Un vērtspapīru tirgū palielinās apgrozījums

Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājs Viktors Gustsons - preses konferencē

Vakar, 21. jūnijā, Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) priekšsēdētājs Viktors Gustsons preses konferencē informēja par pēdējā laika svarīgākajām norisēm vērtspapīru tirgū.

Jau nedaudz ilgāk nekā gadu VTK strādā pie ES direktīvas par kapitāla pietiekamību ieviešanas. VTK priekšsēdētājs cer, ka 27. jūnijā, kārtējā padomes sēdē, šis dokuments arī tiks pieņemts, un spēkā tas varētu stāties 2001. gada 1. jūlijā. Šis normatīvais akts noteiks kapitāla pietiekamību vērtspapīru tirgū strādājošiem subjektiem - kapitāla pietiekamības aprēķinu kārtību, kā arī visu risku grupu izvērtēšanu un tamlīdzīgas lietas. Līdzīgu dokumentu par kapitāla pietiekamību attiecībā uz kredītiestādēm jau ir pieņēmusi un apstiprinājusi Latvijas Banka. Pēc ekspertu viedokļa, teica V.Gustsons, šis normatīvais akts ir vissarežģītākais regulējošais dokuments, kas pastāv vērtspapīru tirgū un kas uzliek noteiktus pienākumus vērtspapīru tirgus dalībniekiem, rada uzticamību ārvalstu investoros.

Viena no direktīvām, ko VTK vēl līdz galam nav ieviesusi, ir direktīva par investoru aizsardzības shēmām. Pagājušajā gadā ticis sagatavots direktīvas ieviešanas projekts. Konsultējoties ar Finansu ministrijas vadību par direktīvas labākas ieviešanas ceļu, lēsts, ka būtu labāk šo dokumentu veidot kopā jau ar esošo noguldījumu garantiju jeb depozītgarantiju shēmu. Šī iespēja tuvākajā laikā tiks izskatīta un arī sagatavoti nepieciešamie normatīvo aktu projekti, kas līdz šā gada 29. septembrim jāiesniedz finansu ministram izskatīšanai.

Šobrīd darba grupā tiek izstrādāts viens likumprojekts - kopīgs gan noguldījumu, gan ieguldījumu garantiju shēmām, teica V.Gustsons. Garantija noguldītājiem ir 20 000 eiro, kuri pilnā apmērā tiks maksāti 2008. gadā, un tāda pati summa un termiņš attiecas arī uz garantijām ieguldītājiem, kas ir ES direktīvās noteiktais garantiju līmenis.

Pagājušajā gadā ticis analizēts un rūpīgi vērtēts arī jautājums par 1998. gada ES direktīvas par norēķinu neatsaucamību maksājumu sistēmās ieviešanu. Jau gandrīz viss, ko paredz direktīva, ir iestrādāts vērtspapīru tirgus sistēmā, bet atlikusi pasta norēķinu sistēma. Tā būtu jāizvērtē juridiskā līmenī, lai noskaidrotu, vai arī uz to attiecas direktīvas nosacījumi vai ne. No stratēģijas viedokļa būtu ļoti nepieciešams, lai arī pasta maksājumu sistēma atbilstu iespējami augstākajam drošības līmenim norēķinos, vispārpieņemtajos principos un garantijās. Elektroniskā komercija, teica VTK priekšsēdētājs, ir neizbēgams nākotnes tirdzniecības veids, un šī elektroniskā komercija jebkurā gadījumā izmanto pasta struktūras, fiziski preces piegādājot un saņemot par tām samaksu. Ja pasts tiek maksājumu sistēmās ieviests kā maksājumu subjekts, tad visai šai sistēmai ir jāatbilst starptautiskajiem kritērijiem, ko nosaka direktīva par norēķinu neatsaucamību. Līdz šā gada 1. decembrim darba grupai saistībā ar direktīvu par norēķinu neatsaucamību maksājumu sistēmās ir jāsagatavo normatīvā dokumenta projekts.

V.Gustsons informēja, ka VTK ir izdevusi 1999. gada pārskatu par vērtspapīru tirgu, kurā līdztekus tradicionālajai pārskata struktūrai ir uzskaitīti arī būtiskie fakti 1999. gadā vērtspapīru tirgū. Šis jau ir trešais gada pārskats, ko izdevusi VTK.

Kopējais apgrozījums vērtspapīru tirgū šā gada maijā bijis 258 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 1999. gada maiju pieaugums ir 26%. Šā gada maijā apgrozījums bijis mazāks nekā aprīlī. Maijā vislielākais darījumu apjoms bijis ar ārvalstu vērtspapīriem (tradicionāli aktīvāki vienmēr bijuši darījumi ar Latvijas vērtspapīriem), un interesanti, ka ieskaitītais naudas apjoms par ārvalstu vērtspapīriem maijā bijis 70 miljoni latu, bet norakstītais apjoms - 49 miljoni latu. Tas nozīmē, ka nauda ārvalstu vērtspapīros ieplūst, un tas savukārt liecina, ka attīstās tendence finansu līdzekļus ieguldīt tieši ārvalstu vērtspapīros.

Kopējais šā gada apgrozījums vērtspapīru tirgū bijis 1,38 miljardi latu. Piecu mēnešu apgrozījums 2000. gadā salīdzinājumā ar 1999. gada pirmajiem pieciem mēnešiem ir palielinājies par 78%. Tas ir ļoti liels pieaugums, uzskata V.Gustsons, un visstraujākais no visiem finansu tirgus sektoriem. Visu veidu vērtspapīros šajā gadā ieskaitīti bijuši 703 miljoni latu, bet norakstīti 677 miljoni latu. Tas norāda uz izteiktu tendenci ieguldīt naudu vērtspapīros. Taču šā gada piecos mēnešos noteicošie darījumi bijuši ar Latvijas valsts parādzīmēm (atšķirībā no tendences 2000. gada maijā) par kopējo summu 638 miljoni latu. Ar ārvalstu vērtspapīriem kopējais darījumu apjoms šogad bijis par 487 miljoniem latu. Tātad joprojām uzticība Latvijas valsts vērtspapīriem ir ļoti augsta, teica V.Gustsons. Darījumi ārpusbiržas tirgū šogad bijuši par 163 miljoniem latu, bet biržas tirgū apgrozījums bijis 91 miljons latu. Kopumā šogad ir izteikta pozitīva attīstības tendence.

V.Gustsons vēl informēja, ka ir izsludināts vienotais Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums (skat. "LV" 2000. gada 20. jūnija laidienu). Vienotai finansu un kapitāla tirgus uzraudzībai kā apvienotai administratīvai institūcijai darboties jāsāk 2001. gada 1. jūlijā. Paredzams, ka pāreja uz vienotu darbību notiks kvalitatīvi un pakāpeniski, teica V.Gustsons, jo pie šā procesa tiek strādāts regulāri. Vēl nav skaidrības par komisijas vadību, bet tas būtu atrisināms šā gada laikā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisija

Vērtspapīru apgrozījums 2000.gadā (latos)