
Kultūras ministre Inguna Rībena Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Savā janvāra darba plānā Inguna Rībena ierakstījusi Madonu.
Aizvadītajā gadā kultūras ministre šādos darba braucienos devusies uz visiem
Latvijas novadiem. Un tie bijuši auglīgi. Domu apmaiņa ar Valmieras, Ventspils,
Daugavpils, Kuldīgas, Bauskas, Preiļu un Alūksnes pilsētu un rajonu pašvaldībām un
kultūras darbiniekiem, ar Jelgavas, Cēsu, Gulbenes un Limbažu kultūras dzīves
vadītājiem, piedalīšanās Saldus rajona kultūras darbinieku svētkos, iepazīšanās
ar teātru darbību Liepājā, Daugavpilī un Valmierā.
Uz jautājumu, kā ministre izvēlas maršrutu un kādas atziņas viņa guvusi šajos
braucienos, I.Rībena atbild:
– Parasti pati dzīve diktē, uz kurieni doties. Gada laikā visās Latvijas malās
risinās bezgala daudz notikumu – ir konferences un semināri, atver jaunas
bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, tiek rīkotas pašvaldību un kultūras
darbinieku tikšanās. Cik vien iespējams, piedalos. Mani augstie vārdi – ar seju pret
Latviju – bijuši spēkā visu pagājušo gadu un paliks spēkā, kamēr vien es būšu
šajā amatā. Dzīvojot un strādājot Rīgā, manī savelkas tāds kā pelēkums un
rodas neticība mūsu visu gaišākai nākotnei. Bet pietiek vien aizbraukt kaut kur ārā
no Rīgas – un, jo tālāk, jo labāk, – lai šo drūmumu kliedētu tas tautas gars,
kas tur ir dzīvs, tā vitalitāte, optimisms, patiesības izjūta un gaišums, ko es tur
saņemu. Brīžiem es braucu uz kādiem materiālā ziņā vājākiem novadiem, lai
cilvēkiem tur uzsistu uz pleca un uztaisītu dūšu, bet iznāk otrādi: šie ļaudis
atgriež man ticību un pārliecību, ka mūsu mentalitāte, mūsu gars un kultūras
vērtības nekur nepazudīs un dzīvos mūžīgi mūžos.
Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv