
Valsts sekretāru 22.janvāra sanāksmē
Nobeigums.Sākums – “LV” Nr.12, 23.01.2004.
Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par novadu izveidošanu
2004. un 2005.gadā”.
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā noteiktie uzdevumi, kas
saistīti ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pirmo posmu, ir
izpildīti. Pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas ir izveidoti 19 novadi. Ir veikta
administratīvo teritoriju izpēte. Ņemot vērā Administratīvi teritoriālās reformas
padomes apstiprināto metodiku, eksperti izstrādājuši novadu izveidošanas projektu,
kuru Ministru kabinets pieņēmis par pamatu administratīvi teritoriālās reformas
īstenošanai. ATR likumā nav noteikta kārtība, kādā realizēt administratīvi
teritoriālās reformas otro posmu pēc 2003.gada 31.decembra visā Latvijas Republikas
teritorijā, tāpēc nepieciešams likums, kurā būtu noteikta kārtība un uzdevumi
administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā izveido novadu administratīvās teritorijas, un
kārtību, kādā šajās teritorijās darbu sāk novadu pašvaldības. Likumprojektā ir
noteikts, ka no valsts budžeta finansē valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras
attīstībai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu,
Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu
un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Reģionālās
attīstības finansējuma piešķiršanas kārtība”.
Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka reģionālās
attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un Eiropas Savienības struktūrfondu
finansējuma vadības kārtību.
Noteikumu projektā noteikta reģionālās attīstības finansējuma pieprasījuma
iesniegšanas, projektu izvērtēšanas, finansējuma piešķiršanas un finansējuma
izlietojuma uzraudzības kārtība. Finansējumu reģionālajai attīstībai piešķir no
Reģionālā fonda un valsts budžeta mērķdotācijām. Reģionālais fonds darbojas kā
reģionālās attīstības instruments, kura uzdevums ir sniegt tiešo finanšu atbalstu
pašvaldību un īpaši atbalstāmo teritoriju uzņēmējdarbības attīstības
projektiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par
apdzīvoto vietu statusu”.
Likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un
apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” nosaka, kādas apdzīvotās vietas ir Latvijā,
kā izveido un likvidē apdzīvotās vietas, kā arī piešķir tām nosaukumus, veic to
uzskaiti. Lai realizētu administratīvi teritoriālo reformu Latvijā līdz 2005. gada
pašvaldību vēlēšanām, ir izstrādāts likumprojekts “Par novadu izveidošanu
2004.un 2005.gadā”. Lai nerastos pretruna ar iepriekšminēto likumu un likumprojektu
“Par novadu izveidošanu 2004. un 2005.gadā”, ir izstrādāts likumprojekts “Par
apdzīvoto vietu statusu”.
Šī likumprojekta būtība ir noteikt, kādas apdzīvotas vietas ir Latvijā, kā
apdzīvotām vietām piešķir un pārdēvē nosaukumus, veic to uzskaiti un
reģistrāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības,
Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes
lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Valsts ģeodēzijas,
kartogrāfijas un ģeoinformācijas sistēmu likums”.
Latvijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeoinformācijas sistēmu darbību
normatīvie akti pietiekami neregulē. Šīs darbības tiek veiktas, tikai pamatojoties uz
1992.gada 15.decembra likumu “Par Valsts zemes dienestu” un Valsts zemes dienesta
nolikumā noteiktajām tiesībām izdot minētajās jomās instrukcijas u.c. normatīvos
aktus, kuri ir obligāti valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un
juridiskajām personām. Pamatojoties uz minēto, ar Valsts zemes dienesta 1999.gada
9.februāra rīkojumu Nr. 37 tika apstiprināti “Norādījumi par valsts ģeodēzisko un
kartogrāfisko darbu veikšanu”. Esošā ģeodēzijas, kartogrāfijas darbības un
Ģeoinformācijas sistēmas reglamentācija neatbilst Valsts pārvaldes likumam.
Likums radīs juridisku pamatu valsts ģeodēziskās, kartogrāfiskās un
ģeoinformācijas sistēmu darbības sakārtošanai valstī, noteiks galvenos
pamatprincipus un vienotu kārtību, kura jāievēro, veicot darbību minētajās jomās
un sagatavojot informāciju (produkciju).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu,
Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu,
Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā,
Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.
Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ūdens
apsaimniekošanas likumā”.
Likumprojekta uzdevums ir precizēt atsevišķas Ūdens apsaimniekošanas likuma
normas. Tiek precizēts virszemes un pazemes ūdeņu iedalījums kvalitātes klasēs, lai
to skaits atbilstu citās ES dalībvalstīs izmantotajam un datus par ūdeņu stāvokli
būtu iespējams savstarpēji salīdzināt.
Likumā precizēts termiņš uzdevumu izpildei. Jau pašlaik divi tiesību akti nosaka
prasības peldūdeņu monitoringam, un izmaiņas šajās prasībās būs nepieciešamas
tikai pēc jaunās peldūdeņu direktīvas pieņemšanas Eiropas Savienībā. Minēto
direktīvu plānots pieņemt 2004. gada beigās, dodot dalībvalstīm divus gadus tās
prasību iestrādei nacionālajā likumdošanā. Tāpēc likumprojekts paredz izstrādāt
jaunus nosacījumus par peldūdeņu un peldvietu monitoringu līdz 2006.gada beigām.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiek papildināts likuma pants par ūdens
resursu lietošanas atļauju izsniegšanu. Tā kā pašreiz lēmuma pieņemšanas
kārtību un termiņus ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanai, kas pēc
būtības ir administratīvais akts, nosaka noteikumi, bet pēc Administratīvā procesa
likuma spēkā stāšanās citādus termiņus var paredzēt tikai ar likumu, tad ir
nepieciešams noteikumos ietverto termiņu regulējumu paredzēt likumā. Rezultātā
izstrādātie grozījumi nodrošinās atļauju izsniegšanas procedūru juridisku
saskaņošanu ar administratīvā procesa regulējumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra
bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts
kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.janvārim.
Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Augu karantīnas
noteikumi”.
Šobrīd Latvijā ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumi Nr.355
“Augu karantīnas noteikumi”, šajos noteikumos nepieciešams iestrādāt normas, lai
pabeigtu tiesību aktu saskaņošanu augu karantīnas jomā un noteikumos kopš to
pieņemšanas nav veikti nekādi grozījumi, bet Latvijas Republikas un arī Eiropas
Savienības likumdošanā šajā laika posmā notikušas pārmaiņas. Tā kā
nepieciešamo grozījumu skaits ir liels, tika izstrādāti jauni Ministru kabineta
noteikumi.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pašreiz spēkā esošos noteikumus saskaņotu ar
Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām attiecībā uz augu karantīnu,
paredzot ieviest: aizsargājamo zonu noteikšanas un uzturēšanas kārtību,
robežkontroles punktu iekārtošanas prasības, informācijas sniegšanas kārtību
Eiropas komisijai. Noteikumu projektā iekļautas arī normas, kas precizē pašreizējos
noteikumos iekļautās normas, kuras regulē augu pasu izsniegšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu
ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Meliorācijas
sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”.
Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Meliorācijas likuma pilnvarojumam,
saskaņā ar to Ministru kabinetam jāizdod meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un
uzturēšanas noteikumi, reglamentējot prasības, kuras zemes īpašniekam vai
tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmu izmantošanā, kopšanā un
saglabāšanā.
Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību raksturo tas, ka ar Meliorācijas likuma spēkā
stāšanos spēku zaudē likums “Par meliorāciju” un saskaņā ar to Zemkopības
ministrijas izdotā “Meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas
instrukcija”. Ministru kabineta noteikumu projektā saglabātas instrukcijā noteiktās
meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides
ministrijā un Latvijas Pašvaldību savienībā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments