Pērn uz dzīvi Latvijā pārcēlušies 290 repatrianti, tajā skaitā arī no tādām valstīm kā Brazīlija, Venecuēla un Nepāla. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, repatriantu skaits nedaudz pieaudzis. “Pārceļošanu no eksotiskajām valstīm visbiežāk ietekmē nestabilā politiskā situācija, piemēram, no Venecuēlas, kurā ļoti sarežģīta kriminogēnā situācija. Latvija repatriantiem, teiksim, no Argentīnas vai citām tamlīdzīgām zemēm, kļuvusi interesantāka galvenokārt tādēļ, ka mūsu valsts būs Eiropas Savienības dalībvalsts. Savukārt Brazīlijā jau 19. gadsimtā izveidojusies latviešu diaspora, kurā ir liela interese par Latviju. Daži brazīlieši, etnisku motīvu vadīti, pārceļas uz mūsu valsti,” skaidro Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) Repatriācijas nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis.
Lielākā daļa repatriantu – 174 – uz Latviju pagājušajā gadā pārcēlušies no austrumu valstīm (piemēram, no Krievijas – 110, Ukrainas – 25, Baltkrievijas – 14), taču vairāk nekā simts ieradušies arī no rietumvalstīm. “No rietumiem uz Latviju pārsvarā pārceļas cilvēki pusmūžā, savukārt no austrumu valstīm – gluži pretēji – repatrianti ir darbspējīgā vecumā, taču, protams, ir arī izņēmumi,” informē J. Dombrovskis.
Materiālā palīdzība pērn sniegta 249 pārceļotājiem, kopumā izmaksājot aptuveni 50 000 latu. Repatriantiem segti ceļa izdevumi, piešķirti pabalsti bezdarba gadījumā, kā arī sniegta materiālā palīdzība latviešu valodas apguvei.
Saeima 15. janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus Repatriācijas likumā, kas paredz pabalsta, kas tiek piešķirts repatriantiem ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saistīto ceļa izdevumu segšanai, maksimāli iespējamo summu no 1000 latiem samazināt līdz 500. PMLP Repatriācijas nodaļas vadītājs spriež, ka nākotnē pabalsta griestu samazinājums neietekmēs repatriantu plūsmu uz mūsu zemi. Iemesls – pārceļotājiem no austrumu valstīm ceļa izdevumi ir krietni mazāki nekā repatriantiem no rietumvalstīm vai eksotiskajām zemēm, līdz ar to viņiem arī turpmāk tiks pilnībā segti ceļa izdevumi, jo tie nepārsniedz pabalsta apjomu. “Tātad trūcīgākie neizjutīs pabalsta maksimālās summas samazināšanu, savā ziņā zaudēs repatrianti no rietumvalstīm vai eksotiskajām zemēm, kuriem ceļa izdevumus nebūs iespējams apmaksāt pilnā apjomā, taču materiāli viņi to tik sāpīgi neizjutīs. Līdz šim pabalstu izmaksai valsts budžetā plānotie līdzekļi bija nepietiekami, bet, samazinot pabalsta griestus, šī problēma tiek risināta,” – tā J.Dombrovskis.