Par Latvijas tautsaimniecību. 1999

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls un investīcijas

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.4.5. PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze" debitoru

un kreditoru parādu analīze

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības pirmsiestāšanās finansu palīdzība

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomikas ministrijas Ekspertu padome

5.11. Tautas skaitīšana

6. Rekomendācijas

Turpinājums. Sākums 1.02.2000., "LV" Nr.29/31, 2.02.2000., "LV" Nr.32/33

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

 

3.3. Maksājumu bilance un

ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

Uzkrājumu samazinājums 1998. gadā bija saistīts galvenokārt ar eksporta iespēju samazināšanos gada beigās Krievijas krīzes dēļ, kas ievērojami sašaurināja rūpniecisko izlaidi. Līdz ar to faktiskais IKP apjoms bija mazāks par gaidīto, un to noteica līdzšinējās attīstības tendences. Tā kā patēriņš kādu laiku saglabā iepriekšējā perioda līmeni un dinamiku, tad patēriņa vajadzību apmierināšana notiek uz uzkrājumu rēķina. Piemēram, IKP 1998. gadā pieauga par 15,2% (faktiskajās cenās pret iepriekšējo gadu), bet gala patēriņa izdevumi - par 21,3 procentiem.

Uzkrājumu samazināšanos var izraisīt arī pārmērīgs importa pieaugums, kad pašmāju ražojumus no iekšējā tirgus zemās konkurētspējas dēļ izspiež ārvalstu preces. Tad patēriņa un starppatēriņa preču imports pieaug straujākos tempos nekā privātais patēriņš un preču un pakalpojumu izlaide. Tad var gadīties (ja atbilstoši nepieaug preču eksports), ka ar ārvalstu uzkrājumiem tiek finansētas ne tikai investīcijas, bet arī tekošais patēriņš. Arī tas bija vērojams 1998. gadā, kad privātais patēriņš pieauga par 10,6%, bet patēriņa preču imports - par 26,9%. Šajā gadījumā, sašaurinoties vietējo ražojumu preču tirgiem, samazinās potenciālie ražošanas apjomi. Līdz ar to samazinās iekšzemes kopprodukts un beigu beigās uzkrājumi, kas savukārt veicina tekošā konta deficīta palielināšanos.

3.7. tabula

Ārējā kapitāla plūsmas Latvijā

(milj. latu)

	1998 .				1999 .		1996	1997	1998
	I	II	III	IV	I	II
1. Ārzemju investīcijas
Latvijā:	56,4	198,6	70,9	137,3	21,4	244,4	507,0	769,7	463,4
- ilgtermiņa	94,1	135,0	51,5	73,5	45,1	161,1	247,2	427,3	354,1
kapitālu transferti	2,4	1,1	0,9	2,0	0,1	0,7	0,0	8,0	6,5
tiešās	48,3	59,5	37,3	64,7	33,5	60,7	210,6	303,4	209,9
citas	43,4	74,3	13,2	6,8	11,5	99,8	36,6	115,8	137,7
- īstermiņa	-37,7	63,7	19,4	63,8	-23,7	83,2	259,9	342,4	109,3
portfeļieguldījumi	9,4	3,4	-0,5	3,4	-0,8	0,7	13,2	-18,7	15,7
citas	-52,5	-7,6	8,3	48,5	-54,3	60,8	246,7	310,2	-3,3
novirze	5,4	67,9	11,7	11,9	31,3	21,7	0,0	51,0	96,9
2. Latvijas investīcijas
ārzemēs	-20,4	59,2	-8,4	-22,0	-76,0	60,4	236,3	508,9	8,3
- ilgtermiņa	22,8	19,2	5,1	16,6	1,9	21,6	6,4	24,0	63,6
tiešās	2,4	17,7	9,2	2,9	7,3	0,2	1,6	3,5	32,2
citas	20,3	1,5	-4,1	13,7	-5,4	21,4	4,8	20,5	31,4
- īstermiņa	-43,2	40,0	-13,5	-38,6	-77,9	38,8	229,8	484,9	-55,3
portfeļieguldījumi	42,7	-7,6	-16,5	1,0	-14,4	13,9	90,7	314,3	19,6
citas	-85,9	47,6	3,0	-39,6	-63,5	24,9	113,3	170,6	-74,8
novirze	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0	25,9	0,0	0,0
Neto kapitāla
plūsmas	76,8	139,5	79,4	159,3	97,4	184,0	270,8	260,8	455,1
Neto ilgtermiņa
kapitāla plūsmas	71,4	115,8	46,4	56,9	43,2	139,5	240,7	403,3	290,5
Neto īstermiņa
kapitāla plūsmas	5,5	23,7	32,9	102,4	54,2	44,4	30,0	-142,5	164,5

 

Tātad tekošā konta deficīta pieaugumu 1998. gadā noteica divi galvenie faktori: ārējā pieprasījuma spēja samazināšanās un importa pieaugums privātā patēriņā.

