"Grandiozs politiskais projekts"

Intervija ar Pjēru Moskoviči.

Jautājums: Vai Žana Pjēra Ševmēna izteikumi par Vāciju neparāda to, ka valdība nav vienota jautājumā par Eiropas izveidi?

Atbilde: Nesaskaņas starp Žanu Pjēru Ševmēnu un citiem valdības pārstāvjiem ir labi zināmas. Mēs esam atklājuši līdzekli, lai tās atrisinātu, par ko pamatoti varētu kļūt mūsu 1997.gadā noslēgtā vienošanās par labi pazīstamo nacionālvalstu federācijas koncepciju, kas bija arī Fransuā Olāna Sociālistu partijas programmas centrālais elements Eiropas vēlēšanām 1999.gada jūnijā. Nacionālvalstu federācijas koncepcija paredz pieņemt tādu Eiropu, kas sastāv no federāliem elementiem, kā arī to, ka liela nozīme ir katrai atsevišķai valstij, aizmirstot novecojušo pārvalstiskumu un nacionālismu.

Jautājums: Kā jūs domājat, kādu Eiropas federāciju aizstāv Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers?

Atbilde: Tādu federālismu, kura elementi jau tagad pastāv Eiropā. Eiropas centrālā banka – kurš gan noliegs to, ka tā ir federāla institūcija? Savā veidā arī Komisija ir federāla institūcija. Eiropas Kopienas tiesa ir federāla institūcija. Kad tiek spriests par vairākuma Ministru padomi, arī tas skar federālismu. Tomēr šāds federālisms ir izplūdis un neorganizēts.

Es esmu par projektu Eiropu. Trīsdesmit dalībvalstu Eiropai būs jābūt daudzveidīgākai, tādai, kas kopīgi īstenos grandiozus projektus.

Jautājums: Vai nav pienācis laiks attīstīt un nostiprināt ES politisko identitāti?

Atbilde: Lai iegūtu lielu, 30 dalībvalstu Eiropu ar savu Komisiju, 700 dalībnieku parlamentu, Ministru padomi un tās ietvaros mazāku sešu, astoņu vai desmit valstu Eiropu, vai ir nepieciešams vēl viens parlaments, Komisija un vēl viena Ministru padome? Kādēļ gan vajadzētu zaudēt savu līdzpilsoņu sapratni? Es neatbalstu ne milzīgu institucionālu lēcienu, ne arī līgumu līguma ietvaros. Šī iemesla dēļ es pievēršos variablajai ģeometrijai, kas pieļauj avangardu izveidi.

Jautājums: Tātad nav pamata cerēt, ka Francijas prezidentūras laikā tiks panākts progress daudz spēcīgākas Eiropas politiskās identitātes virzienā?

Atbilde: Mēs gatavojamies domāt par paplašinātu Eiropu; tas ir ievērojams politisks projekts! Turpmākajos desmit gados mēs gatavojamies no jauna apvienot Eiropu, ko 50 gadu šķēlis aukstais karš, kā arī īstenot institucionālās reformas, kas nepieciešamas šādam mērķim. Paplašināšanās pati par sevi ir grandiozs politiskais projekts. Tāpēc arī nākamais Nicas līgums ir tik ārkārtīgi nozīmīgs mērķis.

30 valstu Eiropā ir jāparedz vienota struktūra un dažādas funkcijas. Politiskās identitātes dēļ mēs atbalstām "aktivizētās sadarbības". Līgumu ietvaros, kas noslēgti 15 ES dalībvalstu starpā un ko kādu dienu noslēgs starp 30 dalībvalstīm, neliels valstu skaits — 6,8, 10 — varētu savā starpā radīt sadarbības mehānismu, lai vadītu kādas politikas vai projekta īstenošanu. Es vēl arvien domāju, ka būtu iespējams eiro padomes prezidents, kā arī aizsardzības institūcijas.

Jautājums: Katra valsts var izmantot savu veto. Ko jūs gatavojaties Nicā darīt, lai akceptētu šādu "mazo" valstu attīstību?

Atbilde: Nicā mēs ieradīsimies ar skaidri izteiktām idejām. Pirmā ideja: līgumam ir jābūt mērķtiecīgam. Mēs nepieņemsim vāju līgumu. Otra ideja: ja Nicā netiks panākts līgums, Eiropa atradīsies ļoti nopietnā situācijā. Kā varēs notikt paplašināšanās? Tādēļ, ja Nicā nekas netiks panākts, būs jādomā par jauniem izdevumiem Eiropas nākotnei ar daudz radikālākiem noteikumiem.

"Le Monde"

Patriks Žaro,

Olivjē Mazerols un

Pjērs Luks Segijons