, sevi pilnīgi attaisnoja. Kāpēc tad izgudrot velosipēdu no jauna? Atjaunosim šādu departamentu, un galu galā mazākumtautības Latvijā šobrīd ir vēl vairāk nekā toreiz.

Protams, šis priekšlikums ir saprātīgs tikai tad, ja Latvijā nolemj saglabāt mazākumtautību izglītības sistēmu. Pašreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas politika mums neļauj būt par to pārliecinātiem. Taču, ja nolems tomēr saglabāt minoritāšu izglītību, tad kas gan būtu demokrātiskāk un ērtāk, kā nodot šos jautājumus pašu mazākumtautību pārziņā? Valsts kopējo standartu lietošana savukārt ļautu saglabāt Latvijas izglītības sistēmas vienotību.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Piedodiet, kolēģi, ka es nāku jau trešoreiz tribīnē! Bet man nebija iespējas pabeigt to, ko gribēju sacīt. Un pašlaik, apspriežot šo priekšlikumu, man bija absolūta taisnība par to, ko es teicu iepriekš, jo apetīte rodas ēdot. Redziet, ko sagribējuši! Departamentu krievu valodas saglabāšanai faktiski. Un es teiktu: bet kāpēc ne ministriju? Nākamais solis būs ministrija. Paralēlo ministriju krievu valodas saglabāšanai. Bravo!
Un tagad par, lūk, ko! Diemžēl... diemžēl, es vēlreiz uzsveru, nevajadzēja ķerties Satversmes 81.panta kārtībā pie grozījumiem Izglītības likumā.
Diemžēl kolēģi, kurus es ļoti cienu un kuri ir faktiski vienādās domās ar mani un ar mums – apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – jūs pārvērtējāt... Pārvērtējāt vai nenovērtējāt vienkārši, jo mazāk esat politikā, šo kreiso spēku, šo Latviju nemīlošo cilvēku, provokatoru lielā mērā, gribu un ideoloģiju. Un jūs gribējāt patiešām labi, Šadurska kungs gribēja labi, tā sakot, ieviest likumā precīzāku skaidrojumu, jo tur bija, ka 10.klasei ar šo mācību gadu mācības notiek tikai latviešu valodā, tikai latviešu valodā. Protams, standartos un visur citur nebija izslēgta krievu valoda. Un, gribot šos labojumus, tagad ir iznācis tas, kas arī ir ieviests un kam atbildīgā komisija ir piekritusi kopā ar ministriju, bet šos revanša gribētājus tas neapmierina. Redziet, viņiem atkal ir par maz! Tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka mazākumtautības varēs mācīties savās dzimtajās valodās, nu it īpaši krievu valodā, gan literatūru, valodu, gan citus priekšmetus identitātes saglabāšanai.

Normāla pretimnākšana? Protams! Bet, redziet, viņiem ir par maz, atkal viņiem ir par maz. Un tādēļ es jau kuro reizi, arī iepriekšējās Saeimās esmu to runājis un uzsveru jums, kolēģi, vēl un vēlreiz: katra piekāpšanās atkal un atkal aicina un liek uz nākamo piekāpšanos. Tāpēc nevajadzēja iesākt šo “riņķa danci”, jo nu jau bērnus aicina pie Saeimas, aicinās vēl uz ielām un dažādās citās sanāksmēs, arī kongresos droši vien. Viens no kongresiem jau gatavojas notikt. Tādēļ būsim stingri arī turpmāk visās citās lietās. Visās citās lietās! Arī padomāsim par to, kas būs nākamnedēļ darba kārtībā. Par to, lai čekistiem, interfrontei neļautu pārstāvēt mūs Eiropas Parlamentā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Otrajā lasījumā mēs runājam konkrēti par priekšlikumu, nevis par kādām citām lietām.
Nākamā debatēs pieteikusies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Kalniņas kundze. Lūdzu!
A.Kalniņa (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).
Labdien! Tātad jautājums ir par izglītības... Mazākumtautību izglītības departamentu. Es gribu teikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā šobrīd ļoti veiksmīgi Vispārējās izglītības departamentā darbojas Integrācijas nodaļa, kuras vadītāja ir Evija Papule, kuru, es domāju, visi klātesošie ļoti labi pazīst. Un, manuprāt, viņa ļoti lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Pie tam šis posms, kurš ir bijis līdz šim, šajā laikā ir veikti vislielākie un plašākie darbi. Un es domāju, ka šīs nodaļas pienākumi tikai samazināsies, jo mums jau būs pienācis drīz tas termiņš, kad mēs jau gatavojamies noslēguma etapam. Bet, ja mēs gribētu runāt par kādu jaunu departamentu, tad tā katrā ziņā nav Izglītības likuma kompetence. Par jauniem departamentiem un par ministrijas struktūru liecina Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums, kuru apstiprina Ministru kabinets. Un es domāju, ka nevajag sajaukt dažādas lietas, jo tad jau mēs varbūt arī gribēsim likumā, Izglītības likumā, noteikt šā departamenta vadītāju un tad arī skaidri ierakstīt – šā departamenta vadītāja būs Evija Papule. Un es domāju, ka nesajauksim dažādas lietas un dažādas kompetences! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Diemžēl Tabūna kungs kārtējo reizi pierādīja, ka viņš labi zina padomju ideoloģiju, padomju vēsturi varbūt, bet nezina Latvijas vēsturi. 20.gados pirmskara Latvijas Republikā eksistēja Mazākumtautību izglītības departamenti – vācu, krievu un poļu un daži citi ar priekšnieku, priekšnieka vietnieku un vēl dažiem inspektoriem. Šo departamentu vadītājiem bija ļoti liels respekts, ja Ministru kabinets izskatīja jautājumus par izglītību, kultūru, jautājumus, kas skar minoritātes, obligāti ar padomdevēju nosacītu balsi, bez balss tiesībām, bija pieaicināti vai šo departamentu vai attiecīgā departamenta direktors, priekšnieks, un viņam bija tiesības Ministru kabineta sēdē izteikt savas domas – atbalstu vai neatbalstu, un ar to rēķinājās. Mēs neko jaunu šeit neizdomājām. Es atkārtoju: es nezinu, varbūt jūs domājat, es jau teicu un vēlreiz gribu pateikt. Mīļie līdzcilvēki! Nedomājiet, ka jūs esat gudrāki par saviem senčiem! Un mēs domājam, ka tieši šis departaments palīdzētu mūsu sabiedrības integrācijai, palīdzētu veidot mūsu minoritāšu skolu par īstu Latvijas skolu, palīdzētu viņiem panākt, lai bērniem būtu labas zināšanas un vienlaicīgi labas valsts valodas zināšanas, lai viņi paši to lietotu un lai katrs latvietis varētu to lietot jebkurā Latvijas vietā.
Mēs uzskatām, ka līdzīgs departaments būtu ļoti lietderīgs. Tas palīdzētu izveidot tieši Latvijas skolu. Un, ja mēs runājam par Latvijas krievvalodīgo skolu, lai tā tieši atšķirtos no līdzīgas skolas, no krievu skolas Voroņežā vai Tambovā, tieši ar latviešu valodas zināšanām, paražām, kultūras ābeci un tā tālāk. Viņi sadarbosies ar šīm skolām, un mums varētu būt, neapšaubāmi, viena ministrija un viena valsts politika izglītībā, bet ministrijas ietvaros šis departaments, mazākumtautību izglītības departaments, kurš palīdzētu iedzīvināt valsts izglītības politiku. Es ceru, ka agrāk vai vēlāk tā būs prātīga un lietderīga visai Latvijai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit šajā priekšlikumā ir runa par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu izveidot mazākumtautību izglītības departamentu. Un tieši kāpēc. Pašreiz ministrija it kā domā kaut ko mainīt, bet es tiešām zinu, ka ministrija neuzklausīja un pie šīs vadības neuzklausīs nevienu, kam ir citas domas par šo reformu. Un, ja tas nenotiks, tad, atvainojiet, tā reforma nenotiks. Un tad, gribat jūs vai negribat, kaut gan Tabūna kungs arī tālāk runās par to, ka, latvieti, nepadodies, vajadzēs nevis departamentu, bet tiešām ministriju mazākumtautībām.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 9. – PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš.
Nākamais deputātu Jurkāna un Urbanoviča kunga priekšlikums ir identisks, lai gan garāks. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Tautas saskaņas partijas priekšlikums – izveidot mazākumtautību izglītības departamentu – ir vienīgā iespēja atrast izeju no tā strupceļa, kur mēs nokļuvām ar izglītības reformu. Bet nevis mēs, bet Izglītības un zinātnes ministrija nokļuva. Neatklāšu neko jaunu, ja teikšu, ka pašreiz pastāv uzticības krīze. Mazākumtautības neuzticas Izglītības un zinātnes ministrijai, jo tā publiski pasludina, ka ikviens reformas pretinieks a priori ir valsts ienaidnieks un sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu.
No otras puses, pati ministrija nevar uzsākt dialogu ar mazākumtautībām, jo tai nav cilvēku, kuri var runāt ar mazākumtautībām viņu valodā. Līdz ar to ir nepieciešama struktūrvienība, kura mazākumtautību izglītības reformas lietās būtu starpnieks starp valsti un mazākumtautībām. Jo reforma tik un tā nebūs iespējama bez pārrunām. Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl nav spējīga nodrošināt dialogu. Tās rīcība var novest tikai pie krīzes.
Cienījamie deputāti! Mēs rūpīgi sagatavojām šo priekšlikumu. Tieši tāpēc pantā paredzēta speciāla procedūra departamenta direktora novērtēšanai, kur piedalās arī sabiedriskās organizācijas. Protams, ka tās ir sabiedriskās organizācijas. Tādās sabiedriskās organizācijās jābūt pārstāvjiem no nacionālajām minoritātēm. Un faktiski par direktoru jānozīmē persona, kas saprot abas puses. Un šajā gadījumā šeit minētā Papules kundze, man liekas, neder, jo viņa darbojas ministrijas pusē, praktiski nedomā par nacionālo minoritāšu interesēm, un tā ir vienpusēja rīcība, es pat teiktu. Un ticiet man, ja mēs rūpējamies par to, ka palielināsies valsts budžeta līdzekļi... valsts budžeta līdzekļi, ko mēs iedalām šai lietai, tad tie līdzekļi atmaksāsies. Un šeit mēs nedrīkstam ekonomēt. Nevar reformu vadīt cilvēki, kuru mērķis – nelaist un aizliegt, nevis radīt labvēlīgu vidi bērnu izglītošanai, neskatoties uz nacionālo piederību.

Šeit Tabūna kungs minēja, ka it kā valsts tagad tērē naudu, lai atrisinātu nacionālo minoritāšu, krievu problēmu. Nemaz nē, Tabūna kungs! Mēs šajā departamentā mēģināsim atrisināt kā latviešu, tā arī krievu problēmu, jo, ja mēs patiešām... ja mums patiešām rūp tas integrācijas process, tad mēs kopā... mums kopā vajag strādāt, lai atrisinātu un noņemtu visas problēmas, kas eksistē starp divām kopienām. Starp krievu un latviešu kopienu. Un to mēs varam darīt tikai tādā departamentā, pēc maniem uzskatiem un pēc mūsu partijas uzskatiem.
Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju jums atbalstīt šo priekšlikumu, jo man liekas, ka priekšlikums ir ļoti vērtīgs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Runājot par mazākumtautību izglītības departamenta būtību un par mūsu priekšlikuma būtību, gribētos īpaši atzīmēt un vēl vienu reizi atkārtot, ka Latvijā jāsāk veidot iekļaujoša, nevis izslēdzoša demokrātija, balstot to uz visu sabiedrības locekļu sadarbību un efektīvu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Arī jautājumā par izglītību risinājumus nedrīkst uzspiest. Mazākumtautību izglītības jautājumi jārisina dialogā ar pašām mazākumtautībām.
Redziet, kolēģi, kāpēc mums šodien gribētos ļoti daudz pateikt dažādus vārdus. Lieta ir tāda, es paskaidrošu, ja kāds nesaprot, ka priekš jebkura krieviski runājoša cilvēka šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs un ārkārtīgi būtisks. Šeit nav nekādas politikas. Vienkārši gribētos, lai mūsu bērni saglabātu savu nacionālo identitāti.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņas kundze.
A.Kalniņa (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).
Šeit ministrijai tiek pārmests dialoga trūkums. Es vienkārši gribu pateikt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā darbojas Konsultatīvā padome mazākumtautību jautājumā. Un šajā Konsultatīvajā padomē ir ļoti dažādi viedokļi, un tur ir pieņemti cilvēki no visiem novirzieniem, grupējumiem, viedokļu pārstāvjiem, kas vien ir gribējuši veselīgu dialogu, kas ir gribējuši argumentētu dialogu. Tātad no ministrijas puses dialogs ir nodrošināts, un mēs esam atvērti šim dialogam, un visi jautājumi ir izdiskutēti šajā padomē. Un arī proporcija 60:40 ir izdiskutēta šajā te padomē, un tas vienmēr notiek... pirmkārt visi jautājumi mazākumtautību jautājumos tiek apstiprināti padomē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu ļoti īsi komentēt cienījamās ministrijas pārstāves uzstāšanos. Par kuru dialogu ir runa? Mēs ļoti labi zinām, ka viss tas, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijas tādā Konsultatīvā padomē, tā ir tā saucamā “Potjomkinskaja derevņa”. Jo visi priekšlikumi, kas bija no minoritāšu pārstāvjiem, šajā padomē bija noraidīti. Un šeit pārsvarā ir ierēdņi, un sabiedrisko organizāciju pārstāvji ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Un vēl viens neliels komentārs. Es pirmo reizi redzu struktūrvienības vadītāju, kura brīvprātīgi atsakās no savas funkcijas un štatu paplašināšanas. Jūsu rīcība balstījās tikai uz ienaidnieka tēla meklēšanu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
Lūdzu deputātus balsot par 10. – deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! 11. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā tas neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! 12. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas ierosinājums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Par 12.priekšlikumu debatēs piedalīsies Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Valdošā koalīcija dziļā slepenībā no opozīcijas gatavo kaut kādu deklarāciju par komunistiskā režīma noziegumiem. Nez’ kāpēc viņi nepielaida pie šā darba, piemēram, Tautas partiju. Nedomāju, ka tautpartiešu frakcijā ir daudz vairāk bijušo komunistu nekā “Jaunā laika” frakcijā. Labāk būtu nevis deklarācijas pieņēmuši, bet centušies atbrīvoties no komunisma paliekām likumos, vēl jo vairāk, ka tas ir tiešs deputātu pienākums. Bet izglītības iestāžu pārvaldes ārkārtīgi ierobežotās pilnvaras, kuras PCTVL piedāvā būtiski paplašināt, ir izklāstītas likumā, turpinot komunistiskās proletāriskās tradīcijas. Skolām tiek piedāvāts veikt reformu un iesniegt priekšlikumus, kā labāk būtu realizēt partijas līniju. Dotajā gadījumā tas skan šādi: “Iesniegt priekšlikumus par izglītības programmu īstenošanu.” Toties mēs piedāvājam dot skolām papildu iespējas iesniegt priekšlikumus par izglītības programmu izvēli un izstrādāšanu. Šāda pieeja jau ir realizēta ne tikai

visās Rietumu valstīs, bet arī pašā Latvijas Republikā, jo tiesības izvēlēties izglītojošās programmas paredzētas, piemēram, pamatizglītības valsts standartos. Tātad mēs tikai piedāvājam saskaņot novecojušo likumu ar valsts jau realizēto praksi. Pie tam tas attiecas ne tikai uz jautājumu par izglītības valodas izvēli, bet arī skar izglītojošo programmu izvēli latviešu skolās pēc bērnu un viņu vecāku vēlmēm. Turklāt akreditācijas sistēma un eksāmenu prasības ļauj nodrošināt kontroli un vajadzīgo izglītības līmeni.
Es neizslēdzu varbūtību, ka pēc manis tribīnē kāps kaut kāds pilnībā neadekvāts kolēģis un atkal truli kaut ko teiks par Staļina valodu un impērijas atjaunošanu. Bet gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, cenšoties izvarot mūsu bērnus, jums ir jāsaglabā likumā staļiniskos reliktus, kuri nodara nelabojamu kaitējumu arī jūsu bērniem.
Balsojiet par demokrātiju! Balsojiet par PCTVL priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 12. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Pirms mēs tālāk izskatām priekšlikumus, ir saņemts desmit deputātu: – Kastēna, Stalidzānes, Brigmaņa, Breša, Emša un citu deputātu – priekšlikums – saīsināt runas laiku, nosakot to 3 minūtes, uzstājoties pirmo reizi un 1 minūti runātajam, kurš runā otro reizi.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ir! Nav!”) Lūdzu deputātus balsot par runas laika saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 23, atturas – 15. Runas laiks ir saīsināts, pirmo reizi runājot 3 minūtes, otro reizi – 1 minūti.
Vai deputāts Jakovs Pliners vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies!
Turpināsim izskatīt priekšlikumus.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 13. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Komisija ar to iepazinās un neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
14. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija ar to iepazinās savā sēdē un neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
15. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 69, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
16. priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Jurkāns un Urbanovičs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē un neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
17. priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē un neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
18. priekšlikumu iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu savā sēdē un to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Sergejs Fjodrovs. Atgādinu, ka, pirmo reizi uzstājoties, runas laiks 3 minūtes.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ko es gribu pateikt ar savu 18.priekšlikumu? Es neesmu pretim prasībai, ka skolā ir jāstrādā skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību. Gluži otrādi! Pilnīgi piekrītu. Sevišķi tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest skolotāju kvalifikācijas gradāciju, kas motivēs skolotāju pašizglītību, izglītības turpināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu. Būtu lieliski, ja visiem tiem, kas strādā ar bērniem, būtu augstākā pedagoģiskā izglītība. Bet praktiski diemžēl tas tā nav. Ļoti labi zināms, ka skolu finansējuma trūkuma dēļ visās mācību iestādēs – pamatskolās, vidusskolās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās – samazinās pulciņu, mākslas studiju un sporta sekciju skaits. Skolu tarifikatorus arī... samazinājās apmaksātu ārpusstundu nodarbību stundu skaits. Vienlaikus ņemot vērā, ka stundu skaits pulciņiem un ārpusstundu nodarbībām ir neliels, savukārt ir maza alga par to darbu, kuru veic dažu jomu speciālisti, – mākslas un rokdarbu speciālisti, lietišķās mākslas darbinieki, sportisti, inženiertehniskie darbinieki. Uz pulciņa vadītāja likmi ļoti grūti atrast labu speciālistu, sevišķi mazās un lauku skolās. Tie, kas vēl palika strādāt, tie ir entuziasti un savas jomas fanātiķi, kuri par grašiem nodod savu talantu, spējas, iemaņas, zināšanas bērniem. Un tagad, kad viņiem arī kā skolotājiem būs piemērotas prasības par augstāko pedagoģisko izglītību, pulciņu vadītāju skaits vēl vairāk samazināsies. Sevišķi šī problēma ir aktuāla mazo pilsētu, ciematu un lauku skolām. Ja lielā pilsētā pulciņa vadītājs var strādāt vairākās darbavietās un galu galā salasīt pietiekoši stundu skaitu priekš stundu likmes, mazām skolām tas nav iespējams. Pasakiet man, lūdzu, kāpēc labs tehniķis vai inženieris nevar vadīt tehnisko pulciņu, rokdarbu speciālists – tamborēšanas pulciņu, lietišķās mākslas speciālists – floristikas pulciņu, dejotājs – klasisko vai sporta deju kolektīvu, sportists – sporta sekciju? Piekrītu, viņiem jābūt pedagogiem, bet varbūt ar ne tik stingrām prasībām. Ja cilvēks ir savas jomas speciālists, iemīlēts savā profesijā, viņam ir talants, jau ar savu attieksmi pret darbu ar bērniem viņš rāda lielisku piemēru un jau audzina bērnus. Personīgais piemērs, var pat teikt tā – ģimene, starp citu, ne katra māte un ne katrs tēvs ir pedagogs ar augstāko izglītību. Tad personīgais piemērs, zināšanas vairāk iespaidos bērnus nekā diploms vai sertifikāts. Lai nepazaudētu tādu speciālistu, es piedāvāju meklēt izeju. Variantu ir ļoti daudz. Vai tā ir kaut kāda sertifikācija skolas vadītājiem vai izvēle, viņi var novērtēt speciālista spējas, noteikt pārejas periodu, organizēt mācības...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
S.Fjodorovs... pedagoģiskos kursus vai pēc speciālām programmām.
Paldies! Es domāju, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 18. – deputāta Fjodorova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatīsim 19.priekšlikumu, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 68, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie deputāti! Izskatīsim deputātu Jurkāna un Urbanoviča 20.priekšlikumu. Komisija to izskatīja un savā sēdē neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP).
Godātie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība – atcelt ierobežojumus strādāt par pedagogu valsts un pašvaldības izglītības iestādēs personām bez valodas zināšanām augstākajā pakāpē. Ir tāds labs teiciens: “Nemēģini uzlabot to, kas jau tā ir labs!” Tieši par šo gadījumu. Jo skolas strādāja labi, skolotāji pildīja savus pienākumus, pasniedza priekšmetus, bija labi speciālisti, bet Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja tomēr tādu ierobežojumu ieviest un padzīt gandrīz 100 skolotājus no savām vietām. Neskatoties, ka tā ir nesen pieņemta norma, var teikt, svaiga, bet no tā nemainās šīs normas bezjēdzīgums.
Pirmkārt, ja mēs lasām 50.pantu, tad var redzēt, ka aizliegums strādāt par pedagogu valodas nezināšanas dēļ faktiski izvietots kopā ar citiem ierobežojumiem vienā pantā. Proti, valodas nezināšana pēc savas nozīmes ir pielīdzināta tādiem apstākļiem kā sodāmība vai vecāku varas atņemšana. Es jau nerunāju, ka šajā kompānijā ir personas ar ierobežotu rīcībspēju (tautas valodā – plānprātīgie). Nepolitizējot panta analīzi, dos vienu atbildi. Trešais apakšpunkts ir apvainojošs pedagogiem.
Otrkārt. Tā nav valstiska pieeja – prasīt no pedagogiem zināšanas, kuras viņi praktiski neizmanto savā darbā. Pieņemsim, skolotājs pasniedz krievu valodu vai svešvalodu krievu skolā vai kādā citā minoritāšu skolā, tad šeit šajā pantā neiet runa par citiem pedagogiem, ja savā darbā viņi izmanto valsts valodu. Tādu valodas zināšanu nepieciešamību prasīs 48.pants. Un 3.apakšpunkta izslēgšana nesabojās likuma struktūru.
Cienījamie kolēģi! Mūsu mērķis ir padarīt likumu par adekvātu situācijai, nevis rakstīt jebko rakstīšanas dēļ.
Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nemēģināt veikt eksperimentus ar skolotājiem tikai tāpēc, ka kādam politisku iemeslu dēļ tā ir sagribējies. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 20. – deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Cienījamie kolēģi! 21.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija šo priekšlikumu nevar atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Godājamie deputāti! 22.priekšlikums, kuru iesniedz politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Šis it kā liekas tāds nevainīgs priekšlikums, kas it kā aizstāv bāreņus, bet tomēr es aicinātu pievērst šim priekšlikumam uzmanību un neuzķerties, kā teikt, uz āķa, jo es gribu atgādināt, ka Latvijā no visiem iedzīvotājiem 58% sastāda latvieši, 29%, es atkārtoju, 29%, kas ir nedaudz vairāk kā viena ceturtā daļa, krievi, kaut gan viņi paši bieži vien saka, ka viņi ir vairāk nekā puse, bet tie ir meli. Un 13% ir cittautieši, dažādu tautību cilvēki. Tur ir gan lietuvieši, gan igauņi, gan avāri, tadžiki, turkmēņi un tamlīdzīgi. Latvijā dzīvo apmēram 100 tautību iedzīvotāji. Šis priekšlikums, ko piedāvā gan politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, gan deputāti Jurkāns un Urbanovičs, ir praktiski nerealizējams, jo neviena valsts nevarēs nodrošināt, pat visbagātākā, desmitiem un daudziem desmitiem dažādu tautību dzimto valodu lietotājiem mācības dzimtajā valodā. Neviena valsts to nevar nodrošināt. Pat Latvija ne.
Tāpat arī ir ierosinājums, ka bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns varētu turpināt izglītību valodā, kurā tā ir uzsākta. Latvijā katru gadu ieceļo diezgan daudz cilvēku. Un paredz, ka tad, kad mums būs liels darbaspēka iztrūkums, neskatoties uz visstingrāko imigrācijas politiku, neapšaubāmi, darbaspēks Latvijā ieplūdīs. Un ieplūdīs arī šo cilvēku bērni. Un mēs nevarēsim nodrošināt ne kirgīziem, ne kazahiem, ne turkiem, ne arābiem, ja, nedod Dievs, kļūs šie bērniņi par bāreņiem, turpināt izglītību viņu dzimtajā valodā, kādā viņi ir uzsākuši mācības varbūt savā iepriekšējā mītnes zemē.
Es aicinu noraidīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu kā praktiski nerealizējamus. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Pats par sevi Izglītības likums sastādīts tādā veidā, lai maksimāli maskētu tā rasistisko būtību. Bet dažreiz autoru patiesie plāni nāk dienas gaismā un kļūst visiem acīmredzami, turklāt visnepievilcīgākajā veidā, kā, piemēram, apspriežamajā likuma pantā, kas atrodas ne tikai pretrunā, bet ir pilnīgi pretējs eksistējošiem starptautiskajiem standartiem. Bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā. Iztēlojieties, ka bērna vecāki – krievi – ir gājuši bojā autokatastrofā, un zēnu, kurš tikko pārdzīvojis vecāku nāvi, ar varu izšķir ar klasesbiedriem un sūta uz latviešu skolu.
Ne velti viena no tām dāmām, kuras izstrādāja izglītības reformu un ilgu laiku vadīja Izglītības un zinātnes ministrijā Stratēģijas departamentu, piedāvāja atņemt bērnus, pēc viņas viedokļa, sociāli nelabvēlīgajām slāvu ģimenēm un atdot tos audzināšanai rases ziņā pilnvērtīgajām latviešu ģimenēm. Tieši šādas idejas, kuras kvalificējas kā starptautiski atzīts genocīda apraksts, ir liktas izglītības reformas pamatā. Salīdzināsim šo Gebelsa garā ieturēto likuma normu ar 1989.gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām 20.pantu! Bērnam, kuram nav savas ģimenes vides, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Dalībvalsts nodrošina minētajam bērnam citu aprūpi. Izskatot aprūpes variantus, pienācīgi jāievēro bērna audzināšanas pēctecības vēlamā saglabāšana un viņa etniskā izcelsme, reliģiskā un kultūras piederība un dzimtā valoda, ko mēs arī piedāvājam nostiprināt likumā.

Cienījamie kolēģi! Jums ir iespēja nesasmērēt savas rokas un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tieši šodien sākas mērkaķa gads, rēķinot pēc ķīniešu kalendāra. Un liekas, ka daudzi jūsu iesniegtie priekš

likumi tieši saistīti ar šā gada sākumu. Es domāju, ka tādā gaisotnē jūsu priekšlikumus šodien vajadzētu uztvert.
Nupat šinī brīdī skanēja vārds
“rasisms”. Vai šā vārda izteicējs vispār saprot, ko nozīmē rasisms? Ko nozīmē rasu atšķirības? Šķiet, ka ne. Tā kā tad, kad man piedāvāja šādu bērnu “iegādāties”, es teicu: “Es varētu izaudzināt kādu politiķi, ko tā kā tādu viltus atbalstītāju iesūtīt tajās rindās.” Šitas jums būtu viens no gudrākajiem tur. Lūk!
Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es domāju, ka tieši tas, kas ir, dod iespēju šiem bērniem bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušajiem sekmīgi konkurēt, dod iespējas viņiem sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Ko jūs gribat izdarīt? Jūs gribat viņus izraut, bērnus, kam vairs nav apgādnieku, jūs gribat viņus izraut no turienes un pakļaut kaut kādām savām politiskajām mahinācijām, lai pēc tam kāds no viņiem šite tāpat stāvētu, tikpat idiotiski bļaustītos vai rādītu mēli izglītības reformai, ko jūs arī esat sākuši piekopt.
Tā ka atvainojiet, lūdzu, vajadzētu drusciņ tomēr vairāk domāt... Jā, varbūt daži no jums tieši no šitā ir cēlušies, es par to varētu domāt, bet nu nevajadzētu, vispārīgi tomēr kaut kādam progresam vajadzētu tur būt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka bērnu bāreņu liktenis nu nav visai labs pamats jociņiem, ko šeit tikko atļāvās Dobeļa kungs. Nu, bet lai tā paliek viņa sirdsapziņas lieta!
Cienījamais Ābiķa kungs! Es jums ieteiktu vēlreiz izlasīt šā priekšlikuma tekstu, kā arī nākamo 23. – Jurkāna un Urbanoviča priekšlikuma tekstu. Runa neiet par to, lai katram nodrošinātu iespējas turpināt mācības dzimtajā valodā. Valodā, kurā tā ir uzsākta. Un skaidrs, ka šeit iet runa tikai par tām mācību iestādēm, kas pārstāv un nodrošina izglītību zināmā valodā. Un, protams, skaidrs, ka tas ir visizplatītākais gadījums. Tā ka nu vienkārši mani izbrīna šī reakcija. Nu tas ir rakstīts skaidrā latviešu valodā, kas ir jūsu dzimtā valoda. Jūs mums pārmetat, ka it kā mēs slikti saprotam latviešu valodu, bet man vienmēr rodas iespaids, dzirdot šādus argumentus, ka jums ir zināmas problēmas ar latviešu valodu. Nu, nevajag runāt par to, ka jums liekas. Nevajag balstīt savus argumentus uz saviem aizspriedumiem! Izlasiet, kas tiek piedāvāts! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Izglītībai jau pēc definīcijas jābūt humānai. Kā var runāt par humānismu, ja bērnam, kurš pārdzīvo stresu, pazaudējot vecākus, atņem arī viņa lingvistisko vidi! Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar bērna interesēm, kas jebkurā normālā sabiedrībā ir primārais.
Man ir jautājums Dobeļa kungam: Dobeļa kungs, kā jūs rīkotos, ja, pieņemsim, Padomju Savienības laikos, tāpat kā jūs piedāvājat rīkoties ar krievu vai ar minoritāšu bērniem, rīkotos tolaik? Tad paņemtu no latviešu skolas bāreņus, kuri pazaudējuši savus vecākus, un liktu krievu skolā. Protams, uzreiz sāktos nosodošas runas, apvainotu padomju varas patvaļu un komunistu necilvēcīgo apiešanos ar bērniem. Es nezinu, kādēļ jūs rādiet šeit to mērkaķi, varbūt jūs to... (Zālē troksnis.) Jā, varbūt jūs paņēmāt to kā savu dēlu, un tad jūs... Šajā gadījumā jūs varat mācīt jebkurā valodā to mērkaķi, un man iebildumu nebūs (Aplausi.) Bet ziniet, lai apietos ar dzīviem cilvēkiem, mazliet citādāk vajag. Ja bērns mācījies savā dzimtajā valodā, tad tas nekas slikts nebūs, ja viņš turpinās to darīt. Un galvenais, ka tādas iespējas valstij ir.

Nākošais moments. Mēs nevaram aizmirst, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pants aizliedz diskrimināciju uz valodas pamata. Un tieši šajā gadījumā pastāv tieši šāda diskriminācija, jo bērns, kas mācījies līdz vecāku nozaudēšanai latviešu valodu, var turpināt mācīties dzimtajā valodā. Bet joprojām ir bērns, kam nepaveicās. Un viņš mācījās vai poļu, vai ebreju, vai krievu skolā, tad turpināt izglītību viņš varēs tikai latviešu valodā. Tur ir tā nevienlīdzība. Un nešaubos, ja norma netiks atcelta, tad tā būs apspriežama vai nu Satversmes tiesā, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un, kā jūs zināt, tad Eiropas Cilvēktiesību tiesa diskriminācijas jēdzienu tulko tagad paplašināti. Proti, tas attiecas ne tikai uz tām tiesībām, kas rakstītas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, bet arī uz jebkuru diskrimināciju kā tādu.
Tāpēc, cienījamie deputāti, ekonomēsim valsts līdzekļus, lai mums atkal nevajadzētu maksāt par tām tiesas prāvām, kas notiks Cilvēktiesību tiesā. Un rūpēsimies arī par saviem bērniem, jo neatkarīgi no nacionalitātes tie ir mūsu bērni. Un viņi cels tālāk Latvijas labklājību un Latvijas valsti kā tādu sargās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds referentam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš.
Cienījamie Cileviča kungs un Bartaševiča kungs! Jūs arī neuzmanīgi lasāt šo likumu. Ja jūs izlasītu iepriekšējo pantu likumā, kuru jūs gan negribējāt mainīt, tad šeit ir pateikts, bērns var izglītoties, palicis par bāreni, jebkurā valsts vai pašvaldības izglītības iestādē. Ja viņu pārņems audžu ģimene, ja viņu paņems radinieki, viņš varēs turpināt izglītību savā valodā. Tā ka jūs šeit draudat mums galīgi nepamatoti, jūs vienkārši nodarbojaties ar sarīdīšanu un nemiera celšanu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs piedalāmies, nu, tādā diezgan neglītā, var teikt arī – amorālā izrādē, jo šeit izmanto – īpaši šajā jautājumā un arī iepriekšējos – bērnu vārdu un bāreņu vārdu, un es domāju, ka tas ir ļoti neglīti, ka mēs izmantojam tik svētus jēdzienus, lai tur politiku kaut kādā veidā iepītu un izmantotu to kādas partijas vai partiju grupas labā.
Manuprāt, ka šīs neskaidrības šodien un šī ilgstošā debatēšana tieši saistās ar okupācijas seku gan izvērtēšanu, gan atsevišķu momentu izmantošanu, lai nostiprinātu kādas lielvalsts varbūt vai kādas grupas, vai vienkārši tā saucamo politikāņu intereses. Un šī informācija, ko izplatīja mūsu kolēģi kādreiz Eiropas Parlamentā kā novērotāji, gan šīs bērnu demonstrācijas pie Eiropas Parlamenta ēkas, un arī šodienas demonstrācijas ar tiem vairākiem simtiem ne tikai krievu, bet dažādu tautību bērnu, kas ir speciāli saorganizēti, saaģitēti, es uzskatu, ka tas ir ļoti neglīts, neglīts gājiens no Rīgas deputātu puses un arī iepriekšējās tādās līdzīgās demonstrācijās no mūsu Saeimas deputātu puses. Man par to ir vienkārši kauns, bet es gribētu palīdzēt arī rietumiem varbūt saprast, kā viss tas te ir noticis šajos gados no 1939.gada. Un šajā sakarā es gribu pasniegt materiālu angļu valodā. Nekas nav jātulko, viss ir kārtībā. Un kā pirmajam varbūt, kā Latvijas vēstures pazinējam un dažādu apšaubāmu jautājumu risinātājam un organizētājam, tādu izrāžu organizētājam Borisam Cileviča kungam.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais deputāta kungs! Jārunā ir no mikrofona. Nē, vēl 40 sekundes.
L.Ozoliņš.
Vēl vienu grāmatu es gribētu iedot Pīka kungam, kurš bieži ir kopā ar ārzemju rietumu delegācijām, kur joprojām piemin vārdu “minoritātes”. Tur būs paskaidrots, kā minoritātes šeit ir radušās, un varbūt vieglāk būs skaidrot, kādi ir vajadzīgi pasākumi, likumi viņu aizstāvībai.
Vienu grāmatu es gribu veltīt Andrim Bērziņa kungam, kas dodas pašreiz uz Eiropas Padomi, kur jau ir literatūra, bet es domāju, ka šī angļu valodā ļoti labi noderēs, un Guntim Bērziņam kā trimdas latvietim, kurš, teiksim, neorientējas varbūt krievu valodā, šeit angļu valodas teksts arī viņam.
Un Inai Druvietei kā Eiropas Padomes komisijas loceklei. Paldies!
Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis, otro reizi.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Bāreņu tiesības tiešām nebūtu tā lieta, ar kurām šeit vajadzētu spekulēt un ap kurām taisīt politisku traci.
Un cienījamais Cileviča kungs, es tomēr gribu teikt, ka es māku lasīt, un es aicinu jūs pašu izlasīt jūsu frakcijas piedāvātos priekšlikumus. Un es vēlreiz atkārtoju to, ko es jau teicu, ka Latvijā katru gadu cilvēki ieceļo, neskatoties uz stingro imigrācijas politiku. Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem izdod uzturēšanās atļaujas, kuri strādā profesijās, pēc kurām Latvijā ir pieprasījums, piemēram, profesionāli sportisti, pavāri, kuģu būvētāji un tā tālāk. Un viņiem ir termiņa uzturēšanās atļaujas, daudzi šeit dzīvo ar ģimenēm, un ar viņiem, es, protams, nevienam to nenovēlu, tāpat kā ar jebkuru no mums var notikt nelaime. Viņi nav no tā pasargāti. Un ja viņiem ir bērns, kurš varbūt savā etniskajā dzimtenē ir uzsācis, tā kā jūs šeit rakstāt, valodā, kurā tā ir uzsākta, ir uzsācis izglītoties, teiksim, suahili valodā vai turkmēņu, vai arābu, vai vienalga kādā valodā, nevar... nav Latvijas spēkos, nodokļu maksātāju spēkos, nodrošināt arābu skolotājus šiem bērniem šajā te bāreņu patversmē. Nu nav mūsu spēkos!
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs...
Dz.Ābiķis.
Vai jūs būsiet, cienījamie frakcionāri, tie, kas apmaksās arābu skolotājiem vietas vai kazahu skolotājiem vai turkmēņu skolotājiem... Jūs par to maksāsiet? Es kā nodokļu maksātājs tam neesmu gatavs. Un es domāju, ka mūsu sabiedrība un nevienas valsts sabiedrība tam nav gatava, jo tas ir ļoti dārgi.
Tā kā šis priekšlikums vienkārši ir praktiski nerealizējams. Tā kā tas te ir rakstīts. Es lasīt māku.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Es gribu pateikt tikai dažus vārdus Ābiķa kungam. Jūs jau uzņēmāties atbildību ne tikai par tiem bērniem, kuri varbūt ir bārenīši šeit pie mums, bet arī par ārzemju bērniem, kuri var aizbraukt savā dzimtajā zemē, jo viņi nav ne Latvijas pilsoņi, ne Latvijas nepilsoņi.
(Dep. Dz.Ābiķis no zāles: “Bet atbilstoši mūsu likumdošanai mēs viņus apmācām!”)

Sēdes vadītāja.
Debates... Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Starp citu, jau pāris gadus atpakaļ mēs oponējām par šo pašu jautājumu. Es atceros, ka daļiņa nobalsoja “pret”, lielā daļa – atturējās, tomēr bija kauns, nu un attiecīgā daļa bija “par”. Tomēr jautājumu mēs izskatām jau kārtējo reizi, pat ne otro, bet kārtējo.
Nevajadzētu vienam otram cienījamam deputātam izrādīties muļķīgākam nekā viņš ir īstenībā. Šodien bērni Latvijā pārsvarā mācās latviešu un krievu valodā. Un jūs bieži vien melojat ārzemju viesiem, ka mums ir astoņas valodas apmācībā. Tas tā nav! Poļu, ukraiņu skolas, igauņu un lietuviešu pamatā mācās valsts valodā un māca savu valodu. Baltkrievu skolā, ebreju skolā un dažās citās pamatā mācās krievu valodā un māca savu valodu, tradīcijas un paražas... Tātad šodien visi Latvijas bērni ir skolās, un mēs lūdzam, lai jūs būtu žēlsirdīgi... jūs paši esat vecāki, vecvecāki, nākošie vecāki, padomātu par šiem bērniem, kas būs ar viņu, ja viņam ir vāja nervu sistēma, un šo nosacīto krievu bērnu, kuram vecāki aizgāja bojā, lai Dievs nedod, autokatastrofā, viņu iemetīs.... Starp citu, šodien vēl strādā arī krievu valodā bērnu nami un internāti. Un paldies Dievam, kārtējo reizi es saku, tauta ir gudrāka par likumdevējiem. Šodien tos bērnus, neskatoties uz likumu, sūta pamatā savā dzimtajā valodā internātos un bērnu namos. Kāpēc speciāli jāraksta vai... neatbalsta mūsu priekšlikumu? Un attiecīgi ir Latvijā iespējams, lai bērns turpinātu mācības tajā valodā, kurā viņš mācījās līdz šim skarbajam notikumam. Un par to mēs arī lūdzam un attiecīgi... Par redakciju vēl var pastrādāt, mēs lūdzam, lai jūs, būdams žēlsirdīgs, atbalstītu šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 22. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Godātie kolēģi! Izskatām 23. – deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu, kurš ir ļoti līdzīgs iepriekšējam. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 23. – deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
24.priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates, bet debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām darbu. Un izskatīsim 24. – PCTVL frakcijas priekšlikumu.
Atklājam debates. Un debatēs pirmais pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Gan šis 24., gan nākamais – 25.priekšlikums – ir diezgan līdzīgi, un šie priekšlikumi paredz, ka valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā, kas ir īsteni akreditētas programmas, bet tiek svītroti vārdi “valsts valodā”. Šīs programmas tiek mācītas valsts valodā. Un te ir tīri tehniska muļķība, jo nav vispār norādīts, kas ir vietā. Tātad, ja svītro “valsts valoda”, tad kādā citā valodā? Un te es gribētu teikt to, ko te jau viens runātājs teica, ka Latvijai ir tikai no 90 līdz 100 etniskās grupas, kurai katrai ir sava valoda, bet pasaulē ir 3–5 tūkstoši valodu, kurām ir rakstība, un kaut kur līdz 10 tūkstoši valodu, kuras vispār pastāv. Tā ka tīri tehniski ne 24., ne 25.priekšlikumu nav iespējams pieņemt šādā redakcijā, kā tas vispār ir uzrakstīts. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! 1991.gadā Izglītības likumā tika iestrādātas normas, kuras deva iespējas dibināt un attīstīt privātās izglītības iestādes, ieskaitot normu par to finansēšanu. Manuprāt, tas ir ļoti pareizi, ka valsts un pašvaldības finansiāli piedalās savu bērnu izglītošanas procesā un tādā veidā atbalsta šo iestāžu dibinātājus, kā arī uzņēmējdarbību kā tādu. Un viss būtu skaisti, ja nebūtu viens “bet”. Un šis “bet” ir 59.panta otrās daļas pēdējie vārdi. Proti, ja šajās lietās tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās programmas valsts valodā. No šīs normas izriet, ka valsts nav ieinteresēta attīstīt daļu no mācību

iestādēm un palīdzēt vecākiem tikai dēļ tā, ka viņi ir izvēlējušies nepareizās skolas.
Mūsuprāt, šāda pieeja nav pareiza. Pieņemsim, ka valsts nevēlas atbalstīt mazākumtautību privātās izglītības iestādes, jo tās ir kritušas par upuri taupības režīmam, bet kas ir ar pašvaldībām? Šā paša likuma 59.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Tad kādēļ jāliek pašvaldībām budžeta ietvaros darīt to pašu pēc savas iniciatīvas un brīvas gribas attiecībā pret visām privātām iestādēm? Likumā “Par pašvaldībām” 12.pants nosaka, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta un ministriju kompetencē. Manuprāt, pašvaldību budžets nav nedz mūsu, nedz Ministru kabineta kompetencē. Vai tas neizskatās pēc iejaukšanās pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildes procesā savā administratīvajā teritorijā, jo viena no pašvaldību pastāvīgām funkcijām skan sekojoši: “Iedzīvotājiem noteiktu tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā.” Protams, ka Eiropā un arī pasaulē ir dažāda pieeja šim jautājumam, taču varu tikai pateikt vienu. Mums nav zināmu piemēru, ka valsts lemj finansēt vai nefinansēt privātskolas pēc principiem, kāds tev ir deguns, matu vai ādas krāsa un tamlīdzīgi. Mēs varam prognozēt, ka, iestājoties Eiropā, mūsu iedzīvotāji kļūs vēl izglītotāki un vēl biežāk sāks izmantot iespēju griezties pēc palīdzības starptautiskajā tiesā. Mums gan to negribētos, jo mūsu bēdīgā prakse rāda, ka Latvijas valstī arvien biežāk nākas atzīt savu likumu nepilnības, kuru dēļ, starp citu, tieši nodokļu maksātājiem, tajā skaitā bērnu vecākiem, ir jāšķiras no milzīgām naudas summām, lai apmaksātu likumdevēju un Ministru kabineta brāķi.
Tāpēc mēs arī piedāvājam jums šo mūsu priekšlikumu. Balsosim par!
Sēdes vadītāja.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Šodien jau Krišjānis Kariņš ļoti labi runāja par to, kādas patiesībā ir pasaules praksē pieņemtās tradīcijas finansēt izglītību, proti, valsts rūpējas par izglītību savā valsts valodā.
Latvija šajā gadījumā iet nesalīdzināmi tālāk un plašāk, jo Latvijā tiek finansēta izglītība valsts un pašvaldību izglītības iestādēs astoņās valodās. Es ļoti ceru, ka Plinera kungs, ka viņam būs tik daudz, nu kā lai to saka – vīrišķības, lai iznāktu šajā tribīnē un atvainotos par to, ka viņš ir šo informāciju, kas ir absolūti pareiza, nosaucis par meliem. Astoņās valodās pamatizglītību un septiņās valodās – vispārējo vidējo izglītību.
Un šajā kontekstā, protams, ir ļoti labi, ka mēs atrodam līdzekļus arī finansēt, piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā, bet, ja mēs ejam vienu soli pretī, tad kāpēc būtu jāprasa vēl un vēl, un vēl un jāuzskata to par normu.
Es uzskatu, ka tas ir tiešām pareizi, ka neatkarīgi no dibinātāja mēs finansējam no valsts budžeta līdzekļiem to izglītību, kas notiek latviešu valodā. Tās ir dabiskas un vajadzīgas lietas. Un ir ļoti labi, ka mēs ejam soli pretī mazākumtautībām un finansējam mazākumtautības izglītības programmas valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt es gribētu pievērst Kiršteina kungu tam faktam, ka šeit ir minētas akreditētas programmas, un tas tiek akreditēts nevis jebkurā valodā, kā jūs apgalvojat, bet saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā. Tā ka jūsu minētā situācija ir tīri teorētiska.
Augsti godātais ministra kungs! Ziniet, nu nošķirsim tomēr reālo dzīvi no propagandas! Mēs ļoti labi sapratām, kas ir valsts tēla veidošana, bet tā izglītība astoņās valodās un starptautiskie standarti bez Amerikas pastāv arī Eiropas valstī. Nekur Eiropā nav šādas situācijas, ka minoritāte pārsniegtu, nu teiksim, 10% no pilsoņiem, kur viņiem nebūtu nodrošināta iespēja iegūt valsts pašvaldību finansētu izglītību dzimtajā valodā. Slovākijā un tā tālāk, arī Igaunijā un Lietuvā, starp citu. Latvijā, kā zināms, pilsoņu vidū ir gandrīz ceturtā daļa personu, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm. Tā ka tā ir, ziniet, starptautiskas prakses interpretācijai arī jābūt precīzai.
Ziniet, cienījamie kolēģi! Šī norma ir viena no nedaudzām šā likuma normām, kur tieši piemērojami starptautisko tiesību standarti. Valstij nav pienākuma finansiāli atbalstīt privātās mācību iestādes, bet, ja valsts uzņemas to darīt, tad tas jādara bez diskriminācijas. Ir gan vairāki komentāri, ir konkrēti precedenti. Es jums ļoti ieteiktu iepazīties, piemēram, ar lietu, ko izskatīja ANO Cilvēktiesību komiteja, Valdmans pret Kanādu. Runa gāja par to, ka Kanādas valdība finansiāli atbalstīja privātās katoļu skolas, bet atsakās atbalstīt ebreju privātās skolas. ANO Cilvēktiesību komiteja uzskatīja šādu pieeju par diskriminējošu. Tātad vai nu visas skolas, kā sistēma valsts akreditētas programmas tiek atbalstītas uz vienāda pamata, vai neviena skola netiek atbalstīta. Savādāk tas tiek uzskatīts par diskrimināciju.
Es domāju, ka tieši šo normu, šo likuma normu var ļoti viegli apstrīdēt gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Ja mēs to gribam, labi, lai tā paliek likumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Cileviča kungs! Ja jūs gribat aicināt pie saprāta gara, tad arī paskatīsimies uz to, ka šī norma nav šodien jauniebalsojama. Tā ir esošā likuma norma, kas, paldies Dievam, jau ir daudzus gadus spēkā. Nu tad sakiet, lūdzu, kāpēc jūsu visas piesauktās tiesu instances līdz šim ir likušās pilnīgā mierā? Tiešām atšķirsim populismu no reāla darba, un varbūt ka ķersimies pie darba šodien.

Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Sāk šķist, ka šitā tīšā garā runāšana, kas šeit tiek ražota, rada iespaidu, ka šie daudzo priekšlikumu iesniedzēji vienkārši nevēlas, ka mēs šodien pieņemtu šo likumu otrajā lasījumā. Lai dotu viņiem iespēju paārdīties vēl kādu nedēļu, parādīt mēli vai pabļaustīties pie Saeimas. Tāpēc es jau priekšlaicīgi aicinu: strādāsim tik ilgi, kamēr mēs šo likumu pieņemsim, vienalga, lai cik arī tas ilgi nebūtu. Tas tā, starp citu.
Tagad, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tas ir vairāk nekā jocīgs, pat ārkārtīgi jocīgs, tikpat jocīgs, cik viens otrs tā atbalstītājs. Lūk! Jo nepietiek ar nevēlēšanos mācīties latviešu valodu valsts un pašvaldību finansētajās skolās, kas ir skaidri saprotama lieta. Nē, tagad jau bāžas iekšā privātajā sistēmā, mierīgi atdod savus bērnus mācīties tādā valodā, kam nav nekāda sakara ar valsts valodu, līdz ar to jau liedzot iespēju valsts valodu nopietni apgūt... Nē, tagad vēl vajadzīga ir arī naudiņa. Ja jau jūs tādi cēli idejas cilvēki esat, dabūniet to naudiņu un finansējiet, un izbeidziet draudēt ar to starptautisko pļāpāšanu. Nu jau jūs kļūstat vairāk nekā smieklīgi. Tāpat kā tādi cileviči kādreiz draudēja ar Maskavu un ar skriešanu sūdzēties uz Maskavu, šitas pats Cilevičs un viņam līdzīgie tagad draudēs ar nezin kādām pilsētām un ar kādām valstīm. Nekļūstiet smieklīgi! Ja jūs gribat šeit nopietni runāt, nāciet un pārlieciniet viens otru! Bet nesāciet vecu veco dziesmu, kas stipri atgādina vienas krievu vecenītes tādu tieksmi skriet mūžīgi pie cara tētiņa un viņam par kaut ko sūdzēties.
Tā kā es labi zinu, kā jūs strādājāt Briselē un Strasbūrā, kā jūs ražojat šos garabērnus, ko visādi arkadjevi pēc tam publicē, lai baidītu Latvijas Republikas pilsoņus, un acīmredzot tādā garā jūs visu laiku domājat turpināt. Ne bez nolūka, protams.
Tā ka aiziet jau līdz tādai bezkaunīgai prasībai, ka pieprasīt no valsts finansēt izglītību privātajās skolā... nu, tālāk vairs nav kur iet.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es negribētu diskutēt ar Dobeļa kungu, lai netērētu laiku par velti, bet atļaujiet man tomēr vēl vienu reizi izpaust savu pārsteigumu par mūsu izglītības un zinātnes ministra nulles praktiski kvalifikāciju. Par ko viņš vispār runā?
Mēs ļoti labi zinām, ka visa tāda runa par izglītības sistēmas valodām ir fikcija. Ja 70% skolnieku apmācās valsts valodā, 30% skolnieku pagaidām krievu valodā un ne vairāk kā 1% skolnieku visās citās mazākumtautību valodās. Varbūt tikai poļu nacionālā izglītības sistēma mazliet attīstītāka ir kaut kur, ne tikai Rīgā. Un vēl. Mēs varam to tikai demonstrēt ārzemēs, lai visus pārliecinātu it kā par mūsu demokrātiju. Un ne vairāk.
Bet visi tie pārmetumi cienījamam Plinera kungam... ministrs izskaidroja pavisam citā jautājumā, kur ir runa par atklātu diskrimināciju. Acīm redzama pretruna ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Un gribētu tikai piebilst. Ja mēs būtu patiešām valsts ienaidnieki, mēs šodien nepiedāvātu grozīt šo Latviju aizskarošo likumdošanas pantu. Jo sliktāk, jo labāk! Bet tieši ja mēs neatbalstīsim PCTVL vai TSP priekšlikumus, tad mums būs, un ļoti ātri nopietnas problēmas Rietumos.
Un saskaņā ar to es tomēr lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Tā kā 24. un 25.priekšlikums saistās savā starpā, es atļaušos runāt par šo priekšlikumu būtību kopumā un varbūt vēl vienu reizi atkārtot vienu Borisa Cileviča tēzi. Neskatoties uz vispārpieņemtajām cilvēktiesību normām un tiesību precedentiem pasaulē, jā, precedenti jau ir, daļa no varas partijām – ne visas, bet daļa no varas partijām, es uzskatu, vēl joprojām nav gatavas atsaukt šo te vēl vienu, manuprāt, diskriminējošo normu. Es uzskatu, ka ir pienācis pēdējais brīdis atzīt, ka visas privātās skolas ir vienādas, jā, visas privātās skolas ir vienādas, un līdz ar to tām jābūt vienādām iespējām saņemt finansējumu no valsts. Ja mēs neizdarīsim to tagad, tad kāds noteikti griezīsies starptautiskajās organizācijās, un es domāju, ka noteikti panāks tādas normas atcelšanu. Un tas jau... tāpat, kā tas jau noticis, starp citu, Kanādā, kad 1999.gadā ANO Cilvēktiesību komiteja atzina, ka valstij jāpiešķir finansējums arī privātām ebreju reliģiskajām skolām, ne tikai katoļu skolām.
Līdz ar to lūdzu balsot “par” šiem te priekšlikumiem. Un, kas attiecas uz Tabūna kunga šeit te teikto, ja, attiecībā uz ebrejiem, es domāju, ka tuvākajā laikā ar šī te kunga lietu nodarbosies Saeimas Ētikas apakškomisija. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 24. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
Godātie kolēģi! Par cik 25.priekšlikums, ko iesnieguši Jurkāns un Urbanovičs, ir identisks iepriekšējam, vai ir nepieciešams balsot?
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
26. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.