Svarīgi ir - kā tiek nosegts tekošā konta deficīts, kāds ir kapitāla plūsmu raksturs.

Kā pozitīvs moments jāatzīmē, ka pārsvarā tās ir ilgtermiņa plūsmas. 1996., 1997. un 1998. gada ārvalstu investīciju struktūras bija līdzīgas:

• parādu neveidojošās kapitālu plūsmas bija vismaz 1/3 daļa no ārvalstu investīcijām, un pārsvarā tās bija ārvalstu tiešās investīcijas, maz bija portfeļinvestīciju;

• parādu veidojošās plūsmas bija galvenokārt saistītas ar privāto sektoru. Valsts sektorā tās bija nelielas - 4-8% no visiem aizdevumiem.

1999. gada pirmās puses finansu konta pasīvu daļas struktūra ir būtiski mainījusies:

• samazinājies parādu neveidojošo kapitālu plūsmu īpatsvars - vairs tikai 1/5 daļa;

• vairāk nekā puse parādu veidojošo plūsmu bija valsts sektorā.

Kā jau atzīmēts, tekošā konta deficīts ir normāla parādība pārejas ekonomikās. Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanās galvenokārt būs atkarīga no tā, cik ātri izdosies restrukturēt rūpniecību un palielināt Latvijas ražotāju konkurētspēju kā ārējos, tā iekšējos tirgos. Šis process prasa noteiktu laiku. Pašreiz viens no galvenajiem ekonomiskās politikas uzdevumiem ir nodrošināt deficīta segšanu ar tādām kapitāla plūsmām, kas minimizē risku straujām šo plūsmu pārmaiņām. Lai saglabātu līdzsvaru starp tekošā konta deficītu un ieplūstošā kapitāla plūsmām, saskaņoti jāizmanto fiskālās, monetārās un struktūrpolitikas pasākumi. Ne mazāk būtiska kā ārējo līdzekļu piesaistīšana ir šo līdzekļu izmantošanas efektivitātes nodrošināšana. Tāpēc maksājumu bilances uzturēšanai līdzsvarā ilglaicīgā skatījumā valsts struktūrpolitikai ir izšķiroša loma.

 

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums

pa preču grupām un valstīm

1999. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies gan preču eksports, gan imports, taču imports ir samazinājies nedaudz straujāk, līdz ar to ir sarucis tirdzniecības bilances negatīvais saldo (skatīt 3.6. zīmējumu).

3.6. zīmējums

Latvijas preču eksports un imports pa mēnešiem

(milj. latu)

Preču eksports

1999. gada 10 mēnešos ir par 7% mazāks nekā iepriekšējā gadā tajā pašā periodā, un tas ir skaidrojams galvenokārt ar Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmi. Sākot ar 1999. gada augustu, Latvijas preču eksports nedaudz pārsniedzis 1998. gada attiecīgo periodu līmeni (skatīt 3.7. zīmējumu), jo būtiski preču eksports Krievijas krīzes dēļ samazinājās tieši 1998. gada augustā.

3.7. zīmējums

Latvijas preču eksporta dinamika pa mēnešiem

(milj. latu)

Tātad pamazām eksports sāk palielināties. 1999. gada augustā un septembrī tā līmenis bija par apmēram 7% augstāks nekā iepriekšējā gada augustā un septembrī. Tomēr tas vēl atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, ja ņem vērā, ka caurmērā Krievijas krīzes dēļ Latvija ir zaudējusi vismaz 15% no sava eksporta.

Eksporta pieaugums 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gada beigu līmeni galvenokārt panākts ar metālu un to izstrādājumu eksporta kāpumu, mazākā mērā ar koksnes, ķīmisko u.c. preču grupu eksporta pieaugumu. Turklāt metālu un to izstrādājumu eksports pieaudzis uz ES, Āzijas valstīm un ASV. Turpina pazemināties lauksaimniecības preču eksports, turklāt visos virzienos, gan uz NVS valstīm, gan uz ES, Lietuvu un Igauniju.

