Starp Rīgas bulvāru loka jūgendstila pērlēm izceļas Alberta ielas 12.nams, kura pašā augšējā stāvā tieši pirms trīsdesmit gadiem atklāja Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālo muzeju. Šī apaļā gadskārta tiek svinēta reizē ar paša nama simtgadi. Par godu divkāršajai jubilejai muzejā iekārtotas divas jaunas ekspozīcijas. Aizvadītā gada nogalē te notika zinātniska konference, kas raisīja dzīvu domu apmaiņu par muzeja vadītājas Daces Babres skarto tēmu “Sapnis par pagātni – nākotnes vīzija”.

Bija zināms, ka namu projektējuši talantīgie un apbrīnojami darbīgie arhitekti Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) un Eižens Laube (1880–1967), tikai pat mūsu lielākajam jūgendstila speciālistam prof. Jānim Krastiņam nebija gluži skaidrs, kurš no viņiem uzskatāms par nama mākslinieciskā veidola autoru. Bet notika tā, ka režisors Guntis Gailītis muzejam kā dzimšanas dienas dāvanu pasniedza sava vectēva brāļa arhitekta Artura Krūmiņa arhīvā atrasto nama fasādes prospektu, uz kura skaidri salasāmi Laubes iniciāļi. Mājas koptēls ir tuvs nacionālajam romantismam. Sevišķu ievērību pelna vītņveidīgās kāpnes un plašā kāpņu telpa ar ornamentāliem griestu greznojumiem.
Nams piederēja Konstantīnam Pēkšēnam. Pirmajā stāvā atradās viņa būvprojektu birojs, piektajā stāvā – gleznotāja Jaņa Rozentāla darbnīca un dzīvoklis. Par Rozentālu apakšīrnieku kļuva Rūdolfs Blaumanis, kas te pavadīja mūža pēdējos gadus. Muzejā ir saglabātas Rozentālu dzimtas mēbeles un sadzīves priekšmeti, īstas, ne tipoloģiskas lietas. Klasisks jūgendstila laika dzīvokļa interjers. Ārzemnieki, kas Valsts Mākslas muzejā iepazinuši Rozentāla jaunradi, tiek aicināti uz šejieni, kur var izjust viņa laikmeta gaisotni. Viesojoties muzejā, Somijas pirmais vēstnieks atjaunotajā Latvijā Anti Lasila, kas arī pats ir gleznotājs, sacīja, ka šajās telpās tik dziļi izjūtama mākslinieka klātbūtne, ka viņš te jūtoties tā, it kā pats būtu Rozentāls. Tā kā Jaņa Rozentāla sieva bija somu dziedātāja Elli Forsela, muzejam izveidojušies cieši sakari ar šo zemi.
Pēc mākslinieka mazmeitas Ievas Rozentāles aiziešanas mūžībā muzejam pievienotas vairākas telpas, un ir iecere vienā no tām izveidot izstāžu zāli. Kopš 1991.gada mākslas zinātnieku redzeslokā nonākuši vairāk nekā 30 līdz šim nezināmi Rozentāla darbi. Pētnieciskais darbs turpinās.
Nama īpašniece ir vācu arhitekte Svea Kablica Krauze. Viņa dzīvo Ķelnē un telpas izīrē. Ar pagaidām vēl tukšo Konstantīna Pēkšēna dzīvokli prof. Jānis Krastiņš saista pavisam konkrētu nākotnes vīziju:
– Te būtu ideāla vieta Rīgas jūgendstila centram vai muzejam. Ir saglabājies telpu plānojums, autentiskā apdare un vitrāžas logos. Uz šī fona labi varētu eksponēt jau gatavās planšetes par Eiropas, Latvijas un Rīgas jūgendstila arhitektūru, kas pēc ļoti sekmīgām turnejām pa daudzām Eiropas valstīm pašlaik klājas ar putekļiem Arhitektūras fakultātes, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centra un Arhitektu savienības noliktavās. Centrs koordinētu visu, kas saistīts ar jūgendstila mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Tur būtu dokumentēšanas vieta un ienāktu visa jaunākā informācija. Turklāt no pagalma puses iespējams piebūvēt liftu, kas centra apmeklētājus stiklotās kabīnēs varētu uzvizināt piektajā stāvā, kur viņi atkal nonāktu jūgendstila interjerā. Šis centrs un memoriālais muzejs varētu lieliski sadarboties un papildināt viens otru. Tā tiešām būtu pasaules līmeņa kultūras atrakcija!