Frakciju viedokļi

G.Bērziņš
(Tautas partijas frakcija):

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Vispirms sirsnīgs sveiciens visiem Jaunajā gadā! Lai arī mērkaķa gads, bet, cerams, tas būs veiksmīgs. Cerēsim, ka šis gads būs gaišāks, skatoties uz Latvijas nākotni, un līdz ar to arī mūs vairāk spārnos nopietnākai pieejai daudz jautājumu risināšanā.
Patīkami apzināties, ka mūsu latviešu valoda jau skan tālu ārpus Latvijas robežām, un man bija tas gods tieši vakar Eiropas Parlamenta plenārsēdē klausīties latviešu valodu. Mums piešķīra iespēju mūsu tulkiem tulkot no tām valodām, kas jau tur skan daudzus gadus, un mēs varējām dzirdēt arī latviešu valodu.
Šis gads vēl ir ārkārtīgi svarīgs Latvijas ceļa veidošanai uz starptautiskajām struktūrām — NATO un Eiropas Savienību. Palikuši tikai daži mēneši, tāpēc nebrīnīsimies, ka tie, kas Latvijai neko labu nevēl, centīsies visiem spēkiem kaut kā mūs patraucēt. Reizēm tas būs kaut kādas tiešas darbības paveids, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas durvju dedzināšana vai kāds cits pushuligānisks vai pilnīgi huligānisks izlēciens. Reizēm tā būs slēpta izlikšanās, rūpes par kaut kādiem cilvēkiem. Un arī Saeimā šādas iezīmes parādīsies, ko mēs redzējām arī šodien. Kārtējā brēkuļošana par nepilsoņiem, kas, desmitiem gadu Latvijā dzīvodami, nav atraduši par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu. Šādiem cilvēkiem grib dot balsstiesības pašvaldību vēlēšanās un iespēju strādāt Saeimā; cilvēkiem, kas galīgi to nav pelnījuši un ir cīnījušies pret Latviju. Mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kategoriski pret to iebilda. Paldies Dievam, ka Saeimas vairākums mūs šodien arī atbalstīja.
Acīmredzot šādas aktivitātes būs diezgan biežas, it īpaši līdz šā gada maijam.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Ir sācies jaunais gads ar jaunām cīņām parlamentā un jaunām cerībām. Un ir cerība, ka mēs atradīsim kopīgu valodu arī tādā būtiskā jautājumā kā neapliekamā minimuma paaugstināšana.
Patīkami, ka Tautas partijas frakcija ir apzinājusies, ka tagad ir pienācis laiks meklēt ceļus, kā labot un pacelt šo ar nodokli neapliekamo minimumu, ko savā laikā Šķēles valdība pazemināja. Atšķirība ir tikai tā, ka Latvijas Pirmā partija piedāvā šo tēmu risināt pakāpeniski, sākot ar to pilsoņu daļu, kuriem ir visgrūtākais stāvoklis un kuriem ir apgādājamie, nepilngadīgi bērni. Tā mēs nonāksim arī pie tā varianta, ko piedāvāja Tautas partijas frakcija.
Ar gandarījumu varu atzīmēt, ka ir pieņemti grozījumi Alkohola aprites likumā. Ierosinājums visu diennakti tirgot dzērienus, kas nav stiprāki par 5,5%, visas saldai limonādei līdzīgās dziras, tika noraidīts, jo tas ir liels drauds jaunajiem cilvēkiem, kuri droši vien neiet restorānos tos lietot, bet kuriem līdz ar to būtu iespēja jebkurā diennakts laikā lietot patīkamus, garšīgus, vāji alkoholiskus un bīstamus dzērienus.
Gribētu vēl pieminēt pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Repatriācijas likumā. Šī tēma ir nopietnāka, nekā mēs to aptveram, jo lielākā pilsoņu daļa ikdienā nesaskaras ar repatriācijas problēmu. Kaut arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir ļoti īss — līdz 22.janvārim, es ļoti ceru, ka visi deputāti, kuri ir saskārušies ar šo problēmu, nopietni izlasīs šo likumprojektu un iesniegs nopietnus priekšlikumus, lai atvieglotu repatriācijas iespēju Latvijas izcelsmes cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl arvien nav varējuši atgriezties Latvijā.
Tāpēc es vēlreiz varu uzsvērt to, ka no cīņām mēs neizvairīsimies, jo viedokļi ir dažādi, bet ir pamats cerībām, ka šajā gadā mēs padarīsim daudz ko labu un dzīvosim labāk nekā iepriekšējo gadu.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Tautas saskaņas partija uzmanīgi seko līdzi izglītības reformas diskusijai sabiedrībā. Esam vairākkārt paziņojuši, ka ir nepieciešama pacietība, lai rastos dialogs par šo jutīgo jautājumu. Mēs augstu vērtējam Latvijas nacionālo minoritāšu apņēmību aizstāvēt vienu no cilvēka pamattiesībām — tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā, tāpat piekrītam organizācijas LAŠOR koncepcijā formulētajai prioritātei, kas paredz jauniešiem skolā iemācīt valsts valodu. Sabiedriska alternatīva reformai jau ir sākusi nest pirmos augļus. Valdošajiem no likuma ir jāizsvītro nedemokrātiskā norma, kas reglamentē vidējās izglītības iegūšanu tikai valsts valodā. Tas, ka valdošā koalīcija līdz šim neuzdrošinās atvērt likumu, ir pierādījums tam, ka valdošie ir saskārušies ar lielu nelatviešu iedzīvotāju konsolidētu viedokli, kuri nav pieņēmuši radikālo reformu. Tautas saskaņas partija atbalsta pacietīga dialoga turpināšanu starp valsti un sabiedriskajām organizācijām. Mēs izsakām nožēlu par valdošo spēku mēģinājumiem rupji to pārtraukt, izmantojot atsevišķus starpgadījumus.
Tautas saskaņas partija vēlreiz paziņo par savām pozīcijām izglītības reformas jautājumā.
Pirmais. Mācību valodas izvēle skolā ir vecāku un skolas kolektīva jautājums.
Otrais. Ikvienas nelatviešu vidusskolas pienākums ir nodrošināt pilnīgu valsts valodas apguvi skolā.
Un trešais. Valstij ir jāpiešķir subsīdijas jebkurai nekomerciālai nacionālo minoritāšu vidusskolai tādā pašā līmenī kā latviešu.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

R.Jurķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šis gads ir gads, kurā mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, kļūsim par pilntiesīgiem Eiropas Savienības locekļiem. Un arī gads ir iesācies ar zīmīgu notikumu — Eiropas komisāra nozīmēšanu no Latvijas. Valdība ir izvēlējusies, manuprāt, vispiemērotāko kandidatūru — mūsu ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kura ir cienīga ieņemt šo amatu. Visu savu dzīvi viņa ir veltījusi Latvijas neatkarībai un pārstāvējusi Latvijas intereses godam. Viņai ir pietiekamas ārlietu zināšanas, valodas prasmes un pieredze. Līdz ar to viņa varēs mūs pārstāvēt un prezentēt.
Ir izskanējušas bažas par nesaskaņām koalīcijā attiecībā uz partiju finansēšanas likumu un KNAB likumu. Tās nav nesaskaņas, bet tas ir darbs, kurā tiek izteikti dažādi viedokļi. Un, kā mēs to esam pierādījuši jau iepriekšējā gadā, par dažādiem jautājumiem ir dažādi viedokļi, bet mēs spējam beidzot vienoties par visiem pieņemamu risinājumu. Un tā es arī domāju, ka mēs atrisināsim partiju finansēšanas likuma dažādos viedokļus, gan arī viedokļus par KNAB likumu.
Būtiskākais šodienas sēdē ir izskatītais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ar kura stāšanos spēkā mēs dosim tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvos Latvijā, piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tas ir pienākums katram iedzīvotājam, kurš šeit dzīvo, — gan mūsu pilsoņiem, gan Eiropas Savienības pilsoņiem, un arī tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās tajās zemēs, kurās viņi dzīvo.
Mēs, protams, noraidījām opozīcijas kreisā spārna ierosinātos grozījumus par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām pašvaldībās. To mūsu partija neatbalsta, domāju, arī neatbalstīsim.
Vēl noteikti ļoti svarīga bija Gunāra Kūtra iecelšana par Satversmes tiesas tiesnesi. Viņš ir vispāratzīts jurists ar plašu pieredzi un zināšanām, kurš turpmāk varēs strādāt Satversmes tiesā.

N.Kabanovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien mūsu sēdē, kā jau teica kolēģi, bija daudz opozīcijas priekšlikumu. Manuprāt, vērtīgākais bija priekšlikums par to, lai cilvēkiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, būtu tiesības vēlēt vietējās pašvaldības, taču priekšlikums tika noraidīts. Tikai trīs tūkstoši cilvēku no Eiropas Savienības dzīvo Latvijā, bet pusmiljonam cilvēku, kuri nebija pilsoņi Latvijas Republikas sākumā un kuri arī balsoja par Latvijas neatkarību, nav tiesību vēlēt pat pašvaldības. Bet šie cilvēki maksā nodokļus. Manuprāt, viņiem jābūt tiesībām šos nodokļus arī izmantot un risināt, kā tos izmantot.
Kas būs ar mūsu valsti šajā gadā? Protams, mēs iesim uz Eiropu, bet mums jāiet uz Eiropu kā valstij, kura ir eiropeiski noskaņota. Manuprāt, mūsu piedāvājumi — atcelt ierobežojumus kandidēt bijušajiem komunistiskās partijas un VDK darbiniekiem — ir atbilstoši Eiropas standartiem. Tāpēc, ka nevienā Eiropas valstī tāda ierobežojuma nav. Es domāju, ka Latvija kā valsts nav vājāka par, piemēram, Ungāriju vai Poliju. Un mums arī jābūt vienotam likumam visiem.
Man šķiet, ka nebūtu pareizi runāt par to, ka Jānis Ādamsons pirms pieciem gadiem, kad viņš bija iekšlietu ministrs, nebija Latvijas patriots. Un pēkšņi viņš kļuva par VDK virsnieku. Visiem ir saprotams, ka tas ir mēģinājums kaitēt kreisajiem spēkiem.
Bet kas attiecas uz valdību. Tagad notiek liela diskusija par to, vai Kalnietes kundze kā komisāre nominēta atbilstoši demokrātiskajai procedūrai. Man šķiet, ka šī procedūra nebija īsti demokrātiska. Varbūt patiešām Kalnietes kundze ir profesionāla diplomāte, bet man šķiet, ka jābūt atklātam procesam. Jābūt diskusijai parlamentā, tas ir pārāk nozīmīgs postenis, kas paredz Latviju pārstāvēt Briselē, tādēļ mēs visi to varam pārrunāt.
Norit sarunas par to, ka nākamais ārlietu ministrs būs frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvis Krišjānis Kariņš. Diemžēl es varu secināt, ka Krišjānis Kariņš nav pavisam aktīvs deputāts, piemēram, mūsu Eiropas lietu komisijā, kurā arī es strādāju. Ļoti bieži mums nav kvoruma tāpēc, ka tieši “Jaunā laika” pārstāvji neapmeklē šo komisiju un Kariņa kungs arī. Man šķiet, ka Latvijai jābūt valstij, kura ir balstīta uz mūsu cilvēcisko kapitālu, mums vajag ticēt Latvijas cilvēkiem, nevis tiem, kas dzīvo Amerikā.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Mūsu pirmais šajā gadā iesniegtais likumprojekts bija tieši veltīts katram mūsu Latvijas iedzīvotājam, jo mēs katrs saskaramies ar Latvijas pašvaldībām. Likumprojekts “Pašvaldību likums”, kuru sagatavojusi Latvijas Pašvaldību savienība un kuru mēs šodien iesniedzām, pateicoties visiem mūsu kopīgajiem pūliņiem, ir guvis savu tālāko virzību Saeimā. Likumprojekts ir ļoti būtisks, jo tajā mēs paredzam noteiktas likumdošanas normas, kas ir aktuālas jebkuram mūsu Latvijas iedzīvotājam.
Mēs uzskatām, ka pašvaldības ir tās, kas vistuvāk atrodas jebkuram mūsu Latvijas cilvēkam, lai katrs iedzīvotājs varētu rast savu vēlmju apmierināšanu vai savu domu apmierināšanu. Mēs uzskatām, ka pašvaldībām jāatrodas vistuvāk cilvēkiem, un esam pret novadu piespiedu veidošanu. Uzskatām, ka Pašvaldību likumā ir jāsaglabā tāds mūsu vēsturisks un teritoriāls veidojums kā pagasts. Mēs uzskatām, ka šeit ir ļoti dziļi jāseko līdzi visām demokrātiskajām normām, tāpēc Pašvaldību likums ir viens no ļoti būtiskiem likumiem.
Otrs jautājums, kas tieši skar lauksaimniekus, ir jautājums par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas. Un tas arī ir veids tam, lai mūsu cūkgaļas ražotāji justos droši pret lēto importa cūkgaļu.
Un pēdējā lieta, ko gribēju pateikt, par ko varbūt šīs kaislības jau uzbangoja, ir par pašreizējo situāciju — par ārlietu ministra posteni. Zaļo un Zemnieku savienības viedoklis šeit ir skaidrs un nepārprotams. Tam cilvēkam ir jābūt profesionālam, ir jābauda nedalīts mūsu sabiedrības atbalsts, jābūt autoritātei visā mūsu valstī un autoritātei arī starptautiskajā jomā. Mēs nešķirojam šo cilvēku pēc viņa politiskās piederības. Viņš var būt arī neitrāls. Izvēloties un balsojot par šo cilvēku, mūsu apvienība balsos, pirmajā vietā liekot šī cilvēka profesionālo vērtējumu, nevis kaut kādu politisko piederību.