Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 15.janvāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus par grozījumiem darba kārtībai.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 15.janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu — iekļaut Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisakuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisakuģiem pielikumā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 83 deputāti, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts ir slikts perversas politiskās domāšanas un vāji aizklāta rasisma paraugs, kas raksturīgs pēdējos desmit gadus politiskajām elitēm, kuras nemitīgi nomaina viena otru. Formāli mēs iestājamies Eiropā, bet mūsu rīcība un likumdošana daudzos vilcienos atšķiras no eiropeiskās. No kā vadās eiropieši, kad ļauj pašvaldību vēlēšanās piedalīties personām, kuras nav mītnes valsts pilsoņi. Viņi pamatoti uzskata, ka pašvaldības nepieņem valstij liktenīgus lēmumus, bet nodarbojas ar nodokļu maksātāju naudas sadali, lai apmierinātu to vitāli svarīgās vajadzības: uzturētu kārtībā ceļu segumu, ūdensvadu, piešķirtu lietošanai municipālos mājokļus, attīstītu sabiedrisko transportu un tā tālāk. Kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Tieši izejot no tā vadījās Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, kad 2001.gadā pieņēma 1500. rekomendāciju “Par imigrantu un ārvalstu rezidentu piedalīšanos Eiropas Padomes dalībvalstu politiskajā dzīvē”.
Citēju: “Demokrātiskā likumība prasa, lai visas sociālās grupas līdztiesīgi piedalītos politiskajā procesā, un valsts teritorijā likumīgi dzīvojošo nepilsoņu ieguldījums sabiedrības uzplaukumā vēl jo vairāk attaisno viņu tiesības ietekmēt dotajā valstī pieņemamos politiskos lēmumus.”
Sakarā ar to EPPA “uzstājīgi aicina dalībvalstu valdības garantēt aktīvās un pasīvās balsstiesības vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem imigrantiem, kuri uz likumīgiem pamatiem dzīvo vismaz 3 gadus, neatkarīgi no viņu izcelsmes.”
Ko tad šīs viennozīmīgi saprotamās rekomendācijas vietā piedāvā Ministru kabinets? Tas piedāvā piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kādam tūkstotim ārzemnieku, kuri periodiski atrodas Latvijā, un nepiešķirt šādas tiesības 500 tūkstošiem likumpaklausīgiem nodokļu maksātājiem. Turklāt tiem, kuri ir nodzīvojuši Latvijā nevis 3 gadus, bet kā minimums 13, lielākā daļa visus 30 vai arī ir dzimuši šeit.
Valsts vara kā no nāves baidās piešķirt balsstiesības daļai no pašu tautas. Tai lielākajai daļai mazākumtautību pārstāvju, kas līdzās ar tiesību ierobežojumiem pilnvērtīgi izmanto dzimto valodu, tajā skaitā arī izglītības sistēmu un ir pasludināta par nepilsoņiem.
Zina kaķis, kura gaļu tas ir apēdis. Paradokss slēpjas tajā, ka valsts vara, visai nemākulīgi cenšoties iztapt vienam saimniekam, ir aizmirsusi par otru. Liekas, ka likumprojekta autori pretēji izveidojušajai tradīcijai nav aizskrējuši konsultēties uz Amerikas vēstniecību, jo ASV pilsonis, kurš dāsni ieguldījis naudu vietējā biznesā, saskaņā ar likumprojektu tiek pielīdzināts savā beztiesībā nepilsonim krievam.
Cienījamie kolēģi deputāti! Tā taču ir Satversme. Kā pamatoti ir konstatēts anotācijā, ienesot pamatlikumā izmaiņas, ir jāņem vērā Satversmes lakoniskais stils. Šajā jomā alternatīvais likumprojekts, ko ir piedāvājusi PCTVL frakcija, pelna lielāku ievērību. To teikumu, kurā ir runa par ierobežojumiem vēlēt un tikt ievēlētam, autori piedāvā paplašināt divreiz. Mēs piedāvājam to vispār izslēgt. Šādi mēs panāksim ne tikai saskaņošanu ar Eiropas Kopienas dibināšanas likumu, bet arī ar jau minēto EPPA rekomendāciju un veselu virkni citu rekomendāciju, kuras Latvija saņem pēdējos trijos gados. Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja.
“Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Kučinska, Aigara Kalvīša, Vinetas Muižnieces, Gundara Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Gribu vēlēt laimīgu jauno gadu!
Bet, runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko ir iesnieguši Tautas partijas frakcijas deputāti, likumprojekta grozījumus, sākumā gribētu pieskarties motīviem un iemesliem, kāpēc tas ir iesniegts.
Šobrīd jau ir apkopoti dati par cenu pieaugumu jeb inflāciju iepriekšējā gadā, kas ir 3,6%. Tas ir lielākais, augstākais inflācijas pieaugums kopš 1997.gada. Tas apmēram divreiz pārsniedz vidējo inflācijas rādītāju pēdējos trijos gados, kad vidējā inflācija bija 2%. Šis rādītājs ir augsts un biedējošs. Bet ir vēl otrs rādītājs, kas raksturo cenu pieaugumu pirmās nepieciešamības precēm, tātad iztikas minimuma groza cenu pieaugums. Šinī iztikas minimuma grozā ir iekļauti visi tie izdevumi, kas ir nepieciešami, lai cilvēks varētu izdzīvot. Tā ir pārtika, dzīvokļa apmaksa, visi pirmās nepieciešamības izdevumi. Un šie izdevumi tiek rēķināti uz to summu, kas nepieciešama vienā mēnesī, lai šo pakalpojumu grozu un preču grozu iegādātos. Tas varētu vienkāršāk saukties — tāds krīzes iztikas minimums, kā to agrāk varbūt arī sauca.

Ja paskatāmies oficiālos Statistikas komitejas apkopotos datus par šo iztikas minimuma groza pieaugumu, tad situācija jau ir daudz dramatiskāka nekā tikai cenu indeksa vai inflācijas rādītājs. Tātad šogad... pagājušā gada, 2003.gada, novembrī šī iztikas minimuma groza summa, latos izteikta, bija 94 lati 95 santīmi, gandrīz 95 lati. Ja paskatāmies gadu atpakaļ — 2002.gada novembri, kad sāka strādāt šī Saeima un šī valdība, sākās, tā varētu teikt, jaunie laiki, tad šī summa bija 88 lati 82 santīmi. Tātad pieaugums gada laikā mēneša izdevumiem — mēneša, vēlreiz atkārtoju! — 6 lati 13 santīmi. Tātad, lai cilvēks varētu dzīvot savā iepriekšējā līmenī, neiegādājoties kaut ko papildus, viņam gadā ir vajadzīgi vairāk nekā 75 lati papildu ienākumi. Tas garantēs tikai viņa dzīves līmeņa nesamazināšanos, nevis pieaugumu. Procentos tas tuvojas 7% un sastāda 6,9%.
