Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mans Dao, mans ceļš. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.2004., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/83097

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 16.01.2004.

Laidiena Nr. 8, OP 2004/8

Vēl šajā numurā

15.01.2004., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mans Dao, mans ceļš

MMMA.PNG (36179 bytes)
Pēc četru gadu darba nobeigumam tuvojas Induļa Rankas versija komunisma un fašisma upuru piemiņai. Tā ir trīs metrus augsta skulptūra melnā granītā, kam tēlnieks devis nosaukumu MMM – Mans Mocekļu Monuments. Skulptūras saturs atklāts ar grafiski veidotu krustu zīmējumu uz speciāli sagatavota pulēta romba spoguļa Radītāja rokās
Foto: no mākslinieka ģimenes albuma

Mēs joprojām dzīvojam cietsirdīgā, karu un terora ietekmētā pasaulē. Tikai iedziļinoties vēsturē un folklorā, sākam apjaust ieilgušo atsvešinātību no mūsu autentiskā mantojuma, no nevardarbīgas, uz dabu centrētas kultūras. Apzinoties šo skaudro patiesību, mākslinieku, kultūras menedžeru un ideologu tiešs uzdevums tagad jaunās Eiropas rītausmā būtu patiesi iedziļināties vēstures procesos un atmodināt, celt gaismā to pozitīvo, nevardarbīgas radošas enerģijas pilno pagājības slāni, kas guļ pasaules un arī Vecās Eiropas dažādās joslās, atgriezt kultūru tuvāk Zemei, kas ir tās barotāja, skolotāja un iedvesmotāja. Jāpanāk lūzums pašreizējā ideoloģijā, kur par vērtības mērauklu izvirzīts mantības un egoisma kults. To mēs varam, ja ar Spīdolas vairogu iesaistāmies nevardarbīgā skaistuma cīņā.

Tautas dziesmu biezoknī

Pašam nemanot, ir pagājis gandrīz pusgadsimta, kopš esmu pievērsies mākslinieciskas dabas apcerei par folkloras tēmām. Jau kā Latvijas Mākslas akadēmijas students daudz zīmēju un krāsās skicēju tautas pagātnes ainas un ticējumus. Sākumā ļoti labs ceļvedis un palīgs bija senie kalendāri ar ierašu un gadskārtu reģistriem un dīvainiem, trāpīgiem tautisko izdarību formulējumiem. Pamazām atklāju, ka tam vislabāk atbilda formas, kas veidotas kokā, metāla ciļņos vai, vēl labāk, cirstas akmenī, ietvertas kādā noteiktā ciklā un izkārtotas brīvā dabā. Toreiz es mērķēju uz manai darbnīcai tuvo Mārupītes krastmalu Rīgas dienvidu nomalē. Mana literārā gaume diezgan noteikti ievirzījās poētiskā gultnē. Drīz vien uzgāju mūsu krāšņo tautasdziesmu biezokni un reizē atklāju arī citu tuvāku un tālāku tautu kultūras bagātības. Man izveidojās internacionāls domāšanas veids, saglabājot dziļu savas zemes patriotismu.
Papētot savus arhīvus, redzu, ka bieži vien gada laikā radušās vairākas palielas akmens skulptūras. Es steidzos. Tautai grimstot arvien dziļāk bezpersoniskajā padomju cilvēka statusā, ar saviem darbiem, kas nāca no dziļākas atklāsmes un tapa ar vislielāko pašatdevi, gribēju modināt un apliecināt savu tautu, dot kopējā Atmodas bangojumā savu, cik vien iespējams lielāku artavu.

Uz Dainu tēva piemiņas takas

Laimīgi nāca piedāvājums radīt Turaidas pilskalna gleznainajos pauguros un nogāzēs Dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņas taku. Šis muzeja direktores Annas Jurkānes uzaicinājums izrādījās liktenīgs. Darbu gūzma ieguva noteiktu ievirzi. Jau krietni sen mans draugs folkloras pētnieks Kārlis Arājs man sarunās bija atklājis, ka gandrīz visas dainas savā pirmsākumā veidotas kā buramvārdi. Tas mani ļoti patīkami pārsteidza, lika palauzīt galvu. Bet tas, ka folklora iet roku rokā ar mitoloģiju, jau pat aklajam redzams. Mitoloģija ir kultūras arheoloģija. Tajā saglabājušās aizvēsturisko laiku lauskas. Latviešu zinātnieka Haralda Biezā, slavenās lietuvietes Marijas Gimbutienes un citu autoru pētījumi baltu un senās Eiropas tautu reliģijās salīdzina sakritības pirmskristietības dievību un Dieva izpratnē.
“Viņi, nepazīdami [kristiešu] Dievu, dieviskoja visu pasauli, mēnesi un zvaigznes, pērkonu, putnus un četrkājainos dzīvniekus, pat krupjus. Viņiem bija arī svētbirzis, svētie lauki un ūdeņi.” Tā liecina Dasburgu Pēteris 1326. gada Prūsijas hronikā. Dievību simbolisma galvenā tēma ir dzimšanas un miršanas mistērija un dzīvības atjaunošanās uz Zemes un Kosmosā. Senajās mākslās tas ir manifestēts kā dinamiskas un cikliskas kustības, virpuļojošas un vijīgas spirāles, čūskas – plīvojošas un gredzenos virpuļotas, kā apļi, sirpji, ragi, dīgsti, vasas un dzinumi. Kā grāmatā “Senās Eiropas dievības” raksta Marija Gimbutiene, “priekšvēsturiskās Eiropas dievības manifestē sevi kā vesela karaļvalsts”.

RA2.PNG (72114 bytes)
Indulis Ranka
Foto: Arnis Blumbers, “LV”

Savpati un vienoti pasaules kultūrā

Mūsu pirmskristietības laiku duālais Dieviņš, kas šifrēts kā Ubadziņš, ir paralēla un tomēr unikāla personība pasaules kultūrā, kas mani neprātīgi sajūsminājusi. No tās kaut daļu esmu mēģinājis ietvert Dziesmu tēva skulptūrā Turaidas Dainu kalnā. Lielās Mātes vaibstus esmu iešifrējis Saules dainām veltītos motīvos un zīmēs. Laikā, kad norisinājās galvenais Dainu kalna ansambļa komponēšanas un izveides darbs, daļu no šīm tēmām izvērsu un īstenoju, intuitīvi meklēdams un sev atklādams mūsu folkloras elementu, sevišķi ornamentikas, pārsteidzošo radniecību ar Amerikas indiāņu, kā arī Tālo Austrumu sinto un citu kultūru simboliem.
Kopš Latvija atkal ir neatkarīga, studiju braucienos un simpoziju kopdarbos ar norvēģu, vācu, japāņu un citu tautību tēlniekiem esmu guvis reālu apliecinājumu savai pārliecībai, ka folklora, mitoloģija un reliģija ir vienots pasaules tautu kultūras pamats. Arī manos jaunākajos darbos atspoguļojas pasaules vienotības doma, kas sakņojas gan manā pieredzē, gan tajā, ko dzīves gājumā esmu sapratis un apguvis. Savam draugam norvēģu arhitektam Ulrikam Hellumam un viņa mājai esmu veltījis skulptūru “Baltais Trollis”. Divarpus metrus augstais un deviņas tonnas smagais labradora akmens veidojums nobrieda un izauga smagā darbā Norvēģijas labradora lauztuvēs netālu no Larvikas, domājot par tām daudzajām niansēm, kas sakausēdamās veido nāciju un tautu ar gadsimtiem bagātu vēsturi un mūžsenu atmiņu.
Pagājušajā rudenī pabeidzu pieminekli latviešu pasaku krājējam, folkloristam un sinologam Pēterim Šmitam. Tā izveidošanu ierosināja profesora pēcteči un mūsu Zinātņu akadēmija, Folkloras krātuve un Latvijas Universitāte, finansēja Valsts kultūrkapitāla fonds. Bijušā LU profesora, Tālo Austrumu Vladivostokas universitātes rektora un ķīniešu valodas profesora neikdienišķās personības šķautnes esmu izteicies ar divām laika zīmēm – latviešu ornamentu Aka un ķīniešu filozofisko Dao hieroglifu.
Pirms pāris gadiem piedalījos starptautiskā konkursā un tiku aicināts pārstāvēt Latviju Cilvēces Monumenta piramīdā, ko veidos 193 nāciju mākslinieki. Katram autoram uz piecām smilšakmens bloka plaknēm jāatveido savai zemei zīmīgi vēsturiski, folkloristiski, mitoloģiski, reliģiski un kultūras simboli un vaibsti. Pagaidām kopdarba izpilde organizatorisku un tehnisku grūtību dēļ atlikta, taču ceru, ka tuvākajos gados tā īstenosies. Līdzdalība šajā visu nāciju kopdarbā būtu labs vainagojums manām aktivitātēm folkloras tēmu risināšanā.

Indulis Ranka

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!