
Diskusiju par dzīvesvietas deklarēšanas līdzšinējo pieredzi un iespējām labot radušās problēmas vakar ar pašvaldību pārstāvju piedalīšanos rīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
Dzīvesvietas deklarēšanas aktualitātes skaidro Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Ivars Kalniņš, PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons un Iedzīvotāju reģistra direktora pienākumu izpildītāja Olita Magone Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Sešu mēnešu laikā, kopš stājies spēkā novecojušo pieraksta
sistēmu aizstājošais Dzīvesvietas deklarēšanas likums, iesniegts vairāk nekā 145
000 deklarāciju. Dzīvesvietas reģistrācijas ziņas anulētas 3874 personām, kurām
zudis tiesiskais pamats (pieraksts) iepriekšējā dzīvesvietā. 309 deklarācijas
anulētas nepatiesi sniegtu ziņu dēļ. Kā norāda PMLP, tas uzskatāms par
salīdzinoši nelielu skaitu, un šo problēmu iespējams risināt, pilnveidojot
atsevišķus normatīvos aktus.
Pusgada prakse parādījusi arī virkni nepilnību, kuru novēršanai pašlaik Ministru
kabinetā (MK) iesniegti likuma grozījumi. Tie paredz vienkāršot deklarēšanas procesu
personām, kuras nevar ierasties deklarēšanas iestādē, radot tām iespēju ar
deklarāciju saistītos jautājumus atrisināt ar pasta starpniecību vai elektroniski.
Likumprojektā mainīta arī norma, nosakot, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta
jādeklarē tikai pie vecākiem, svītrota norma par valsts nodevas iekasēšanu, jo MK
nodevas apmēru noteicis Ls 0.00 apmērā. Būtiski, ka atbilstoši grozījumiem persona
kā papildu adresi varēs norādīt gan nekustamā īpašuma adresi, gan
kontaktinformāciju – e-pastu vai faksu. Tiek lemts par to, ka dzīvesvietu varētu
uzrādīt ne tikai dzīvoklī vai dzīvojamajā mājā, bet arī, piemēram, birojā vai
vasarnīcā.
Pašvaldību pārstāvji diskusijā norādīja, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma
ieviešana radījusi vairākas problēmas. Galvenokārt tās saistītas ar finanšu
aprites jautājumiem saistībā ar dažādu sociālo pabalstu izmaksu. Proti, cilvēki
dzīvesvietu cenšas deklarēt pašvaldībās, kur tas ir izdevīgāk. Piemēram, vecie
lauku pagastu ļaudis reģistrējas pilsētās, kur iespējas saņemt pašvaldību
sociālos pabalstus ir lielākas. Tāpat vietām nav skaidra pašvaldību struktūru
administratīvo funkciju un kompetences sadale, ir nepietiekama informācijas apmaiņa.
Kā diskusijā atzina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas
Pašvaldību informatizācijas departamenta direktors Ivars Kalniņš, pašvaldību
informatizācijai, kas ir Latvijā vēl nebijuša mēroga projekts, nav pietiekamu datu
pārraides iespēju un trūkst valdības finansiāla atbalsta. Savukārt par pašlaik
pastāvošajām iespējām likumu ļaunprātīgi ignorēt I.Kalniņš paskaidroja, ka tas
ir rakstīts cilvēkiem, kas vēlas būt iestādēm sasniedzami, nevis tiem, kas slēpjas.
Ievērojama diskusijas dalībnieku viedokļu apmaiņa radās jau minētajā jautājumā
par sociālo palīdzību. Vairāki pašvaldību pārstāvji norādīja uz virkni
neskaidrību, kas izveidojušās gan pabalstu izmaksās skolēniem un citām iedzīvotāju
kategorijām, gan saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu,
civiltiesiskajām attiecībām, vēlēšanu organizēšanu. Diskusijas noslēgumā PMLP
priekšnieks Vilnis Jēkabsons atzina, ka vēl ir iespējas likumu precizēt, un pauda, ka
PMLP ir atvērta turpmākiem jautājumiem un diskusijām, jo kopumā dzīvesvietas
deklarēšanas procesa attīstības pamatprincips ir padarīt to iespējami vienkāršāku
un ērtāku iedzīvotājiem.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv