Vai rīdzinieki var atļauties to, ko grib?

Lai paplašinātu mājokļa kvalitātes, pieejamības un izvēles iespēju Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi īstenojot konsekventu mājokļu attīstības politiku valstī, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” pasūtījuma veica pētījumu “Rīgas iedzīvotāju vēlmes un gatavība mainīt savus dzīves apstākļus”. Tā mērķis bija apzināt sabiedrības vidusslāni, kas varētu veidot ekonomisko ģimenes māju būvniecības veicināšanas programmas mērķauditoriju, un noskaidrot šīs sabiedrības daļas vēlmes un iespējas.

31 procents respondentu labprāt iegādātos ģimenes māju vai savrupnamu, 13 procentu būtu gatavi to būvēt pašu spēkiem, 11 procentu iegādātos dzīvokli jaunuzceltā daudzdzīvokļu namā, 7 procenti pirktu dzīvokli jau esošā mājā ar iespēju to uzlabot, bet 5 procenti iegādātos rindu māju un tikpat daudz aptaujāto labprāt iegūtu savā īpašumā jau esošu ģimenes māju Foto: Arnis Blumbergs,

Vairākums vēlas ģimenes māju

Ar nejaušās izlases metodi tiešās intervijās respondentu dzīvesvietās – daudzdzīvokļu namos visos Rīgas administratīvajos rajonos – tika aptaujāti 794 galvaspilsētas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Viņiem uzdotos jautājumus varētu nosacīti sadalīt trijās grupās, un šie jautājumi bija saistīti ar potenciālo dzīvojamās platības izvēli, iespējām savu vēlēšanos īstenot un laiku, kas būtu nepieciešams mērķa sasniegšanai, kā arī attieksmi pret hipotekāro kreditēšanu un iespējām to izmantot.
Ja vien būtu iespēja izvēlēties dzīvojamo platību, lielākā daļa respondentu – 31 procents – labprāt iegādātos ģimenes māju vai savrupnamu, 13 procentu būtu gatavi to būvēt pašu spēkiem, 11 procentu iegādātos dzīvokli jaunuzceltā daudzdzīvokļu namā, 7 procenti pirktu dzīvokli jau esošā mājā ar iespēju to uzlabot, bet 5 procenti iegādātos rindu māju un tikpat daudz aptaujāto labprāt iegūtu savā īpašumā jau esošu ģimenes māju, kuru iespējams pārbūvēt. Tāpat 5 procenti respondentu būtu ar mieru nopirkt dzīvokli renovētā daudzdzīvokļu namā, bet savā dzīvē neko nevēlas mainīt gandrīz ceturtā daļa – 23 procenti – aptaujas dalībnieku.
Uz jaunu daudzdzīvokļu namu labprāt pārceltos Rīgas centra rajona iedzīvotāji – ierēdņi, valsts vai pašvaldību darbinieki, strādnieki, kā arī aptaujātie ar vidējiem ienākumiem. Par mājokli jaunceltnē lielu interesi izrāda arī vientuļi cilvēki un pensionāri. Savukārt iespēja iegūt atjaunotu dzīvokli renovētā mājā vairāk interesē privātā sektora ierindas darbiniekus, kuru ienākumi svārstās no 60 līdz 159 latiem. Šādam mājoklim priekšroku dod Zemgales priekšpilsētas iedzīvotāji.
Strādnieki, privātā sektora ierindas darbinieki un mazu uzņēmumu īpašnieki, kuru ienākumi mēnesī sasniedz 100 līdz 360 latu, labprāt iegādātos dzīvokli jau ekspluatācijā esošā mājā ar iespējām to uzlabot. Šādi uzlabot savus dzīves apstākļus visvairāk vēlas Vidzemes un Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji.
Zemo ienākumu dēļ savā dzīvē neko nevēlas mainīt pensionāri un strādnieki. Turklāt šī nevēlēšanas aug proporcionāli aptaujāto vecumam. Ļaudis, kas vēlas dzīvot pa vecam, galvenokārt mīt Kurzemes rajonā, Latgales un Vidzemes priekšpilsētā.
Analizējot pētījuma rezultātus, redzams, ka par savu ģimenes māju sapņo 54 procenti aptaujāto Rīgas iedzīvotāju. No tiem, kas labprāt iegādātos ģimenes māju, tuvākā gada laikā savu nodomu cer īstenot 2 procenti respondentu, tuvākajos divos līdz piecos gados – 9 procenti, bet piecos līdz desmit gados – 12 procentu. Savukārt 13 procentu aptaujāto atbildējuši, ka savu sapni varētu īstenot ne agrāk kā pēc desmit gadiem. Bet šādu iespēju nav apsvēruši 64 procenti respondentu. Tātad gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto uz ģimenes māju negrasās pārcelties nākamo desmit gadu laikā.
Savu namu visvairāk vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem ir augsts ienākumu un izglītības līmenis – galvenokārt uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti, kā arī uzņēmēji un individuālā darba veicēji vecumā no 23 līdz 44 gadiem. Divas trešdaļas no tiem, kas vēlas dzīvot ģimenes mājā, ir triju un vairāk cilvēku ģimenes, kurās ietilpst divi vecāki un viens vai divi bērni. Turklāt par iespējām savā īpašumā iegūt ģimenes māju vairāk interesējas sievietes.

