
Ukrainai jauns vēstnieks
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Ukrainas vēstnieks Mirons Jankivs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vakar, 13.janvārī, Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savu akreditācijas rakstu iesniedza Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mirons Jankivs.
Pēc akreditācijas ceremonijas sarunā ar prezidenti vēstnieks
uzsvēra, ka Ukrainai ir svarīga Latvijas pieredze eirointegrācijā un sadarbībā
eiroatlantiskajā laukā.
Abas puses pauda prieku par labajām attiecībām starp Latviju un Ukrainu, kas
izveidojušās pēc neatkarības atgūšanas. Prezidente un vēstnieks pārrunāja abu
valstu zinātnieku iespējamo sadarbību, kā arī citus jautājumus. (Oficiāli par
akreditāciju — “LV” šajā laidienā, A daļā, Informācijas sadaļā, A24 lpp.)
Mirons Jankivs dzimis 1951.gada 25.jūlijā Ukrainā, Ļvovas apgabala Strijas rajonā. Beidzis I.Franka Ļvovas universitātes Tautsaimniecības plānošanas fakultāti, ekonomikas zinātņu doktors, profesors. No 1973. līdz 1988.gadam strādājis par pasniedzēju, docentu un vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Ternopoles un Ļvovas universitātēs, pēc tam bijis dažādos amatos Ļvovas apgabala valsts institūcijās. No 1994.gada Ļvovas apgabala izpildkomitejā, pēc tam apgabala valsts administrācijā bijis priekšsēdētāja pirmais vietnieks un ekonomikas pārvaldes vadītājs. No 2000. līdz 2002.gadam vadījis Ukrainas vēstniecības tirdzniecības un ekonomikas misiju Polijā. No 2002. līdz 2003.gadam bijis Ļvovas apgabala valsts administrācijas priekšsēdētājs. Precējies, ir divas meitas.
“Latvijas Vēstnesim”
– Vēstnieka kungs, savu misiju Latvijā jūs sākat mūsu valstij
īpaši nozīmīgā gadā: jau pēc dažiem mēnešiem Latvija kļūs par pilntiesīgu
NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
– Tas man liekas ļoti simboliski un nozīmīgi. Es arī jūsu Valsts prezidentei
pateicos, ka viņa atrada laiku Latvijai tik nozīmīga gada sākumā pieņemt manu
akreditācijas vēstuli. Fakts, ka Latvija drīz būs pilntiesīga NATO un ES
dalībvalsts, mainīs arī mūsu divpusējo attiecību stratēģiju un taktiku. Ukraina
ļoti augstu vērtē jūsu pieredzi, saskaņojot Latvijas likumdošanu ar ES standartiem.
Mēs arī augstu vērtējam Latvijas pieredzi ekonomikas un humanitārajā jomā. Tas ir
vesels prioritāru jautājumu loks, kuros mūs ļoti interesē Latvijas pieredze. Latvija
mums ir arī ļoti nozīmīga tirdzniecības partnere, un mēs gribam, lai tāda arī
paliktu. Mēs arī ceram palielināt tirdzniecības apjomu starp mūsu valstīm. Mēs
gribētu attīstīt tādas prioritāras ekonomikas jomas kā tranzīta integrācija,
tradicionālie know–how un sasniegumi jaunievedumu jomā. Mūs interesē arī
Latvijas zinātnes sasniegumi, abu valstu zinātnes centru un tehnikas parku sadarbība,
kontakti starp brīvajām ekonomiskajām zonām un vēl citas abpusēji izdevīgas
sadarbības formas. Protams, sakarā ar Latvijas iestāšanos ES mums jaunā līmenī
nāksies veidot arī normatīvi tiesisko bāzi.
– Tomēr šķiet, ka pēc Latvijas iestāšanās ES jārēķinās ar zināmu Latvijas
un Ukrainas ekonomisko sakaru kritumu, jo mūsu valstij taču nāksies rēķināties ar ES
likumdošanas prasībām.
– Jā, Latvijas iestāšanās ES sākumā iespaidos mūsu tirdzniecības apjomu. Taču
mūsu uzdevums ir līdz minimumam samazināt šā procesa negatīvās sekas. Protams, tiks
denonsēts mūsu brīvās tirdzniecības līgums. Taču Ukraina jau ļoti veiksmīgi
sadarbojas ar Vāciju, Franciju un vēl citām ES valstīm, un mūsu tirdzniecības apjoms
pieaug. Mēs esam iemācījušies sadarboties arī ar ES valstīm. Tāpēc jāizanalizē
visi šķēršļi, kas eventuāli varētu rasties mūsu tirdzniecības attiecībās, un
jādara viss iespējamais negatīvo seku novēršanai vai minimizēšanai. Mēs jau
izstrādājam konkrētus pasākumus arī ar citām ES jaunā desmitnieka valstīm,
piemēram, ar Poliju un Ungāriju.
– Vai jums jau bijusi iespēja Rīgā tikties ar saviem tautiešiem – samērā
plašās un aktīvās Latvijas ukraiņu kopienas pārstāvjiem?
– Latvijā es esmu vēl tikai trešo dienu. Taču tieši šodien (13. janvārī –
J.Ū.) drīz pēc mūsu intervijas, vēstniecībā ieradīsies Rīgas Ukraiņu
ģimnāzijas pārstāvji. Es viņiem esmu no Kijevas atvedis grāmatas, mācību
līdzekļus, audio un video materiālus, datoru, kā arī konfektes un citas dāvanas.
Vēstniecībā jau ir tradīcija, ka Rīgas Ukraiņu ģimnāzijas bērni pie mums ierodas
13.janvārī, lai, pēc vecā kalendāra, pavadītu veco gadu. Šodien, savā ziņā vecā
gada izskaņā, mēs vēstniecībā klausīsimies ukraiņu bērnu skandētās ukraiņu
tautasdziesmas. Protams, tuvākajā laikā es tikšos ar šīs skolas pedagogiem
lietišķā noskaņā, taču jau tagad varu teikt, ka viņi Latvijā jūtas ļoti labi.
Šī taču ir īpaša skola – vienīgā ukraiņu ģimnāzija bijušajā PSRS teritorijā
ārpus Ukrainas.
– Vēstnieka kungs, pērnā gada rudenī bija sagatavota Ukrainas premjerministra
vizīte Latvijā, taču, pēc Ukrainas puses lūgumu, tā tika atlikta.
– Jā, tam bija objektīvs iemesls. Mūsu valdības vadītājam bija steidzami
jāpiedalās sarunās ar Krievijas premjerministru par strīdīgo Tuzlas salas jautājumu.
– Kāds ir šīs vizītes projekta tālākais liktenis?
– Vizīte ir pārcelta uz 2004. gadu. Tagad mēs ķersimies pie šīs vizītes
atkārtotas sagatavošanas. Šogad plānojam arī starpvalstu ekonomiskās sadarbības
komitejas kārtējo sēdi. Es domāju, gada pirmā puse mūsu attiecībās būs ļoti
intensīva. Līdzīgu dinamiku Ukrainas un Latvijas attiecībās centīsimies saglabāt
arī turpmāk.
Jānis Ūdris, “LV“