Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs, – “Latvijas Vēstnesim”

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

– Pērn tika pazeminātas vairāku nodokļu likmes, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklis – līdz 19 procentiem, sociālās apdrošināšanas nodoklis – līdz 33 procentiem. Vai arī šogad Finanšu ministrija (FM) plāno iet nodokļu samazināšanas ceļu?
– Pagājušā gada beigās tika atcelts arī iepriekšējās valdības lēmums ieviest 9 procentu samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, to aizstājot ar 5 procentu samazināto PVN likmi, tas ir, minimālo likmi, kuru nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīvas (iepriekšējā valdība bija noteikusi ES direktīvās paredzēto maksimālo likmi). Šogad FM turpinās uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu no 19 līdz 15 procentiem, kā arī veiks nepieciešamos aprēķinus attiecībā uz iespējamajiem neapliekamā minimuma palielināšanas scenārijiem, sākot ar 2005.gadu. Scenāriji varētu būt vairāki: neapliekamā minimuma palielināšana, tā piemērošana tikai par apgādībā esošām personām vai neapliekamā minimuma likvidēšana, tā vietā ievērojami palielinot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Ļoti svarīgi būs šo jautājumu saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo šajā gadījumā tiks dalīta pašvaldību nauda. Kā zināms, 71,6 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk pašvaldību budžetos.
– Tātad neapliekamā minimuma paaugstināšanu varam gaidīt ne agrāk kā 2005.gadā?
– Tā mēs prognozējam. Neapliekamais minimums nav palielināts jau daudzus gadus – lai cik paradoksāli tas būtu, pēdējo reizi neapliekamais minimums tika mainīts Andra Šķēles valdības laikā, turklāt samazināšanas virzienā. Toreiz tas tika pazemināts no 22,5 līdz 21 latam.
– Iepriekšējās valdības lēmumu par 9 procentu PVN likmes piemērošanu vairākām sociāli svarīgām preču un pakalpojumu grupām FM atcēla ne tikai tādēļ, lai iepriecinātu Latvijas iedzīvotājus Ziemassvētkos, bet arī tāpēc, ka šis lēmums bijis nepamatots. Kādi ir jūsu argumenti?
– Pēc Valsts prezidentes lūguma mēs padziļināti analizējām jautājumu par iespēju piemērot 5 procentu PVN samazināto likmi. Bet runa bija tikai par medikamentiem. Te gan jāteic, ka FM vienmēr ir iebildusi pret divām samazinātajām PVN likmēm, tādēļ mēs analizējām iespēju samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem visām ar samazināmo likmi apliekamajām preču un pakalpojumu kategorijām. Kā zināms, 9 procentu likmes autors ir iepriekšējais finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Šis jautājums tika izskatīts arī iepriekšējā valdībā, un par to Saeimā balsoja iepriekšējā koalīcija.
Pēc mūsu jaunākajām aplēsēm, reāli budžeta ieņēmumi samazināsies diezgan ievērojami – vairāk nekā par 7 miljoniem latu. Taču 2004.gadam FM jau bija paredzējusi 9 procentu PVN likmes kompensācijas Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai medikamentu un grāmatu cenu pieauguma dēļ. Tā kā 9 procentu PVN likme netiks ieviesta, šīs kompensācijas nebūs jāmaksā, un radās iespēja attiecīgi samazināt gan šo ministriju ieņēmumus, gan to izdevumus. 2004.gadā samazinātās PVN likmes ietekme uz budžeta bilanci ir ievērojami mazāka, un to mēs koriģēsim arī ar budžeta grozījumiem, lai nepieļautu budžeta deficīta palielināšanos.
PVN samazinātās likmes sakarā vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka arī mūzikas ierakstiem būtu jānosaka 5 procentu PVN samazinātā likme. PVN likmes Eiropas Savienībā stingri regulē 6.direktīva. Tajā ietvertajā speciālajā preču un pakalpojumu sarakstā, tā dēvētajā H pielikumā, minētas tās preču un pakalpojumu kategorijas, kurām drīkst piemērot PVN samazināto likmi. Nevis obligāti jāpiemēro (ir valstis, kurās vispār nav PVN samazinātās likmes), bet drīkst piemērot. Mūzikas ierakstu kompaktdisku šajā sarakstā nav. Tādējādi mēs pat pie labākās gribas nevaram uz tiem attiecināt šo likmi.
– Finanšu ministrija ir deklarējusi, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā tiks nodrošināti vieni no zemākajiem nodokļiem Eiropā. Vai tomēr nebūs tā, ka pēc iestāšanās ES nodokļu slogs valstī pieaugs? Kuras, jūsuprāt, ir tās pozīcijas, kurās vispirms būtu jārēķinās ar pieaugumu?
– Nodokļu slogs kopumā tiešām saglabāsies vienā no zemākajiem līmeņiem salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm. Piemēram, ar 15 procentu uzņēmumu ienākuma nodokli atpaliksim tikai no Īrijas, kur tas ir 12,5 procenti.
Tomēr daži nodokļi palielināsies, piemēram, akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, lai gan šai ziņā jau tagad esam sasnieguši ES minimālo līmeni. Pakāpeniski pieaugs arī akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem, mainīsies akcīzes nodokļa struktūra alum. Pašlaik Latvijā ir spēkā pakāpienveida likme, kas ar 1.maiju tiks mainīta uz lineāro likmi. Akcīzes nodoklis pieaugs arī degvielai, piemēram, ar 1.janvāri jau sākās pakāpeniska likmes palielināšana dīzeļdegvielai.
Jāatzīst, ka akcīzes likme degvielai un citiem energoresursiem patiesībā būtu jāpalielina vēl straujāk. Taču FM jau bija veikusi visus sagatavošanās darbus, kad Eiropas Savienībā tika nodota izskatīšanai jauna direktīva par enerģijas aplikšanu ar nodokļiem, kas paredz aplikt energonesējus ar ievērojami lielākiem nodokļiem, nekā to paredz pašreizējā direktīva. Savukārt vecā direktīva, saskaņā ar kuru mums būtu jāpalielina akcīzes nodoklis degvielai, ar 1.janvāri zaudēja spēku, bet par jauno direktīvu Latvija iestāšanās sarunās nav runājusi, tātad nav uzņēmusies saistības to noteiktā laikā ieviest. Latvija, līdzīgi kā daudzas citas valstis, ir pieprasījusi pārejas periodu šīs direktīvas ieviešanai. Tagad Eiropas Komisija analizē mūsu sagatavotos priekšlikumus pārejas periodam.
– Nav noslēpums, ka Latvijas iekšzemes kopproduktā samērā liels īpatsvars ir ēnu ekonomikai, kas, pēc dažādiem datiem, sasniedz 17 līdz 40 procentu. Kas tiek darīts fiktīvo uzņēmumu skaita un nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanai?
– Šai ziņā tiek veikti plaši pasākumi. Mēs strādājam trīs galvenajos virzienos, izvēršot cīņu pret aplokšņu algām, kontrabandu un PVN krāpšanu. Ir izdarīti vairāki grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas ierobežo iespēju nodarboties ar PVN krāpšanu un ļauj Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārliecināties par uzņēmēja, kurš vēlas reģistrēties kā PVN maksātājs, spēju veikt uzņēmējdarbību. Šis pasākums ir vērsts tieši uz cīņu pret fiktīvajām firmām, jo tās, kā zināms, bieži tiek reģistrētas uz personu bez noteiktas dzīvesvietas vārda, kā arī izmantojot zagtas vai nozaudētas pases. Pateicoties minētajiem likumu grozījumiem, VID var pārliecināties, vai konkrētā persona ir spējīga veikt uzņēmējdarbību, bet tas savukārt samazina iespējas dibināt fiktīvus uzņēmumus.
Runājot par PVN atmaksu, jāatzīmē, ka FM ir ierobežojusi laiku, kurā jāveic audits, lai pārbaudītu PVN atmaksas pieprasījuma pamatotību. Visbiežāk izmantotā PVN krāpšanas shēma ir nepamatota prasība atmaksāt PVN par it kā samaksātiem pakalpojumiem kaut kādiem uzņēmumiem, kuri galarezultātā izrādās fiktīvi vai nav nomaksājuši PVN u.tml. Agrāk audita laiks bija neierobežots, bet tagad tas jāveic trijos mēnešos, kuru laikā jāpieņem lēmums.
Cīņa pret kontrabandu pirmām kārtām skar akcīzes preces. FM ne vien pastiprinājusi kontroles pasākumus, bet arī veikusi izmaiņas atsevišķos normatīvajos aktos, piemēram, “Naftas produktu (degvielas) aprites noteikumos”, ierobežojot degvielas vairumtirgotāju ķēdes, kurās bieži vien parādījās nezināmas izcelsmes degviela. Un rezultāti ir redzami. Gan akcīzes nodokļa, gan PVN ieņēmumi pērn ir ievērojami pieauguši.
Izskaužot aplokšņu algas, sākotnēji nācās pārliecināt VID, ka tā ir sasāpējusi problēma, kura steidzami jāatrisina. Darbu esam izvērsuši trīs virzienos. Pirmo vēlos minēt Finanšu policijas un nodokļu inspektoru darbību, pārbaudot iespējamos nelegālās nodarbinātības un aplokšņu algu izmaksas gadījumus. Otrs darba virziens ir saistīts ar sabiedrības informēšanu par negatīvajām sekām, ko atstāj aplokšņu algu maksāšana, bet trešais virziens ir darbs ar uzņēmējiem, viņu brīdināšana, nosūtot vēstules tiem uzņēmējiem, kuri pēc riska analīzes nepamatoti zemu vidējo algu dēļ tiek iekļauti riska grupā. Daļa uzņēmēju pēc šādu vēstuļu saņemšanas vidējās algas palielina, bet tajos uzņēmumos, kuros tās netiek paaugstinātas, FM veic kontroles pasākumus. Mūsu mērķis ir nevis sodīt uzņēmējus, bet panākt, lai viņi izprastu aplokšņu algu maksāšanas negatīvos aspektus un legalizētu savu darbību. Finanšu policijā darbojas arī uzticības tālrunis, pa kuru iedzīvotāji var informēt par aplokšņu algu izmaksām un dažādiem citiem finanšu pārkāpumiem. Daudzos gadījumos saņemtā informācija arī apstiprinās.