Paskatīsimies, kā tad ir gājis vecajos laikos! Paskatīsimies visu iepriekšējās Saeimas četru gadu darbības posmu — no 1998.gada novembra līdz 2002.gada novembrim. Un situācija ir sekojoša, ka šis pieaugums iepriekšējos četros gados bija 6 lati 33 santīmi četru gadu laikā. 6 lati 33 santīmi! Tātad, mīļā koalīcija, jums ir izdevies cilvēku kabatās ielīst un palielināt viņu izdevumus pirmās nepieciešamības precēm viena gada laikā tikpat strauji, cik tas izdevās iepriekšējai Saeimai visu četru gadu laikā. Šis rādītājs, manuprāt, ir kritisks, un es saprotu varbūt arī jūsu debates, kāpēc jūs nesaprotat to, ka jūs pieliekat kādus santīmus pensionāriem un nesaņemat aplausus, bet saņemat, teiksim, teicienu par mutes dizentēriju. Tāpēc, ka pieliekat jūs santīmus, bet izdevumi pieaug par 6 latiem mēnesī. Un cilvēks, protams, ir neapmierināts, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem dzīvo sliktāk.
Un tāpēc, ko piedāvā Tautas partija? TP piedāvā neapliekamo minimumu palielināt līdz 40 latiem, tas ļautu katram cilvēkam saņemt reālos ienākumus pie nemainīgas algas 56 lati gadā.
Otrs būtiskākais. Mēs piedāvājam bērniem, bērniem palielināt neapliekamo minimumu līdz pilnai summai, nevis pusei no neapliekamā minimuma, un no 2 latiem 63 santīmiem, ko faktiski šobrīd neapliek, līdz 10 latiem mēnesī. Tas ir 90 latu gadā, ja par 75 latiem pieaug tekošie izdevumi uz vienu cilvēku gadā, tas ļautu vismaz nepasliktināt bērnu situāciju, nerunājot par uzlabojumu.
Trešā lieta. Tā kā veselības budžets tiek... veselība tiek finansēta no pamatbudžeta, ir pienācis laiks, jo sevišķi arī saistībā ar pašvaldību reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā atdot pašvaldību rīcībā un padarīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par pašvaldību nodokli.
Cenu pieaugums ir vislielākais kaitējums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Cenu pieaugums kļuvis dramatisks, sen aizmirsts.
Es aicinu šo jautājumu neatlikt, jo jautājums prasa neatliekamu risinājumu.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Pirmā partija nevar atbalstīt, kaut arī ļoti labi izprot Tautas partijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām, jo uzskata, ka, lemjot jautājumu par mēneša neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu, pirmām kārtām ir jārūpējas par tām ģimenēm, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Jo statistikas dati skaidri parāda situāciju, ka ar katru bērnu ģimenē samazinās vidējie ienākumi uz vienu personu un ģimenēs ar trīs un vairāk bērniem nabadzības risks ir trīsreiz lielāks nekā personām, kuru apgādībā nav nepilngadīgu bērnu. Šodien ģimenes ar bērniem ir daudz sliktākā finansiālajā situācijā nekā personas, kurām ir jārūpējas tikai pašām par sevi.
Tāpēc Latvijas Pirmā partija uzskata, ka ir nepieciešams izlīdzināt ienākumu atšķirības starp personām, kuru apgādībā ir citas personas, tas ir, bērni un pārējie, jo pašreiz spēkā esošā ienākuma nodokļa atlaide par apgādībā esošajiem bērniem laika gaitā inflācijas un neapliekamā minimuma samazināšanās rezultātā ir zaudējusi savu ietekmi, arī Bērziņa kungs jums ļoti izsmeļoši izklāstīja šo situāciju. Un reālais ieguvums tādējādi ģimenē par vienu bērnu ir tikai 2 lati un 62 santīmi mēnesī.
Atšķirībā no Tautas partijas Latvijas Pirmā partija apzinās, ka budžetā ir tik naudas, cik ir. Un tādēļ mēs uzskatām, ka pirmkārt, lemjot šo jautājumu, ir jānosaka lielāki nodokļu atvieglojumi tieši par apgādībā esošām nepilngadīgām personām, tādējādi atbalstot tās ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērni.
Un īpaši šis atbalsts būs jūtams ģimenēs, kuru apgādībā, kā jau es minēju, ir trīs un vairāk bērnu, kas ir tieši tā sabiedrības daļa, kura ir vismazāk aizsargāta. Šādu iniciatīvu atbalsta arī vairākas sabiedriskas organizācijas, tajā skaitā arī Latvijas daudzbērnu ģimeņu apvienība.
Man ir ļoti žēl, ka šo jautājumu risināšana ir ieilgusi, jo Latvijas Pirmā partija jau 2002.gada beigās aicināja savus koalīcijas partnerus atbalstīt šo mūsu iniciatīvu, taču neguva partijas “Jaunais laiks” atbalstu un bez “Jaunā laika” atbalsta arī nevirzīja jautājumu tālākai izskatīšanai Saeimā. Nepieļaujot šā jautājuma tālāku kavēšanu, Latvijas Pirmā partija jau tuvākajā laikā iesniegs Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas noteiks lielākus nodokļu atvieglojumus personām, kuru apgādībā ir bērni, paredzot palielināt nodokļu atvieglojumu apmērus uz 630 latiem gadā jeb 52 latiem 50 santīmiem mēnesī. Līdz ar to reālais ieguvums ģimenē būs 10 lati 50 santīmi mēnesī par katru apgādājamo bērnu.
Mums ir patiess prieks, ka arī Finanšu ministrija apsver iespēju ievērojami palielināt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pie šī jautājuma strādā arī Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisija. Jāsaka šeit liels paldies arī Ķikustes kundzei par atbalstu, un arī pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir izveidota darba grupa, kas strādā pie šī jautājuma. Tas dod cerības, ka šis jautājums gūs pozitīvu risinājumu par labu ģimenēm ar bērniem.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lai gan arī Latvijas Pirmā partija labprāt atbalstītu Tautas partijas priekšlikumu — palielināt neapliekamā minimuma apmēru visiem, mums ir jārēķinās ar pašreizējiem budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, līdz ar to mēs uzskatām, ka pirmām kārtām ir jārūpējas par ģimenēm ar bērniem, kuras ienākumus bērnu uzturēšanai gūst, strādājot algotu darbu. Nosakot lielākus nodokļu atvieglojumus personām, kuras audzina bērnus, mēs palīdzam šīm ģimenēm pašām rūpēties par saviem bērniem, jo bērni un ģimenes, kuras audzina bērnus, ir un paliek Latvijas Pirmās partijas prioritāte.
