Saistībā ar liegumu Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderim Vladimiram Žirinovskim iebraukt Latvijā aizvadītā gada decembrī sabiedrības uzmanības lokā nonāca tā sauktais melnais saraksts. Taču valstij nevēlami skandalozi politiķi nebūt nav vienīgā šajā sarakstā figurējošo personu kategorija. To loks ir plašāks un lieguma sankcijas – visdažādākās.

Ārvalstnieku saraksts, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, izveidots ap 1993. gadu līdz ar vīzu režīma ieviešanu. Sarakstu uztur un aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tā veido un uztur datu bāzes, kurās esošās informācijas pielietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK). Ieceļošanas lieguma reģistram ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tas saistīts ar personas datu aizsardzību.

Viesojas, kamēr
nodibina ģimeni

Valstij nevēlamo personu saraksts aptver visai plašu personu loku. Tajā iekļauti cilvēki, kuriem atteikta ieceļošana valstī, atteikta vīza vai uzturēšanās atļauja vai kuriem vīza vai iebraukšanas atļauja anulēta, skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Šādām personām iebraukšanas liegumu nosaka un iekļauj sarakstā PMLP amatpersona. To darot, tiek izvērtēti konkrētie pārkāpumi un to nozīmība. Samērā izplatīts pārkāpums ir ārvalstnieku uzturēšanās Latvijā ilgāk par atļauto termiņu. Kad tas tiek konstatēts, šai personai izdod izbraukšanas rīkojumu. Arī tādā gadījumā tiek izvērtēti nelikumīgās uzturēšanās apstākļi. Nereti ārzemnieki “aizmirst” par aizbraukšanu tik pamatīgi, ka mūsu valstī dzīvo ilgāku laiku, paspēj nodibināt ģimeni, laist pasaulē bērnus un pat oficiāli salaulāties.
Ja persona pēc rīkojuma saņemšanas brīvprātīgi pamet valsti, turpmāko iebraukšanas liegumu nosaka no viena līdz trim gadiem. Ja tas nav noticis brīvprātīgi, bet šo cilvēku kaut kur aizturējis imigrāciju uzraugošais dienests vai robežsardze, tad turpmākā iebraukšana tiek liegta uz pieciem gadiem.

Bīstamie,
noziedznieki, teroristi

Aizliegums iebraukt valstī uz nenoteiktu laiku jau ir nopietnāka sankcija. Šādu lēmumu attiecībā uz konkrētu personu pieņem iekšlietu ministrs.
“Tas notiek tikai gadījumos, ja kompetentām iestādēm ir pamats uzskatīt, ka minētais cilvēks var radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai ir pamats domāt, ka viņš varētu izdarīt smagu noziegumu. Tas notiek arī gadījumos, ja ir informācija, ka cilvēks darbojas pretvalstiskās vai noziedzīgās organizācijās vai ir piedalījies masu represijās, kā arī tad, ja citu valstu kompetentas iestādes informējušas par šīs personas nevēlamību,” skaidro M. Roze. Tas attiecas arī uz tiem, kuri tiek turēti aizdomās par terorismu.
Atsevišķos gadījumos, diplomātisku apsvērumu dēļ, valstij nevēlamas personas jeb persona non grata var noteikt arī Ārlietu ministrija. To, vai cilvēks iekļauts “melnajā” sarakstā, viņš pats var noskaidrot, vēršoties kompetentajās iestādēs. Taču par citām personām šāda informācija netiek sniegta.

Nevēlamo skaits
un iespējas

Šobrīd nevēlamo sarakstā iekļauts ap 2500 personu. Lielākoties tie ir ārvalstnieki, kas snieguši nepatiesas ziņas par sevi vai pārkāpuši normatīvos aktus, uzturoties Latvijā. Aptuveni 700 personām iebraukšanas liegums noteikts saistībā ar kriminālām aktivitātēm. Taču, kā uzsver M. Roze, jāņem vērā, ka vienam cilvēkam minētajā sarakstā var būt fiksētas vairākas identitātes, piemēram, vārda un uzvārda dažādas rakstības vai atšķirīgu dzimšanas datu dēļ.
Ik pa laikam nevēlamo personu sarakstu pārskata. Izvērtējot visus apstākļus, tiek lemts par iebraukšanas lieguma atstāšanu spēkā vai atcelšanu. Taču arī pašas sarakstā iekļautās personas var norādīt uz apstākļiem, kas mainījušies kopš lieguma noteikšanas, un lūgt sev lieguma termiņa samazināšanu. Šādu ierosinājumu var izteikt arī cita valsts iestāde. Attiecībā uz ārvalstnieku uzturēšanās Latvijā pārkāpumu tendencēm M. Roze norāda, ka cilvēki ar katru gadu nenoliedzami kļūstot apzinīgāki.

Saraksts un ES

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šā gada pavasarī attiecībā uz “melno” sarakstu neko nemainīs, skaidro M. Roze. Pārmaiņas gaidāmas ap 2007. gadu, kad Latvija varētu kļūt par Šengenas līguma dalībvalsti. Tas nozīmē, ka Latvijā cilvēki ieceļos ar Šengenas vīzām un tādēļ būs nepieciešama arī informācijas aprite dalībvalstu starpā par tajās nevēlamajām personām. Taču mūsu valstij paliks tiesības ieceļotājiem izsniegt nacionālo vīzu, kas būs spēkā Latvijas teritorijā.
Pašlaik par savstarpēju informācijas apmaiņu, kas attiecas uz nevēlamo personu sarakstiem, Latvijai iesāktas sarunas ar Igauniju un Lietuvu.

Guntars Laganovskis, “LV”