Kad sporta līdzjutēju kaislības sit devīto vilni

Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Valdis Voins Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Pēdējā laikā, Latvijai arvien vairāk iesaistoties starptautiskos sporta pasākumos gan kā dalībniecei, gan kā organizatorei, līdz ar pozitīvo diemžēl nākas atzīt, ka šim procesam ir arī savas ēnas puses, ar kurām mums jārēķinās. Vēl vairāk – mums jābūt gataviem adekvāti reaģēt uz visām negācijām, no kurām mūsdienās vairs nav pasargāts sports, kas piesaista miljoniem ļaužu uzmanību visā pasaulē.

Cik svarīgi prognozēt notikumus

Un tātad – no vienas puses, mēs pamatoti lepojamies par mūsu valsts sportistu panākumiem. Viņi ne tikai likuši pasaulē skanēt Latvijas vārdam, bet arī aiznesuši to tālu aiz mūsu zemes robežām. No otras puses, ar sporta sacensībām saistās ne tikai pozitīvas emocijas vien. Stadionos un pēc lieliem sporta pasākumiem arī ielās bieži sastopamies ar vērienīgu masu pasākumu negatīvo pusi – huligānismu, vardarbību, kas draud izvērsties par masu nekārtībām ar tām piemītošajiem grautiņiem un dedzināšanu. Atsevišķos gadījumos jārunā pat par plānotu vardarbību un arī terora aktiem. Vardarbības novēršana un sabiedriskās kārtības nodrošināšana sporta arēnās un pilsētas ielās pēc sacensību beigām kļūst arvien aktuālāka Latvijā.
Izvērtējot pēdējo gadu tendences, jāatzīst, ka arī pie mums parādās ar sporta pasākumiem saistīts vardarbības fenomens, kas jau sen pazīstams citās valstīs. Pašlaik Latvijas lielākajās pilsētās veidojas formālas un neformālas līdzjutēju apvienības, sacensību laikā stihiski rodas kopīgu interešu līdzjutēju grupas. Tās cenšas mutiski vai ar darbiem iespaidot citus līdzjutējus, kuriem ir atšķirīgi sporta favorīti. Sava viedokļa aizstāvēšana viegli var pāraugt kautiņā, kurā cieš ne vien pārlieku aktīvie līdzjutēji, bet arī tie, kas ieradušies vērot sporta sacensības sabiedrībā pieņemto normu robežās.
Jāņem arī vērā, ka sporta sacensības, pastāvot iespējai tiešraidē vērot notiekošo visā pasaulē, var izraisīt nekārtības arī tad, ja sacensības risinās tūkstošiem kilometru attālumā. Piemēram, masu nekārtības (divās valstīs), kuras izraisīja spēle tādā no sabiedriskās kārtības sargātāju pozīcijas parasti mazproblemātiskā sporta veidā kā ūdenspolo. Nekārtības 2003. gada jūnijā sākās jau pirms Eiropas čempionāta finālspēles starp Serbijas un Horvātijas izlasēm. Spēle notika Slovēnijas pilsētā Kraņā. Pamazām šīs nekārtības izvērtās līdz tādiem apmēriem, ka medaļu pasniegšanas ceremonija vispār nevarēja notikt. Turpinājums bija jau Serbijā, Belgradas un Novi Sadas ielās, kurās izskrēja simtiem līdzjutēju, kas bija noskatījušies spēli tiešraidē televīzijā. Apmēram tūkstotis satracinātu serbu uzbruka Horvātijas vēstniecībai Belgradas centrā, apmētājot to ar akmeņiem un kliedzot saukļus, kādus parasti lietoja viņu armija karā. Tomēr nekārtību iniciatori meklējami Slovēnijas pilsētas Kraņas ūdens stadionā, kur Horvātijas komandas līdzjutēji savainoja divus Serbijas komandas spēlētājus, metot akmeņus, pudeles un petardes. Kāvās ne tikai tribīnēs, bet arī VIP ložā un preses centrā. Kraņā savainojumus guva 14 policisti, kuri pūlējās apturēt 5000 līdzjutēju pūli. Pēc spēles nekārtības izcēlās citā Serbijas pilsētā – Novi Sadā, kur trakojošais pūlis svinēja uzvaru. Lai atgūtu kontroli pār situāciju, policijai nācās vairākkārt raidīt brīdinājuma šāvienus gaisā.
Tomēr mums svarīgi ir secinājumi, kas izdarāmi pēc notikušā. Un tie ir – policija laikus neprognozēja notikumus. Savukārt prognozes trūkums neļāva laikus sagatavot pietiekamus spēkus, lai notikušo nepieļautu.
Arī mums visiem, protams, atmiņā ir hokeja fanu atsevišķu vēstniecību apciemojumi Rīgā pēc pasaules čempionāta mačiem. Ne vienmēr ielu gājiens, ziedu nolikšana un himnas dziedāšana bija tik miermīlīgs pasākums, kā gribētos, jo ar alu iesilušais pūlis vairākkārt izrādīja arī agresivitātes pazīmes. Plānojot uzdevumus 2004. gadam, jāņem vērā Latvijas futbola izlases dalība Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Līdzjutēji Latvijas televīzijas tiešraidēs, protams, vēros mūsu komandas spēles, tāpēc iespējama skaļa prieka vai sarūgtinājuma izteikšana arī pilsētas ielās. Latvijas un Nīderlandes spēle notiks Līgo vakarā – 23. jūnijā, un te tautas svētki var kļūt par papildu impulsu aktīvi atzīmēt futbolistu panākumus vai neveiksmes.

Kā iemācīties novērst nekārtības

Lai pareizi sagatavotos darbam lielu sporta pasākumu laikā, nepieciešams apmācīt personālsastāvu tā, lai tas efektīvi nodrošinātu sabiedrisko kārtību, spētu novērst vardarbību un savus pienākumus veiktu, respektējot cilvēktiesības un brīvības, ievērojot sporta organizatoru un skatītāju intereses. Lielu starptautisko pasākumu nodrošināšanā tiek iesaistīti gan operatīvie, gan uniformētie dienesti. Ieplānoto pasākumu veikšanai, dienesta darbības koordinācijai nepieciešama pieredze un speciālas iemaņas. Reāli raugoties, vietējā mēroga pasākumos, ņemot vērā to nelielos apjomus cilvēku apmeklētības ziņā, policijas darbiniekiem ir grūti iegūt pietiekamu pieredzi, kāda nepieciešama, lai kvalitatīvi nodrošinātu kārtību plašos starptautiskos pasākumos. Šeit lieti noder ar sportu nesaistīto masu pasākumu kārtības nodrošināšanas pieredze. Arī izpētot citu valstu praksi, kā arī veicinot starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu, mēs varam labāk sagatavoties savu uzdevumu veikšanai. Tāpat citas valstis ir ieinteresētas informācijas apmaiņā, jo Latvijas sporta līdzjutēji, sevišķi hokeja un basketbola, ar savu aktivitāti jau pazīstami Eiropas sporta arēnās.
Tomēr jāsaka, ka 2003. gadā policija darbojusies pietiekami veiksmīgi. Kopumā var apgalvot, ka drošības pasākumi Latvijas un Turcijas futbola komandu spēles laikā deva pozitīvus rezultātus – viss beidzās bez starpgadījumiem, ja neskaita Turcijas spēlētāju izraisīto sadursmi ar mūsu spēlētājiem pēc spēles pie ģērbtuvēm, kur kārtības nodrošināšana bija uzticēta stadiona apsardzei. Jau tagad mums aktīvi jāsāk domāt par turpmākajiem pasākumiem – pārbaudes spēlēm un 2006. gada Pasaules čempionāta atlases spēli futbolā. Neapšaubāmi, tuvāko gadu lielākais sporta pasākums Rīgā būs 2006. gadā plānotais pasaules čempionāts hokejā, kad sabiedriskā kārtība jānodrošina vienlaikus vairākās sporta arēnās un pasākums ilgs divas nedēļas.

Līdzjutēji un kārtības sargi

Sporta pasākumu raksturīgākā iezīme ir liels klātesošo līdzjutēju skaits, kuri pēc savas būtības veido vienu no ekspresīvā pūļa veidiem. Atsevišķus indivīdus apvieno ieinteresētā attieksme pret to vai citu komandu, to vai citu sportistu. Līdzjutēju grupas, kuras veidojas sacensību laikā, izpauž savas simpātijas vētraini, emocionāli, nerūpējoties par savas uzvedības atbilstību pieņemtajām normām. Cilvēku emocijas, nesavaldība, dažkārt atklāta rupjība vārdos, žestos un darbos rada augsni konfliktsituācijai.
Tieši liela cilvēku skaita koncentrācija var kļūt par iemeslu smagajām sekām un lielam upuru skaitam konflikta, vardarbības vai panikas gadījumā sporta pasākumu laikā.
Nosacīti līdzjutējus varam sadalīt trīs sporta kategorijās:
A kategorija – miermīlīgs sporta skatītājs, kurš ieradies vērot sacensības;
B kategorija – skatītāji, kuri noteiktu apstākļu iespaidā gatavi lietot vardarbību;
C kategorija – sacensību apmeklējuma galvenais mērķis ir vardarbība.
Policijas darbiniekus interesē, cik C kategorijas skatītāju var ierasties stadionā, tātad – cik potenciālu nemiera cēlāju atrodas līdzjutēju vidū. Rietumeiropas valstīs veiktais pētījums liecina, ka aktīvo pārkāpēju vecums ir no 18 līdz 25 gadiem. Atsevišķi šā pētījuma rezultāti satrauc ar to, ka apmēram 15% no aktīvo nekārtību cēlājiem ir ekstrēmisko grupu dalībnieki. Šis apstāklis jāņem vērā arī mums, jo noteiktos apstākļos

Latvijā var parādīties spēki, kuri varētu izmantot sporta pasākumus, lai provocētu masu nekārtības savu mērķu sasniegšanai. Arī kaimiņvalstī Krievijā saskaras ar ekstrēmistu provokācijām stadionos un pēc sporta pasākumiem. 2002. gada 4. jūnijā apmēram 10 tūkstoši futbola līdzjutēju uz lielā ekrāna Maskavas centrā vēroja pasaules čempionāta spēli Japāna – Krievija. Jau pēc pirmajiem Krievijas zaudētajiem vārtiem notika līdzjutēju sadursmes ar miliciju. Pēc zaudētās spēles alkohola apreibinātais pūlis sāka graut telefona būdas, avīžu kioskus, dauzīt veikala skatlogus un dedzināt automašīnas. No huligāniem cieta pat Krievijas Valsts domes ēka. Masu nekārtības turpinājās vairākas stundas. Tajās cieta 30 cilvēki, bet viens vīrietis saņēma nāvējošu naža dūrienu. Pēc tam izskanēja informācija, ka nekārtību galvenie iniciatori bijuši cilvēki aizsargtērpos, noskūtām galvām, kuri savu darbību koordinēja, izmantojot sakaru līdzekļus. Daudz kritikas tika izteikts par Maskavas milicijas darbību, kas laikus neiejaucās, lai novērstu nekārtības to pirmsākumos. Plānojot pasākuma norisi, kārtības sargi netika ņēmuši vērā to, ka pūļa satraukto stāvokli saviem mērķiem var izmantot ekstrēmisti. Nekārtību gadījumos sporta pasākumu laikā cieš gan vienkāršie skatītāji, gan policisti, gan paši nemiera cēlāji. Tā piemēram, 2001.–2002. gada futbola čempionāta laikā Vācijā cietuši 45 policisti, 104 klātesošie un 111 pārkāpēji.
Pieminētās masu pasākumu īpatnības nosaka policijas izvēlēto sabiedriskās kārtības nodrošināšanas veidu un līdzekļus, kā arī pasākuma dalībnieku iespaidošanas paņēmienus un metodes. Policijas darbība sporta pasākumu laikā tiek virzīta, lai tiktu ievērotas personas tiesības un likumīgās intereses, goda un cieņas aizsardzība; panāktu tiesisko normu ievērošanu pasākumu laikā; izslēgtu cilvēku haotisku pulcēšanos; novērstu pārmērīgu cilvēku skaitu atsevišķās zonās; nepieļautu aizliegto priekšmetu ienešanu sporta arēnā; netiktu ielaisti alkohola reibumā esošie, kā arī tie, kam ir aizliegts apmeklēt stadionu; nepieļautu pretēju simpātiju skatītāju grupējumu konfliktus sacensību laikā un pēc tām.

Rietumeiropas pieredze

Rietumeiropas valstīs tiek savstarpēji koordinēta cīņa ar rupjību un vardarbību stadionos sporta pasākumu laikā.
1985. gada 29. maijā Briseles stadionā “Heisel” bija paredzēta Eiropas čempionvienību kausa finālspēle starp Anglijas klubu “Liverpool” un Itālijas komandu “Juventus”. Vēl pirms spēles sākuma angļu līdzjutēji izraisīja masveida kautiņu, kurš pārauga masu nekārtībās. To rezultātā gāja bojā 41 cilvēks. Eiropas Padomes dalībvalstis, apzinoties bīstamo tendenci pieaugt skatītāju pārkāpumiem un rupjai uzvedībai, kad tiek pārkāpti Eiropas hartas “Par sportu visiem” noteiktie principi, steidzīgi sagatavoja un 1985. gada 19. augustā parakstīja “Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā”. Viss angļu “futbols” tika sodīts pēc notikumiem “Heisel” stadionā. Par angļu futbola fanu uzvedību stadionos Eiropas Futbola savienība uz vairākiem gadiem aizliedza Anglijas klubiem piedalīties kontinenta kausu izcīņā. Parakstītās konvencijas mērķis ir deklarēt dalībvalstu apņemšanos veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un kontrolētu skatītāju pārkāpumus un rupju uzvedību futbola pasākumu laikā. Valsts varas iestādēm un patstāvīgajām sporta organizācijām ir katram sava, bet tai pašā laikā kopēja atbildība attiecībā uz skatītāju pārkāpumu novēršanu. Varas iestādēm un organizācijām jāstrādā kopā visos attiecīgos līmeņos šā mērķa īstenošanai, ņemot vērā to, ka sporta organizācijas ir atbildīgas par drošības jautājumiem un ka tām plašākā nozīmē jānodrošina atbilstoša kārtība pašu organizētajos pasākumos. 2003. gada 30. oktobrī Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga izsludināja likumu, ar kuru tiek pieņemta un apstiprināta 1985. gada 19. augusta Eiropas Konvencija par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā.

Kādi pasākumi būtu veicami, pievienojoties konvencijai

Jākoordinē ministriju un citu valsts iestāžu politika un darbība, lai novērstu skatītāju pārkāpumus un rupjas uzvedības iespējamību, nepieciešamības gadījumā veidojot attiecīgas institūcijas šo pasākumu koordinēšanai, jāveicina cieša sadarbība un informācijas apmaiņu starp policijas dienestiem dažādās pasākuma norises vietās. Šeit lietderīgi aplūkot atsevišķu ārvalstu pieredzi. Deviņdesmitajos gados Vācija sāka veidot sadarbību cīņā ar futbola huligāniem gan valsts iekšienē, gan ar kaimiņvalstīm. Tika pastiprināta informācijas apmaiņa – pasu kontrole. 1992. gadā Diseldorfā Ziemeļreinas – Vestfālenes pavalsts kriminālpolicijas pakļautībā izveidoja informācijas centru sporta pasākumiem.
Centrs apkopo informāciju par notikumiem sporta pasākumos, ziņas par aktīviem pārkāpējiem un laikus informē sacensību rīkotājus, kā arī policijas dienestu par vardarbīgi noskaņotu fanu ierašanos. Starptautiska mēroga sadarbība informācijas apmaiņā un savstarpējā palīdzība cīņai ar futbola huligāniem izveidota arī Vācijas, Nīderlandes un Anglijas starpā, 2001. gadā šīm valstīm pievienojās Beļģija. Šajās zemēs futbola čempionāti notiek ļoti augstā līmenī un skatītāju ierašanās no citas valsts ir parasta lieta. Arī citas valstis, tai skaitā arī Latvija, sāk veidot savas datu bāzes un piedalās starptautiskajā sadarbībā cīņai pret vardarbību sporta pasākumos. Bet, atgriežoties pie Eiropas konvencijā noteiktajiem uzdevumiem, jāatzīmē, ka ir jāpiemēro esošie vai, ja nepieciešams, jāpieņem jauni tiesību akti, kas nodrošinātu atbilstoša soda noteikšanu tiem, kuri atzīti par vainīgiem pārkāpumos, kas saistīti ar skatītāju vardarbību vai rupju uzvedību. Vācijā izstrādāta Nacionālā konvencija par sportu un drošību. Tās izstrādē piedalījās Iekšlietu ministrija, Ģimenes lietu ministrija u.c. Izstrādātās koncepcijas mērķis ir apkopot informāciju par vardarbību un veikt preventīvos pasākumus pastiprināt sociālo institūciju ietekmi uz jaunatni.
Kā speciāla forma darbam ar jaunatni tiek veidoti fanu projekti, kuros jāpiedalās arī futbola klubiem. Ar sporta faniem Vācijā nodarbojas gan sociālie, gan policijas dienesti un jaunatnes organizācijas federālajā, kā arī katras pavalsts līmenī. Latvijā fanu kustība vēl nav sasniegusi Eiropas līmeni, taču visiem, kuri nodarbojas ar pasākumu rīkošanu un to drošību, jādomā par nākotni un par turpmāk plānotajiem starptautiskajiem pasākumiem. Latvijas Futbola federācija ir izstrādājusi “Drošības pasākumu reglamentu”. Tajā noteiktas prasības sporta bāzēm un klubu atbildība, organizējot sacensības. Taču, lai izpildītu visus Eiropas konvencijas noteikumus par stadionu aprīkošanu atbilstoši drošības prasībām, kā arī par skatītāju kontroli, darāmā vēl ļoti daudz. To visu var paveikt tikai kopējā sadarbībā starp valsts institūcijām un sporta organizācijām, veicinot informācijas apmaiņu un koordinējot kopējos centienus.

Mg. iur. Valdis Voins