Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu nav pieļaujama transportlīdzekļu izmantošana bez to reģistrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā veic 2 institūcijas: Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) – reģistrē ceļu satiksmē iesaistītos mehāniskos transportlīdzekļus, to piekabes un mopēdus; Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija – reģistrē traktortehniku un tās piekabes.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā ir vairāki militāri kāpurķēžu transportlīdzekļi, kurus NBS izmanto starptautiskajās mācībās un NBS organizētos mācību procesos ar iespējamo izbraukšanu uz vispārējās lietošanas ceļiem. Pie esoša tiesiskā regulējuma šāda veida tehnika (militārie kāpurķēžu transportlīdzekļi) ir jāreģistrē Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā Zemkopības ministrijas noteiktajā kārtībā, kas neatbilst šīs tehnikas būtībai, tās turpmākās izmantošanas mērķiem.
Likumprojektā noteikts, ka visi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piederošie transportlīdzekļi tiks sadalīti divās kategorijās: administratīvie militārie līdzekļi, t.i., tie, kurus izmanto NBS ikdienas administratīvo, operatīvo un saimniecisko uzdevumu izpildei; specializētie militārie līdzekļi, t.i., NBS kaujas mehāniskie transportlīdzekļi, specializētie militārie riteņu vai kāpurķēžu pašgājēji, kas aprīkoti ar aizsargbruņām vai bez tām, vai motocikli, kuri izmantojami kaujas uzdevumu izpildei vai kaujas mācību nodrošināšanai.
Ņemot vērā specializēto militāro transportlīdzekļu specifiku, to reģistrāciju, tehnisko apskati veiks Aizsardzības ministrija (administratīvo militāro transportlīdzekļu reģistrācija, tehniskā apskate un kontrole paliks CSDD kompetencē). Papildus tam likumprojekts paredz, ka turpmāk Aizsardzības ministrija izdos specializētā militārā transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Speciālo operāciju spēki nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Speciālo operāciju spēki nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).
Paredzēts noteikt, ka ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) nodrošina Speciālo operāciju spēku vienība, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības dienests sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām institūcijām, kā arī citām valsts un pašvaldību institūcijām organizē un veic ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam.
Noteikumu projektā noteikts, ka drošības pasākumu pilns apjoms ir ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana, pagaidu uzturēšanās vietas Latvijas Republikā apsardze un informācijas nesankcionētas ieguves novēršana.
Par ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju plānotajām vizītēm Latvijas Republikā Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs, Saeimas Kancelejas protokola vadītājs vai Valsts prezidenta Kancelejas protokola vadītājs rakstiski informē Drošības dienesta komandieri ne vēlāk kā septiņas darbadienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad Ārlietu ministrija, Saeimas Kancelejas protokols vai Valsts prezidenta Kancelejas protokols ir saņēmis informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu.
Paredzēts noteikt, ka atkarībā no ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju pārvietošanās veida ir šādi drošības eskorti: transportlīdzekļu eskorts – attiecīgos transportlīdzekļus pavada viens vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi; Drošības dienests to organizē un izpilda patstāvīgi vai sadarbībā ar Valsts policiju vai Militāro policiju; personiskās apsardzes eskorts, kuru nodrošina Drošības dienests.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā.

Rīkojuma projektā noteikts, ka Ministru kabinets apstiprina Latviešu valodas apguves valsts programmas koordinācijas padomi 14 cilvēku sastāvā, kā arī nosaka personas, kuras iekļaujamas padomes sastāvā. Par padomes priekšsēdētāju paredzēts iecelt Kārli Šadurski, izglītības un zinātnes ministru.
Vienlaikus sagatavoti grozījumi noteikumos “Latviešu valodas apguves valsts programmas koordinācijas padomes nolikums”, kuri precizē līdzšinējās padomes funkcijas un sastāvu, akcentējot, ka padome ir institūcija, kura pārrauga valsts un starptautisko finansējumu, koordinē izglītības reformas gaitu un sniedz priekšlikumus un atbalstu Latviešu valodas apguves valsts programmas koordinācijas padomes Vadības vienībai.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”.
Grozījumi likumā tiek precizēti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Autortiesību līgumam un Izpildījumu un fonogrammu līgumam.
Pilnībā no jauna tiek iestrādāti nosacījumi: par vidutājiem atbilstoši direktīvai; par informāciju par tiesību pārvaldījumu aizsardzību atbilstoši direktīvai un WIPO līgumiem; par tehnoloģisko līdzekļu aizsardzību atbilstoši direktīvai un WIPO līgumiem; aizliegums reproducēt notis bez tiesību subjekta atļaujas atbilstoši direktīvai; izplatīšanas t iesību izbeigšanās teritorija tiek mainīta no Latvijas uz Eiropas Savienību atbilstoši direktīvas noteikumiem.
Tiek grozīti likuma 34.pants un 35.pants, nosakot jaunu kārtību attiecībā uz nesēja atlīdzību par filmas un fonogrammas reproducēšanu personiskām vajadzībām, kā arī darbu reprogrāfisku reproducēšanu ar skeneriem, ņemot vērā Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004.gada 1.maijā.
Papildus tiek grozīti un papildināti nosacījumi par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, ņemot vērā praktiskas problēmas, kas atklājušās saistībā ar nepietiekamu organizāciju darbības regulējumu likumā, kā arī ņemot vērā ES dalībvalstu praksi un ES Parlamenta Juridiskās un iekšējā tirgus komitejas iniciatīvas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Rīgas Doma likums”.
Rīgas Doms ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, izcils valsts nozīmes 13.–20.gs. kultūras piemineklis. Rīgas Doms pilda arī muzeja funkcijas, tā ir koncertzāle, valstij nozīmīgu pasākumu organizēšanas vieta. Rīgas Doms ir valsts prestiža objekts.
1992.gada Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3.punktā noteikts, ka likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgo kultūras pieminekli – Rīgas Domu, kura statuss jānosaka ar īpašu likumu.
Rīgas Doma likumprojekts izstrādāts, lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības un apsaimniekošanas jautājumus. Likumprojektā atrunāta Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtība, finansējums, valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.