Vēlēšanu reģistrācijai jauna kārtība

Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētāju reģistrācijas kārtība ir jāvienādo ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai nodrošinātu tiesības Latvijā vēlēt un kandidēt citu ES dalībvalstu pilsoņiem. Latvijas vēlētājiem arī jādod iespēja vēlēt un kandidēt jebkurā citā ES dalībvalstī.

Projektu vadītāja Evija Kļave, Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa un CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Sākot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā gada jūnijā, Latvijā mainīsies vēlētāju reģistrācijas kārtība. Saeimā tiks izstrādāts Vēlētāju reģistra likumprojekts, kas paredz arī Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā demokrātisko pasaules valstu, reģistrēt vēlētājus pirms vēlēšanām, piesaistot viņus vienam noteiktam iecirknim. Tomēr vēlēšanu kārtības maiņa neatstās būtisku iespaidu uz vēlētāju līdzdalību. Vēlētāju līdzdalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās visdrīzāk būs atkarīga no vēlētāju motivācijas piedalīties vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sadarbībā ar Baltijas Sociālo zinātņu institūtu (BSZI) janvārī veiktā vēlētāju viedokļu aptauja fokusa grupās.

Kā tiks reģistrēti vēlētāji

Likumprojektā paredzēts, ka vēlētāji tiks reģistrēti pirms vēlēšanām un atbilstoši viņu deklarētajai dzīvesvietai tiks noteikts vēlēšanu iecirknis, kurā vēlētājam būs jābalso. Turpmāk vēlēšanās varēs balsot tikai tajā iecirknī, kurā vēlētājs būs reģistrēts, bet, laikus par to informējot, vēlēšanu iecirkni varēs mainīt. Paredzēts ieviest arī iepriekšējo balsošanu Latvijā un pasta balsošanu vēlētājiem, kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs.
Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētāju reģistrācijas kārtība jāvienādo ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai nodrošinātu tiesības Latvijā vēlēt un kandidēt citu ES dalībvalstu pilsoņiem. Latvijas vēlētājiem arī jādod iespēja vēlēt un kandidēt jebkurā citā ES dalībvalstī.
Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām atlikuši vairs nepilni pieci mēneši, tādēļ jaunā vēlētāju reģistrācijas kārtība jāievieš ļoti steidzami un jāsniedz iedzīvotājiem visa nepieciešamā informācija, vakar, 13. janvārī, preses konferencē atzina CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, CVK plāno sagatavot informatīvu programmu, lai vēlētājus laikus informētu par jauno kārtību. Jau šā gada martā CVK sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi katram vēlētājam izsūtīs informāciju par balsošanas kārtību un to, kurā vēlēšanu iecirknī vēlētājs reģistrēts. Ikvienam iedzīvotājam tiks dota iespēja mainīt savu vēlēšanu iecirkni. Iecirkņa maiņa būs iespējama ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas.

Par ko liecina
pētījumā iegūtie dati

Pētījuma pirmajā posmā tika intervētas trīs fokusa grupas (iedzīvotāji, kuriem deklarētā dzīvesvieta nesaskan ar faktisko; kuri dzīvo Rīgā, bet vasaras pavada ārpus Rīgas; Rīgas rajona iedzīvotāji, kuriem deklarētā dzīvesvieta sakrīt ar faktisko). Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju informētību un attieksmi pret jauno sistēmu, kā arī izzināt iespējamās problēmas, kas varētu rasties vēlēšanu gaitā.
Kā pastāstīja BSZI direktore Brigita Zepa, pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās būs atkarīga no personiskās motivācijas, kuras pamatā savukārt būs vēlētāju vērtējums par šo vēlēšanu iekšpolitisko un ārpolitisko nozīmīgumu. Tikai retais no aptaujātajiem iedzīvotājiem domā mainīt reģistrēto vēlēšanu iecirkni, jo pastāv uzskats, ka iecirkņa maiņa būs visai sarežģīta procedūra. Tāpat vairums respondentu atzinuši, ka tiem svarīga šķiet iespēja nobalsot iepriekš, bet nav tik būtiski, vai, balsojot iepriekš, to varēs darīt jebkurā iecirknī vai tikai savā.
Nozīmīgākā problēmgrupa, kam varētu rasties grūtības ar jauno vēlēšanu kārtību, tiek minēti cilvēki, kas nedzīvo reģistrētajās dzīvesvietās. Īpaši problemātiski ir nesasniedzamie vēlētāji, tie, kuri nesaņem pastu, kas tiem nosūtīts uz reģistrēto dzīvesvietu, atzīst BSZI projektu vadītāja Evija Kļave.
A.Cimdars uzskata, ka vairumam vēlētāju jaunā sistēma nenesīs gandrīz nekādas izmaiņas, jo pēdējās Saeimas vēlēšanās no 539 pašvaldībām 438 bija tikai viens vēlēšanu iecirknis, līdz ar to šie iedzīvotāji arī turpmāk dosies uz to pašu iecirkni. Zināmas neērtības varētu rasties lielāko pilsētu, it īpaši Rīgas, iedzīvotājiem, kur ir daudz vēlēšanu iecirkņu un nozīmīga daļa iedzīvotāju nedzīvo savās reģistrētajās dzīvesvietās.

Iedzīvotājiem
vajadzīga informācija

Vairums aptaujāto atzīst, ka, izlemjot – doties vai nedoties uz Eiroparlamenta vēlēšanām –, viņiem ļoti nozīmīga informācija par to, kādas būs Latvijas deputātu iespējas, darbojoties Eiropas Parlamentā. Tāpat svarīgi, lai pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā būtu pieejama plaša informācija par vēlēšanu kārtību un to, kā rīkoties, ja iedzīvotājs ir nokļuvis nepareizā vēlēšanu iecirknī.
Nākamajā, kvantitatīvajā, aptaujas posmā tiks aptaujāti 1000–1200 vēlētāji visas Latvijas teritorijā. Aptaujas rezultāti būs zināmi februāra beigās, un tie ļaus prognozēt atsevišķu sociālo grupu rīcību Eiroparlamenta vēlēšanās.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv