Valsts sekretāru 8.janvāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119 “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem””.
Minētie noteikumi nosaka augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošos amatus. Grozījums paredz papildināt amatu sarakstu ar NBS ģenerālinspektoru, kura ir NBS komandiera pilnvarota persona, kas veic vadības, kontroles un uzraudzības funkcijas NBS Spēku veidos un vienībās. NBS ģenerālinspektoram jābūt augstākā virsnieku sastāva virsniekam, lai varētu veikt dienesta pienākumus NBS Spēku veidu komandieru – ģenerāļu līmenī. NBS ģenerālinspektora uzdevums ir sekot līdzi NBS struktūrvienību gatavībai valsts aizsardzībai, ievērojot starptautisko, LR un NBS normatīvo aktu prasības, kontrolēt šajos aktos noteikto prasību ievērošanu NBS struktūrvienībās, veikt dienesta izmeklēšanas un gatavot priekšlikumus par pārkāpumu seku likvidēšanu, to profilaksi un zaudējumu piedziņu.
Šāds amats ir arī citu NATO un kaimiņvalstu bruņotajos spēkos (Vācijā, Lietuvā u.c.).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos Nr.416 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu””.
Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119 “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm un atbilstošajiem amatiem””, kurā paredz iekļaut jaunu amatu – Nacionālo bruņoto spēku ģenerālinspektors.
Šajā sakarā ir sagatavots noteikumu projekts, kas paredz minētajam amatam noteikt kvalifikācijas kategoriju un mēnešalgu – NBS ģenerālinspektors – brigādes ģenerālis, kvalifikācijas kategorija A4, mēneša alga (latos) 270.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Ārlietu ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru Padomes 1992.gada 23.aprīļa lēmumā Nr.139 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu divpusēju starpvalstu līgumu izpildi par sauszemes robežas atjaunošanu””.
Ārlietu ministrija ir saņēmusi notu no Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas par to, ka ir radusies nepieciešamība atjaunot robežzīmes, kā arī veikt izmaiņas robežas aprakstā un robežas kartē Latvijas – Igaunijas valsts robežas Gaujas (Koiva) upes posmā.
Ņemot vērā to, ka kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas 1997.gada 23.jūlijā Ministru Padomes 1992.gada 23. aprīļa lēmumā Nr.139 “Par pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu divpusēju starpvalstu līgumu izpildi par sauszemes robežas atjaunošanu” notikušas vairāku ministriju struktūru izmaiņas, kā arī vairākiem Latvijas delegācijas locekļiem jauktajā komisijā ir mainījušies ieņemamie amati, kā arī lai īstenotu paredzētās darbības, ir nepieciešams grozīt Latvijas komisijas sastāvu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas jauktajā komisijā, kas izveidota, lai izpildītu 1992.gada 20.marta līguma “Par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku” VIII un XI pantā noteikto funkciju izpildi, kas paredz, ka “Puses izveido jauktu robežkomisiju – trīs cilvēki no katras puses valsts robežas precizēšanai un redemarkācijai dabā, grozījumu un precizējumu izdarīšanai robežas kartēs (planšetēs) un robežas aprakstā. Šai pašai komisijai uzdota jautājumu risināšana, kas saistīti ar robežlīnijas nospraušanu vietās, kur kāda iemesla dēļ grozītas zemes lietojumplatību robežas un notikušas valsts robežas pārvirzes”, kā arī “Puses apņemas uzturēt robežu, robežzīmes un robežbūves labā stāvoklī, ne retāk kā vienu reizi trijos gados izdarīt robežzīmju un robežbūvju kopīgu apskati un nepieciešamības gadījumā veikt to remontu vai atjaunošanu”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā.

Ekonomikas ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par apvienotiem projektēšanas un būvdarbu veikšanas konkursiem”.
Noteikumu projekts paredz noteikt gadījumus, kādos rīkojami apvienotie projektēšanas un būvdarbu veikšanas konkursi.
Paredzēts, ka būvniecības konkursa pretendents ir persona vai personu grupa, kam ir tiesības izstrādāt būvprojektu un veikt būvdarbus saskaņā ar pasūtītāja prasībām.