27.priekšlikums, ko izvirza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija skatīja priekšlikumu, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir būtisks. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir ļoti būtisks. Komisija to atbalstīja. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
30.priekšlikums, kuru izvirzīja politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Jākov, jāiet mājās!”) (Deputāts J.Pliners: “Es arī tā uzskatu!”)
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es uzdevu sev jautājumu: “Kāpēc valdošie deputāti izvēlējās šo visradikālāko, visbargāko minoritāšu skolas pseidoreformu?” Sen jau saprotams, ka radikāļiem nav vajadzīga mūsu bērnu latviešu valoda. Viņiem vajag, lai viņi zinātu savu vietu.
Šim absurdam ir vienkāršs izskaidrojums, kuru var noformulēt vienā vārdā. Šis vārds ir atriebība. Vismaz trīs reizes, vadoties no atriebības emocijām, valdība un valdošo partiju deputāti pieņēma represīvus, nehumānus risinājumus mazākumtautību skolu sistēmas pārveidošanai. 90.gadu vidū represīva pieeja guva priekšroku to politiķu galvās, kuri vadījās nevis no veselā saprāta vai atbildības sajūtas, bet no tumšām un primitīvām tieksmēm, no atriebības par padomju okupācijas gadiem. Par visiem noziegumiem, kurus ir izdarījusi padomju vara, tagad būs jāatbild Latvijas krievu un citu mazākumtautību bērniem. Latvijas krievu skolu faktiska likvidācija, tā ir radikāļu atriebība par savu gļēvulību un gadu desmitu kolaboracionismu, kad liela daļa no tagadējās valdošās elites disciplinēti un apzinīgi kalpoja padomju varai, stiprinot tās ideoloģiju. Otrreiz atriebības principi izpaudās 1998.gada oktobrī, kad 6.Saeimas pēdējā darbadienā steidzīgi nobalsoja par visbargāko mazākumtautību izglītības reformu tikai valsts valodā. Trešo reizi atriebības princips ir uzvarējis šogad, kad pēc krievu kopienas masu mītiņiem Rīgā, pēc masveidīgām protesta akcijām labējās partijas galu galā ir sapratušas, ka Latvijas krievu lingvistiskā kopiena ir reāls, dzīvi eksistējošs spēks, kas ir apņēmības pilns pretoties valsts realizētajai asimilācijas politikai un aizstāvēt mazākumtautību skolas. Valdošās labējās partijas nolēmušas atriebties par savu uztraukumu un vēlreiz izkropļot Izglītības likumu, atceļot jau gandrīz panākto kompromisa risinājumu, kuru pavisam nesen akceptēja valdība. Šodien atbildīgās komisijas piedāvātais variants, kurš pēc būtības paredz atgriezties pie bezkompromisa pārejas uz latviešu valodu mazākumtautību vidusskolās, ir liels solis atpakaļ. Un tā ir papildu motivācija krievu skolu aizstāvjiem – turpināt protesta akcijas.
Tos deputātus, kuri grib saīsināt ceļu uz kompromisu un sabiedrības integrāciju, tomēr aicinu šodien atbalstīt loģisku

frakcijas PCTVL priekšlikumu un izslēgt no pārejas noteikumiem normu, kura paredz gandrīz pilnīgu pāreju uz izglītību valsts valodā minoritāšu skolās. Sen ir pienācis laiks atbrīvoties no atriebības gara. Mēs dzīvojam un dzīvosim vienā valstī. Un, jo agrāk valdošās partijas to sapratīs, jo būs labāk.
Lūdzu atbalstīt PCTVL priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 30. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Strazdiņš.
31.priekšlikums. Deputāti – Grīnblats, Vaidere, Tabūns, Seile, Dobelis. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un vienojās tā saturu ieslēgt 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par 31.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēs par 31.priekšlikumu? Tad jūs esat par ātru pieteicies. Tātad pret 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tātad pret 32.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi, un Vladimirs Buzajevs ir pieteicies debatēt. Atklājam debates.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es tomēr gribētu saņemt atbildi uz ļoti vienkāršu jautājumu – kas ir priekšlikuma autors? Jo es pats piedalījos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kad mani informēja, ka kāda nezināma darba grupa sagatavoja šo priekšlikumu, un papīrs ar to bija pievienots kopsavilkumam.
Mēs gribējām zināt, kas tas ir? Krievu tautas ienaidnieks, kas uzņēmās atbildību par šo tekstu. Mēs gribējām zināt, un es gribētu saņemt atbildi šodien no komisijas vadītāja.
Sēdes vadītāja.
Par to acīmredzot jums jādiskutē komisijā. Pašreiz mēs diskutējam par 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs jau diezgan ilgi diskutējām par šo jautājumu, un es piedāvāju pārtraukt debates par minoritāšu izglītības formām un būtību. Es aicinu jūs uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu no tīri juridiskās loģikas un veselā saprāta viedokļa. Es sapratu, ka vairākumam no jums šis nav prioritārs jautājums, tāpēc jūs varat arī neiedziļināties šajā problēmā. Tāpēc atgādināšu, ka pagājušā gada maijā valdība pieņēma noteikumus, kuros tieši noteica arī bilingvālās izglītības formas un metodes vidusskolās – valsts un pašvaldību finansētās vidusskolās.
Galvenā būtība ir šāda – ne mazāk kā pieci priekšmeti valsts valodā bez latviešu valodas un literatūras un iespējams līdz 40% mācīt arī minoritātes valodā. Šie noteikumi bija ļoti plaši izreklamēti, tas tika paziņots visām starptautiskajām organizācijām. Skolu administrācijas sāka gatavot savas konkrētās programmas. Šis darbs turpinās, notiek aktīvas sarunas ar ministriju. Vecāki noticēja, ka varbūt tas ir patiešām pirmais solis normālam dialogam, un tā tas tiešām ir. Es gribu atgādināt jums šīs diskusijas.
Cienījamie kolēģi! Likums tika atvērts, un valdība mainīja šo likumu tādēļ, lai izveidotu juridisku, likumisku bāzi šiem valdības noteikumiem. Un es gribu uzdot konkrētus jautājumus augsti godātajam ministra kungam un Strazdiņa kungam.
Pirmais jautājums – vai jūs uzskatāt, ka šis formulējums patiešām atbilst tiem principiem, kas ir ierakstīti noteikumos?
Otrais. Ja jūs tā uzskatāt, ja jūs tā apgalvojat līdz šai baltai dienai, tad es ļoti gribētu lūgt jūs nosaukt konkrētus obligātās mācību programmas priekšmetus, kas, jūsuprāt, ir saistīti ar minoritātes kultūru un identitāti. Vai tā ir fizika, matemātika, kuru daudzās skolās šobrīd valdības apstiprināto noteikumu ietvaros ir paredzēts arī turpmāk mācīt minoritātes valodā? Kādi ir šie priekšmeti?
Un trešais. Jūsu nosaukto priekšmetu apjoms. Vai tur patiešām sanāk 40% vai 20%. Es, godīgi sakot, bez krievu literatūras neko izdomāt nevaru. Vai jūs uzskatāt to par pareizu, vai, piemēram, Krievijas vēsture tiktu uzskatīta par obligātu priekšmetu un iekļauta vidusskolas programmā? Es nedomāju, ka tas būtu pareizi. Un vai jūs tiešām domājat, ka jūs varēsiet pierādīt vecākiem vai starptautiskajām institūcijām, ka matemātika vai fizika ir patiešām saistīta ar krievu vai poļu etnisko identitāti? Es ļoti gribētu dzirdēt par šiem jautājumiem, lai mēs rīkotos saskaņā ar normālu juridisku loģiku. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Es esmu dziļi iepriecināts, jo beidzot es pirmo reizi dzirdu no oponentu puses konkrētus jautājumus, uz kuriem varu atbildēt.
Bet runājot par Cileviča kunga iepriekš sacīto, nu, atcerēsimies nedaudz faktus. Ministru kabineta noteikumi, kuri tika pieņemti pavasarī kaut kā netraucēja. Tagad, Cileviča kungs saka, sākās pozitīva rosība. Jā, sākās pozitīva rosība. Mums tika solītas tukšās skolas. Kaut kā neizskatās, ka tajā brīdī tas apmierinātu reformas oponentus. Bet līdz ar to, nu, laikam visam jūsu teiktajam var ticēt apmēram ar tādu pašu pakāpi.

Bet attiecībā uz jautājumiem. Vai šī 32.priekšlikuma redakcija atbilst Ministru kabineta noteikumiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu? Jā, atbilst simtprocentīgi.
Otrais jautājums. Par priekšmetiem. Runājot par vispārējās vidējās izglītības saturu, mēs varam novilkt ļoti ciešas paralēles starp humanitārā un sociālā bloka priekšmetiem un šeit minētajiem citiem priekšmetiem, kas saistīti ar mazākumtautību kultūru un identitāti.
Ja Cileviča kungs var tikai vienu priekšmetu saskaitīt, tad man laikam, skaitot un skatoties standartā, ir izdevies krietni labāk, jo es esmu saskaitījis apmēram desmit priekšmetus. (Izsaucieni no zāles.) Ģeogrāfija, dabas zinības, veselības mācība, mūzika, kultūras vēsture, psiholoģija, politika un tiesības, vēsture, sports, bizness un ekonomikas pamati... varbūt pietiks.
Bija vēl trešais jautājums. Apjoms. Nav ne mazāko problēmu realizēt līdz 40% atbilstoši standartam.
Un, ja man ir vēl pusminūte laika tribīnē, tad es gribu pateikt lielu paldies Plinera kungam, jo viņa iepriekšējā uzrunā es dzirdēju brīnišķīgu vārdu kopu “padomju okupācija”. Paldies, Plinera kungs, es ļoti ceru, ka tas ir visas, nu vismaz lielākās daļas, opozīcijas viedoklis.
Bet mani drusku satrauca otrs vārds jūsu teiktajā – “atriebība”. Nu, jā, padomju okupācijas laikā bija tā – vai nu mēs apspiežam viņus, vai viņi mūs, jo demokrātijas nebija un cita ceļa nebija. Ja jūs, Plinera kungs, savā domāšanā neesat ticis tālāk kā šie “mēs viņus vai viņi mūs”, tad, piedodiet, jums ir ļoti miglains priekšstats par integrāciju, jums ir ļoti miglains priekšstats par demokrātiju, un jums ir ļoti miglains priekšstats par mūsu sabiedrības attīstības scenārijiem. Un es patiesībā domāju, ka šo uzskatu popularizēšana ne sevišķi nobriedušos prātos ir pirmais ceļš uz ekstrēmisma eskalāciju.
Un es gribu arī no šīs tribīnes pateikt. Godātie deputāti! Nevar vieglprātīgi un bezatbildīgi mētāties ar vārdiem, un tas, ko es dzirdu šodien no šīs tribīnes, lielāko tiesu ir kūdīšana uz nepakļaušanos likumam. Un tas no deputātu puses ir mazākais nesaprotami.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais ministra kungs! Atļaušos jūs nedaudz palabot. Acīmredzot jūs domājāt, ka Ministru kabineta noteikumi atbilst likumam, nevis otrādi.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Redziet, kārtējo reizi deputātam Borisam Cilevičam ir jāatgādina tādas lietas, kuras viņam jau nu vajadzēja

zināt. Kas tad ir prioritāte? Vai prioritārs ir likums vai valdības noteikumi? Un šeit nākt un runāt, ka likums tika pieskaņots valdības noteikumiem, ir vairāk nekā jocīgi. Nu tā ir tāda liela nezināšana vienkārši. Nu var jau arī to piedot.
Un otrs. Iesniedzēji šodien runā par dialogu, par godīgu attieksmi, par sarunām un tad man jāprasa jums tā: kāpēc jūs apkaunojat vienu godīgu cilvēku, kas arī sēž jūsu rindās, bet šodien šeit nav? Un tas ir Valērijs Karpuškins, kurš acīmredzot vēl vakar bija Maskavā un ļoti sekoja līdzi mūsu futbolistu cīņām. Nezinu, vai viņš šodien ir Maskavā vai kaut kur citur, bet zālē viņa visu dienu nav. Bet nezin kāpēc viņš visu dienu ir balsojis kopā ar jums. Kam ir vajadzīga tāda mākslīgi negodīga rīcība? Es jums teikšu tā: kauna jau nu jums gan šinī gadījumā nav! Nu nevajag ar tādiem paņēmieniem cīnīties par savu taisnību!
Sēdes vadītāja.
Vārds referentam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godājamie kolēģi! Izglītības, zinātnes un kultūras komisija intensīvi strādāja pie šī likuma, analizēja visas tā iespējamās darbības sekas, un mēs konsultējāmies ar daudziem konsultantiem, ļoti zinošiem šajā jautājumā, sadarbojāmies arī ar citām Saeimas komisijām. Tā kā mūsu redakcija radās tiešām ilgstoša darba rezultātā, un mēs komisijas sēdē piedāvājam jums šo variantu, ko komisija akceptēja. Nekāda oficiāla darba grupa netika dibināta. Tas bija ikdienas komisijas darbs, ko ir tiesības darīt jebkurai mūsu Saeimas komisijai. Un labojums tika pieņemts ar vienu mērķi, cienījamais Plinera kungs un Cileviča kungs, lai nostiprinātu mazākumtautību valodu statusu skolā. Lai jums nebūtu iespējas kliegt par kaut kādām atriebībām, par to, ka mēs esam atriebīgi cilvēki, bet, gluži otrādi, ka mēs gribam ievērot šīs cilvēktiesības, lai neviena skola neaizmirstu pasniegt mācību saturā tos priekšmetus, kas skar nacionālo identitāti un kultūru. Tieši šo iemeslu dēļ mēs izdomājām šo redakciju un jums piedāvājam, ko komisija jau izskatīja un pieņēma.
Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt šo redakciju! Un es ļoti lūdzu arī Buzajeva kungu, kurš jau pirmajā intervijā iedeva krievvalodīgajai presei vienu daļu no šī labojuma, un pārrēķinot, ka nu tagad būšot mazākumtautību izglītība tikai 10– 15% apmērā. Tas nebija godīgi no jūsu puses, jo jūs piedalījāties komisijas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Paldies, cienījamie kolēģi! Strazdiņa kungs gan nepieminēja nevienu priekšmetu, bet Šadurska kungs gan pieminēja veselu virkni. Tagad es saprotu, ka, piemēram, sports piemīt kaut kādas mazākumtautības kultūras identitātei, ka bizness ir, piemēram, krievu nacionālais vaļasprieks un tā tālāk.
Šadurska kungs, nu mēs taču esam pieauguši cilvēki! Tas vienkārši nav nopietni! Tas izskatās smieklīgi. Tas... Dobeļa kungs šajā gadījumā bija daudz godīgāks. Un viņš teica atklāti: “Jā, jūs varat izmest šos noteikumus!” Jūs neminējāt fiziku un matemātiku, kas, kā jūs labi zināt, sagādā vislielākās galvassāpes visās skolās, jo ne skolotāju trūkst, ne bērni zina... skolotāju pietiek, un bērnu zināšanas to neļauj. Jo vienkārši... Jā, sakiet godīgi, ka jūs nolēmāt atkal stiprināt šo likumu. Jūs apvainojaties uz tiem piketētājiem, un jūs nolēmāt atriebties. Jā, jūs to noliedzat, bet jūs gribat atriebties un ne vairāk! Un, Strazdiņa kungs, jūsu vārdi un jūsu paziņojums tika uzskatīts par ņirgāšanos. Parunājiet ar cilvēkiem! Tas ir absolūti pretēji tam, ko jūs apgalvojat. Ziniet, nu būsim tomēr godīgi! Nu mācieties no sava labā drauga un kolēģa Dobeļa kunga! Vismaz viņš parāda savu būtību un runā to, ko domā, atšķirībā no jums. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu tikai atgādināt kolēģiem, ka es nesaņēmu atbildes uz savu vienkāršo jautājumu: “Kas ir šā teksta autors?” Kāpēc visi slēpjas aiz citas muguras? Jūs varat nosaukt uzvārdu, konkrētu adresi, kādas... adresi nevajag, bet uzvārdu es tomēr gribēju dzirdēt. Kādi nezināmi eksperti, pavisam slepens Ribentropa–Molotova pakts... Man tomēr lūgums: nosauciet konkrētu uzvārdu! (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Es gribu pateikt dažus vārdus Šadurska kungam. Jūs nosaucāt dažus priekšmetus. Bet es uzskatu, ka matemātika, fizika, ķīmija ir saistīta ar manu nacionālo identitāti.

Un tāpēc, ja jūs to noliedzat, par to mēs strīdēsimies Satversmes tiesā. Bet es gribu visus jūs pārliecināt par to, ka, ja šis likums šajā variantā būs pieņemts, jūs sagaidīsiet ne tikai tādus piketus, bet daudz lielākus un stingrākus.
Sēdes vadītāja.
Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Es aicinu jūs pievērst uzmanību, ka tikko no šīs tribīnes izskanēja atkal draudi un kūdīšana uz, es nezinu – kādām, akcijām. Es citēju, ko teica tikko Golubova kungs: “Jūs sagaidīsiet ne tikai piketus, bet kaut ko vēl!”
Golubova kungs! Nu vienreiz taču ir jāsaprot, uz kura krēsla jūs sēžat. Vai jūs esat likumdevējs vai ekstrēmists? Un tomēr apvienot to ir diezgan grūti.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs runāt par konkrēto priekšlikumu. Tas ir atbildīgās komisijas 32.priekšlikums. Debatēs pieteicies vēl deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Tieši tā. Es runāšu par priekšlikumu. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir nelikumīgs un pret cilvēktiesībām vērsts. Es gribu pateikt tikai vienu. Es zinu, uz kāda krēsla es sēžu, un es daru to, ko no manis pieprasa mani vēlētāji.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 23, atturas – 1. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Es atvainojos! Cienījamie kolēģi! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Iepriekšējais balsojums bija par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Strazdiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, Golubova kungs!
A.Golubovs (LSP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu – priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs 2004.gads. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad

priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27.janvāris. Paldies!
Pirms izskatām tālāk darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu – izdarīt grozījumus Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc 20.darba kārtības punkta.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar Saeimas izskatāmo dokumentu nr.1846. Uz trešo lasījumu likumprojektam “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” ir ienākuši 13 priekšlikumi.
1. priekšlikums – no Juridiskā biroja. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
2. priekšlikums – no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
Arī 4. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
9. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

V.Šiliņš.
Un 13. priekšlikums – par šo pašu 14.pantu. Arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš.
Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 3. Likums “Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi liku-
mā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” un lūdz to atbalstīt, jo faktiski šis likumprojekts ir paketē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu un Vēlētāju reģistra likumu, kurš praktiski sakārto lietas, kas saistās ar vēlēšanu un iecirkņu komisijām.
Komisija lūdz arī šim likumam piešķirt steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Šķesters.
Tā kā šis likumprojekts ir mūsu komisijas likumprojekts sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, komisija izskatīja un lūdz atbalstīt šā likum-
projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
S.Šķesters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.janvāris, un izskatīšana – 29.janvārī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 26.janvāris, izskatīšana – 29.janvāra Saeimas sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.1859.
Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums no finanšu ministra, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Tā kā priekšlikumu vairāk nav, lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu arī trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemts. Paldies!

Ē.Škapars.
Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1861. Likumprojektu sagatavojot uz trešo lasījumu, ir iesniegti 3 priekšlikumi. Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi 1.priekšlikumu, un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts, un šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.1862. Šis likumprojekts arī ir sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā, un ir viens Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Darba likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.1863. Uz trešo lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.1864. Šis likumprojekts arī ir sagatavots uz trešo lasījumu.
1.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jo par šo jautājumu ir izveidota speciāla darba grupa, lai izvērtētu, kā šo jautājumu tālāk visā likumdošanā risināt.

Un ir lūgums šo priekšlikumu šobrīd neatbalstīt, lai nekavētu pārējo likuma pantu stāšanos spēkā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2. arī ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums, un arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir priekšlikums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
4. ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
5. arī ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne.
6. – arī ir labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un tas komisijā ir atbalstīts pēc redakcionāla precizējuma. Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
7. – labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Likumprojekts ir pieņemams trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu, konstatējot, ka uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Tomēr komisijai šis likumprojekts izraisīja nopietnas diskusijas sakarā ar ģenētiski modificētiem produktiem un to marķēšanu Latvijā. Un komisija lēma, ka tiks nosūtīta vēstule gan Vides ministrijai, gan arī Labklājības ministrijai ar priekšlikumu – izstrādāt grozījumus Latvijā eksistējošajos normatīvajos aktos, kuri varētu pasargāt mūsu tautu un mūsu zemi no ģenētiski modificētas pārtikas un citu ģenētiski modificētu organismu ievešanas Latvijā.

Mēs, protams, vēlētos, ka šāda iespēja tiktu izslēgta vispār. Kartahenas protokols jau lielā mērā šo situāciju regulē. Bet mēs vēlētos papētīt, vai šī situācija nav labojama vēl daudz radikālāk.
Un tāpēc es arī aicinu gan Sociālo un darba lietu komisiju, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pievērsties šiem jautājumiem un mēģināt risināt to Latvijas nākotnei labvēlīgā veidā.
Bet, kā jau es teicu, šajā brīdī tātad priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti, un es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību” pieņemts. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Ārlietu komisija, izskatot minēto likumprojektu otrajā lasījumā, konstatēja, ka priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti, un aicinām jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Par Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes lēmumu par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā” pieņemts. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kuru iesniedza Ministru kabinets. Un šis ir tas slavenais likumprojekts, kur tika piedāvāts zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā atzīt par administratīvu pārkāpumu.
Juridiskā komisija, izskatot minēto likumprojektu, neatbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu neatbalstīt to pirmajā lasījumā, jo mēs pagājušo nedēļu situāciju labojām un atgriezām to Krimināllikumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 74, atturas – 10. Likumprojekts nav atbalstīts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu nr.530 “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Izdarot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta trešajā daļā un 6.panta otrajā daļā, tiek noteikti precīzāki un stingrāki kritēriji, kādiem jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem. Likumā īpaši nosaka to, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Tiek radīts nodrošinājums tam, ka birojā ne pie kādiem apstākļiem nevarēs strādāt personas, kuras būs vai bija piederīgas pie attiecīgajām organizācijām.
Ievērojot to, ka par biroja priekšnieku Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrās daļas 7.punktā pašreiz ir noteikts, ka par priekšnieka pretendentu var būt persona, kura nav vai nav bijusi kādas ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, arī biroja amatpersonām un darbiniekiem tiek noteikts šāds pats atbilstīgs nosacījums.
Likumprojekts paredz, ka par biroja amatpersonu vai darbinieku nevar būt persona, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu vai saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.
Realizējot šādus nosacījumus, tiek izslēgta iespējamība, ka birojā strādās personas, kuru pagātne ir saistīta ar kādu noziedzīgu nodarījumu. Tādi paši kritēriji, kādus likumprojekts paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām un darbiniekiem, pašreiz ir paredzēti Prokuratūras likumā, kur ir noteiktas prasības prokuroriem un prokuroru amata kandidātiem. Turklāt vairāki no likumprojektā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem ir paredzēti vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos un arī ir attiecināti, piemēram, uz valsts civildienesta ierēdņiem un uz valsts specializētā dienesta... civildienesta ierēdņiem.
Likumprojektā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un lai neradītu situāciju, ka biroja amatpersonām un darbiniekiem noteiktie kritēriji ir smagāki nekā biroja priekšniekam, jaunā redakcija tiek izteikta likuma 4.panta otrajā daļā, attiecīgi precizējot arī priekšniekam noteiktos atbilstības kritērijus.
Tātad, izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.janvāris. Paldies!
Nākamais darba kārtība jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu nr.562 “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Grozījumi paredz aizstāt vārdu “Ģenerālprokuratūra” ar vārdu “Prokuratūra” un “Tieslietu ministrija” ar “Tiesu administrācija”. Tās pēc būtības ir vienkārši precizējošas un saskaņojošas normas.
Tātad, izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.februāris.
Sēdes vadītāja.
S.Āboltiņa.
Vai Buzajeva kungam ir kāds cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.februāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Bekasovs.
M.Bekasovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1847 – likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, otrais lasījums. Uz otro lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Bekasovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, izskatot šo likumprojektu, konstatēja sekojošo: Pēc Latvijas Republikas Muitas pārvaldes datiem, no Ukrainas uz Latviju tika eksportēta 1691 tonna jēlādu, un tādā pašā periodā tika arī reeksportētas Ukrainas izcelsmes jēlādas, un tās ir bijis arī liels daudzums – 821 tonna. Šādā situācijā Ukrainas puse var piemērot attiecīgus drošības pasākumus, ja reiz brīvās tirdzniecības režīms izraisa reeksportu uz kādu trešo valsti.
Vienlaikus komisija secināja, ka ir nepieciešams nodrošināt Latvijas jēlādu pārstrādes uzņēmumus ar noteiktu izejvielu apjomu bez eksporta nodevas. Ja Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums netiks papildināts ar šiem izņēmumiem, tad Ukrainas puse ir tiesīga veikt drošības pasākumus.

Minētais likumprojekts šo problēmu pilnīgi atrisina, kā Ārlietu komisija konstatēja, un arī atbalsta Latvijas jēlādu pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju.
Līdz ar to komisija, izskatot šo likumprojektu, nolēma aicināt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamības statusu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Vaidere.
Godātie kolēģi! Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un pieņemšanas laiku otrajā lasījumā.

I.Vaidere.

Godātie kolēģi! Ievērojot iepriekš teikto un arī to, ka šī likumprojekta steidzama pieņemšana ir gan Latvijas, gan arī Latvijas uzņēmēju interesēs, es aicinu jūs izskatīt minēto likumprojektu un atbalstīt to otrajā lasījumā tūlīt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma Protokolu “Par izņēmumiem no brīvās tirdzniecības režīma”” pieņemts. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... ziņotājs likumam “Par grāmatvedību”.... Lūdzu! Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” paredz, ka politiskās partijas kārtos grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 13.janvāra sēdē un atbalstīja to.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ainaram Latkovskim, un lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
A.Latkovskis.
27.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Pašreiz likumā “Par Eiropas Padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu” 3.pantā ir noteikts, ka Tieslietu ministrija koordinē šos jautājumus un attiecīgo saistību izpildi. Latvija, protams, piedalās starpvalstu novērtēšanas procesā, un to veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas ir tieši tā pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar minētajiem jautājumiem.
Līdz pērnā gada 1.aprīlim birojs bija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet šobrīd tas ir nodots Ministru prezidenta pārraudzībā. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus minētajā likumā, un es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Vaidere.
Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 27.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.janvāris. Paldies!
I.Vaidere.
Paldies!
Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja izmaiņas Centrālās zemes komisijas sastāvā. Šīs izmaiņas iesniedza un motivēja Vides ministrija. Vides ministrija iesaka atsaukt līdzšinējo Vides ministrijas pārstāvi Gunti Liepu un viņa vietā apstiprināt Sandru Bērziņu.
Komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalsta to. Izmantojot izdevību, es gribētu izteikt atzinību Guntim Liepam par ilggadējo darbu un ieguldījumu gan vides sektorā, gan Zemes komisijas darbā.
Un lūdzu šo lēmuma projektu apstiprināt! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Saeimas Prezidijs paziņo, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē Saeimas Prezidijs piešķīra bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam, pamatojoties uz viņa iesniegumu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova – jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim par izglītības reformu. Šo jautājumu mēs nodosim ministram.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Kalniņa, Brigmaņa, Šķestera, Ozoliņa un Breša – jautājumu finanšu ministram Valdim Dombrovskim par lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājamo akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu. Šo jautājumu mēs nododam finanšu ministram.
Cienījamie deputāti, gribu atgādināt, ka pulksten 17.00 ir jautājumu un atbilžu sesija. Šodien uz deputātu jautājumiem atbildēs labklājības ministre Dagnija Staķe.
Cienījamie kolēģi, darba kārtība ir izskatīta. Līdz ar to Saeimas sēde tiek uzskatīta par slēgtu.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Boriss Cilevičs, Indulis Emsis, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Valērijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Juris Dobelis, Alberts Krūmiņš, Dzintars Jaundžeikars, Ināra Ostrovska, Aigars Pētersons, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Kučinskis, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Jānis Urbanovičs un Inese Vaidere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi un ir apmierināti ar šo atbildi, tādēļ pulksten 17.00 šī jautājumu un atbilžu sesija nebūs. Paldies!