Pieļaujamā hipotekārā kredīta nomaksas summa mēnesī

Mājsaimniecību īpatsvars, kuras var atļauties iegādāties ekonomisko ģimenes māju, izmantojot hipotekāro kreditēšanu

Vēlas un plāno pārcelties uz ģimenes māju. Hipotekārā kredīta izmantošana – attieksme un iespējas

Rīgas iedzīvotāju vēlmes un iespējas dzīvot ģimenes mājā “LV”

Vēlmes nesakrīt ar iespējām

Lai uzlabotu dzīves apstākļus, ir vajadzīga nauda. Pētījums apliecina, ka vēlmes ļoti bieži nesakrīt ar iespējām. Tikai katrs piektais no tiem aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas vēlas dzīvot ģimenes mājā, pārstāv mājsaimniecību, kuras neto mēneša ieņēmumi vienam cilvēkam pārsniedz 160 latu. Tomēr statistikas dati liecina, ka aizvien pieaug to mājsaimniecību skaits, kurās vienas personas ienākumi svārstās no 160 līdz 360 latiem, bet samazinās to mājsaimniecību skaits, kurās vienas personas ienākumi nesasniedz 100 latu.
Likumsakarīgi, ka mazo ienākumu dēļ lielākā daļa ģimenes māju tīkotāju nevar atļauties arī hipotekāro kredītu. Aptuveni puse aptaujāto atbildēja, ka viņi nevar atļauties ņemt hipotekāro kredītu, savukārt 23 procenti respondentu vispār neatbalsta hipotekārā kredīta izmantošanu. Pret hipotekāro kredītu skeptiski noskaņotie dzīvo galvenokārt Kurzemes un Latgales priekšpilsētā.
Hipotekārā kredīta nomaksai 50 līdz 200 latu mēnesī spēj atvēlēt 24 procenti visu respondentu, 200 līdz 400 latu – 4 procenti, bet lielāku summu – pavisam niecīgs skaits aptaujas dalībnieku. Hipotekārā kredīta mazāko summu spētu maksāt privātā sektora ierindas darbinieki, vadītāji un vadošie speciālisti, ierēdņi, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki. 200 līdz 400 latu par kredītu būtu gatavi maksāt uzņēmumu īpašnieki, to vadītāji un vadošie darbinieki vecumā no 18 līdz 34 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem. Tajā pašā laikā daļa uzņēmumu īpašnieku, vadītāju un augsti kvalificētu strādnieku ir gatavi uzņemties lielākas parādsaistības – no 400 līdz 600 un pat vairāk latiem.

Kāda ir ekonomiska ģimenes māja

Rodas jautājums – kāda ir iespējami mazākā summa, par kādu cilvēks var iegādāties ģimenes māju? Aptauja rāda, ka ekonomiska ģimenes māja ir ēka, kas būvēta pēc 2002.gada 1.janvāra, tās kopējā platība ir 60 līdz 100 kvadrātmetru, bet apbūves gabala platība nepārsniedz 1200 kvadrātmetru. Māja ir ar visām ērtībām, un tās kopējās platības celtniecības izmaksas (ieskaitot iekšējo apdari) nav lielākas par 300 latiem kvadrātmetrā, bet visa nekustamā īpašuma (iekšējā apdare, iekšējās inženierkomunikācijas, zemes vērtība) kopējā cena nepārsniedz 35 tūkstošus latu. Tātad, ja ģimenes īpašumā ir pārdodams dzīvoklis, piemēram, 16 500 latu vērtībā, bet nav citu ietaupījumu, mājas iegādei nepieciešams 18 500 latu kredīts. Šādā gadījumā ikmēneša maksājums kredīta dzēšanai ir 150 latu. Kā liecina pētījums, reāli pie ģimenes mājas var tikt tikai aptuveni 11 procentu no tiem, kuri uz ģimenes māju iecerējuši pārcelties nākamajos desmit gados, kā arī 5,3 procenti visu respondentu, kas atzinuši, ka hipotekārā kredīta atmaksai var tērēt vairāk nekā 200 latu mēnesī.
Izstrādājot un īstenojot Ekonomisko mājokļu būvniecības veicināšanas programmu, Mājokļu aģentūras mērķis ir palielināt ģimenes mājokļa pieejamības un izvēles iespējas Latvijas iedzīvotājiem jau drīzā nākotnē no pašreizējiem 2 līdz 12 procentiem. Pēc SKDS aptaujas datiem, turpmākajos gados visai plašs darba lauks var pavērties ģimenes māju celtniecības firmām, kā arī dzīvokļu remonta uzņēmumiem.