Godātie Baltijas asamblejas delegāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Priecājos par iespēju uzrunāt šodienas diskusijas dalībniekus, jo Baltijas asambleja 2004. gadu uzsāk ar domu apmaiņu par ļoti aktuālu un nozīmīgu tēmu: kādai jābūt Baltijas valstu sadarbībai Eiropas Savienībā. 2004. gada 1. maijs ir tā robežšķirtne, kas atvērs jaunu lappusi mūsu valstu vēsturē: Igaunija, Latvija un Lietuva kļūst par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas būs saviļņojošs brīdis, jo uz visiem laikiem tiks dzēstas dalījuma līnijas, kas šķēla Eiropu. Mēs kļūsim par pilntiesīgiem partneriem vienlīdzīgās attiecībās.
Pirms pāris dienām Rīgas vecpilsētā tika iedegti ugunskuri, lai atcerētos 1991. gada barikāžu dienas. Tas bija laiks, kad tauta pierādīja, ka ar gara spēku var stāties pretī agresijai. Mūsu brīvības alkas bija tik lielas, ka neviens nešaubījās par savu izvēli un bija gatavs iet līdz galam, lai aizstāvētu Latvijas valsts neatkarību. Tāds pats noskaņojums valdīja arī Lietuvā un Igaunijā. Šai laikā mēs ļoti skaidri apzinājāmies, ka mūsu mērķus vislabāk sasniegsim, ja darbosimies kopā. Radās un nostiprinājās Baltijas valstu sadarbības institūcijas, kam pamatā bija mūsu stratēģisko mērķu vienība. Varbūt reizēm atšķīrās domas par to, kādu taktiku izvēlēties šo mērķu sasniegšanai, un gribējās ļauties maldīgajai ilūzijai, ka vienatnē izdosies tiem pietuvoties ātrāk. Tomēr, tāpat kā atšķiras taktikas sportā – sprintā un maratonā, darbs komandā ilglaicīgā projektā izrādījās efektīvāks. Nu jau Baltijas valstu sadarbību varam droši saukt par vērtību, kuru ienesīsim Eiropas Savienībā. Šai sadarbībā īpaša nozīme ir Baltijas asamblejai, kur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentārieši, regulāri tiekoties, diskutējot, strīdoties un vienojoties, meklē veidus, kā vislabāk risināt kopīgos problēmjautājumus. Baltijas asambleja nav tikai parlamentu sadarbības organizācija vien. Tās uzmanības lokā ir ļoti daudz jautājumu, kas skar ekonomiku, enerģētiku, transporta infrastruktūru, vides aizsardzību un daudzas citas jomas.
Tas, ka bijām skaidri formulējuši savu valstu attīstības mērķus – pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO – un tas, ka to sasniegšanai koncentrējām visus mūsu rīcībā esošos resursus, ļāva mums relatīvi īsā laikā – kas gan ir desmitgade kādas valsts dzīvē! – šos mērķus veiksmīgi sasniegt. Domāju, ka īpašs saviļņojums un gandarījums mums visiem bija pagājušā gada referendumu par dalību Eiropas Savienībā rezultāti – vispirms Lietuvā un tad arī Igaunijā un Latvijā. Mūsu tautu pārliecinošais “jā” apstiprināja neatkarības sākumposmā izdarītās izvēles pareizību. Tas nebija viegli, ātri un nedomājot teikts “jā”. Tā bija labi apdomāta un izsvērta atbilde. Nozīmīgs, vēsturisks pavērsiens. Vienlaikus arī liela atbildība tautas dotās uzticības attaisnošanai.
Kļūstot par pilntiesīgām Eiropas tālākās attīstības lēmējām, mūsu valstīm būs jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem: būs jāspēj skatīties tālāk, domāt plašāk un rīkoties ātrāk. Tas prasīs jaunas iemaņas un spēju veidot jaunus sadarbības mehānismus. Pieredze, ko esam guvuši Baltijas valstu sadarbībā, ir labs izejas punkts. Mums ir palīdzējuši arī mūsu draugi un kolēģi gan Ziemeļu padomē, gan Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvajā padomē. Priecājos, ka viņi šodien ir šeit un piedalīsies diskusijās. Jūsu pieredzei un ieteikumiem ir liela vērtība. Jūsu piemērs uzskatāmi rāda, ka savstarpējā integrācija un integrācija plašākā savienībā, proti, Eiropas Savienībā, nav radījušas atsevišķu valstu identitātes vai suverenitātes apdraudējumu, bet tieši veicinājušas to uzplaukumu un līdzdalības svaru.
Laiks, kamēr Eiropas Savienībā darbojamies novērotāju statusā, un pieredze Eiropas konventā ļauj secināt, ka mazo valstu sadarbībai Eiropas Savienībā ir liela nozīme. Daudzos jautājumos mūsu intereses bija vienotas, kas ļāva daudz pārliecinošāk aizstāvēt savu viedokli un panākt vēlamo rezultātu. Tāpēc ļoti interesanti būs uzklausīt mūsu viesu domas un vērtējumu par to, kā Eiropas Savienībā sadarbojas mazās valstis. Šogad jaunās dalībvalstis piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Atsevišķi ņemot, mūsu valstu deputātu skaits nav liels, tāpēc, tikai darbojoties kopā, pārzinot spēles noteikumus, meklējot sabiedrotos jau pietiekami agrā stadijā, mums var izdoties ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.
Zināšanas ir spēks. Šī atziņa ne reizi vien ir pierādījusi savu patiesumu. Mūsdienu pasaulē liels spēks ir arī mākai iegūt un izmantot informāciju. Tāpēc mums, parlamentāriešiem, jābūt aktīviem, veidojot savstarpējās informācijas apmaiņas tīklus. Gan formālus, gan neformālus. Gan partiju, gan parlamentu komisiju, gan deputātu starpā. Arī uzklausot ekspertus, ņemot vērā sabiedrības viedokli. Tad mēs spēsim pieņemt labāko un pareizāko lēmumu. Eiropas lietām jākļūst par mūsu ikdienas darba sastāvdaļu. Šai ziņā es redzu vēl daudz neizmantotu iespēju.
Dāmas un kungi! Integrācijas procesā Eiropas Savienībā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi. Esmu pārliecināta, ka tā var būt noderīga tām valstīm, kas vēlas veikt līdzīgas pārmaiņas. Atceros, ka, veidojot sistēmu, kā Saeimā strādāt ar Eiropas Savienības jautājumiem, mēs konsultējāmies ar Ziemeļvalstīm, kuru modelis ir mūsu Eiropas lietu komisijas pamatā. Tagad jau paši jūtamies gatavi apgūto pieredzi nodot tālāk. Tas attiecas gan uz divpusēju sadarbību, gan tieši Baltijas valstu sadarbības piemēra pārņemšanu. “Gūt var ņemot, gūt var dodot. Dodot gūtais neatņemams.”
Eiropas Savienībā mēs ienāksim kā aktīvi un darboties griboši dalībnieki, kas pilnvērtīgi iesaistīsies Eiropas Savienības politiku un iniciatīvu veidošanā. Mēs ienesīsim arī savas zināšanas par valstīm, kas nu kļuvušas par paplašinātās Eiropas Savienības tuvākajiem kaimiņiem. Šī ir viena no jomām, kam mūsu parlamentārieši pievērsīs īpašu uzmanību. Mūsu visu interesēs ir, lai mūsu kaimiņos būtu ekonomiski stabilas, plaukstošas un demokrātiskas valstis. Tas ir arī visa reģiona attīstības un izaugsmes interesēs.
2004. gadā Latvijai ir godpilns uzdevums prezidēt gan Baltijas asamblejā, gan Baltijas Ministru padomē. Šis ir laiks, kad, saglabājot mūsu sadarbības formu, mums nāksies ievērojami mainīt mūsu sadarbības saturu. Mūsu līdzšinējās sadarbības pieredze apliecina, ka mums tas arī izdosies un Baltijas valstu sadarbība piedzīvos evolūciju. Esam daudz par to domājuši un sprieduši. Šodienas diskusija būs labs pienesums šai darbā, un es ceru, ka tajā aktīvi iesaistīsies visu triju valstu parlamentārieši.