Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā vislielākās pārmaiņas lauku tūrismu skars lauksaimniecības pārstrukturizācijas rezultātā, atzina A.Ziemele. Viņa pauda cerību, ka lauksaimniecība, zivsaimniecība un amatniecība saglabās savas iespējas, arī Latvijai esot Eiropas Savienībā, lai gan strādājošo skaits lauksaimniecībā samazināsies. “Mums ir vajadzīga lauksaimniecība un visas pārējās nozares laukos, lai lauku tūrisms pastāvētu, jo tūristi tikai tāpēc brauc uz laukiem, ka tie ir lauki, nevis tāda pati pilsēta, no kurienes viņi mūk prom,” uzsvēra “Lauku ceļotāja” prezidente.
Pasaules tūrisma organizācija (PTO) ir aprēķinājusi, ka pēdējos 15 gados tūrisms Dienvideiropas un Austrumeiropas valstīs pieaudzis par 25 procentiem. PTO uzskata, ka Baltijas valstis ir viens no potenciāli lielajiem tirgiem nākotnē. Lauku tūrisma straujā attīstība tiek skaidrota ar faktu, ka cilvēki visā pasaulē bēg no lielajām pilsētām un masu tūrisma, meklējot individualizētu piedāvājumu, ko sniedz lauku tūrisms.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija arī starptautiskā mērogā pierādījusi, ka ir spēcīga organizācija, un viens no apliecinājumiem tam – kopīgi ar Ekonomikas ministriju jūnijā tiks rīkots nozīmīgs pasākums – starptautiska lauku tūrisma konference, kurā piedalīsies atzītākie Eiropas lauku tūrisma organizāciju speciālisti un kuru, iespējams, atklās PTO ģenerālsekretārs, kas apmeklēs Latviju un Lietuvu. Interesi par šo pasākumu jau izrādījušas gan pašreizējās, gan arī jaunās ES dalībvalstis.
Asociācijā “Lauku ceļotājs” īpaša uzmanība tiek pievērsta jauno tehnoloģiju attīstīšanai un plašākam interneta lietojumam. Saskaņā ar ES PHARE programmu ir sākts jauns projekts, kura mērķis ir ieviest tiešās rezervācijas sistēmu, kas atvieglos ceļotājiem iespēju nokļūt līdz izvēlētajai lauku mājai. Kopīgi ar Ekonomikas ministriju šogad izdots jauns katalogs “Atpūta laukos 2004”, kas pirmo reizi ir arī krievu valodā, Latvijas karte vācu, angļu un krievu valodā, kurā iezīmētas kempingu atrašanās vietas, kā arī informatīvās lapas vairākās valodās, tai skaitā arī spāņu valodā.
Šim gadam ir sagatavots divas līdz trīs reizes vairāk informatīvo materiālu nekā jebkad agrāk. Šogad valsts budžetā pāri par 60 procentiem tūrismam atvēlēto līdzekļu paredzēti tieši mārketinga aktivitātēm. Līdz šim šiem mērķiem tika atvēlēti tikai 30 procenti, turklāt arī pats budžets bija divarpus reižu mazāks. 2004.gadā dažādiem mārketinga mērķiem atvēlēts 500 tūkstošu latu – sākot no poligrāfisko materiālu izdošanas un beidzot ar ārvalstu žurnālistu vizīšu organizēšanu. Šogad vien tādas ir plānotas vairāk nekā desmit. Turklāt 2004.gadā paredzētas arī Latvijas žurnālistu vizītes četros reģionos. Šogad tiks izdoti materiāli 14 dažādās valodās, aptverot visplašāko tirgu un skaidri definējot, ka mums ir svarīgi ne vien rietumu kaimiņi, bet arī mūsu vistuvākie kaimiņi un kaimiņi austrumos. Šā gada 1.maijā tiks atvērts Latvijas Tūrisma birojs Stokholmā, bet 1.augustā – tāds pats birojs Maskavā. Pašlaik šādi biroji jau darbojas Londonā, Helsinkos un Berlīnē. Turklāt šogad paredzēts atvērt arī četrus reģionālos tūrisma birojus Latvijā.

Tūrisma attīstībai ir radīti arī fiskālie stimuli – kā zināms, no 1.maija viesnīcu pakalpojumi tiek aplikti tikai ar 5 procentu pievienotās vērtības nodokli. Lai arī aktivitāšu ir ļoti daudz un tās ir plašas, tas nenozīmē, ka to ir pietiekami un mēs pie tā apstāsimies, sacīja J.Lujāns. Viņaprāt, tūrismam budžetā vajadzētu atvēlēt 3 līdz 5 miljonus latu gadā pašreizējā miljona vietā. Ministrs solīja, ka aizstāvēs šo ekonomikai nozīmīgo jomu, cik vien varēs, un cīnīsies par vismaz divu miljonu latu asignējumu tūrismam nākamajā gadā.
Konferences noslēgumā notika lauku tūrisma svētki, kurus ar uzrunu atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš 17 lauku tūrisma mītnēm pasniedza vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts”. Pasākuma laikā tika prezentēts katalogs “Atpūta laukos 2004”, kā arī sveikti aizvadītā gada labākie lauku tūrisma uzņēmēji.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Zaļā sertifikāta saņēmēju saraksts

1. Sarmīte Ruduka – viesu māja “Pilsētnieki” – Tukuma rajons
2. Inese Survilo – kempings “Upenīte” – Preiļu rajons
3. Mārīte Mežiniece – viesu māja “Mežinieku mājas” – Preiļu rajons
4. Uldis Bumbieris – lauku māja “Avoti” – Cēsu rajons
5. Ināra Mieze – viesu māja “Eglaine” – Ludzas rajons
6. Ruta Jansone – brīvdienu māja “Bieriņi” – Saldus rajons
7. Estera Laugale – brīvdienu māja “Celmi” – Cēsu rajons
8. Aleksandrs Grišuļonoks – lauku māja “Priedeskalns” – Rēzeknes rajons
9. Astērija Kunicka – viesu māja “Liepziedi” – Daugavpils rajons
10. Signe Ezeriņa – lauku māja “Indāni” – Tukuma rajons
11. Ināra Jakupāne – lauku māja “Akmeņi” – Ludzas rajons
12. Guntis Štāls – viesu māja “Rūķīši” – Balvu rajons
13. Jānis Skrabulis – brīvdienu māja – “Avotnieki” – Cēsu rajons
14. Viktorija Bergmane – viesu nams “Saule” – Talsi
15. Ineta Kalniņa – brīvdienu māja “Gāznieki” – Kuldīgas rajons
16. Ludmila Bondare – brīvdienu māja “Dālderi” – Limbažu rajons
17. Elita Martinsone – brīvdienu māja “Upeslejas” – Cēsu rajons