Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālē atkal jaunas ainas. Tā ir jau decembrī atklātā ekspozīcija “Mētrienas albums”, kas rāda Mētrienas ļaudis ikdienā un svētkos simt gadu garumā. Pagasta vēsturi ilustrē fotogrāfijas, dokumenti un arī tādas vieliskas laikmeta liecības kā amatnieku un rokdarbnieču darinājumi, amata rīki un sadzīves priekšmeti. Visu šo bagātību te izstāda muzeja darbinieki, kas savā kārtējā izpētes un muzejisko liecību vākšanas ekspedīcijā 2002.gada vasarā izstaigāja Mētrienas pagastu un iztaujāja tā ļaudis.
Par atradumiem un izstādi stāsta muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Brigita Balode.

Tālu vēsturē

Ekspedīcijas gaitā centāmies aptvert visu kādreizējo Mētrienu, kaut daudzas sētas tagad atrodas citos pagastos – Mežārē, Variešos, Ļaudonā. Arhīvos atrodamo dokumentu izrakstus un citus izpētei vajadzīgos materiālus sagatavoja vēsturnieks Austris Apsītis, kas pats dzimis un audzis Mētrienā.
Arheoloģiskajos izrakumos atrastie darbarīki ļauj secināt, ka Mētrienas puse cilvēkiem likusies dzīvei piemērota jau akmens laikmetā. Par apdzīvotību vēlākos gadsimtos liecina agrā dzelzs laikmeta apbedījumi. Lejassaksijas arhīvos no 16.gadsimta saglabājušies apraksti par Odzienas muižu, kas 19.gadsimta otrajā pusē kļuva par Ļaudonas–Odzienas pagasta centru. 1920.gadā vienpadsmit Saikavas pagasta māju saimnieki izteikuši vēlēšanos pievienoties Ļaudonas–Odzienas pagastam, kura centrs atradās tuvāk un bija ērtāk sasniedzams. 1925.gadā toreizējai Ļaudonas Odzienai tika dots Mētrienas pagasta nosaukums, lai nejauktu ar otru – Vietalvas Odzienu. Latvijas neatkarības gados pagasts varēja lepoties ar sakārtotu un plaukstošu saimniecisko dzīvi. Īpaši ražīgi strādāja piensaimnieku sabiedrība “Pamats”, Madonas apriņķa vecākā sabiedrība. Pagastā bija daudzas turīgas sētas, bet “Dēgļi” bija viena no Latvijas 105 pašām labākajām saimniecībām. Mētrienu ar Madonu saistīja autobusu līnija.

Savi hronisti

“Pirms kaut ko nojaukt, vispirms vajag to nofotografēt,” mēdz atkārtot Austris Apsītis. Un mētrienieši nav bijuši kūtri. Aizvadītā gadsimta 70. un 80.gados, kad lauku iedzīvotājus no viensētām pārvietoja uz centru, viņi vāca vienkopus etnogrāfiskos un sadzīves priekšmetus. Tagad pašiem gandrīz vai muzejs.
Par pagasta hronistu kļuvis Ilmārs Grudulis, kas ilgus gadus bija pagasta (toreiz Pamatu ciema) padomes priekšsēdētājs. Lielu darbu dara bibliotekāre Maruta Oša. Kad 1998.gadā tika svinēta Ļaudonas Odzienas Viesīgās biedrības 90 gadu jubileja, viņa ar saviem palīgiem savāca visdažādākās biedrības darba liecības un sarīkoja lielu izstādi. Tur bija gan rokdarbi un pat tautastērps no pirmajiem Dziesmu svētkiem, gan amatnieku darinājumi un ļoti daudz fotogrāfiju. Pēc šīs izstādes viņa izveidojusi vairākus albumus, kas stāsta par novada cilvēkiem, izglītību un dažādām kultūras dzīves norisēm.

Atradumi

Ekspedīcijas lielākais guvums attiecas uz amatniecību. Mūsu krājumā nonācis kurpnieka Jāņa Ozoliņa–Ozolnieka darbagalds ar amata rīkiem un galdnieka Rūdolfa Kalniņa darinātās mēbeles. Apbrīnojami smalki un gaumīgi ir Emmas Kalniņas šūdinātie tērpi. Turklāt viņa ilgus gadus bija bērnu saņēmēja un viņas darba dienasgrāmata ir īsts mētrieniešu dzimšanas reģistrs.
Ar “Mētrienas albumu” cieši saistīta arī fotoizstāde “Putni Ķemeru nacionālā parka mitrājos”. Tās autors ornitologs Jānis Ķuze arī nāk no Mētrienas. Tagad viņš strādā Ķemeru parkā.

Dzimtas ligzda

Ko citi ļaudis pērk par naudu, to mētrienieši sasniedz ar izdomu, neatlaidību un rūpīgu darbu. Tāpēc tas, ko viņi dara, nav sekli virspusējs.
Katram cilvēkam vajag pamatu, uz kura pastāvēt. Mētrienā, dzimtas mājās “Brīvniekos–Kolbergos”, tādu ir radusi keramiķe Baiba Dumpe ar savu ģimeni, kas šeit saimnieko kopš 1989.gada. Šobrīd gan šis pamats vairs neesot visai drošs, jo dzīve laukos kļūst arvien grūtāka.
Baibu pazīstam kā keramiķi, kas neatlaidīgi kopj Vidzemes podniecības tradīcijas. Prasmi radīt lietas, kas priecē acis, ielīksmo dvēseli un reizē ir praktiski lietojamas, Baiba apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Vēlēšanās no pašiem pamatiem izprast podnieka amatu viņu aizveda uz Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Tagad viņa ir vēstures maģistre. Iekārtojusi savu podniecības darbnīcu, Baiba sākumā strādāja tikai mājās, bet tad nāca pie atziņas, ka ar to ir par maz. Sākās sadarbība ar Latvijas Brīvdabas muzeju un Ventspili, kur Baiba interesentiem rāda dažādu vēsturisko laikmetu keramikas tapšanu.
Ja mēs pārceltos pagātnē, dažas paaudzes atpakaļ, tad ieraudzītu Baibas vecvecākus, kas ar savu skatījumu uz lietām un parādībām veidoja priekšstatus, pēc kuriem Baibai, dzimušai rīdziniecei, jau bērnībā radusies doma, ka gribētu dzīvot tikai “Brīvniekos”. Šo piederību savai mājai apzinās arī viņas bērni, un Baiba par to priecājas.
Baibas vecmāmiņa Emma Goldberga (prec. Zābere) dzimusi 1903.gadā “Brīvniekos–Kolbergos”. Tos 1893.gadā Saikavas muižkungs uzdāvinājis Emmas tēvam. Kolbergi varētu nozīmēt “ogļu kalni”, jo šajā purvainajā, mežainajā apvidū kādreiz varbūt dedzinātas ogles.
Kad 1923.gada oktobrī tiek dibināts Kaucmindes mājturības seminārs – vēlākā Mājturības augstskola, pati pirmā dokumentus tajā iesniedz Mētrienas meitene Emma. Kā pirmā semināra audzēkne viņa izlaidumā saņem laikraksta “Latvis” balvu – sudraba saktu. Strādājot par skolotāju Cesvaines vidusskolā un vēlāk Rankas mājturības skolā, Emma Goldberga–Zābere ļoti daudz audusi – galdautus, dvieļus, sienassegas, apģērbu un mēbeļdrānas. Daļa no šī bagātā pūra ir saglabājusies.
Vecvecāku spēks pārmantojies mazbērnos, starp kuriem ir vēstures zinātņu doktore Anete Karlsone, arhitekts Uģis Zābers, mākslinieks Vilnis Zābers, klarnetists Kaspars Putniņš.

Cilvēki ir mūsu bagātība

Izstādē var iepazīt arī citus mētrieniešus, kas ar savu radošo darbu kļuvuši pazīstami visā Latvijā un tālāk pasaulē.
Tādi ir tēlniece Rute Svile, akmeņkaļi Blumbergi, dzejnieki Ansis Līventāls, Uldis Auseklis un Leons Briedis, rakstnieki Oļģerts Liepiņš un Osvalds Mauriņš, dziedātājs Artūrs Vanags, dziedātājs un dzejnieks Imants Vanags, Sarkanās armijas ģenerālis Teodors Kaufelds. Kopš 1974.gada Mētrienā savas darbīgās vasaras pavada mākslinieki Izabella un Gunārs Kroļļi. Pēc viņu metiem izgatavots pagasta ģerbonis, karogs, vizītkarte un diploms. Mūsu novadniece ir arī pazīstamā purvu pētniece Marija Galeniece (dz. Liniņa 1890.gadā Raksalā – 1984.gadā Rīgā), kam pagasta centrā atklāts piemiņas akmens. Zinātnieces meita Venta Smagare izstādei atvēlējusi mātes piemiņas lietas, starp kurām ir arī lādīte, kas 1936.gadā atvesta no Krakovas, kur viņa piedalījusies pasaules akadēmiski izglītoto sieviešu kongresā.
Mētriena, kādu to pirms pusgadsimta redzējis toreiz jaunais mākslinieks Jurģis Skulme, attēlota viņa gleznās, kas rotā izstādi.
Kā uzsver pagasta padomes priekšsēdētāja Zenta Ābola, Mētrienas lielākā bagātība ir cilvēki, kam patiesi rūp savs novads, un lielā dabas daudzveidība šai pašā skaistākajā Latvijas vietā, kur Vidzeme satiekas ar Latgali. Tās ir vērtības, kam pieder nākotne.