Mēs ļoti ceram arī uz mūsu koalīcijas partneru atbalstu un aicinām arī Tautas partiju uz sadarbību, kas ievērojami uzlabos ģimeņu un bērnu stāvokli valstī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! “Par” balsojuši 42 deputāti, pret — nav, atturas — 51 deputāts. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dzintara Ābiķa, Aigara Kalvīša, Jura Dalbiņa, Gundara Bērziņa, Antas Rugātes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas” un ierosina to nodot Ārlietu komisijai un Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 38, atturas — 15 deputāti. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētera Kalniņa, Andra Bērziņa, Augusta Brigmaņa, Arvīda Ulmes un Anda Kāposta iesniegto likumprojektu “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Antas Rugātes, Aleksandra Kiršteina, Raimonda Paula un Ata Slaktera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Runājot par pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem, Saeima iepriekšējā gada, 2003.gada, decembrī ļoti īsā laikā, dodot 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai, vienā dienā pieņēma grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā, un šobrīd jau izanalizējot un arī, es saprotu, Saeimas Juridiskajam birojam, citiem juristiem un masu informācijas līdzekļiem izanalizējot šos grozījumus, ir acīmredzami ieviesusies kārtējā diezgan tāda rupja un smaga kļūda saistībā ar masu informācijas līdzekļiem, jo šobrīd masu informācijas līdzekļiem pazeminātās likmes piemērošana ir saistīta ar reklāmas apjomu šajos masu informācijas līdzekļos, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 50%. Likumā nav noteikts kritērijs, pēc kura vadoties tiks vērtēts šis apjoms. Vai tas būs laukums, vai tās būs drukātās zīmes, vai tie būs finanšu ieņēmumi no dažādiem posteņiem. Jāatzīst, ka, vakardien komisijā apspriežot, praktiski visi bija vienisprātis, ka šī lieta būs jālabo. Jautājums bija par to, kādi risinājumi ir nepieciešami un kādā veidā šo kļūdu labot. Komisijā es vakardien nedzirdēju praktiski nevienu, kurš uzskatītu, ka šī norma nav labojama.
Bet Tautas partija piedāvā šo grozījumu ļoti vienkāršu. Saistībā ar masu informācijas līdzekļiem neattiecināt vispār šos reklāmas apjomus 50%, attiecināt pazemināto likmi uz masu informācijas līdzekļiem, jo Eiropas Savienības direktīvas, uz ko atsaucās, nosaka, ka nedrīkst piemērot šo izdevumu reklāmu izdevumiem, pie tam ir virkne dažādu izņēmumu, kā piemēram, dažādi tūrisma reklāmas izdevumi. Tātad neattiecināt šo te ierobežojumu uz masu informācijas līdzekļiem, bet, ja tas nepieciešams, piemērot to, kā tas ir šobrīd, pornogrāfijas izdevumiem, teiksim, ieviešot jaunu reklāmas izdevumu statusu un tad arī šī nodokļa administrācija būtu daudz vieglāka. Jo jāsaprot, ka Preses izdevēju asociācija vakar arī minēja šos skaitļus, ka 50% ieņēmumu praktiski no reklāmas pārsniedz, visām lielajām dienas avīzēm ieņēmumi no reklāmas pārsniedz ieņēmumus no realizācijas. Tas ļauj šo abonēšanas maksu, pārdošanas cenu avīzei padarīt zemāku, pieejamāku patērētājiem, bet šo preses izdevumu mērķis nav reklāma, šo izdevumu mērķis ir informācijas izplatīšana un savas tiešās funkcijas veikšana.
Kāpēc šāds grozījums ir nepieciešams varbūt arī šobrīd? Tāpēc, ka norma stājas spēkā ar 1.maiju, un vēl ir vajadzīgi Kabineta noteikumi šīs normas realizācijai, un jāsaprot, ka preses izdevumi jau ir abonēti uz gadu, un vakardien arī komisijā radās jautājums, uz ko nevarēja atbildēt ne komisijas locekļi, ne vadītāja, ne Finanšu ministrija, kas tad notiks pēc 1.maija, vai vecie līgumi būs jāpārslēdz vai būs jāveic pārrēķini. Teiksim, “Dienas” abonēšanas centrs minēja, ka viņiem ir 200 000 abonenti... tātad 200 000 līgumu, un kas notiks 1.maijā?
Un, protams, nav iespējams tā, kā to varbūt ir iecerējusi valdība vai Finanšu ministrija, atkal, teiksim, martā, aprīlī pieņemt grozījumus pēdējā brīdī, nepaspēt pieņemt noteikumus. Tas nav iespējams, jo principā tas ļoti sarežģīs situāciju.
Valdība šonedēļ skatīja pievienotās vērtības nodokļa grozījumus arī valdības sēdē, un komisijas vadītāja pirms tam bija ļoti optimistiski noskaņota, ka šonedēļ tiks pieņemti šie grozījumi, un tad reizē šīs normas varēsim skatīties. Diemžēl valdošās koalīcijas mehānisms jaunajā gadā kaut kā ir sācis buksēt vairāk nekā iepriekš, un šis likums diemžēl netika pieņemts. Un es nezinu, vai tas tuvākā laikā tiks pieņemts.
Otrs. Šis likums ir ļoti apjomīgs, un tur debate būs par ļoti daudziem jautājumiem, un šī likuma pieņemšana nešaubīgi nevarēs notikt, manuprāt, steidzamības kārtā, tas būs trijos lasījumos. Tātad labākā gadījumā tā pieņemšana ir iespējama martā, aprīlī.
Otra norma, par ko mēs aicinām uzsākt debates Saeimā un jūsu atbalstu, ir audioierakstu aplikšana ar pazemināto likmi un to izplatīšana. Par efektu, ko dod šādas te likmes piemērošana, es esmu minējis. Bet minēšu dažus aspektus.
Viens — fiskālais aspekts, tātad budžeta ieguvumi vai zaudējumi. Pēc Mūzikas izdevēju asociācijas aprēķiniem, tiek prognozēts, ka legālais realizācijas apjoms palielinātos par 15%, kas īstenībā budžetu pildītu tikpat... budžetā dotu tādus pašus ienākumus kā šobrīd.
Otrs. Tas ļautu būtiski samazināt legālo izdevumu cenu audiotirgū un palielinātu to realizāciju, pieejamību iedzīvotājiem, un palielinātu līdz ar to arī atlīdzību, ko saņem mākslinieki, lai varētu nodrošināt savu darbību.
