Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā

Darbības sfēra

(1) Līgums attiecas uz studiju un eksāmenu rezultātiem, kuri iegūti Latvijas Republikā un Vācijas Federatīvajā Republikā valsts un valsts atzītajās augstskolās. Tas neattiecas uz to augstskolu piedāvāto studiju programmu militāro saturu, kurās studenti ir saistīti ar dienesta attiecībām.
(2) Abas Līgumslēdzējas Puses pastāvīgi sniedz informāciju viena otrai par 1. panta pirmajā daļā noteiktajām augstskolām Pastāvīgās Ekspertu komisijas darbības ietvaros, kura sasaucama saskaņā ar 6.panta pirmo daļu.

Studiju laika un pārbaudījumu
ieskaitīšanas kārtība

(1) Atbilstošie studiju laiki tiek atzīti starp augstskolām saskaņā ar to noteikto studiju un eksaminācijas kārtību.
(2) Vācijas kvalificējošie eksāmeni un pārejas eksāmeni pēc iegūtajiem studiju un eksāmenu rezultātiem Latvijas augstskolās tiek atzīti par semestra galaeksāmeniem atbilstoši Latvijas studiju un eksaminācijas kārtībai. Semestra galaeksāmeni Latvijā, pamatojoties uz iegūtajiem studiju un eksāmenu rezultātiem, Vācijas augstskolās tiek atzīti par kvalificējošiem un pārejas eksāmeniem atbilstoši Vācijas studiju un eksaminācijas kārtībai.

3. pants
Eksāmeni un tālākās studijas

(1) Latvijas bakalaura grāds dod tiesības tikt uzņemtam profilstudijās Vācijas augstskolās. Individuāli izvērtējot iepriekš iegūtos studiju un eksāmenu rezultātus, ir pieļaujama ieskaitīšana profilstudiju atbilstošā semestrī. Tas ir spēkā arī attiecībā uz uzņemšanu Vācijas profesionālajās augstskolās.
(2) Vācijas universitāšu studējošie var piedalīties Latvijas iestājeksāmenos uzņemšanai maģistrantūrā, ja viņi uzrāda apliecinājumu mazākais sešu semestru studijām atbilstoši studiju kārtībai un ja viņi ir nokārtojuši kvalificējošos vai pārejas eksāmenus.
(3) Vācijas profesionālo augstskolu absolventi var piedalīties Latvijas iestājeksāmenos uzņemšanai maģistrantūrā. Individuāli izvērtējot iepriekš iegūtos studiju un eksāmenu rezultātus, ir pieļaujama ieskaitīšana maģistra studiju atbilstošā semestrī.
(4) Lēmumu pieņem katra augstskola saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
(5) Atļaujot kārtot valsts eksāmenus (profesionālās kvalifikācijas iegūšanai) Vācijas Federatīvajā Republikā, ir spēkā šajā līgumā paredzētā savstarpējā studiju rezultātu ieskaitīšana un atzīšana, ievērojot katras valsts tiesību aktus.

Pielaišana pie promocijas

(2) Vācijas universitāšu diplomu vai maģistra grādu ieguvušie, kā arī atbilstošu Vācijas valsts eksāmenu nokārtojušie var piedalīties iestājeksāmenos doktorantūrā Latvijas Republikā atbilstoši promocijas kārtībai; augstskola var nepiemērot iestājeksāmenu, ja tiek uzrādīti labi eksāmenu rezultāti.
(3) Vācijas profesionālo augstskolu absolventi ar caurmēra atzīmi virs vidējās var piedalīties iestājeksāmenos doktorantūrā Latvijas Republikā atbilstoši augstskolās pastāvošajai promocijas kārtībai.

5. pants
Grādu lietošana

(1) Vācijas Federatīvajā Republikā šādus grādus ieguvušie:
profesionālās augstskolas diploms (Diplom FH),
bakalaurs (Bachelor/Bakkalaureus),
diploms (Diplom),
maģistra grāds (Master),
maģistra grāds (Magister),
doktora grāds (Doktor),
habilitētā doktora grāds (Doktor habil.)
ir tiesīgi Latvijas Republikā savu grādu lietot tādā formā, kādā tas ir piešķirts Vācijas Federatīvajā Republikā, pievienojot grādam augstskolas nosaukumu. Grāda lietošanai Latvijas Republikā nepieciešama atzīšana likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Latvijas Republikā šādus grādus ieguvušie:
bakalaurs,
maģistrs,
doktors (promocija),
habilitētais doktors
ir tiesīgi Vācijas Federatīvajā Republikā savu grādu lietot tādā formā, kādā tas ir piešķirts Latvijas Republikā, pievienojot grādam augstskolas nosaukumu. Grāda lietošanai Vācijas Federatīvajā Republikā nepieciešama attiecīgo atbildīgo iestāžu atļauja.

Pastāvīgā ekspertu komisija

(1) Visu to jautājumu apspriešanai, kuri ir saistīti ar šo līgumu, ieskaitot jautājumu par līguma iespējamo paplašināšanu, tiek izveidota Pastāvīgā ekspertu komisija, kurai katra Līgumslēdzēja Puse pilnvaro ne vairāk kā sešus locekļus. Locekļu sarakstu abas puses saskaņo diplomātiskā ceļā.
(2) Pastāvīgā ekspertu komisija tiek sasaukta pēc vienas no Līgumslēdzējām Pusēm ierosinājuma. Tikšanās vieta tiek saskaņota diplomātiskā ceļā.

Līguma pielietojums

Atzīšana pēc šī līguma attiecas uz rezultātiem, kas ir iegūti saskaņā ar Latvijas Republikā un attiecīgi Vācijas Federatīvajā Republikā spēkā esošo studiju un eksaminācijas kārtību.

Spēkā stāšanās kārtība

(1) Līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem ir saņēmušas pēdējo oficiālo paziņojumu par to, ka visas konstitucionālās un citas juridiskās prasības, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā, ir izpildītas. Par līguma spēkā stāšanās dienu tiek uzskatīta tā diena, kad tiek saņemta pēdējā diplomātiskā nota.
(2) Izmaiņas un papildinājumi līgumā ir noformējami rakstiski, Līgumslēdzējām Pusēm savstarpēji vienojoties. Ja nav noteikts citādi, tad spēkā ir Līguma 8. panta nosacījumi.
(3) Katra Līgumslēdzējas Puse var diplomātiskā ceļā rakstiski denonsēt šo līgumu. Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm rakstveidā paziņojusi otrai Līgumslēdzējai Pusei par lēmumu denonsēt līgumu. Līguma darbības izbeigšana neietekmēs tos atzīšanas procesus, par kuriem abas Līgumslēdzējas Puses ir vienojušās līguma darbības laikā, ja vien netiek noteikts citādi.

Latvijas Republikas valdības vārdā