Būvniecības līgums, šo noteikumu izpratnē, ir līgums, kas noslēgts starp pasūtītāju un izpildītāju (galveno būvuzņēmēju) par būvprojekta izstrādi (būvprojektēšanu) un būvprojektam atbilstošu būvdarbu veikšanu.
Paredzēts, ka apvienoto būvniecības konkursu rīko, ja būvprojekts ir izstrādāts skiču projekta stadijā, saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums un tehniskie noteikumi un izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums. Tehniski ekonomiskajā pamatojumā tiek izvērtēts esošās apbūves stāvoklis (renovācijas, rekonstrukcijas, restaurācijas gadījumā), noteikti būvniecībai nepieciešamie pasākumi no tehniskā, ekonomiskā un vides aizsardzības prasību viedokļa, un, balstoties uz finanšu analīzi, ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāku būvniecības efektivitāti, sagatavots būvniecības līguma slēgšanas pamatojums.
Skiču projektā iekļauj būves novietnes (situācijas) plānu, zemesgabala labiekārtošanas risinājumu, paredzēto būvju stāvu plānus un raksturīgos būves griezumus, fasādes, paskaidrojuma rakstu un inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma projektētās jaudas, tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošo aprēķinu. Paredzēts noteikt, ka skiču projekta risinājumam jāatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam raksturojumam un citiem inženierizpētes materiāliem.
Noteikumu projekts paredz, ka apvienoto būvniecības konkursu var rīkot šādām būvēm: ūdensapgādes sistēmu, notekūdeņu sistēmu, sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas būvēm, derīgo izrakteņu ieguves karjeriem un ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, ja būvniecības līgumam plānotās būvniecības izmaksas ir lielākas par 200 000 latiem; transporta un telekomunikāciju būvēm un maģistrālajiem cauruļvadiem plānotās būvniecības līgumam plānotās būvniecības izmaksas ir lielākas par 100 000 latiem, kā arī citām būvēm, ja plānotās būvniecības izmaksas ir lielākas par 100 000 latiem un ir saņemts Valsts kancelejas Būvniecības uzraudzības biroja pozitīvs atzinums par apvienota būvniecības konkursa rīkošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par likvidēto un likvidējamo maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darba algas parāda samaksas iespēju”.
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu un attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta doto uzdevumu sakarā ar likvidētā valsts uzņēmuma “Latvijas valsts zinātniski pētnieciskais vagonbūves institūts” bijušo darbinieku kolektīvo iesniegumu jautājumā par darba algas parādu.
Lai varētu atrisināt jautājumu par likvidēto un likvidējamo maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par kuru maksātnespēju lēmums pieņemts līdz 2002.gada 31.decembrim, darbinieku prasījumu apmierināšanu par darba algas parādu, kas netika segts maksātnespējas procesā likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” noteiktajā kārtībā un apmērā no uzņēmuma pašu līdzekļiem, ir nepieciešams Ministru kabineta konceptuāls lēmums, kas noteiktu kādu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (pilnīgi visu vai tikai valsts uzņēmumu), kādus darba algas parādus (visus pilnā apmērā vai tikai par trim mēnešiem) un no kādiem finanšu avotiem iespējams apmierināt. Jāatrisina arī jautājums par institūciju, kas veiktu minēto prasījumu apmierināšanu un šim mērķim piešķirto līdzekļu administrēšanu.
Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi vairākus risinājuma variantus un ierosina izmaksāt likvidēto un maksātnespējīgo likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par kuru maksātnespēju vai bankrota procedūras uzsākšanu lēmums pieņemts līdz 2002.gada 31.decembrim, bijušajiem darbiniekiem sakarā ar darba algas parādiem kompensāciju darba tiesisko attiecību pēdējo trīs mēnešu darba algas apmērā, kā tas ir paredzēts likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka nebūtu taisnīgi jebkādā veidā šķirot minēto uzņēmumu bijušos darbiniekus pēc tā, vai tie bija valsts vai privāto uzņēmumu darbinieki. Minētie maksājumi no valsts līdzekļiem nenozīmē, ka valsts uzņemtos darba devēja civiltiesiskos pienākumus un atbildību pret darba ņēmēju, bet tā ir likumdošanā paredzēta sociālā garantija, kas darba ņēmējam darba devēja maksātnespējas gadījumā zināmu laiku pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās dotu materiālo nodrošinājumu.
Ņemot vērā minēto apstākli, ka paredzētie maksājumi nav uzskatāmi kā civiltiesisko attiecību sekas, bet gan ir sava veida sociālā garantija darbiniekiem pārejas periodā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ar maksātnespējīgo darba devēju, likvidēto un likvidējamo maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) bijušajiem darbiniekiem minētie maksājumi sakarā ar darba samaksas parādu veicami, ja attiecīgs pieprasījums (pieteikums) ir bijis iesniegts gada laikā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.
Šobrīd nav iespējams dot finansiāli precīzi pamatotu vērtējumu par summāriem papildu izdevumiem, lai pilnā apmērā nodrošinātu visu līdz 2002.gada 31.decembrim likvidēto un maksātnespējīgo likvidējamo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku darba algas parādu segšanu. Kamēr attiecīgās personas nav individuāli iesniegušas apliecinātus dokumentus par tādu parādu esamību un apmēru, nav iespējams noteikt ne to personu loku, par kurām ir tādi parādi, ne arī nepieciešamo naudas summu šo parādu samaksai, tajā skaitā par trim mēnešiem. (Patlaban ministrijas rīcībā ir vienīgi savulaik Privatizācijas aģentūras iesniegtais apliecinātais likvidētā valsts uzņēmuma “Latvijas valsts zinātniski pētnieciskais vagonbūves institūts” 50 bijušo darbinieku darba samaksas prasījumu saraksts par laika posmu no 1997.gada līdz 2001.gadam 460116,14 latu apmērā.)
Ekonomikas ministrija uzskata, ka nebūtu lietderīgi veidot jaunu institūciju, kas nodarbotos ar minēto parādu samaksas jautājumu risināšanu un šim mērķim piešķirto līdzekļu administrēšanu, jo tas nevajadzīgi dublētu Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” darbību, kas pēc būtības nodarbojas ar līdzīgiem jautājumiem.
Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju lomas palielināšanu”.
Ministru kabineta protokollēmuma projekts un tam pievienotais informatīvais ziņojums sagatavots, lai sekmētu patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju darbību Latvijā, kas Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas progresu virzībā uz Eiropas Savienību tika minēta kā viens no galvenajiem trūkumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Politikas joma – pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politika.
Sagatavojot informatīvo ziņojumu, tika konstatēta:
• nepieciešamība palielināt patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju lomu patērētāju politikas veidošanā;
• nepieciešamība finansiāli atbalstīt patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskās organizācijas, lai tās varētu veikt tām uzliktos pienākumus.
Sagatavotais Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz:
• akceptēt informatīvā ziņojuma otro alternatīvu, kas paredz atsevišķu patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju veikto darbu apmaksu;
• Ekonomikas ministrijai izstrādāt Patērētāju tiesību aizsardzības programmas pamatnostādnes un programmu, ietverot tajā pasākumus sabiedrisko organizācijas lomas stiprināšanai, un priekšlikumus 2005.gada budžetam;
• visām ministrijām, izstrādājot normatīvo aktu projektus, kas skar patērētāju intereses, konsultēties ar patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām normatīvo aktu izstrādes procesā;
• Ekonomikas ministrijai veicināt patērētāju interešu aizsardzības sabiedrisko organizāciju pārstāvju iekļaušanu konsultatīvās padomēs.
Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, Patērētāju interešu aizstāvības asociācijā.

Finanšu ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošana finanšu pārskatos”.
Finanšu ministrija saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir izstrādājusi noteikumu projektu.
Līdz šim valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām saņemto ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošana komersanta, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības finanšu pārskatos normatīvajos aktos netika reglamentēta. Tādēļ minēto personu grāmatvedībā un finanšu pārskatos tika izmantotas dažādas novērtēšanas metodes un piemēroti atšķirīgi informācijas sniegšanas paņēmieni, kas apgrūtināja šajos pārskatos sniegtās informācijas izpratni.
Paredzams, ka projektā ietvertie noteikumi uzlabos finanšu pārskatu kvalitāti, tie būs skaidrāk saprotami šo pārskatu lietotājiem, arī Valsts kontrolei, veicot Valsts kontroles likumā paredzētās pārbaudes, un Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Projektā ietvertie noteikumi attiecas uz visiem likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” minētajiem šā likuma subjektiem.
Lai saskaņotu izmaksas ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos un lai novērtēšanā ievērotu pienācīgu piesardzību, projekts paredz, ka saņemto finansiālo atbalstu iegrāmato ieņēmumos vienā vai vairākos pārskata periodos atkarībā no saņemtā finansiālā atbalsta veida un tā izlietošanas nosacījumiem.
Projekts paredz uzņēmumam iespēju piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, ja finansiālā atbalsta veidā bez atlīdzības vai par zemāku cenu iegūts pamatlīdzekļu objekts vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumu objekts, kura patiesā vērtība ir zināma (to ir iespējams noteikt).
Projekts ietver noteikumus attiecībā uz finansiālo atbalstu, kas piešķirts no Eiropas Savienības struktūrfondiem un izpaužas kā iesniegto rēķinu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas, vai pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā. Tas ietver arī norādījumus, kā finanšu pārskatos jāatspoguļo atpakaļ atmaksātā finansiālā atbalsta summa, ja tāda ir, kā arī to, kādā veidā finanšu pārskatos jāatspoguļo no fiziskajām un juridiskajām personām saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, arī tad, ja dāvinājuma priekšmets ir apgrūtināts ar parādiem.
Projekts ietver prasību sniegt paskaidrojošu papildinformāciju par saņemtajiem finansiālajiem atbalstiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.
Projekta izstrādāšanas gaitā ir ņemts vērā Komercdarbības atbalsta kontroles likums, Likums par budžetu un finanšu vadību, likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums un citi normatīvie akti, kā arī Starptautiskie grāmatvedības standarti un citi dokumenti.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums”.
Izstrādāts jauns Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums, saglabājot inspekciju tās esošajā statusā, (t.i., Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde), bet precīzāk un stingrāk definējot deleģējumu un funkcijas katram departamentam un katrai amatpersonai.
Lai vienas iestādes ietvaros atdalītu politikas izstrādes, regulējošās un uzraudzības funkcijas, Inspekcijas nolikuma projektā ir noteikts, ka politikas plānošanas un veidošanas konsultatīvās funkcijas veic inspekcijas Padome, kuras locekļus ieceļ amatā finanšu ministrs. Nolikuma projektā ir paredzēts, ka Regulējošās un uzraudzības funkcijas veic tikai konkrētu departamentu amatpersonas ar norādi, ka licencēšanas departamenta amatpersonas nevar veikt uzraudzību un kontroli. Vienlaikus nolikumā ir paredzēts, ka lēmumu par administratīvā soda piemērošanu var pieņemt tikai inspekcijas vadība.
Ievērojot to, ka inspekcijas uzraudzības pārziņā esošais bizness ir ar specifiskām iezīmēm, šīs jomas licencēšanai, uzraudzībai un kontrolei ir nepieciešamas papildu zināšanas. Ir iespējams atdalīt kontroles un uzraudzības funkcijas no licencēšanas funkcijām, taču, lai tās īstenotu efektīvi, ir nepieciešama cieša sadarbība un ātra informācijas apmaiņa starp kontroles un uzraudzības funkcijas īstenojošajām struktūrvienībām un licencēšanas funkcijas īstenojošajām struktūrvienībām. Šādus sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismus vieglāk īstenot, ja vienu konkrētu un ļoti specifisku komercdarbības sfēru (kā izlozes, azartspēles un no 2004. gada 1. janvāra arī preču un pakalpojumu loterijas) pārzina viena valsts pārvaldes iestāde. Visi šie iepriekš minētie apstākļi ievērojami atvieglo valsts pārvaldes īstenošanu, jo ir iespēja elastīgi reaģēt uz attiecīgajām situācijām, tai pašā laikā saglabājot vienādu pieeju jautājumu risināšanai.
Izstrādātais nolikuma projekts piedāvā optimālu risinājumu, jo paredz funkcionālu struktūrvienību sistēmu, kas ļauj efektīvi izmantot esošos resursus, tādējādi nodrošinot vislabvēlīgākos apstākļus valsts pārvaldes funkciju īstenošanai izložu, azartspēļu, kā arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un regulēšanas jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.augusta rīkojumā Nr.487 “Par Izglītības attīstības koncepcijas 2002.–2005.gadam īstenošanu””.
Saeimā apstiprinātās Izglītības attīstības koncepcijā 2002.–2005.gadam plānots nodot visas valsts profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā, izņemot tās izglītības iestādes, kurās saskaņā ar tiesību aktiem mācības un dienestu regulē dienesta reglamenti.
Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpministriju darba grupa rīcības plāna izstrādei par profesionālās vidējās izglītības iestāžu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.
Minētā darba grupa ierosināja izdarīt grozījumus minētajā rīkojumā. Paredzēts, ka Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai: saglabājot izglītības iestāžu attiecīgo valsts budžeta pusgada finansējumu, visas savā padotībā un pārziņā esošās valsts profesionālās vidējās izglītības iestādes un koledžas ar 2004.gada 1.jūliju nodot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā; visu savā padotībā un pārziņā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu un koledžu nekustamo īpašumu ar 2004. gada 1. jūliju nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā. Zemkopības ministrijai: saglabājot izglītības iestāžu attiecīgo valsts budžeta pusgada finansējumu, visas savā padotībā un pārziņā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādes un koledžas ar 2004.gada 1.jūliju nodot Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā; bezpeļņas organizācijām valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību: Barkavas arodvidusskolai, Ērgļu arodvidusskolai, Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolai, Bulduru dārzkopības vidusskolai un bezpeļņas organizācijām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību: Ogres arodģimnāzijai un Rūjienas arodģimnāzijai paredzēto valsts budžeta pusgada finansējumu ar 2004.gada 1.jūliju nodot Izglītības un zinātnes ministrijai; visu savā padotībā un pārziņā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu un koledžu nekustamo īpašumu, Zemkopības ministrijas valdījumā esošās kapitāla daļas un nekustamo īpašumu bezpeļņas organizācijās valsts sabiedrībās ar ierobežotu atbildību: Barkavas arodvidusskolā, Ērgļu arodvidusskolā, Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā, Bulduru dārzkopības vidusskolā un bezpeļņas organizācijās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību: Ogres arodģimnāzijā un Rūjienas arodģimnāzijā ar 2004.gada 1.jūliju nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā.
Akceptējot šādu lēmumu, tiktu paātrināta koledžu izglītības attīstība Latvijā un tām profesionālās vidējās izglītības iestādēm, kuras ir sagatavojušās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu īstenošanai, būtu dota iespēja uzsākt savu darbību koledžas statusā jau 2004.gadā, kā arī tiktu sekmēta medicīnas māsu izglītības procesa atbilstība Profesionālās izglītības likuma prasībām un medicīnas skolām būtu iespēja 2004.gadā izsniegt diplomu par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi (medicīnas māsu profesija atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim) māsu izglītības programmu absolventiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tiktu nodrošināta izglītības sistēmas vadības vienotība – atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 12.aprīlī apstiprinātajam koledžas paraugnolikumam koledžās ir izveidotas struktūrvienības, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas. Ja koledžas paliek vairāku ministriju padotībā, tad būtībā saglabājas jau esošā administratīvā sadrumstalotība un nozaru administratīvās barjeras. Tiktu novērstas neskaidrības un precizēts Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā nododamo profesionālās izglītības iestāžu saraksts, jo valsts izglītības iestādēm (valsts budžeta iestādes) un bezpeļņas organizācijām valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas organizācijām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (Uzņēmumu reģistrā reģistrēti uzņēmumi) ir atšķirīgs juridiskais statuss.
Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Veselības, Zemkopība ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.