Skaistākais eksponāts – pati zāle

Fotogrāfijā redzama Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāle, izcilākā klasicisma stilā veidotā telpa mūsu galvaspilsētā, sena laika elpu saglabājusī, pēc restaurācijas spožumu atguvusī. Tagad šeit svinīgos brīžos pulcējas muzeja darbinieki, svētkiem to izmanto citas iestādes un organizācijas. Zāle ir piemērota vieta kamerstila koncertiem, izrādēm, beneficēm, svinīgām pieņemšanām un krāšņām ballēm. Te notiek vietai atbilstošas zinātniskas konferences. Decembrī risinājās dižā humānista, skolotāja un rakstnieka, latviešu tautasdziesmu godā cēlāja Johana Gotfrīda Herdera lasījumi, atceroties viņa 260. dzimšanas un 200. nāves gadadienu. Pieminēts tika arī, ka Herders šeit, vēl gan ne šādā zālē, 1765.gadā teica runu par godu jaunā rātsnama atklāšanai. Rīgas rāte tad kādu laiku darbojās Doma kompleksā.
Jebkura notikuma dalībniekiem Kolonnu zāle rada īpašu noskaņu. Tā celta 18. gadsimta beigās – no 1778. līdz 1783.gadam – birģeru klasicisma stilā pēc toreizējā Rīgas būvmeistara (tagad teiktu – pilsētas galvenā arhitekta) Kristofa Hāberlanda projekta tieši bibliotēkas vajadzībām. Tālab meistars ir iespaidojies no Rietumeiropas tālaika lielo bibliotēku paraugiem. 225 kvadrātmetru lielā telpa rotāta ar 36 kolonnām, kas balsta zāles balkonu.
Pirms tam šajā vietā atradās Doma klostera mūku guļamtelpas – dormitorijs. No šejienes bija eja tieši uz baznīcu. Remonta laikā pie zāles ārsienas tika atklāts biforijs – liela logu aila ar bagātīgu gotisku akmens apdari. Tā sadalīta divās vienādās daļās, un katrā ir citādi elementi. Tagad tā skatāma muzeja iekštelpās.
Bibliotēka Kolonnu zālē atradās līdz 1889.gadam, kad to pārcēla uz rātsnamu. Bet šī telpa kļuva par konfirmācijas jeb iesvētīšanas vietu. Muzeja ekspozīciju te izveidoja pēc Otrā pasaules kara. Astoņdesmito gadu vidū zāli slēdza restaurācijai, kas ilga 15 gadus. Apmeklētājiem to atkal atvēra 2002.gadā.
Kolonnu zāle rada senlaicīgu, mākslas apdvestu noskaņu. Ir acīm kur kavēties. Sienas gleznojums ar Pētera I attēlu alegoriski stāsta par Rīgas ieņemšanu Ziemeļu kara laikā. Šī mākslas darba restaurācija pabeigta pagājušajā gadā. Griestus rotā skulpturāls ģipša cilnis ar Katrīnas II krūšutēlu.
Zāles restaurācija veikta, pamatojoties uz arhitekta Pētera Blūma vadībā veikto izpēti. Visus restaurācijas darbus vadīja arhitekte Ināra Caunīte. Pie ekspozīcijas veidošanas ķērās mākslinieku grupa, ko vadīja izcilais gleznotājs un muzeju interjeru lielmeistars Kurts Fridrihsons, bet viņš drīz aizgāja aizsaulē.
Remontu un restaurācijas darbi kopumā izmaksāja apmēram pusmiljonu latu. UNESCO šiem mērķiem piešķīra 20 tūkstošus, kas izmantoti kolonnu restaurēšanai.
Kolonnu zālē tagad rīko izstādes. Lielu atsaucību guva fotomākslinieka Vilhelma Mihailovska un gleznotājas Dainas Dagnijas darbu ekspozīcijas balkona daļā. Lejā, vitrīnās, izstādes iekārto muzeja galvenā speciāliste Ligita Kalniņa, kuras pārziņā ir tērpu kolekcija. Pirmā bija 18. un 19.gadsimta oriģinālo, unikālo tērpu izstāde. Patlaban te skatāmi sešu pazīstamu modes mākslinieču veidotie balles tērpi, kuros modernie silueti apvienojas ar senu laiku akcentiem. Izstādes moto ir dzejas rindas, ko Mirdza Ķempe rakstījusi pēc pirmās dejas ar Aleksandru Čaku:
“Kad dejas taktī mūs vairs šķīra/Tik smokings vien un krepdešīns,/ Tai naktī, brīnišķīgā naktī,/ Kad viss bij’ noreibis kā vīns.”
Kolonnu zālē turpmāk izveidos vispusīgu 18. gadsimta Rīgas vēstures ekspozīciju. Tas būs pēc diviem gadiem. Vispirms tiks restaurēta blakus esošā zāle, kurā iekārtos kapitālisma posma Rīgas ekspozīciju, kas aptvers laiku no 19.gadsimta vidus līdz 1917.gadam. Līdz ar to muzejā būs secīgi atspoguļota visa Rīgas vēsture.