Citās preču grupās, kaut arī ir bijis neliels eksporta pieaugums, tas tomēr tikai daļēji nosedzis samazinājumu, kurš radās Krievijas krīzes dēļ. Piemēram, ķīmisko preču eksports 1999. gada augustā un septembrī ir par 24% lielāks nekā šajos mēnešos iepriekšējā gadā, bet tas vēl arvien ir par 16% mazāks nekā pirms krīzes. Šo preču eksports uz ES samazinās un atjaunojas pakāpeniski tikai Austrumu virzienā.

1999. gada 10 mēnešos Latvijas preču eksports uz ES valstīm ir par 5% lielāks nekā 1998. gadā. Šo pieaugumu tāpat kā iepriekšējos gados galvenokārt nodrošina koksnes eksporta palielinājums. Koksnes un to izstrādājumu eksports uz ES valstīm sastāda 55% no kopīgā eksporta uz ES valstīm. Lielu daļu eksporta (20%) veido vieglās rūpniecības preces, kuru eksporta apjomi uz ES valstīm ir pieauguši par 2,3 procentiem.

3.8. tabula

Latvijas eksporta struktūra pa galvenajām preču grupām*

(FOB cenās)

	1998 I-X .		1999 I-X .
	milj.	struk-	milj.	struk-
	latu	tūra (%)	latu	tūra (%)
Kopā	905,6	100	841,0	100
tai skaitā:
koksne un tās izstrādājumi,
papīrs un kartons	330,5	36,5	337,8	40,2
transporta līdzekļi, metālapstrādes un
mašīnbūves produkcija	165,1	18,2	146,7	17,4
vieglās rūpniecības preces	157,8	17,4	140,7	16,7
lauksaimniecības un pārtikas produkti	99,0	10,9	54,1	6,4
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru
produkcija un plastmasas	65,1	7,2	59,4	7,1
pārējās rūpniecības preces	88,1	9,8	102,3	12,2

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

Latvijas eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm 1999. gadā ir gandrīz uz pusi mazāks nekā iepriekšējā gadā. Eksporta samazinājums ir visās preču grupās, bet visvairāk to ietekmēja pārtikas produktu un mašīnbūves produkcijas eksporta kritums. 1999. gada beigās (sākot ar augustu) eksports uz Krieviju ir par 2% lielāks nekā 1998. gada beigās minerālo produktu un ķīmijas preču eksporta pieauguma dēļ. Visās pārējās preču grupās eksports uz NVS valstīm pazeminās.

3.8. zīmējums

Latvijas eksporta struktūra pa valstu grupām

(procentos)

Eksports uz Baltijas valstīm 1999. gada 10 mēnešos ir par 7% mazāks nekā 1998. gadā sakarā ar ievērojamu tekstilmateriālu eksporta samazinājumu. Latvijas eksportā uz Igauniju un Lietuvu dominē ķīmiskās rūpniecības preces, metāli un mašīnbūves produkcija un pārtika.

Preču importa

apjomi 1999. gada 10 mēnešos ir par 11% mazāki nekā 1998. gadā.

1999. gada 10 mēnešos ir samazinājies preču imports no NVS valstīm, it īpaši no Krievijas, - par 25%. NVS valstis uz Latviju eksportē galvenokārt minerālos produktus, un šī preču grupa sastāda 44% no kopējā NVS valstu eksporta uz Latviju. Samērā daudz no Krievijas tiek importēti metāli un ķīmiskās preces.

Lielākais Latvijas tirdzniecības partneris ir Vācija - 15% no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma (skatīt 3.10. zīmējumu). Galvenās importa preces no Vācijas ir transporta līdzekļi, kā arī mašīnas, mehānismi un dažādas iekārtas, tāpat no Vācijas tiek saņemts daudz ķīmiskās rūpniecības produkcijas, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu. Nākamie lielākie tirdzniecības partneri ir Krievija, Zviedrija un Lielbritānija.

3.9. zīmējums

Latvijas preču importa dinamika pa mēnešiem

(milj. latu)

Importa samazinājums 1999. gadā ir visās preču grupās, bet vislielākais - starppatēriņa precēm, jo ir samazinājusies rūpnieciskā izlaide.

3.9. tabula

Latvijas importa struktūra pa galvenajām preču grupām*

(CIF cenās)

	1998 I-X .		1999 I-X .
	milj.	struk-	milj.	struk-
	latu	tūra (%)	latu	tūra (%)
Kopā	1558,6	100	1388,4	100
tai skaitā:
metālapstrādes un
mašīnbūves produkcija	449,8	28,0	405,2	29,2
ķīmiskās rūpniecības, tās
saskarnozaru produkcija, plastmasas	245,3	15,7	230,9	16,3
lauksaimniecības un pārtikas produkti	211,5	13,6	180,1	13,0
transporta līdzekļi	162,6	10,4	121,5	8,8
minerālie produkti	155,1	10,0	143,8	10,4
vieglās rūpniecības preces	139,6	9,0	125,1	9,0
koksne, koksnes papīrmasa,
papīrs un kartons	79,9	5,1	75,3	5,4
pārējās rūpniecības preces	114,7	7,3	106,5	7,9

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

3.10. tabula

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu un Igauniju

(milj. latu)

	Eksports .		Imports .		Saldo .
	1998	1999	1998	1999	1998	1999
	I-X	I-X	I-X	I-X	I-X	I-X
	Lietuva
Lauksaimniecības un
pārtikas produkti	10,0	11,0	21,1	25,3	-11,1	-14,3
Minerālie produkti	1,9	3,4	21,2	21,8	-19,3	-18,4
Ķīmiskās rūpniecības preces,
plastmasas	17,8	18,7	17,5	16,2	0,3	2,5
Vieglās rūpniecības produkcija	9,4	7,6	4,8	4,7	4,6	2,9
Metāli un to izstrādājumi	8,0	4,5	6,5	5,1	1,5	-0,6
Mašīnas un mehānismi,
transporta līdzekļi	6,6	6,0	15,8	13,4	-9,2	-7,4
Pārējās rūpniecības preces	13,5	11,9	12,4	12,9	1,1	-1,0
Kopā	67,2	63,1	99,3	99,4	-32,1	-36,3
	Igaunija
Lauksaimniecības un
pārtikas produkti	10,0	6,9	15,8	14,8	-5,8	-7,9
Minerālie produkti	0,8	1,6	7,3	9,0	-6,5	-7,4
Ķīmiskās rūpniecības
preces, plastmasas	8,7	9,8	18,9	16,8	-10,2	-7,0
Vieglās rūpniecības produkcija	4,0	3,3	7,7	5,9	-3,7	-2,6
Metāli un to izstrādājumi	5,1	3,0	15,7	10,0	-10,6	-7,0
Mašīnas un mehānismi,
transporta līdzekļi	5,2	4,0	26,7	21,0	-21,5	-17,0
Pārējās rūpniecības preces	7,5	9,1	13,6	12,8	-6,1	-3,7
Kopā	41,3	37,7	105,7	90,3	-64,4	-52,6

 

3.10. zīmējums

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1999. gada 10 mēnešos*

(milj. latu)**

* Pēc Speciālās tirdzniecības sistēmas shēmas.

** Ar valstīm, kurām ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Latviju kopējā īpatsvarā ir ne mazāks par 5%.

1999. gadā ir samazinājies Latvijas negatīvais tirdzniecības saldo ar Igauniju (skatīt 3.10. tabulu). Latvijas imports no Igaunijas un Lietuvas 1999. gada 10 mēnešos, salīdzinot ar 1998. gadu, ir samazinājies par 7,5%, bet eksports - par 7,1 procentu.

Latvijas tirdzniecības kopējā apgrozījuma samazinājumu ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze gan tieši, gan netieši. Pirmkārt, samazinājās iespējas eksportam uz Krieviju un citām NVS valstīm. Otrkārt, sakarā ar vispārējo tirgus sašaurināšanos palielinās konkurence kā ārējā, tā iekšējā tirgū. Tāpēc dažās preču kategorijās samazinājās Latvijas eksports arī uz citām pasaules valstīm. Visvairāk tas attiecas uz pārtikas produktiem un mašīnbūves produkciju. Treškārt, krīzes ietekmes dēļ, sašaurinoties rūpnieciskajai izlaidei un līdz ar to iekšējam pieprasījumam, samazinājās Latvijas imports.

 

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

Latvijas izteikti negatīvo preču tirdzniecības bilanci daļēji nosedz pozitīvais pakalpojumu saldo (skatīt 3.11. tabulu). Pēc maksājumu bilances datiem redzams, ka pakalpojumu eksports 1999. gada pirmajā pusē attiecībā pret 1998. gada pirmo pusi ir samazinājies par 18%, bet pakalpojumu imports - tikai par 8%, kas kopumā ir samazinājis pozitīvo saldo par gandrīz 35 procentiem.

Gandrīz 2/3 daļas no pakalpojumu eksporta sastāda ienākumi no tranzītpārvadājumiem, un tie ir apmēram 10% no IKP. Caur Latviju ejošo tranzīta kravu virziens galvenokārt ir vērsts no austrumu robežas, tas ir, Krievijas un Baltkrievijas, uz Latvijas ostām, kur tās tiek pārkrautas kuģos un nosūtītas uz dažādām pasaules valstīm. Centrālo lomu tranzītprocesā ieņem ostu pakalpojumi un Latvijas dzelzceļš. Naftas un naftas produktu transportēšana sastāda apmēram 60% no Latvijas tranzīta.

1999. gada sākums nebija īpaši labvēlīgs tranzītam. Kā redzams 3.11. tabulā, samazinājās ienākumi no pārvadājumiem. Galvenie cēloņi:

• arvien vairāk Latvijas kuģu pāriet zem svešu valstu karogiem;

• krīze Krievijā un arī pasaules tirgū;

• no 1998. gada 1. jūlija Krievija attiecībā pret Latviju sāka pielietot diskriminējošus tarifus kravām, kuras pārvadā pa dzelzceļu uz Latviju un no Latvijas. Līdz ar to daudzos kravu veidos Latvijas tranzīta koridors kļuvis mazāk konkurētspējīgs.

3.11. tabula

Pakalpojumu eksports un imports

(milj. latu)

	1998. gada 1. pusgads .			1999. gada 1. pusgads .
	Eksports	Imports	Saldo	Eksports	Imports	Saldo
Pakalpojumi -
pavisam	324,9	209,4	115,5	267,9	191,8	76,1
tai skaitā:
Pārvadājumi	205,1	63,1	142,0	188,1	55,9	132,2
- jūras transports	76,8	6,6	70,2	75,0	5,4	69,6
- gaisa transports	16,7	18,9	-2,2	15,4	18,6	-3,2
- pārējais transports	111,5	37,5	74,0	97,7	32,0	65,7
Ceļojumi	56,7	81,9	-25,2	29,3	79,8	-50,5
Finansu pakalpojumi	13,4	6,1	7,3	9,3	3,0	6,2
Citi dienesta
pakalpojumi	35,7	21,7	14,1	20,6	17,9	2,7
Pārējie pakalpojumi	14,0	36,7	-22,7	20,6	35,2	-14,6

Visjūtamāk samazinājušies konteineru pārvadājumi. Konteineru kravas 1999. gada 10 mēnešos ir tikai 78% no iepriekšējā gada apjoma. Konteineru bizness ir vistiešāk saistīts ar situāciju Krievijā, jo tā virziens pārsvarā ir no Rietumiem uz Austrumiem, bet Krievijas imports krīzes dēļ ir ievērojami sarucis.

Arī nosūtīto un saņemto kravu apjomi Latvijas ostās 1999. gada 10 mēnešos ir mazāki nekā 1998. gada 10 mēnešos.

1999. gadā samazinājušies ienākumi ne tikai no pārvadājumiem, bet arī no visiem citiem pakalpojumiem. Loti strauji ir palielinājies negatīvais ceļojumu saldo, jo samazinās tūristu skaits, kuri vēlas apmeklēt Latviju (1999. gadā - par 1/3).

 

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

Latvijas ārējās tirdzniecības politika ir cieši saistīta ar valsts ārējās politikas pamatmērķi - valsts drošības un nacionālās suverenitātes stiprināšanu. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams nosacījums ir valsts integrācija Eiropas savienībā, reģionālās sadarbības paplašināšana un attiecību veicināšana ar valstīm, kurās ir stabila politiskā situācija.

Latvijai ir liberāls un atvērts rūpniecības preču tirgus, lai gan tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm valsts realizē protekcionisma politiku.

Arī turpmāk tiks īstenota liberāla ārējās tirdzniecības politika, kas veicinātu konkurenci un vispusīgi apmierinātu patērētāju pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus un vietējo ražotāju interešu aizsardzību.

Latvijas ārējās tirdzniecības politikas pamatnostādnes ir saskaņotas ar Eiropas savienības politiku un atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.

1999. gada novembrī tika pabeigta Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas izstrāde. Programmas mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu, un nostiprināšanos esošajos, kā arī novērst negodīgu konkurenci, tas ir, realizēt aktīvu eksporta veicināšanas un godīgu konkurenci sekmējošu politiku (skatīt 3.1. ielikumu).

3.1. ielikums

Ārējās tirdzniecības nacionālā programma.

Nacionālajai programmai ir noteikti šādi prioritārie uzdevumi:

- nodrošināt eksporta ikgadējo pieaugumu 10-15% apmērā tuvāko piecu gadu laikā;

- panākt Latvijas eksporta nozaru atbilstību ES 2. Kopenhāgenas kritērijam;

- aktivizēt starpvalstu ekonomiskās attiecības, sekmējot jaunu tirgu apgūšanu un eksporta diversifikāciju;

- nodrošināt uzņēmumus ar kvalitatīvu informāciju ārējā mārketinga pasākumu realizēšanai, īpaši tirgus izpētei, izveidojot Latvijas ārējās tirdzniecības vienoto informācijas centru;

- īstenot valsts atbalsta programmu uzņēmēju dalībai starptautiskās izstādēs un gadatirgos, daļēji finansējot Latvijas uzņēmēju izdevumus;

- nostiprināt valsts eksportu veicinošo institūciju darbību gan no juridiskā, gan no finansiālā aspekta, kā arī nodrošināt to darbības saskaņotību un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām;

- nodrošināt Latvijas uzņēmumu vadības un menedžeru apmācības starptautiskās tirdzniecības praksē, uzņēmuma mārketinga stratēģijas izstrādē un realizācijā;

- nostiprināt iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu.

Lai nodrošinātu programmas nospraustā mērķa un tam pakārtoto uzdevumu realizāciju, tās ietvaros, analizējot pašreizējo situāciju, identificējot galvenās problēmas un apzinot ārējās tirdzniecības politikas rīcībā esošos instrumentus, tika izstrādāts vidēja termiņa rīcības plāns. Galvenie pasākumi šajā rīcības plānā ir šādi:

- izveidot Latvijas ārējās tirdzniecības vienotās informācijas centru (uz LAA Eiropas informācijas centra bāzes);

- izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts atbalsta sniegšanu Latvijas uzņēmumiem tirgus pētījumu veikšanai;

- turpināt nodrošināt aktīvu Latvijas daudzpusējo un divpusējo starpvalstu attiecību veidošanu;

- veikt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ekonomisko darbinieku apmācību biznesa vadīšanas jomā;

- izstrādāt ekonomisko pārstāvniecību attīstības stratēģiju;

- izstrādāt likumprojektu "Par valsts atbalstu eksporta un importa garantēšanai, apdrošināšanai un finansēšanai";

- izstrādāt grozījumus tiesību aktos, kuri regulē nodokļu atmaksu un preču ievešanu pārstrādei, lai nodrošinātu šo sistēmu ātru un precīzu realizāciju;

- izstrādāt likumiem par antidempingu un kompensācijas pasākumiem pakārtotos tiesību aktus;

- izveidot Tirgus uzraudzības padomi, kas nodrošinātu vienotu administrēšanu likumiem par antidempingu, kompensācijas pasākumiem un iekšējā tirgus aizsardzību;

- realizēt esošās un izstrādāt jaunas eksporta konkurētspējas veicināšanas programmas;

- īstenot Latvijas dalību Vispasaules izstādē EXPO 2000.

Programmas realizācijas pārraudzīšanai tiks izveidota Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas koordinācijas padome, bet tās īstenošanas koordinēšanai paredzēti speciāli koordinatori. Ir paredzēts programmas īstenošanā aktīvi iesaistīt arī nevalstiskās organizācijas.

Programmas realizācija uzņēmējiem paredz nodrošināt iespēju iegūt informāciju par ārējā tirgus pieprasījumu, par to, kādai jābūt precei, lai to pieņemtu tirgū, kā panākt Latvijas preču globālo konkurētspēju, kā arī, izpildot noteiktas prasības, konkrētiem pasākumiem saņemt valsts atbalstu ārējās tirdzniecības darbības attīstīšanai.

Ir paredzēts piesaistīt finansējumu rīcības plāna pasākumu realizācijai gan no valsts budžeta, gan starptautisko institūciju un organizāciju, gan arī privātā sektora līdzekļiem.

Turpmāk - vēl