– Gada laikā – no 2002.gada novembra līdz 2003.gada oktobrim – nodokļos ieņemts par 14 procentiem vairāk nekā tajā pašā laika posmā pirms gada. Vai tas ļauj apgalvot, ka esat gandarīts par VID darbību?
– Kopumā uzlabojums ir acīm redzams, jo 14 procentu pieaugums nodrošināts, neraugoties uz nodokļu likmju samazināšanu. Ir veikta straujākā nodokļu likmju samazināšana pēdējos gados. Nodokļu ieņēmumu pieaugums ievērojami pārsniedz ekonomikas izaugsmes tempus, un tas tiešām liecina par VID darba uzlabošanos, par ko varētu izteikt atzinību VID ģenerāldirektoram K.Ketneram un visam VID kolektīvam, bet darāmā vēl aizvien ir ļoti daudz. Ieņēmumu dienests nemitīgi pilnveido kontroles un citas darba metodes, savukārt kontrabandisti un PVN krāpnieki pilnveido savas darbības shēmas, tādēļ cīņa ar nodokļu nemaksātājiem ir mūžīga, un pilnīgi apmierināti nevaram būt nekad.
– Pašlaik Latvijas ekonomikā vērojams straujš pieaugums. Cik ilgi tas, jūsuprāt, saglabāsies, un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai to noturētu šādā līmenī un varbūt pat vēl paaugstinātu?
– Finanšu ministrija prognozē, ka strauja ekonomiskā izaugsme turpināsies arī šogad, paredzot 6,1 procenta IKP pieaugumu. Lai saglabātu šo straujo izaugsmi, jāturpina uz nodokļu sloga samazināšanu vērstā politika, ko arī darām. Jānodrošina arī sekmīga ES struktūrfondu līdzekļu apguve. Salīdzinot ar valsts budžetu, šie līdzekļi it kā nav lieli – 625 miljoni eiro trīs gadu laikā (valsts budžets ir aptuveni 2 miljardi latu gada laikā), tomēr tie pārsvarā ir investīciju projekti, kas uzskatāmi par izaugsmi veicinošu faktoru. Jāpanāk veiksmīga iekļaušanās visā ES kopējā tirgū – tas ir valdības un mūsu visu valsts uzņēmēju kopīgs uzdevums.
– Tieši uz ko šogad tiks likts uzsvars, ņemot vērā, ka Latvija ar 1.maiju kļūs pilntiesīga ES dalībvalsts?
– Vispirms jāteic, ka jau šā gada valsts budžets lielā mērā tika izstrādāts ar domu, ka Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Tajā paredzēti lieli līdzekļi gan Eiropas Komisijas administratīvās kapacitātes stiprināšanai, gan ES struktūrfondu līdzfinansējumam, gan veselai virknei pasākumu dažādās nozarēs, lai panāktu Latvijas atbilstību ES normām. Finanšu ministrijai darāmā ir ļoti daudz – te var minēt gan ES struktūrfondu apguvi, gan nodokļu un muitas administrācijas sekmīgu iekļaušanos kopējā administrēšanas sistēmā, līdz 1.maijam nodrošinot IT savietojamību, gan iepirkumu likumu pielāgošanu ES prasībām utt.
– Kā jūs kopumā raksturotu aizvadīto gadu, kurš bija arī pirmais gads, kopš esat finanšu ministra amatā?
– Ir veiktas dažas veiksmīgas iestrādes nodokļu iekasēšanas uzlabošanā, ir izdevies sekmīgi pabeigt sarunas ar ES par Latvijas Attīstības plānu. Protams, ir bijis daudz darba saistībā ar valsts budžetu, jo pērn Finanšu ministrijai nācās izstrādāt divus valsts budžetus – gan 2003.gada valsts budžetu, kurš tika pieņemts Saeimā pagājušā gada februārī, gan 2004.gada valsts budžetu un vēl divus budžeta grozījumus. Daudz ir strādāts, sakārtojot normatīvo bāzi, nodokļu likumus, lai tie atbilstu ES prasībām, kā arī veicot jau minētos grozījumus likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas ļāvuši uzlabot nodokļu administrēšanu. Kopumā esmu gandarīts par paveikto.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv