Diskusiju par dzīvesvietas deklarēšanas līdzšinējo pieredzi un iespējām labot radušās problēmas vakar ar pašvaldību pārstāvju piedalīšanos rīkoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Sešu mēnešu laikā, kopš stājies spēkā novecojušo pieraksta sistēmu aizstājošais Dzīvesvietas deklarēšanas likums, iesniegts vairāk nekā 145 000 deklarāciju. Dzīvesvietas reģistrācijas ziņas anulētas 3874 personām, kurām zudis tiesiskais pamats (pieraksts) iepriekšējā dzīvesvietā. 309 deklarācijas anulētas nepatiesi sniegtu ziņu dēļ. Kā norāda PMLP, tas uzskatāms par salīdzinoši nelielu skaitu, un šo problēmu iespējams risināt, pilnveidojot atsevišķus normatīvos aktus.
Pusgada prakse parādījusi arī virkni nepilnību, kuru novēršanai pašlaik Ministru kabinetā (MK) iesniegti likuma grozījumi. Tie paredz vienkāršot deklarēšanas procesu personām, kuras nevar ierasties deklarēšanas iestādē, radot tām iespēju ar deklarāciju saistītos jautājumus atrisināt ar pasta starpniecību vai elektroniski. Likumprojektā mainīta arī norma, nosakot, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta jādeklarē tikai pie vecākiem, svītrota norma par valsts nodevas iekasēšanu, jo MK nodevas apmēru noteicis Ls 0.00 apmērā. Būtiski, ka atbilstoši grozījumiem persona kā papildu adresi varēs norādīt gan nekustamā īpašuma adresi, gan kontaktinformāciju – e-pastu vai faksu. Tiek lemts par to, ka dzīvesvietu varētu uzrādīt ne tikai dzīvoklī vai dzīvojamajā mājā, bet arī, piemēram, birojā vai vasarnīcā.
Pašvaldību pārstāvji diskusijā norādīja, ka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma ieviešana radījusi vairākas problēmas. Galvenokārt tās saistītas ar finanšu aprites jautājumiem saistībā ar dažādu sociālo pabalstu izmaksu. Proti, cilvēki dzīvesvietu cenšas deklarēt pašvaldībās, kur tas ir izdevīgāk. Piemēram, vecie lauku pagastu ļaudis reģistrējas pilsētās, kur iespējas saņemt pašvaldību sociālos pabalstus ir lielākas. Tāpat vietām nav skaidra pašvaldību struktūru administratīvo funkciju un kompetences sadale, ir nepietiekama informācijas apmaiņa.
Kā diskusijā atzina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību informatizācijas departamenta direktors Ivars Kalniņš, pašvaldību informatizācijai, kas ir Latvijā vēl nebijuša mēroga projekts, nav pietiekamu datu pārraides iespēju un trūkst valdības finansiāla atbalsta. Savukārt par pašlaik pastāvošajām iespējām likumu ļaunprātīgi ignorēt I.Kalniņš paskaidroja, ka tas ir rakstīts cilvēkiem, kas vēlas būt iestādēm sasniedzami, nevis tiem, kas slēpjas. Ievērojama diskusijas dalībnieku viedokļu apmaiņa radās jau minētajā jautājumā par sociālo palīdzību. Vairāki pašvaldību pārstāvji norādīja uz virkni neskaidrību, kas izveidojušās gan pabalstu izmaksās skolēniem un citām iedzīvotāju kategorijām, gan saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, civiltiesiskajām attiecībām, vēlēšanu organizēšanu. Diskusijas noslēgumā PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons atzina, ka vēl ir iespējas likumu precizēt, un pauda, ka PMLP ir atvērta turpmākiem jautājumiem un diskusijām, jo kopumā dzīvesvietas deklarēšanas procesa attīstības pamatprincips ir padarīt to iespējami vienkāršāku un ērtāku iedzīvotājiem.