"Maza, bet kaprīza"

Maltas meteoroloģiskais klimats ir ļoti patīkams, taču politiskais — samērā skarbs. Politiskais negaiss ir kļuvis pat spēcīgāks. Iemesls ir Eiropas Savienības tēma. Kamēr Briselē sarunās par iestāšanos ir panākts progress, mājās diskusijas kļūst arvien asākas.

Mihaels Falzons no opozīcijā esošās Maltas Leiboristu partijas (MLP) saka: "Mēs gan esam maza valsts, tomēr ļoti komplicēta." Viens otram pretī stāv abi lielākie bloki — MLP un pašreiz pie varas esošā kristīgi demokrātiskā Nacionālistiskā partija (NP). Maltā valdības mainās ļoti bieži un līdz ar tām arī attieksme pret Eiropas Savienību.

Ārlietu ministrs Joe Borgs saka, ka diskusijas vienmēr ir vienas un tās pašas, un vienmēr izšķirošās ir vienas un tās pašas bailes. Piemēram, bailes būt pārāk maziem, bailes par to, ka tai ES nebūs pietiekami liela ietekme un ka par līdzdalību Savienībā būs jāmaksā pārāk augsta cena: augs sociālās izmaksas un būs mazāk iespēju aizsargāt pašu ekonomiku.

Šo iespaidu apstiprināja arī ES Komisijas prezidenta Romano Prodi un paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena vizīte. Kungi no Briseles uzsvēra ES interesi par Maltu. Mazā republika varētu būt tilts attiecību veidošanai ar Ziemeļāfrikas (problēm-)valstīm, ar kurām tā jau tikai ģeogrāfiskās situācijas dēļ vien uztur ciešus kontaktus.

Kopš pavasara ar ES notiek regulāras sarunas, un maija beigās Malta varēja atzīmēt pirmos panākumus. No astoņām sadaļām septiņas jau varēja pabeigt. Tomēr vēl eksistē daži klupšanas akmeņi. Piemēram, tai vajadzētu samazināt pārāk lielo budžeta deficītu, arī bez Briseles. Taču taupīšana prasa upurus un vairo neapmierinātos, kas savukārt var apvienoties valdībai bīstamā spēkā.

"Maltā eksistē funkcionējoša tautsaimniecība, un tā spētu izturēt Savienībā pastāvošo konkurences spiedienu un stāties pretī tirgus spēkiem," teikts Briseles nesenajā atzinumā, "ja vien tiks veikti attiecīgi pasākumi, īpaši rūpniecības pārstrukturēšanā." Bet vai tas ir iespējams? Problēmas sagādā vecās fabrikas un daudzās nelielās lauku saimniecības.

Maltas ārlietu ministrs Borgs domā, ka eksistē "pāris īpašu grūtību" un līdz ar to vēlme pēc īpašas kārtības. Piemēram, vēlme noteikt ierobežojumus zemes iegādāšanā īpašumā citu ES dalībavastu pilsoņiem. Maltā, kas ir biezi apdzīvota, zeme jau tāpat ir dārga. Ne tikai Borgs vien rēķinās ar protestiem, ja zemes tirgus tiktu pilnībā liberalizēts.

Tonis kļūst arvien asāks. Lai gan leiboristu sekretārs Mihaels Falzons saka, ka viņa partija nav pret ES, bet tikai pret pilnu līdzdalību tajā, partijas priekšsēdētājs Sants saasina Maltas iekšējo konfliktu. Viņš apsūdz premjeru Ediju Fenešu Adami, ka viņš tiecas panākt līdzdalību ES par katru cenu un piekāpjas Briseles diktātam. Savukārt ministru prezidents opozīciju apsūdz kaitējuma nodarīšanā valsts interesēm. Valdība 2002. gadā ir ieplānojusi referendumu par iestāšanos ES.

"Frankfurter Rundschau"

Romans Arens