Jauni impulsi Latvijas starptautisko sakaru attīstībai

Gada ieskaņas gaisotnē “Latvijas Vēstnesis”  lūdza vairākus ārvalstu vēstniekus izvērtēt pagājušo gadu un izteikt prognozes jaunajam, 2004. gadam

Ķīnas vēstnieks Dzji Jaņči Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Endrū Tesorjērs Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I

– Kā jūs vērtējat aizvadīto 2003.gadu Latvijā?
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Endrū Tesorjērs (Andrew Tesoriere): – 2003. bija izcili nozīmīgs gads, desmit cītīga darba gadu vainagojums. Latvieši, ar augstu aktivitāti balsojot referendumā, apliecināja savu izvēli pievienoties Eiropas Savienībai (ES), Latvija ir arī saņēmusi ielūgumu kļūt par NATO dalībvalsti. Latvijas valdība apbrīnojami labi tika galā ar pieaugošajām prasībām, ko izvirza sakarā ar gaidāmo dalību abās organizācijās. Mēs no sirds apsveicam Latvijas valdību ar šiem panākumiem.
Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis (Jozef Dravecky), diplomātiskā korpusa vecākais: – 2003.gads Latvijai bijis ļoti svarīgs, nostiprinot savu vietu demokrātisko un pārtikušo valstu ģimenē. 20.septembra referendumā Latvijas tauta izlēma pievienoties Eiropas Savienībai, un jūsu valstij vairs nav arī nekādu šķēršļu, lai pievienotos NATO. Iekšpolitikā šis bija pirmais pilnais jaunās Saeimas un valdības darba gads. Iegūtā pieredze noteikti izrādīsies noderīga arī pēc kļūšanas par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti.
Ķīnas vēstnieks Dzji Jaņči (Ji Yanchi): – 2003. bija patiesi vēsturisks gads Latvijai un jūsu tautai, svarīgs gads, īstenojot Latvijas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai. 20.septembra referendumā jūsu tauta pārliecinoši nobalsoja par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt Saeima 20.jūnijā otro reizi ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu par Valsts prezidenti. Abi šie nozīmīgie notikumi jau iezīmējušies Latvijas vēsturē. 2003.gads vienmēr paliks arī manā atmiņā, jo šajā gadā es Viņas ekselencei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedzu savu akreditācijas vēstuli un tiku akreditēts kā Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā.
– Kāds 2003.gads bijis mūsu valstu divpusējās attiecībās?
E.Tesorjērs: – Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības ir lieliskas. Apvienotā Karaliste gaida sadarbību ar Latviju kā partneri ES un NATO. Pērn mēs izvērsām un nostiprinājām savas divpusējās attiecības. Savstarpējus kontaktus uzsākušas Latvijas un Lielbritānijas pašpārvaldes – no mūsu puses Velsa, Skotija un Ziemeļīrija. Jūsu parlamenta priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre martā viesojās Skotijā, bet Velsas premjerministrs Rodrijs Morgans septembrī apmeklēja Latviju. Savukārt Ziemeļīrijas pārstāvji Latvijā strādāja lauku attīstības jomā. Velsa un Latvija apsver īpaša sadarbības līguma parakstīšanu. Tālāk nostiprinājās mūsu tirdzniecības sakari. Apvienotā Karaliste kļuva par Latvijas galveno eksporta tirgu, apmēram par 35 procentiem pieauga arī Apvienotās Karalistes eksports uz Latviju. Mūsu vēstniecības Tirdzniecības un investīciju nodaļa saņem aizvien vairāk informācijas pieprasījumu, palielinās angļu tirdzniecības delegāciju skaits Latvijā. Mēs cieši sadarbojamies arī valsts un privātās partnerības finansējuma modeļa ieviešanā Latvijā. Turpina attīstīties Lielbritānijas padomes izglītības un kultūras programmas, tāpat mūsu atbalsts Latvijai aizsardzības jomā.
J.Draveckis: – Divpusējās attiecības starp Latviju un Slovākiju attīstījās bez jebkādām problēmām, sasniedzot kulmināciju 26. un 27.novembrī, kad Latvijā oficiālā vizītē viesojās Slovākijas Republikas Nacionālās padomes (parlamenta) vadītājs Pavols Hrušovska kungs. Pieaug arī tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm.
Dzji Jaņči: – Pagājušajā gadā Ķīnas un Latvijas divpusējās attiecības stabili un konstruktīvi attīstījās abu prezidentu tikšanās laikā (Rīgā 2002.gada jūnijā) definētajos pamatvirzienos. Gada laikā abas puses apmainījušās ar vairākām rezultatīvām un pragmatiskām parlamentu un valdību delegāciju vizītēm. Abas puses spējušas gan plaši un dziļi apspriest mūsu valstu attiecību attīstību, gan arī apmainīties viedokļiem par citiem abas puses interesējošiem jautājumiem. Tieša domu apmaiņa var veicināt savstarpējo izpratni, liekot pamatu vēl plašākai mūsu attiecību attīstībai. Ar prieku varu atzīmēt, ka salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2002.gadā Ķīnas un Latvijas preču apgrozījums 2003.gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 70,1 procentu, pārsniedzot 100 miljonus ASV dolāru.
– Vai un kā pēc Atēnu Pievienošanās līguma parakstīšanas un 20.septembra referenduma mainījies darbs jūsu vadītajā vēstniecībā?
E.Tesorjērs: – Nepārtraukti palielinās mūsu darba apjoms, kas saistīts ar ES. Patlaban sadarbību ar jaunajām dalībvalstīm aktivizē visas Lielbritānijas valdības struktūras, ne vien Ārlietu ministrija. Mums jābūt šī starpvaldību darba kontaktu, atbalsta un koordinācijas centram. Tādēļ mēs palielinājām darbinieku skaitu un pieņēmām darbā vietējo darbinieku, kurš nodarbosies ar ES lietu koordinēšanu vēstniecībā.
J.Draveckis: – Pēc tam, kad Slovākija, Latvija un pārējās astoņas valstis Atēnās parakstīja Pievienošanās līgumu, Slovākijas vēstniecība Rīgā, kas akreditēta arī Lietuvā un Igaunijā, ir daudz vairāk iesaistīta dažādu ar ES saistītu jautājumu risināšanā. Slovākijas referendums par pievienošanas ES notika maijā, un arī tā pozitīvais rezultāts, iespējams, iedvesmoja latviešus, sekmējot Latvijas referenduma veiksmīgo iznākumu.
– Kādu jūs paredzat mūsu divpusējo attiecību attīstību šogad?
E.Tesorjērs: – Šogad mūsu valstis joprojām tuvināsies. Taču jau tagad mūsu attiecības nevar aprakstīt vienkāršu divpusēju attiecību robežās. Pēc pieciem mēnešiem mēs būsim vienlīdzīgi partneri ar kopīgu atbildību par mūsu kontinenta nākotni. Esmu pārliecināts par to, ka Latvija pildīs šo jauno lomu tikpat labi kā tika galā ar citiem pagājušo 12 gadu izvirzītajiem uzdevumiem.
J.Draveckis: – Slovākijas un Latvijas divpusējās attiecības turpinās attīstīties ar Slovākijas prezidenta Rūdolfa Šustera valsts vizīti janvāra pēdējā dekādē. Mūsu valstis 1.maijā svinēs pievienošanos ES un drīz pēc tam ievēlēs savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Tāpat tās reizē kļūs par NATO dalībniecēm. Tad mūsu divpusējās attiecības attīstīsies jaunos ietvaros.
Dzji Jaņči: – Esmu pārliecināts, ka šogad, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Ķīnas un Latvijas divpusējai sadarbībai jāattīstās vēl straujāk visdažādākajās jomās – politiskā,

Slovākijas vēstnieks Jozefs Draveckis Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

ekonomiskā, kultūrā un izglītībā. Paredzu, ka nākotnē mūsu sadarbība tiks vēl vairāk nostiprināta un padziļināta, jo tas atbilst mūsu divpusējām ilgtermiņa interesēm. Protams, tas prasīs daudz pūļu, un mums kopīgiem spēkiem jāstrādā, lai šo mērķi sasniegtu.
– Jūsu vēlējums “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un Latvijas tautai 2004.gadā?
J.Draveckis: – Es ar prieku izmantoju iespēju novēlēt laimīgu gadu visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem. Jau zināms, ka divas no trim svarīgajām integrācijām 2004.gadā tiks īstenotas, tāpēc novēlu Latvijai šogad arī daudz panākumu sabiedrības integrācijā.

Dzji Jaņči: – Gribu no visas sirds novēlēt stabilu ekonomikas attīstību Latvijai un labklājību Latvijas tautai. Visiem “Latvijas Vēstneša” lasītājiem es novēlu bagātu jauno gadu, veselību un laimi. Lai jums veicas!
E.Tesorjērs: – Mans novēlējums Latvijas tautai ir – apvienoties nākotnes vīzijā par Eiropu, kas ne vien sniegtu pārticību, drošību un godīgas iespējas saviem iedzīvotājiem, bet arī kalpotu par cerības bāku plašākai pasaulei. Novēlu arī, lai Latvijas un Anglijas futbola komandas satiktos Eiropas kausa izcīņas finālmačā Portugālē! Tā būtu lieliska glazūra mūsu divpusējo attiecību kūkai!

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv

2003. bija izcili nozīmīgs gads, desmit cītīga darba gadu vainagojums. Latvieši, ar augstu aktivitāti balsojot referendumā, apliecināja savu izvēli pievienoties Eiropas Savienībai (ES), Latvija ir arī saņēmusi ielūgumu kļūt par NATO dalībvalsti. Latvijas valdība apbrīnojami labi tika galā ar pieaugošajām prasībām, ko izvirza sakarā ar gaidāmo dalību abās organizācijās. Mēs no sirds apsveicam Latvijas valdību ar šiem panākumiem.