Es aicinātu izrādīt sapratni šim jautājumam un atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai un debates uzsākšanu Saeimā!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepriekšējais kolēģis gan atsaucās uz 6.direktīvas normām, taču, manuprāt, gan viņam, gan arī Slaktera kungam kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem vajadzēja zināt to, ka šī te Eiropas Padomes 6.direktīva nenosaka kārtību, ka audioierakstiem un to piegādēm varētu noteikt šo te samazināto procentu likmi. Tas nozīmē, ka šī te norma nav apspriežama faktiski kā tāda.
Runājot par pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi preses izdevumiem, arī tur šī te 6.direktīvas norma nosaka to, ka daļai šo te preses izdevumu, proti, tiem, kas pilnībā vai daļēji saistīti ar reklāmu, ir jānosaka šī te parastā norma, un samazināto normu var noteikt tikai daļai no preses izdevumiem. Kā jau minēja arī Bērziņa kungs, vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika apspriests. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē piedalījās akciju sabiedrības “Diena” prezidents Ašeradena kungs, piedalījās Preses izdevēju asociācijas prezidents Rudzinska kungs. Un tika panākta vienošanās, ka šī te norma, strādājot kopā Finanšu ministrijas pārstāvjiem ar šiem te preses izdevējiem, tiks sakārtota jau minētajos likuma grozījumos. Neredzu vajadzību vēlreiz vērt vaļā šo te likumu, izdarīt šos te grozījumus steidzamības kārtībā, jo arī tas tika minēts no Bērziņa kunga, ka Ministru kabinets gatavo grozījumus PVN likumā, kas ir nepieciešami līdz ar iestāju Eiropas Savienībā.
Tādēļ lūdzu šo te likumprojektu nenodot komisijai!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 38, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Augusta Brigmaņa, Jāņa Strazdiņa, Leopolda Ozoliņa, Oskara Kastēna un Arvīda Ulmes iesniegto likumprojektu “Pašvaldību likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu tā ir, ir atnācis jaunais gads, ir parādījušās jaunas ierosmes. Eiropas Parlamentā nu ļoti tīri jau skan mūsu latviešu valoda, patīkami to tur dzirdēt. Latvijai, protams, ir vēl daži mājas darbi un jāsasparojas, lai mēs godam iezīmētu savu ceļu uz NATO un Eiropas Savienību. Bet arī mūsu valsts iekšzemē ir vērojamas dažas tādas savdabīgas, īpatnējas aktivitātes. Daži, piemēram, dedzina durvis Izglītības un zinātnes ministrijā, pauzdami savu gribu demokrātiskā valstī izteikties ar dažādiem viedokļiem. Un daži atkal savdabīgi cenšas grozīt Satversmi. Tā arī ir brīvas gribas izpausme.
Un ko tad šie grozītāji grib tagad ieteikt? Redziet, kas viņiem nepatīk. Viņiem nepatīk, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Viņi šādu teikumu nevēlas Satversmē redzēt. Protams, viens otrs no šiem iesniedzējiem neapšaubāmi gribētu, lai vārda “Latvija” vietā būtu “PSRS”, par ko es nemaz nešaubos. Nu, ja nesanāca ar to “PSRS” nekas labs, viņa ņēma un sabruka. Un tagad ir Latvija, neatkarīga valsts, kurā, es domāju, ir pilnīgi saprotams, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgam pilsonim. Ak, tad jums nepatīk, ka tas ir pilntiesīgs pilsonis. Jūs gribat ar to panākt, lai visādi nepilntiesīgie arī vēlētu. Bet kādas viņiem ir tiesības vēlēt? Līdz ar to pats priekšlikums jau ir vienkārši absurds. Ja būtu runa par piedāvājumiem kaut ko papildināt, tad būtu par ko runāt. Bet, ja kolēģi, kas strādā nopietnā institūcijā, kas strādā Saeimā, ir spējīgi piedāvāt to, ka vispār izņem ārā teikumu par šīm pilsoņu tiesībām vēlēt, nu tad tā savādi sanāk.

Jāatgādina gan arī tas, ka diez vai vispār, es ceru, tuvākajos gadu desmitos būs iespējams savākt šeit, Saeimā, 2/3 tādu deputātu, kas par kaut ko tādu varētu balsot. Lūk, tā ka es saprotu, ierosme ir laba lieta. Un jebkura aktivitāte varbūt ir vismaz saprotama, ja ne apsveicama. Bet nu šāda aktivitāte ir galīgi, tā ir neloģiska vienkārši. Te jau vairs nav runa par kaut kādu cīņu par kaut kādām citām tiesībām. Te ir vienkārši runa par to, ka iesniedzēji savā nepatikā ir aizgājuši tik tālu, ka vienkārši grib ierobežot Latvijas pilsoņu tiesības. Un grib liegt viņiem iespēju vēlēt pašvaldības. Tā ka nu kaut ko tādu, protams, te laikam neiznāks atbalstīt, un tas vēl ilgi nenotiks.
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātais Satversmes grozījuma projekts ir alternatīvs tikko nobalsotajam valdības projektam. Saeimas Kārtības rullis aizliedz atbildīgajai komisijai apvienot neatkarīgi iesniegtos grozījumus Satversmē vienā projektā, bet neaizliedz no diviem variantiem izvēlēties vienu.
Piedāvātā likumprojekta priekšrocības ir acīmredzamas. Pirmkārt, mūsu variants ļauj panākt tos pašus mērķus, kādus vēlas panākt arī valdības likumprojekts, un proti, saskaņot Satversmi ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.pantu.
Otrkārt. Grozītais Satversmes pants PCTVL piedāvātajā variantā būtu daudz elastīgāks. Tas tiek panākts tādā veidā, ka mūsu variantā nav paredzēts ieviest kaut kādas priekšrocības vienu draudzīgu valstu pilsoņiem uz citu ne mazāk draudzīgu valstu pilsoņu rēķina. Atgādināšu, ka, piemēram, šogad mēs kļūsim ne tikai par Eiropas Savienības dalībvalsti, bet arī par NATO dalībvalsti. Un šajās savienībās iekļauto valstu saraksti nesakrīt. Tādējādi PCTVL piedāvātais likumprojekts salīdzinājumā ar valdības likumprojektu daudz vairāk atbilst oficiāli pasludinātajām ārpolitiskajām prioritātēm.
Treškārt. “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātais likumprojekts ļauj saskaņot likumu ar daudz plašāku starptautisku rekomendāciju loku nekā valdības. Pie tam tās ir rekomendācijas, kas tiek izteiktas gan Latvijai, gan arī citām Eiropas valstīm, un jau 21.gadsimtā. Šeit iet runa ne tikai par EPPA rekomendāciju nr.1500, nevajadzētu aizmirst arī par Atklātās sabiedrības institūta rekomendācijām 2001.gada oktobrī, par Eiropas rasisma un neiecietības apkarošanas komisijas ziņojumu 2002.gada jūlijā, par ANO rasu diskriminācijas apkarošanas komisijas rekomendācijām 2003.gada augustā.
Visas tās pieprasa, lai nepilsoņi tiktu pielaisti pie pašvaldību vēlēšanām. Ja mēs to neizdarīsim, tad līdz ar to mēs atzīsim, ka pie mums nav nedz atklātas sabiedrības, ne cilvēku tiesību, toties lielos apmēros eksistē neiecietība un rasisms. Un es gribu atgādināt arī Dobeļa kungam, ka pagājušajā Saeimā tieši Satversmē pieņēma grozījumus, ka tikai Latvijas pilsoņi varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Bet šodien mēs atļausim arī citiem Eiropas valstu pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kaut kas nesakrīt ar jūsu nostādnēm. Un aicinu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Un tur daudz sīkāk apspriest, vai mēs Latvijā atbalstām šādu pieeju konstitucionālajā līmenī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 71, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu ko tad savās sirsniņās ir izlolojuši šoreiz uzrādītie iesniedzēji? Ko tad viņi grib iebīdīt tagad Saeimā ar šo savu iesniegumu? Nu, tātad laikam ir lieku reizi jāatgādina, kā intereses pārstāv šī grupa kā labā strādā šie minētie iesniedzēji. Viņi grib, lai Saeima sastāvētu no bijušajiem čekistiem, ne jau no tiem sīkajiem skraidītājiem un ziņotājiem. Nē, viņi grib, lai čekas štata darbinieki sēdētu šeit, Saeimā.
Ko viņi vēl grib? Viņi grib visus tos, kas 1991.gada janvārī kaismīgi cīnījās pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, arī šeit te dabūt iekšā. Vēl viņi grib visādus tādus augstākus un zemākus dažādus rāpuļus šeit salikt, un tad iedomājieties, kāda šeit izskatītos Saeima. Jā, nu tie pieci cer, ka viņi arī starp tiem būtu un par savu darbu saņems zināmu atalgojumu, ka varētu šeit arī strādāt, ja to var nosaukt par strādāšanu.
Līdz ar to, lai arī bieži nāksies atkārtoties, bieži nāksies atcerēties, ka atkārtošana ir zināšanu māte, tas būs jādara, jo nepārtraukti šad un tad mums mēģinās kaut ko iebīdīt, balstoties uz vienu vai otru kaut kādu spriedumu. Šeit velk ārā dokumentus, kuriem nav nekādas nopietnas nozīmes. Tie ir vispārēja rakstura pārskati, kurus starptautiskajās organizācijās krāj kaudzēm un tie ir vienkārši uzņemami kā kaut kāds silts ieteikums un nekas vairāk. Varat plivināties, vicināties ar šiem dokumentiem, cik gribat. Pie tā mēs esam sen pieraduši. Bet pieļaut to, ka cilvēki, kas visu savu lielāko mūža daļu ir veltījuši cīņai pret Latviju kā neatkarīgu valsti, -- to nevar atļauties nekādā gadījumā.
Tātad nesanāks nekas ar atbalstīšanu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu atgādināt, ka pagājušajā Saeimā par iekšlietu ministru bija Jānis Ādamsons, un tieši jūsu valdībā, Dobeļa kungs, un tagad viņš ir palicis par ienaidnieku? Kas tad notiek? Vienā Saeimā viņš ir iekšlietu ministrs, nākošajā Saeimā viņš ir valsts ienaidnieks.
Un mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aicina atcelt politiskos ierobežojumus deputātu kandidātiem Saeimas vēlēšanās. Mūsu mērķis ir panākt, lai Saeimas vēlēšanu likums pilnīgi atbilstu Latvijas Satversmei un starptautiskajiem līgumiem, kuriem Latvija pievienosies. Tuvāko mēnešu laikā pēc vienas visiem zināmas Strasbūras tiesas prāvas rezultātu publicēšanas mūsu valstī būs jāgroza Vēlēšanu likums, atceļot visus politiskos ierobežojumus. Tas tiks izdarīts kārtējo reizi starptautiskās sabiedrības bargā spiediena rezultātā. Uz Latvijas sabiedrību tas atkal atstās neizpratnes iespaidu.
Atkal mums būs jautājumi: kāpēc mūsu sabiedrotie — Eiropas Savienība un NATO — izdara bargu politisku spiedienu? Lai tas nenotiktu, šodien mums ir lieliska iespēja pašiem sakārtot vēlēšanu likumus atbilstoši mūsdienu tiesību standartiem. Šodien mums ir iespēja pašiem bez ārēja spiediena pārvarēt atpalicību demokrātijas attīstībā. Latvijas Republika ir pēdējā valsts Eiropā, kurā ir saglabājušies politiskie ierobežojumi deputātu kandidātiem parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanās. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kur šādi ierobežojumi bija spēkā pirms desmit gadiem, pašlaik visi pilsoņi var kandidēt un tikt ievēlēti neatkarīgi no viņu politiskās pagātnes. Atsaukšanās uz Vācijas piemēru, ko mēs bieži dzirdam no labējo partiju deputātiem, nav pārliecinošs arguments, jo arī Vācijā ierobežojumi ir saglabājušies tikai attiecībā uz dažiem izpildvaras amatiem. Ir vietā arī minēt, ka pirms pāris gadiem Satversmes tiesa izskatīja PCTVL deputātu iesniegumu par divām Vēlēšanu likuma neatbilstībām Satversmei un starptautiskajām konvencijām. Toreiz tiesa neatbalstīja deputātu ierosinājumu atcelt ierobežojumus, bet trīs no septiņiem tiesnešiem publicēja savas atsevišķas domas, kurās tika atbalstīts deputātu ierosinājums. Taču tiesas spriedumā tika teikts, ka ierobežojumi nevar būt beztermiņa.

Eiropas Padome ir ieteikusi ierobežot politisko aizliegumu uz darbību ar triju gadu termiņu. No Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši 13 gadi. Sen jau ir pienācis laiks atcelt ierobežojumu un pārvērtēt likumdošanas atpalicību.
Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! It kā jau vairs šo projektu nemaz nevajadzētu izskatīt, konceptuāli jau faktiski tas ir noraidīts. Bet skaidrs jau, ka arī dubults neplīsīs. Un šeit atkal mūžsenā gaudu dziesma par nepilsoņu iesaistīšanu visādos pasākumos. Nu, kaut kā par to būs jārunā!
Redziet, šī te jocīgā baidīšana, kaut kas drausmīgs izskan Latvijas televīzijā, kaut kāds baigs raksts parādās, kura nolūks ir pilnīgs skaidrs: patricināt sabiedrību, pabaidīt, kā dienas cilvēku uzaicināt vēl vienu speciālistu. Ak, Dievs, mums tur kaut ko aizrādīja! Ko tad nu mēs tagad darīsim? Lūdzu, neuztraucieties! Nepilsoņu jautājums lēnām un mierīgi slīd ārā no dienaskārtības, un tas tuvākajā laikā vispār pazudīs. Eiropas Savienībā un NATO it īpaši nevienam šis nepilsoņu jautājums neinteresē. Es uzsveru: nevienam! Un, ja ir runa par tiem ziņojumiem, par ko te bija tie lielie satraukumi, tad tiem, kas tur briesmīgi satraucas, pašiem būtu jāizlasa šie ziņojumi. Ir divi ziņojumi, bet tie ir projekti, kuri ir apritē Eiropas Parlamentā. Viens ir ziņojums tieši par Latviju, un otrs ir ziņojums par 10 kandidātvalstīm. Un, lūdzu, izlasiet rūpīgi šos ziņojumus! Izlasiet šos secinājumus, kas tur ir, un atrodiet kaut ko tādu īpaši satraucošu! Ja ir runa par vēlēšanu tiesībām, tad tur ir runa par Eiropas Savienības dalībvalstīm, un nekāda lielā satraukuma par Latvijas nepilsoņiem tur gan nav. Ir runa, jā, par naturalizāciju. Nu, es domāju, ka tā ir saprotama runa. Jā, Eiropas Savienība vienkārši uzskata, ka naturalizācijai ir jānotiek, un par to var runāt arī tīri praktiski. Tā ka baidīt ar kaut ko tādu, nu, ir vienkārši nožēlojami!
Līdz ar to pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas tiešām ilgāku laiku dzīvo mūsu valstī, jā, viņi var aktīvi iekļauties pašvaldību darbā tāpēc, ka viņi dod tādas pašas tiesības mūsu valsts pilsoņiem, kas dzīvo kaut kur citur, kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, ka arī tur viņi var iekļauties pašvaldību darbā un piedalīties vēlēšanās. Tas ir pilnīgi skaidri un saprotami. Un tur nav nekādu jautājumu. Taču šeit dzīvojošs nepilsonis, kurš te desmitiem gadus eksistē, kurš uz šejieni ir atbraucis meklēt labāku dzīvi, kurš nav iemācījies un neiemācīsies latviešu valodu, šitāds te tagad ies un vēlēs pašvaldības. Nu, atļaujiet pasmaidīt!
Jā, mums te ir viens lielmeistars Cilevičs, šodien atkal viņa nav. Tas jau tagad ir paredzējis vienā savā intervijā, ka nu Latvijai nekas cits neatliks, kā tuvākajā laikā piebāzt savu zemi ar dažādu ādas krāsu pārstāvjiem, jo mums būs vajadzīgs darbaspēks, un nevajadzētu arī par to uztraukties, jo te būs dažādas kultūras, tās visas tik skaisti sajauksies, un Cilevičs varēs zaļi dzīvot. Nu, lai viņš cer, tās ir viņa problēmas, un lai viņš arī par to domā.
Līdz ar to, godātie iesniedzēji, nu, jūs vēl neesat pilnībā izpratuši savu vietu Latvijas sabiedrībā. Novēlu jums sekmīgi strādāt pie šā jautājuma, lai jūs drošāk justos un lai jūs šeit iesniegtu nedaudz labāk sagatavotus projektus.
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai piedāvātais likumprojekts ir paredzēts, lai panāktu divus mērķus.
Pirmais, novērst antikonstitucionālus ierobežojumus Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas balotēties pašvaldību vēlēšanās. Un paplašināt personu loku, kas piedalās vēlēšanās, līdz nodokļu maksātāju lokam. Par pirmo ierobežojumu jau tikko bija runāts no šīs tribīnes, un man negribētos atkārtoties. Konstitūcija ir un paliek konstitūcija. Tādēļ izskatīsim tikai otro priekšlikuma daļu. Nevajadzētu aizmirst, ka pašvaldību budžets tiek veidots galvenokārt no ienākuma nodokļa. Šis nodoklis tiek vienādi iekasēts no visiem, neatkarīgi no tā, vai tu esi vai neesi pilsonis. Un būtu loģiski uzticēt rīkoties ar šo naudu tiem cilvēkiem, no kuriem šie nodokļi tiek ievākti.
Pirms 300 gadiem, kad Eiropa pārgāja no feodālisma uz kapitālismu, šī vienkāršā patiesība arī tika realizēta likumā. Likumprojekts paredz ieviest tiem, kas balso un balotējas, noteiktu uzturēšanās termiņu. Tas ir loģiski, jo cilvēkam vajag integrēties sabiedrībā, lai saprastu, par ko viņš balso. Vai arī, ko viņam būs jāvada. Piedāvātais termiņš ir nedaudz ilgāks nekā tas, kas tika rekomendēts visām Eiropas Padomes dalībvalstīm. Bet tomēr esmu pārliecināts, ka šāda virzība pretī Eiropas pieredzei saņems pienācīgu uzslavu.
Kaimiņvalsts Igaunijas piemērs, kur nepilsoņi un ārvalstnieki vienmēr tika pielaisti pašvaldību vēlēšanām, liecina par šāda valsts modeļa līdzsvarotību. Tas ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem, pateicoties kam kaimiņi ievērojami apsteidz mūs sabiedrības integrācijas jomā un kā sekas tam -- arī ekonomikas attīstībā. Spītīgi atsakoties sekot daudzējādām starptautiskām rekomendācijām, Saeimas kontrolpaketes turētāji baidās zaudēt pašvaldību vēlēšanās to partiju pārstāvjiem, kas orientējas uz krievu vēlētāju.
Igaunijā tas nav noticis. Tieši pretēji. Monoetniskās partijas gandrīz pavisam ir nogājušas no politiskās arēnas, bet krievu politiķu vārdi parādījās to partiju vēlēšanu listēs, kas pārstāv Igaunijas oficiālo establishment. Bez šaubām, izmainījās arī priekšvēlēšanu retorika un valsts varas attieksme pret nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Respektīvi, ir realizējusies sabiedrības integrācijas programma, kas visai atgādina Latvijas programmu, bet kura pie mums nevirzās uz priekšu, neskatoties uz amatpersonu vārdošanu un ne visai patiesīgiem saukļiem.
Cienījamie kolēģi! Nepilsoņu un ārvalstnieku piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās, tā ir ne tikai normāla eiropeiska prakse, bet arī mūsu tuvākā nākotnē. Jautājuma būtība ir šāda — vai mēs paši spersim soļus pretī šai nākotnei, vai arī tas notiks pēc ilgstošas un apkaunojošas roku laušanas. Un vēl es gribu atgādināt Dobeļa kungam, ka jūsu frakcijā, frakcijā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ir diezgan daudz bijušo komunistu. Un vai šie cilvēki, stājoties PSRS Komunistiskajā partijā, vai viņi patiešām nezināja, kas notika 1940.vai 1949.gadā? Viņi ļoti labi to zināja, bet iestājās PSRS Komunistiskajā partijā. Tagad nevajag runāt!
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 66, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 25, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par darba kārtības izmaiņām.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — mainīt darba kārtību un izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīsdienas sēdē. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Kastēna, Stalidzānes, Šlesera, Petera, Jēkabsona un citu — iesniegumu ar lūgumu — mainīt darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 15.janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirms otrās sadaļas kā darba kārtības 16.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Un Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut pēc otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” 36. darba kārtības punkta sekojošus lēmuma projektus. Lēmuma projektu “Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projektu “Par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Un lēmuma projektu “Par Ilzes Skultānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Kā jūs visi ziniet, tad 2003.gada 18.decembrī ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuru rezultātā ir radusies situācija, ka personu, kura ir izdarījusi zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, pie tam šis nelielais apmērs ir pielīdzināts minimālās mēnešalgas apjomam, var sodīt pašreiz tikai par atkārtotu pārkāpumu. Tātad ir radusies situācija, ka praktiski par šādu pārkāpumu, par kuru Juridiskā komisija uzskata, ka tas tomēr ir kriminālpārkāpums, pašreiz nevar piemērot sodu. Protams, ir radusies arī situācija ar tiem, kuri jau par šādu pārkāpumu pašreiz ir sodīti.
Tātad šāda situācija ir radusies tādējādi, ka šis projekts, kurš ir sagatavots Iekšlietu ministrijā un kuru iesniedza Ministru kabinets, nāca kā grozījumi divos likumprojektos, no kuriem vienu skatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija un otrs bija jāskata Juridiskajai komisijai.
Kā jau minēja, Juridiskā komisija nekādi nevar pievienoties viedoklim, ka zādzība līdz kaut kādam apmēram ir zādzība un pēc tam pēc kaut kādas summas, sevišķi, ja šī summa ir tāds lielums, kurš pastāvīgi augs kā minimālā alga, ka šāds pārkāpums nebūtu atzīstams par kriminālu pārkāpumu, bet vienkārši par nodarījumu, kura rezultātā iestājas tikai administratīva atbildība.
Tātad, lai novērstu pašreiz radušos situāciju, Juridiskā komisija izstrādāja grozījumus Krimināllikumā, kur šis pārkāpums, ka persona izdara zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, tiek atgriezts Krimināllikumā un par to iestājas kriminālatbildība.
Izskatot minēto likumprojektu, Juridiskā komisija nolēma to atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret– nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šodiena, 15.janvāris, pulksten 10.25. Izskatīšana otrajā lasījumā — šodien, 15.janvārī, šīsdienas plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks — šodien, pulksten 10.25. Izskatīšana — 15.janvāra plenārsēdē. Paldies!
Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Tātad pagājušā gada 27.novembrī saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.pantu un Satversmes tiesas likuma 4.pantu desmit Saeimas deputāti ierosināja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināt Gunāru Kūtri.
Es gribētu teikt, ka Gunāra Kūtra kandidatūra pati par sevi ir labākā kandidatūra, kuru mēs varam atbalstīt šim amatam, jo Gunārs Kūtris ir ne vien pašreiz Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet arī juristu aprindās cilvēks, kurš bauda gan cieņu, gan autoritāti un tiešām visu savu apzinīgo darbību ir veltījis tam, lai Latvija tiešām būtu tiesiska valsts, lai likumdošana būtu sakārtota un lai šajā valstī galvenais princips, kas valdītu, tomēr būtu šis tiesiskuma princips.
Tātad pie pievienotajiem dokumentiem ir pievienota gan Gunāra Kūtra biogrāfija, gan arī apstiprinājums tam, ka viņš piekrīt šo amatu ieņemt, gan arī tas, ka nav viņam nekādu šķēršļu šo amatu ieņemt.
Saeimas Juridiskā komisija, izskatot šo jautājumu, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Gunāra Kūtra apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Dainas Glinkas apstiprināšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Māra Vīganta apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ēvalda Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu, ir atbalstījusi Ēvalda Kokina atkārtotu iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi uz diviem gadiem.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Daces Mitas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Daces Mitas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Līvijas Slicas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Līvijas Slicas apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesas tiesneša amata, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Sandras Ginteres apstiprināšanu par administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Sandras Ginteres apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!

I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Ilzes Amonas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Māra Birzgaļa iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra iesniegumu par Māra Birzgaļa iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 11, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Māra Medņa iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Lindas Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu par Lindas Vīnkalnas iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi uz trīs gadiem, iz atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Žannas Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot jautājumu par Žannas Zujevas iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi uz trīs gadiem, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 2, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (LPP).
Juridiskā komisija, izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto iesniegumu par Jautrītes Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi ar šā gada 1.februāri, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Guntas Višņakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

Cienījamie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Šo darbu mēs uzsākām 11.decembrī pagājušajā gadā, bet nepabeidzām, jo uz komisijas lūgumu tika pagarināts priekšlikumu izvērtēšanas termiņš, un tagad mēs turpinām atkārtoti izskatīt šo likumprojektu otrajā, steidzamajā lasījumā. Mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs 1484C.
Godātie kolēģi! Priekšlikumu šajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā iesniedza 1.pantam deputāti Kabanova kungs un Tolmačova kungs. Un jautājums ir par to pantu, kur ir definētas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas. Pie šī panta mēs arī pagājušajā izskatīšanas reizē apstājāmies, un tagad, ņemot vērā gan deputāta Strazdiņa kunga priekšlikumu — pagājušajā reizē izskatīto un atbalstīto plenārsēdē, gan arī no jauna iesniegto Kabanova kunga un Tolmačova kunga priekšlikumu, tas ir, 4., Tautsaimniecības komisija ir izstrādājusi jaunu redakciju šai definīcijai, lai novērstu visus pārpratumus. Un tātad Tautsaimniecības komisija piedāvā 5.piedāvājumā izteikt, ka alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas, izņemot alus ražošanas izejvielas, ir spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas, un tā tālāk kā tekstā. Tātad mēs esam šeit ieviesuši precizitāti, un liekas, ka visi deputāti tagad ir ar šo komisijas redakciju apmierināti.
Lūdzu atbalstīt komisijas 5.priekšlikumu šajā 1.panta piektajā definīcijā!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Paldies!
Tālāk komisija nav apskatījusi tos priekšlikumus, kas ir nobalsoti 11.decembrī. Tie visi paliek spēkā.

S.Āboltiņa (JL).
5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa (JL).
6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
39. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
40. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas 42.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
44. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.

11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa.
Vairāk priekšlikumu saņemti nav. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēka stāšanās likumā” pieņemts. Paldies!

P.Kalniņš.
13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
14. — deputāta Kušķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
16. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Tātad, izskatot piedāvātos grozījumus, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 28.februāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šī gada 28.februāris. Paldies!
Pirms mēs tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut pirms 45.darba kārtības punkta likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai otrajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā -- deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 545. Minēto grozījumu ir izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un paredz grozīt kārtību, cik ilgā laikā var uzlikt administratīvo sodu amatpersonām. Tātad pašreiz tiek piedāvāts, ka var uzlikt “ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas”, jo pašreiz šis regulējums nosaka, ka ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, un bieži vien pie amatpersonu deklarācijām jeb tamlīdzīgām lietām tātad par šādu pārkāpumu nav iespējams piemērot sodu.
Izskatot minētos grozījumus, minēto likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.janvāris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 30.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirms otrā lasījuma. Tātad uz otro lasījumu ir iesniegts viens tieslietu ministra priekšlikums, kurš nosaka tātad, kā šī mūsu kļūda un pašreizējās likuma nepilnības... ko darīt gadījumos, ja... ko darīt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm ar viņu rīcībā esošajām krimināllietām, ko darīt tiesām ar tiesu lietvedībā esošajām krimināllietām un spriedumu izpildošajām iestādēm.
Tātad Juridiskā komisija, izskatot šo priekšlikumu, atbalstīja šī priekšlikuma pieņemšanu.
Sēdes vadītāja.

P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Bez ierunām es gribētu teikt, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs šo Repatriācijas likumu grozītu un piedāvātos grozījumus nopietni izskatītu un izvērtētu. Nevar būt runas par to, ka noraidīt jebkādus uzlabojumus Repatriācijas likumā, ko ir piedāvājusi valdība. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību un aicināt ļoti uzmanīgi izlasīt ne vien piedāvātos grozījumus, bet tieši pašu Repatriācijas likumu. It sevišķi tos kolēģus deputātus, kuri varbūt piedalījās šā sākotnējā likuma izstrādāšanā un pieņemšanā.
Daļēji varu piekrist iepriekšējam runātājam, ka ir zināma rinda cilvēku, ārpus Latvijas dzīvojošo cilvēku, kuriem ir nepārvaramas problēmas tieši šā likuma atsevišķo formulējumu dēļ. Un tas nozīmē, ka pats repatrianta jēdziens būtu nopietni vērtējams un pārskatāms.
Un es atļaušos tikai vērst jūsu uzmanību uz 26.pantu, kur ir runa par tiesībām uz īpašumu, kur ir acīmredzama pretruna par to, ka mantinieks, kurš ir ieguvis, mantojis zemes īpašumu Latvijā, viņa tiesības uz šo īpašumu ir atkarīgas no viņa pilsonības, izceļotāja tiesības nav atkarīgas no tā, vai viņš dzīvo Latvijā vai brauc projām. Un arī tāda frāze, ka kustamo un nekustamo īpašumu valsts nevar atsavināt, pamatojoties uz to, ka īpašnieks, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas, ir vai nav Latvijas pilsonis. Lūk, šajā vienā pantā ir trīs dažādas normas, kuras, atklāti sakot, vienu mūsu cilvēku daļu diskriminē, mantiniekus diskriminē. Un savukārt dod prioritāti izceļotājam, kurš acīmredzot negrib būt ne Latvijas pilsonis, ne Latvijā dzīvot, kurš brauc no Latvijas projām.
Tāpēc, godājamie kolēģi, es neiedziļināšos šobrīd detaļās un neaizņemšu jūsu uzmanību ar visām tām problēmām, skaidrojot tās problēmas, kādas rada šis Repatriācijas likums pašreizējā redakcijā, kāds tas ir. Es tikai atļaujos apgalvot, ka ir vesela rinda ārpus Latvijas dzīvojošu cilvēku, kuriem ir Latvijas izcelsme, kuri ir agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai viņu vecāki ir bijuši pirmās republikas pilsoņi, bet pašreizējā Repatriācijas likuma formulējumā viņiem ir liegta iespēja atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi pat tādā gadījumā, ja viņiem šeit ir atdots padomju varas nacionalizētais vai citādi atņemtais īpašums. Šie cilvēki netiek atzīti par repatriantiem, lūk, šā likuma varbūt savdabības vai nepilnības dēļ.
Tāpēc es vēlreiz aicinu: godājamie kolēģi, pievēršam uzmanību šim likumam un uz otro lasījumu tiešām pēc labākās sirdsapziņas dodam grozījumus, lai mēs saviem cilvēkiem varam nodrošināt vislielāko labvēlības režīmu — atgriezties dzimtenē tiem, kuri līdz šim brīdim nav varējuši to izdarīt! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Druvietes kundze!
I.Druviete.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Un vērtīgos priekšlikumus apkopot priekšlikumos otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 13, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 22.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā — deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Likumprojekta sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1704. Šis likumprojekts ir ticis sagatavots Ministru kabinetā. Atbildīgā ir bijusi Tieslietu ministrija, un labojumi ir gatavoti galvenokārt, lai saskaņotu šo likumu ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Un šajā likumprojektā ir arī precizētas Valsts ģeoloģijas dienesta funkcijas.
Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile.
Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.janvāri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šī gada 28.janvāris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti

reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu tūlīt pēc sēdes nobeiguma šeit pat blakus Dzeltenajā zālē uz īsu informatīvu apspriedi!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim!
Dz.Zaķis (JL).
Cienījamie kolēģi, kas ir pieteikušies darboties Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijā! Šodien mums ir pirmā sapulce pulksten 16.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Vjačeslavs Stepaņenko, Staņislavs Šķesters. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta, un 15.janvāra sēde var tikt uzskatīta par slēgtu. Paldies!